Komisijas deputāti pēc iepazīšanās ar ziņotāju sniegto informāciju konstatēja, ka autoceļu un tiltu būvniecības nozarē ir plānošanas trūkums — ceļu būves pasūtīto projektu atšķirības mēdz būt būtiskas, kā arī ir lieli Eiropas Savienības struktūrfondu un valsts budžeta finansējuma pārrāvumi. Nevalstiskās sabiedriskās organizācijas “Latvijas ceļu būvētājs” pārstāvis komisijas sēdē deputātus informēja, ka saistībā ar Eiropas Savienības struktūrfondu izsīkumu pašreizējā plānošanas periodā, 2020. gadā pasūtījumu skaits Latvijas ceļu būves uzņēmumiem samazinājies par aptuveni 40%. Turklāt pasūtījumu pieaugums 2021. gadā nav gaidāms, jo jaunu ceļu būvniecības un renovācijas projektu izstrāde pašlaik nenotiek. Pretēji iepriekš plānotajam, 2020. gadā ceļu un tiltu nozares uzņēmumos ir sagaidāms ievērojams investīciju samazinājums. Pastāvot ikgadējā pieejamā finansējuma svārstībām un Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma pārrāvuma periodiem, Latvijas autoceļu būvniecības uzņēmumiem investīciju vide ir nelabvēlīga. “Latvijas Ceļu būvētājs” prognozē, ka zaudējumi no nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā būs aptuveni 11,4 miljoni eiro. 2020. gadā ceļu, tiltu un dzelzceļu būvniecībā nodarbināto skaits tiek samazināts par vairāk nekā trim tūkstošiem.
Ņemot vērā finansējuma pieejamības un valsts pasūtījumu cikliskumu, nelabvēlīgo investīciju vidi un cilvēkresursu zaudējumu, var rasties situācija, ka Latvijas ceļu būvniecības nozares uzņēmumiem, ja tuvākajos gados būs pieejams lielāks finansējuma apjoms, pietrūks kapacitātes īstenot tādus apjomīgus un stratēģiskus satiksmes infrastruktūras projektus, kā, piemēram, “Rail Baltica”. Lai īstenotu šos projektus nākotnē ceļu būves pakalpojumus par, iespējams, augstāku cenu var nākties importēt no ārvalstīm.
KOMISIJAS LĒMUMS
Komisija lūdz Ekonomikas ministriju, kas ir atbildīga par būvniecības nozari un pārrauga to, sniegt ieskatu:
1. Kā notiek Latvijas ceļu un tiltu būvniecības nozares plānošana, kāds ir ministrijas redzējums par ceļu būvniecības nozares ilgtspēju?
2. Vai Ekonomikas ministrija apzinās Eiropas Savienības struktūrfondu apguves cikliskuma problēmas un izaicinājumus?
3. Vai Ekonomikas ministrija ir analizējusi un sniegusi priekšlikumus Ministru kabinetam par ceļu nozares plānošanu, ilgtspēju un finansējuma apguves risinājumiem? Kāds ir šo priekšlikumu pašreizējais statuss?
Komisija lūdz Rīgas Domei sniegt ieskatu:
1) Kā Rīgas pašvaldībā notiek vidēja termiņa un ilgtermiņa infrastruktūras pilnveidošanas un uzturēšanas projektu (ceļu, ielu, tiltu, pārvadu un nacionālas nozīmes transporta objektu) plānošana, vai Eiropas Savienības struktūrfondu pieejamības cikliskums un pārrāvumi tiek ņemti vērā?
2) Kā notiek infrastruktūras plānošanas un projektu īstenošanas koordinācija par autoceļiem un citiem nozīmīgiem infrastruktūras objektiem ar atbildīgo Satiksmes ministriju un ceļu būvniecības nozares atbildīgo Ekonomikas ministriju?