Finanšu ministra padomnieks I. Dālderis informē, ka par konkrētiem projektiem vēl joprojām notiek diskusijas ar Eiropas Komisiju, ka pagaidām vēl nav zināmi ne konkrēti objekti, ne projekti, kuros šī nauda tiks investēta un arī ministriju iesniegtie priekšlikumi pagaidām ir vēlmju statusā, kas var mainīties. Patlaban ir zināms, ka no kopumā pieejamajiem 2,02 miljardiem eiro 37% jeb 740 miljoni eiro būs paredzēti klimata pārmaiņu novēršanas pasākumiem, bet 20% jeb 400 miljoni eiro - digitālās transformācijas pasākumiem, ka pārējie Latvijas pieteiktie projekti saistīti ar veselības jomu, nevienlīdzības mazināšanu, likuma varas stiprināšanu, ekonomikas transformāciju un produktivitātes reformu, kā arī inovāciju veicināšanu.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis norādīja, ka daudzās sadaļās projekti ir saistīti ar būvniecību, vai pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem nākamajos gados nekļūs tik liels, lai izraisītu būvniecības izmaksu sadārdzinājumu.
Deputāte E. Papule norāda, ka daļa ieguldījumu paredz jaunu institūciju radīšanu tā vietā, lai funkcijas uzticētu esošajām. Nav skaidrs, kas būs atbildīgais par mūžizglītības procesiem veselības jomā, kurš būs atbildīgais par digitalizācijas procesiem un citi jautājumi.
Deputāts I.Zariņš norādīja, ka, Latvijas projektos trūkst izpratnes par inovācijām, jo inovācijas nav iespējamas bez zināšanām, bet plānotajos projektos nav paredzētas investīcijas zinātnē. Zariņš uzsvēra, ka nepieciešama nacionālās investīciju sistēmas izveide, kas koordinē, kādos virzienos tiek atbalstītas inovācijas.
Komisijas deputāti vienojās nākamajās sēdēs atkārtoti diskutēt par šo jautājumu, uzklausot ministriju detalizētākus skaidrojumus par Atveseļošanas un noturības mehānismam iesniegtajiem projektiem un lielāku konkrētību par Latvijas projektu finansēšanu no ES Atveseļošanas fonda.