Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Dzintars Kauliņš, iepazīstinot ar NEKP 2030, informēja, ka līdz 2030.gadam Latvija apņēmusies samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju par 6% attiecībā pret 2005.gada rādītāju. Galvenos pasākumus šī mērķa sasniegšanai, minēja energoefektivitātes paaugstināšanu rūpniecībā, jaunu ražošanas tehnoloģiju ieviešanu, vēja elektrostaciju ar kopējo jaudu 800 līdz 1000 megavatstundas (MWh) uzstādīšanu, Saules enerģijas paneļu uzstādīšanu pie dzīvojamajām ēkām, kā arī dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanu.
NEKP 2030 nav paredzēts valsts atbalsts vēja elektrostaciju uzstādīšanai un EM paļaujas uz to, ka tās tiks uzstādītas par privātām investīcijām.
A. Ašeradens vērsa EM uzmanību uz to, ka Latvijā nemaz nav tik daudz vietu, kurās iespējams uzstādīt vēja elektrostacijas, turklāt arī tas, kas jau ir tikušas plānotas, iedzīvotāji noraidījuši kā nepieņemamas.
Vairāku deputātu šaubas izraisīja arī EM plāni, ka iedzīvotāji sāks aktīvi uzstādīt Saules enerģijas paneļus. EM pārstāvji nespēja deputātiem izskaidrot, kāpēc tieši Saules enerģijas paneļi iekļauti NEKP 2030 kā mikroģenerācijas elements.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis šaubījās par ēku siltināšanas pasākumu ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, jo par siltināšanu lauku apvidos neesot vērts runāt līdzekļu trūkuma un iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ, savukārt Rīgā siltināšana sokas ļoti gausi. . EM pārstāvji pauda, ka NEKP 2030 mērķu sasniegšanai 10 gados būtu jānosiltina 2000 daudzdzīvokļu ēkas un 5000 privātmājas.
Komisija nākamajā sēdē aicinās Ekonomikas ministriju (EM), Satiksmes ministriju, Zemkopības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju iepazīstināt deputātus ar detalizētiem aprēķiniem, kā konkrēti siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas pasākumi var palīdzēt sasniegt NEKP 2030 mērķus.