Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, iepazīstinot klātesošos ar Nacionālo industriālo politiku 2021+, atzīmēja, ka Latvija saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem, tostarp risku iekļūt vidējo ienākumu slazdā. Deputāti sēdē akcentēja arī jautājumu par to, ka uzņēmumi salīdzinājumā ar vairākām citām OECD valstīm atpaliek digitalizācijas jomā.
Deputātiem pārspriežot NIP2027 stratēģijas ietvaru, tika uzsvērta nepieciešamība sagatavot augsti kvalificētus speciālistus. Tika izcelta arī inovāciju sekmēšana un eksportspējas veicināšana, finanšu pieejamības veicināšana, kā arī atbalsts jaunu digitālu un energoefektīvu risinājumu ieviešanai ražošanas procesos.
Sēdē tika akcentēts, ka ekonomikas struktūrā dominē zemas pievienotās vērtības aktivitātes, kuru rezultāts ir arī zems produktivitātes līmenis. Iespēja saglabāt konkurētspēju pasaules tirgos ir tehnoloģiju un inovāciju balstīta produktivitātes kāpināšana, atzīmēja klātesošie.
Tāpat deputāti sēdē atzinīgi vērtēja Ekonomikas ministrijas redzējumu par ekonomikas modeļa maiņu un pāreju uz viedo specializāciju.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, uzsverot ka Ekonomikas ministrijai ir jāveicina sava iekšējā kapacitāte, stiprinot valsts ierēdņu kompetenci konkrētās nozarēs “Ekonomikas ministrija dodas pareizā virzienā, arvien mazāk, uzspiežot uzņēmumiem “pareizus” instrumentus un risinājumus. Ministrija vispirms uzsāk dialogu ar perspektīvākajām nozarēm un uzņēmumiem, lai saprastu attīstību kavējošos faktorus, un tikai tad seko risinājumu izstrāde. Tas ir pareizs un daudzsološs pavērsiens.”