Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un valsts attīstības modeli līdz 2030.gadam ziņo izstrādes grupas vadītājs Roberts Ķīlis norādot, ka ir pagājuši desmit gadi un ir nepieciešams izvērtējums attiecībā pret ilgtspēju un ilgtspējas paradumiem. Pārresoru koordinācijas centrs plāno līdz augustam sagatavot pārskatu par Nacionālā attīstība plāna īstenošanu un Latvijas ilgtspējas attīstības stratēģijas īstenošanu vienlaikus sasaistot to arī ar ANO ilgtspējas attīstības mērķu iespējamo integrāciju Nacionālā attīstības plānā un Latvijas ilgtspējas attīstības stratēģijā. Rudenī Pārresoru koordinācijas centrs iepazīstināt deputātus ar Nacionālā attīstības plāna vidus posma izvērtējumu.

 

Šodien, 15.februārī, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti diskutēja par Valsts kancelejas izstrādāto Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politiku un likumdošanas kvalitāti. Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš informēja, ka gan sabiedrības, gan politiķu vidū ir milzīgs pieprasījums pēc reformām Valsts pārvaldē. Tomēr tad, kad jāpieņem lēmums, tad tieši politiskās gribas trūkums ir lielākais šķērslis. Tāpat arī M.Krieviņš uzsvēra, ka jau ilgstoši ir grūtības aizpildīt brīvas vakances, īpaši vadības līmenī, nepietiekošā atalgojuma dēļ. Vadības amatiem atalgojuma griesti 30% no tā, ko saņemtu privātajā sektorā līdzīgā amatā, un piemaksas bieži ir vienīgais veids, kā noturēt profesionālākos speciālistus.
 “Ļoti svarīgi ir uzlabot valsts pārvaldes un ierēdniecības reputāciju sabiedrībā, lai nebūtu tā, ka ilglaicīgi nav iespējams aizpildīt brīvās vakances, t.sk., ļoti nozīmīgos amatos, no kā cieš valsts pārvaldes darba kvalitāte. Kvalitatīva valsts pārvalde nozīmē kvalitatīvi izstrādātus un viegli izprotamus likumus. Diemžēl bieži tie ir uzrakstīti ļoti ierēdnieciskā valodā un bez atbilstošas izglītības ir grūti tajos orientēties. Tāpat arī joprojām ir normatīvie akti, kas ir novecojuši un rada nevajadzīgu birokrātisku slogu. Tādēļ komisija drīzumā varētu uzklausīt ministriju priekšlikumus normatīvo aktu vienkāršošanai“ norāda Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

2017.gada 8.februārī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis un pašvaldību departamenta direktora vietnieks Arnis Šults iepazīstināja deputātus ar administratīvi teritoriālās reformas neatrisinātie jautājumiem. Administratīvi teritoriālās reformas neatrisinātais jautājums ir valsts reģionālais administratīvais iedalījums. Ministrijas konsultācijās ar pašvaldībām gūtās atziņas ir konceptuāli lielākā daļa pašvaldību neiebilst veidot 29 sadarbības teritoriālo ietvaru un sadarbības teritoriju izveide attaisnosies tikai gadījumā, ja to respektēs pārējā valsts pārvalde reģionos, un tādejādi  iesaistītās institūcijas ar pašvaldībām koordinēti sadarbosies, līdz ar to jāsāk ar valsts institūciju reģionālā izvietojuma sakārtošanu. Ministija turpmāko rīcību saskata divos posmos. Pirmais posms MK izpilda likumā noteikto un iesniedz Saeimā likumprojektu par sadarbības teritoriju izveidi. Institūcijas var uzsākt pielāgot savu darbību sadarbības teritoriju teritoriālajam ietvaram, piemēram, izpildot Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldības likumu  par civilās aizsardzības sadarbības komisijām. Sadarbības teritoriju iedalījumu var plaši izmantot normatīvajos aktos (un ne tikai) nosakot noteiktu administratīva, funkcionāla vai saimnieciska rakstura jautājuma izpildi. Otrais posms – sākot no 2018. gada sadarbības teritorijā izveidojama konsultatīvā padome, kuras uzdevums ir saskaņot pašvaldību un citu valsts iestāžu darbību attiecīgajā sadarbības teritorijā. Pielāgojot normatīvos aktus, paveras jaunas iespējas pašvaldību sadarbībai un decentralizācija.

Par Latvijas stratēģiskā tēla veidošanu savu ieskatu komisijas deputātiem izklāstīja Latvijas institūta direktore Aiva Rozenberga, Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija prezidente Signe Bāliņa un Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektors Toms Baumanis. Latvijas institūta direktore Aiva Rozenberga uzsvēra cik svarīgs vienots zīmols - kopīgi pūliņi rada lielāku atpazīstamību. Lai šo zīmolu lietotu uzņēmējs ir nepieciešama: vēlme lepoties un izdevīgums lepoties.  Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija prezidente Signe Bāliņa, ka Latvijā ir digitāli attīstīta infrastruktūra: viens no ātrākajiem interneta pieslēgumiem pasaulē, viena no pasaules labākajām 4G mobilā interneta infrastruktūrām in modernākie datu centri Eiropā. Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektors Toms Baumanis uzsvēra, ka Latvijas stratēģiju balstās uz priekšrocībā: lokalizācija & vieta (tilta alegorija, Rīga kā metropole, Latvija kā loģistikas un transporta mezgls, satikšanās un tīklošanās vieta, izglītības un studiju vieta), resursi (tīra vide, neskarta daba, mežu un ūdens ekonomiskais resurss), cilvēki - zināšanas, prasmes un kompetences (cilvēkresursi izšķērdēti, tomēr ir revitalizācijas potenciāls), augstākās izglītības eksports ir Latvijas salīdzinošā priekšrocība ar strauju izaugsmi un augstu potenciālu un minēto apstiprina RSU, RTU, LU, Turības, SSE Rīga u.c. pieredze un domnīcas «Certus»» 2016.gadā veiktais pētījums (tālāk daži fakti no pētījuma).

 

 

Ekonomikas minsitrijas tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Jānis Salmiņš iepazīstināja deputātus ar Ekonimikas ministrijas sagatavotu prezentāciju:Ekonomikas transformācija straujākas izaugsmes nodrošināšanai - produktivitāte un cilvēkkapitāls. Ekonomikas izaugsmes mērķis ir straujāka ekonomikas izaugsme, kas tiek balstītas uz tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti, inovācijām vidējā termiņā panākt sabalansētu 5% IKP pieaugumu ik gadu. Pašlaik Latvijā jaunu konkurētspējas priekšrocību trūkums kavē eksporta izaugsmi. Izaugsmi balsta lēni augošs iekšzemes pieprasījums IKP vidēji 2,3%. Deputāti tika iepazīstināti ar Nodarbinātības padomes 2017.gada 1.pusgada darba programmu: Tautsaimniecībai atbilstošas augstākās izglītības attīstība −augstākās izglītības piedāvājuma saskaņošana ar tautsaimniecības nozaru izaugsmes vajadzībām,−studiju programmu konsolidācija,−absolventu monitorings, Zinātnes un pētniecības ieguldījums tautsaimniecības transformācijā −prioritārie virzieni zinātnē 2018.-2021.gadam,−valsts uzņēmumu iesaiste pētniecībā un inovācijās, Darbaspēka vajadzību noteikšana nozarē,−nozaru vajadzību pēc cilvēkresursiem analīze (IKT, elektronikas, ķīmijas un farmācijas, mežsaimniecības un kokapstrādes, pārtikas, mašīnbūves un metālapstrādes nozarēs),Jauniešu garantijas pasākumu īstenošana:−progress un tālākie risinājumi, Sabiedrības un darbaspēka novecošanās ietekme uz darba tirgu un iespējamie risinājumi.

 

 

 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv