Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

Komisijas deputātus ar Nacionālā attīstības plāna(NAP)2020 īstenošanas progresa vidusposma izvērtējumu iepazīstināja Pārresora koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks. Minot NAP stiprās puses: mērķu sasaiste ar ES fondu un valsts budžeta ikgadējo plānošanu, rezultatīvo rādītāju sistēmu un citu attīstības plānošanas dokumentu pakārtošanu NAP.  Vājās puses minot uzdevumu saturiska dublēšanās, rezultatīvo rādītāju neesamība uzdevumu līmenī un ne vienmēr pierādāma definēto uzdevumu ietekme uz mērķa sasniegšanu. NAP iespējas būtu NAP uzdevumu detalizētības līmenis un skaidrākas izvēles. Turpmākās rīcības 2017.gada nogalē ir NAP2020 vidusposma vērtējuma ziņojuma projekts: 1) Nacionālajā attīstības padomē, 2) Ministru kabinetā, 3)LR Saeimā. 2018.gadā pamatojoties uz NAP2020 ziņojumu – tematiskas, starpinstitūciju diskusijas, iedzīvotāju, uzņēmēju, viedokļu līderu aptaujas, Latvijas interešu definēšana 2021+, pamatnostādņu starpposma izvērtējumi nozaru un starpnozaru prioritātēm 2021+ (2018.g. XII). 2019.gadā rādītāju analīzes, pārskatu/ziņojumu monitorings, ieguldījumu efektivitātes analīze, konkurētspējas izaicinājumi, NAP2021/ mērķi, investīciju plāns/projekti/rīcībpolitika, NAP2021+ izskatīšana LR Saeimā (2019.XII) un 2020: MK apstiprinātas nozaru pamatnostādnes NAP2021+ īstenošanai. Komisija atbalstīja priekšsēdētājas L. Straujumas ierosinājumu, kā 2019. gada budžeta prioritāti izvirzīt finansējuma nodrošināšanu augstākajai izglītībai un zinātnei.

 

1.novembrī notika Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēde, kurā deputāti tika iepazīstināti ar jauno pētījumu par optimālo vispārējās izglītības iestāžu tīklu. Sēdē deputāti iepazinās ar pētījuma rezultātiem par optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi Latvijā, ko ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadībā veikusi SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta" sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju. Pētījumā analizēta iedzīvotāju demogrāfiskā struktūra, iedzīvotāju migrācijas plūsma, skolu tīkls Latvijas pašvaldībās un citi faktori. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsvēra, raugoties uz izglītībai novirzīto līdzekļu apjomu, Latvija ir viena no līderēm Eiropas Savienībā, taču būtiskākais ir jautājums, kā šos līdzekļus efektīvi izmantot.

„Skolu tīklu nevaram un nedrīkstam skatīt atrauti no citām reformām izglītības jomā. Pedagogu atalgojuma reforma un gaidāmā pāreja uz kompetenču pieeju mācību saturā ir ieguldījums mūsu bērnos un Latvijas attīstībā. Taču ar to vien nepietiek, jo pustukšās skolās ne vien būs grūti nodrošināt pedagogiem pilnu slodzi, bet cietīs arī bērnu iespējas saņemt kvalitatīvu izglītību,” pēc sēdes uzsvēra Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

Pētījumā norādīts, ka optimālā skolu tīkla izveidi kavē pašvaldību nespēja vienoties ar kaimiņu pašvaldībām par sadarbību izglītības jomā, kā arī politiķu vairīšanās no nepopulāru lēmumu pieņemšanas. Tāpat sabiedrībā trūkst izpratnes par strukturālo reformu nepieciešamību un ieguvumiem, ko tās sniegtu ilgtermiņā, iepazīstinot deputātus ar pētījuma rezultātiem, sacīja J.Turlajs.

L.Straujuma un A.Adamovičs pēc sēdes uzsvēra, ka Ilgtspējīgas attīstības komisija un Izglītības komisija turpinās sekot jautājumam par skolu tīkla sakārtošanu un plāno tam atkārtoti pievērsties komisiju sēdēs, lai veicinātu izglītības kvalitāti Latvijā.

 

Komisijas sēdē Ekonomikas ministrs A. Ašeradens iepazīstināja deputātus ar šī brīža makroekonomikas tendencēm un gaidāmajiem izaicinājumiem, ka šobrīd Latvijas ekonomika pieaug un ir vērojama ,makroekonomikā stabilitāte. Ministrs uzsvēra, ka ekonomikas izaugsmes temps nākotnē būs tieši atkarīgs no produktivitātes pieauguma. Ministrs atzīmēja, ka konkurētspējīgākās nozares Latvijā ir kokapstrāde, tai seko lauksaimniecība un mežsaimniecība, nemetālisko minerālu ražošana un transporta nozare, un tās ekonomikas izaugsmei nākotnē riskus neradīs. Savukārt pārējām nozarēm, tostarp, ķīmiskajai rūpniecībai, mašīnu un iekārtu ražošanai, pastāv risks saskarties ar darbaroku un zināšanu trūkumu vienlaikus ar pieaugošu pieprasījumu pēc augstākas darba algas. Šādā situācijā uzņēmumu izmaksas var pieaugt straujāk, un tas var būt par iemeslu konkurētspējas kritumam, pauda ekonomikas ministrs. Ekonomikas ministrija apņēmusies veikt virkni pasākumu produktivitātes celšanai, kā arī risināt darbaspēka trūkuma jautājumu, uzsvaru liekot uz konkrētu profesiju apguvi un pārkvalifikāciju. Plānoti arī pasākumi darbaspēka mobilitātes veicināšanai, piemēram, atbalsts zemo cenu īres namu būvniecībā teritorijās, kur trūkst darbaspēks. Deputāti komisijas sēdē ar ministru pārrunāja arī, kā mūsu valsts ekonomiku ietekmē Eiropas Savienības fondu naudas ieplūšana un iedzīvotāju migrācijas izraisītais darbaroku trūkums.

 

 

 13.oktobrī Kandavas novada domes sēžu zālē notika Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas izbraukuma sēde. Sēdē piedalījās Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti Laimdota Straujuma, Juris Šulcs, Andris Buiķis, Varis Krūmiņš. Tika pieaicināti pārstāvji no Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktora vietnieks Normunds Strūve, Latvijas Meža īpašnieku biedrības pārstāve Aiga Grasmane, Dabas aizsardzības pārvaldes departamenta direktore Gita Strode, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa, VARAM Vides konsultatīvās padomes pārstāve Lelde Eņģele, VARAM Dabas aizsardzības departamenta pārstāve Daiga Vilkaste, Latvijas valsts meža apsaimniekošanas plānošanas vadītājs Andris Verners un citas pieaicinātās personas. Sēdē tika apspriesti jautājumi Ministru Kabineta noteikumu grozījumu projekti, prezentācija par Dabas aizsardzības sistēmu Latvijā, Sēdē piedalījās Kandavas novada domes priekšsēdētāja Inga Priede,novada uzņēmēji, kuru zemes atrodas Abavas senlejas lieguma zonā- Mārcis Sniedziņš, Rodžers Jānis Grigulis, Andis Vicinskis un citi.  Pēc sēdes notika Abavas senlejas teritorijas apsekošana un Latvijas valsts mežu priežu cirsmu apsekošana.

 VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits iepazīstināja komisijas deputātus ar rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2018.-2020.gada. Rīcības plānā tiek iekļauti pasākumi, kas vērsti uz reģiona tautsaimniecības attīstību un jauni pasākumi vai esošo pasākumu paplašināšanai. Jaunā Latgales plāna pirmais uzdevums ir papildus iespējamais finansējums. Līdz 2019.gada 31.decembrim Eiropas Savienības fondu vidussposma izvērtējuma ietvaros izvērtēt papildus 29 000 000 euro  ERAF Latgales programmai. Otrais uzdevums ir grozījumu veikšana likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”, paredzot Latgales SEZ darba spēka nodokļu atvieglojumus (atvieglojumu par ieguldījumiem atalgojumā). Trešais uzdevums ir komercdarbības atbalsta pasākumu ieviešana Latgales reģionā. Ceturtais uzdevums ir normatīvā regulējuma pilnveidošana – grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā; Publiskas personas mantas un finanšu līdzekļu izšķērdēšanas un novēršanas likumā; likumā „Par pašvaldību budžetiem” un pilotprojekta atlase Latgalē – pašvaldību uzņēmējdarbības programmas īstenošana. Sākot ar 2017.gadu Latgales Speciālā ekonomiskā zonas(SEZ) mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanai un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai. Atbalsta veids – UIN un NĪN atlaides 80 % apmērā, SEZ teritorijas – piešķir SEZ atbilstoši investīciju pieprasījumam. Jau izskatīti un atbalstīti 6 projekti, plānojot 1,052 milj EUR privāto investīciju un 35 jaunas darba vietas.   

 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv