Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

2019.gada 20. līdz 21.maijā Parīzē( Francijā) norisinājās OECD forums ar devīzi “Pasaule e-kustībā” (World in e-motion). Forumā piedalās Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Ikstena, deputātes Linda Ozola un Evita Zālīte-Grosa. Foruma ietvaros bija vairākas darba grupas, tai skaitā par sieviešu līdzdalību digitālajās zinātnēs un tehnoloģijās, migrāciju un nākotnes tehnoloģijām.

Dzimumu līdztiesība joprojām ir svarīgs jautājums, un tā aizvien ir neapmierinošā līmenī zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu, matemātikas, ražošanas un dizaina nozarēs, tostarp, izteikts sieviešu trūkums vadītāju vidū šajās nozarēs, sacīja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Ikstena pirmdien, 20.maijā, Parīzē, Francijā, kur piedalās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) foruma darba grupā par sieviešu līdzdalību digitālajās zinātnēs un tehnoloģijās.

“Domājot par nākotnes karjeras iespējām, sabiedrībā aizvien valda stereotipi un sievietes salīdzinoši reti izvēlas studiju iespējas tādās perspektīvās jomās kā informācijas tehnoloģijas un inženierzinātnes, lai gan ir talantīgas, spējīgas un apķērīgas. Nepieciešams būtisks izrāviens, lai mainītu domāšanu un veicinātu dzimumu līdztiesību. Mērķis ir veicināt sieviešu iesaisti stereotipiski par “vīriešu jomām” dēvētajās nozarēs, un tam svarīgs arī spēcīgs politiskais atbalsts starptautiskā līmenī. Par to diskutēs arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas darba grupā, kurā pulcējušies eksperti no visas pasaules,” akcentēja I.Ikstena.

Ārlietu komisijas locekle Linda Ozola :“Neoliberālā pieeja ir mazinājusi solidaritāti sabiedrībā, kas mums kopā ir jāatjauno, lai risinātu. Izglītības sistēmai ir jāattīsta jaunas prasmes, jo īpaši spējā veidot attiecības ar līdzcilvēkiem un spējā sadarboties; savukārt politiķu pienākums ir rādīt sadarbības piemēru – gan starp institūcijām, gan ar sabiedrību izsvērtu lēmumu pieņemšanā. Sabiedrība pasaulē kļūst politiski un pilsoniski aktīvāka un prasa, lai pārstāvnieciskā demokrātija mainītos, spējot saredzēt, sadzirdēt un ieklausīties sabiedrībā. Man ir prieks, ka mums Latvijā ir izcils e-demokrātijas piemērs –manabalss.lv iniciatīva, caur kuru mūsu pilsoņiem ir tieša ietekme uz valsts likumdošanu.”

Sociālo un darba lietu komisijas locekle Evita Zālīte – Grosa: “Mani uzrunāja paneļdiskusijas viena no idejām, kā ļoti svarīgi šajā digitalizācijas un globalizācijas procesā nepazaudēt fokusu uz empātijas, līdzatbildību darbībā. Tas skar gan izglītību, gan daļu cilvēku, kuri jūtas šī procesa apdraudēti.”

 

 

Veselības ministrijas valsts sekretāre D.Mūrmane-Umbraško ziņo par veselības nozares galvenajiem rīcības virzieniem NAP2021 - 2027. Minot piecus galvenos virzienus:

1.Veselīga un aktīva dzīvesveida paradumu nostiprināšana sabiedrībā, t.sk. arī sociāli atstumtām grupām,

2. Uz personu vērsta veselības aprūpe (patient centered care),

3. Veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un efektivitātes uzlabošana,

4. Integrētas veselības aprūpes attīstīšana,

5. Nevienlīdzības mazināšana veselības aprūpē, valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošana.

Pārresoru koordinācijas centra attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas konsultante S. Sniķere iepazīstina ar NAP2020 plānoto un apgūto finansējumu veselības jomai un gan valsts puses, gan Eiropas savienības puses.

Komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis apkopojot komisijas sēdē sniegto informāciju secināja, ka ir nepietiekams finansējums, ka vienīgais risinājums ir jāinvestē veselības nozarē.

Komisijas sēdē klātesošos ar lauksaimniecības nozares aktualitātēm iepazīstināja Zemkopības ministrijas pārstāvji, kuri īpaši akcentēja lauksaimniecības ražošanas iespējas, uzsverot atbalsta mehānismu pilnveides nepieciešamību. Vienu no lielākajiem izaicinājumiem un vienlaikus tautsaimniecības attīstības iespējām Zemkopības minitrijas pārstāvji minēja “Latvijas Bioekonomikas stratēģijas 2030” izvirzīto mērķu sasniegšanu. Zemkopības monistrijas pārstāvji iezīmēja trīs galvenās jomas – nodarbinātības veicināšanu un saglabāšanu bioekonomikas nozarē, bioekonomikas produktu pievienotās vērtības palielināšanu, kā arī bioekonomikas eksporta produkcijas vērtības palielināšanu.

Bioekonomika tautsaimniecībai sniedz būtisku ieguvumu, tā palīdz izmantot dabas resursus pārdomāti, kā arī mazināt klimata pārmaiņas. Bioekonomika drīzumā var kļūt par vienu no modernākajām tautsaimniecības nozarēm, un mūsu valstij uz to ir jāvirzās, lai īstenotu Latvijas lauksaimniecības potenciālu, atbildīgajām institūcijām salīdzinoši īsā laika posmā Nacionālajā attīstības plānā ir jāiekļauj skaidri definēti un izmērāmi sasniedzamie rezultāti, pēc sēdes uzsvēra komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Ikstena.

Uz deputātu jautājumiem par finansējuma sadali nākamajam plānošanas periodam Zemkopības ministrijas pārstāvji atbildēja, ka šobrīd notiek plāna izstrāde, kā arī pagaidām nav skaidrības par to, cik lielu atbalstu varam gaidīt no Eiropas Savienības, jo par to būs jālemj jaunajam Eiropas Parlamentam.

 

Iepazīstoties ar situāciju bīstamo atkritumu apsaimniekošanas jomā, rodas bažas par apjomīgo bīstamo atkritumu importu Latvijas teritorijā, kuri netiek atbilstoši apsaimniekoti,  komisija aicina VARAM kā atbildīgo institūciju sagatavot pasākumu plānu, lai nodrošinātu tādu atkritumu apsaimniekošanas kārtību, kas novērstu motivāciju importēt bīstamos atkritumus Latvijas teritorijā, kā arī nodrošinātu, ka valstī neuzkrājas neatbilstoši apsaimniekoti vai pat neapsaimniekoti bīstamie atkritumi, kas rada potenciālu risku cilvēku dzīvībai, veselībai un videi,” sacīja Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Ikstena.

 Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam, bīstamie atkritumi ir tādi atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus. Latvijā par bīstamo atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu un koordinēšanu ir atbildīga valsts.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti nolēma prasīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) līdz 29.aprīlim sagatavot iespējamo pasākumu plānu un tiem nepieciešamās likumdošanas izmaiņas, kas uzlabotu bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un novērstu motivāciju izmantot Latviju kā vietu importēto bīstamo atkritumu glabāšanai.

 

Nākamā Nacionālā attīstības plāna izstrādi, ir svarīgi analizēt meža un kokrūpniecības nozari, jo tai nākotnē ir viens no lielākajiem peļņas potenciāliem.  Vienlaikus ir nozīmīgi domāt arī par to, cik lielā mērā Eiropas Savienības finansējums var palīdzēt risināt šīs nozares aktuālās problēmas. Zemkopības ministrijas pārstāvis Arvīds Ozols iepazīstināja deputātus, ka meža nozares attīstību turpmāk plānots atbalstīt trīs darbības virzienos. Pirmkārt, tas nozīmē radīt stabilas un ilgtspējīgas darba vietas, resursus ieguldot gudros darbiniekos, procesos un iekārtās. Otrkārt, ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību, kā arī jaunus un inovatīvus produktus, piemēram, nodrošināt koksnes ķīmisko pārstrādi, kā arī koku zaleņa izmantošanu ķīmiskās rūpniecības un farmācijas biznesā. Treškārt, paredzēts domāt arī par zemes resursa efektīvu izmantošanu, līdz 2050.gadam palielinot mežaudžu ražību par 25 procentiem. Zemkopības ministrijas pārstāvis komisijas deputātus informēja, ka pašlaik meža nozare veido 20 procentus no visiem Latvijas preču eksporta ieņēmumiem jeb 2,5 miljardus eiro no kopējiem ārējās tirdzniecības ienākumiem. Vienlaicīgi meža nozare nodrošina arī 80 000 darba vietas, no kurām lielākā daļa pieejamas Latvijas reģionos.

“Meža nozare citām tautsaimniecības nozarēm ir uzlikusi augstu latiņu, un tā var kalpot kā paraugs sadarbībai ar valsts pārvaldi. Tā ir viena no stabilākajām un augstāk vērtētajām nozarēm Latvijā,” sacīja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv