Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

Komisijas sēdē deputāti uzklausīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvju prezentāciju par Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģiju 2050. gadam un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas 2030. gadam nepieciešamību un izstrādes progresu. Deputāti noskaidroja, Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģijas 2050. gadam provizorisko izstrādes un saskaņošanas grafiku. Minētās stratēģijas virzība uz Ministru kabinetu provizoriski paredzama šā gada jūlijā. Galvenie šīs stratēģijas virzieni ir:

  • Ilgtspējīga enerģētika;
  • Visaptveroša energoefektivitāte;
  • Resursefektīvs un videi draudzīgs transports;
  • Ilgtspējīga zemes apsaimniekošana;
  • Ilgtspējīgs patēriņš un ražošana;
  • Pētniecība un inovācijas oglekļa mazietilpīgās tehnoloģijas. 

Ministrijas pārstāvji informēja par pielāgošanās klimata pārmaiņām Vides politikas pamatnostādnēs 2014- 2020. gadam un norādīja, ka tās galvenais mērķis ir veicināt Latvijas gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām un to izraisītajai ietekmei. Klimata pārmaiņas vērojamas arī Latvijā. Vidējā gaisa temperatūra vidēji paaugstinājusies par 0,70 C, tāpat arī kopš 1961. gada Latvijā nokrišņu daudzums ir palielinājies par vidēji 39 mm un paredzams, ka līdz gadsimta beigām tas palielināsies par aptuveni 80- 100 mm. Balstoties uz risku novērtējumiem, līdz šim identificēti 84 potenciāli pasākumi pielāgošanās veicināšanai, taču eksperti vēl turpina darbu pie pasākumu izvēles un izvērtēšanas.

Plašāk prezentāciju skatīt šeit:

http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=29.03.2017 

 

Deputāti un klātesošie uzklausīja 12. Saeimas deputāta Eināra Cilinska un RTU docentes Dagnijas Blumbergas prezentāciju par Eiropas Savienības un globālo ilgtspējas mērķu ietekmi uz Latvijas attīstību. Tika ieskicēti daudzi būtiski mērķi, kuri savstarpēji pārklājas. Svarīgākais jautājums, vai tie ir sasniedzami? Kā norādīja komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma, būtiska ir šo mērķu savstarpēja koordinācija un uzraudzība.

Einārs Cilinskis atzīmēja, ka mērķi kopumā ir sasniedzami tikai ar būtisku valsts attīstības paradigmas maiņu.  

Mērķi ir sasniedzami:

•      ja tiks iekļauti valsts prioritāšu sarakstītā;

•      ja tie tiek skatīti kompleksi, nevis katrs atsevišķi;

•      ja visās minētās jomās ir nacionāla līmeņa pētījums, un pēc tam tiek veikta  mērķu sinerģija;

•    ja  ir izveidota vienota Latvijas politikas plānošana un dokumentiem ir saistība ar finanšu resursu piešķiršanu, saprotot, ka sektorāliem plānošanas dokumentiem ir sekundāra nozīme.

Svarīgākais, kas būtu jādara ir:

•      jāpārstrukturē resursi, kas tiek izmantoti uz rezultātiem orientētiem valsts finansētiem pētījumiem ne-ETS, aprites ekonomikas u.c. jomās;

•     kardināli jāmaina zinātnisko projektu pārvaldības (menedžmenta) struktūra, lai valsts ieguvumi, lai koordinētu modelēšanas procesus un izslēgtu prognozēto procesu un jomu pārklāšanos;

•    izveidot politiku, modeļu, dokumentu, politikas uzstādījumu vērtējuma sistēmu, lai paaugstinātu iesaistīto zinātnieku un ierēdņu atbildību un reorganizēt NAP darba grupu, lai palīdzētu sakārtot iepriekšminēto un ņemt vērā zinātniskās izstrādes rezultātus NAP vidustermiņa pārskatā un jaunā NAP izstrādē. 

Prezentāciju plašāk skatīt šeit: 

http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=22.03.2017

 

Komisijas deputāti uzklausīja bijušo Eiropas Komisijas Pētniecības ģenerāldirektoru un Vācijas valdības bioekonomikās padomes locekli Kristianu Patermanu, kurš sniedza prezentāciju par ES Bioekonomikas stratēģiju. Komisijas sēdē savu redzējumu sniedza arī LLU rektore Irina Pilvere un RTU habilitētais doktors Dagnija Blumberga.

Kristians Patermans uzsvēra, ka Latvijai ir daudz neizmantotu resursu, kuri būtu jāizmanto, kā arī būtu vairāk jādomā par ražotāju pievilināšanu. Kā galvenās mūsu reģiona bioekonomikas resursu izmantošanas iespējas K. Patermans uzsvēra:

 1) atšķirīgs biomasas veids, daudz organisko atkritumu veidi. Būtu jādomā, kā no atkritumu vielām radīt jaunus materiālus;

 2) gara piekrastes līnija, kas ļauj attīstīt attiecīgu resursu kultūru, jo citās valstīs, tas nemaz nav iespējams;

 3) lieli koksnes krājumi;

 4) atrodamies tuvu Ziemeļvalstīm, kuras ļoti aktīvi strādā bioekonomikas jomā;

 5) kā arī ierosināja apdomāt iespējas Hanzas savienības atjaunošanai.  

 K. Patermans norādīja, ka Latvijā ir ļoti tradicionāla lauksamniecība un tā atkarīga no fosilajiem produktiem, īpaši atzīmējot kūdras izmantošanas iespējas. 

LLU rektore Irina Pilnvere komisijas sēdē informēja par Latvijas Bioekonomikas stratēģijas vīziju un galvenajiem pasākumiem mērķu sasniegšanai. Eksportu un nodarbinātību tradicionālajās nozarēs Latvijā. Kā atzīmēja I. Pilnvere, Latvijā bioekonomikas nozares ir inovāciju līderes dabas kapitāla vērtības saglabāšanā, palielināšanā, efektīvā un ilgtspējīgā izmantošanā Baltijas valstīs. Sēdē piedalījās arī RTU habilitētais doktors Dagnija Blumberga, atzīmējot, ka Latvijas iespēja būtu tekstilražošana, ķīmija un bioeļļa.

Nobeigumā komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma ierosināja, pēc kāda laika sasaukt atkal komisijas sēdi par šo jautājumu, lai uzklausītu mūsu profesorus no universitātēm, kāds ir progress, identificētu galvenās problēmas, lai deputāti varētu iesaistīties to veiksmīgā risināšanā.

 

 

VIAA Profesionālās izglītības projektu departamenta direktore Elīna Purmale-Baumane iepazīstināja deputātus ar ESF projektu "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide". Projekta mērķis ir pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci, lai laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu, projekta īstenošanas laika periods: 2017.gada 1.janvāris – 2022.gada 31.decembris, plānotais kopējais projekta finansējums – 25 353 413 EUR un 23.12.2016. parakstīta vienošanās ar CFLA par projekta īstenošan. Projekta mērķa grupas nodarbinātie vecumā no 25 gadiem, t.sk.: ar zemu izglītības līmeni, ar izglītību specialitātē, kurā vērojams darbaspēka trūkums, ar izglītību specialitātē, kurā cilvēkresursu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu; prioritārs atbalsts sociālā riska grupu nodarbinātajiem, tostarp nodarbinātajiem vecumā no 45 gadiem, kas strādā profesiju klasifikatora  5., 7., 8. un 9.pamatgrupas profesijās, kā arī nodarbinātajiem vecumā no 50 gadiem, kas 7.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību" projekta ietvaros saņēmuši rekomendāciju profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides vai neformālās izglītības programmas apguvei, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu. Mācību izmaksas tiek segtas pilnā apmērā nodarbinātajiem, kam piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss. 90% apmērā nodarbinātajiem, kam nav piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar IZM noteikusi 4 prioritārās nozares, kam jānosaka mācību vajadzības un jāizstrādā mācību piedāvājums pirmajā mācību ciklā projektā: būvniecības nozare, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare, kokrūpniecības nozare un metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību nozare. Uzklausot nozares pārstāvjus komisijas priekšsēdētāja L. Straujuma ierosina pēc 1,5 mēneša Izglītības un zinātnes ministrijai un VIAA Profesionālās izglītības projektu departamentam informēt sabiedrību par pieaugušo izglītības interesantu mobilitāti, sadarbību starp IZM un LDDK ekspertu padomēm, nozaru programmas rezultatīvajiem rādītājiem, mērķu auditorijām un sadarbību ar Latvijas darba devēju konfederāciju.

 

 

 

Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti I. Dālderis, S. Šimfa un Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs R. Naudiņš no 23. līdz 24. februārim piedalījās Ungārijas Nacionālās asamblejas un Starpparlamentu savienības rīkotajā seminārā par "Parlamentārā sadarbība ilgtspējīgai attīstībai: ieguldījumi klimata pārmaiņu un ūdens sadarbības iespējās".


 

 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv