Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

2017.gada 20.septembrī Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa iepazīstināja deputātus ar IZM pētniecības programmas un to finansēšanu 2018.gadā. IZM pārstāve skaidroja, ka ministrija savos resursos jau atrada papildu finansējumu latviešu valodas un letonikas valsts pētījumu programmas sākšanai nākamajā gadā, līdz ar to rast vēl papildu līdzekļus IZM budžetā nevarēšot.Patlaban valdībā jau iesniegti grozījumi noteikumos par valsts pētījumu programmām, grozījumos papildu finansējumu neparedzot.

Zinātniskās padomes direktors Jānis Kloviņš iepazīstināja deputātus ar Valsts Pētījumu programmu tālākās attīstības iespējām uzsverot , ka iespējams ar līdzvērtīgu finansējumu pabeigt esošās VPP 2018.gadā, izveidot ilgtspējīgu FLPP finansēšanas modeli ar lielāku finansējuma apjomu,izveidot jaunu VPP realizēšanas kārtību veicinot uz konkrētu problēmu risināšanu orientētus pētījumus,piesaistīt papildus finansējumu VPP, LZP nodrošināt VPP projektu pieteikumu izvērtēšanu piesaistot starptautiskus ekspertus.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija šodien lēma aicināt Ministru kabinetu izpildīt Latvijas Pētniecības un inovāciju stratēģiskās padomes 2017.gada 10. maija lēmumu par valsts pētījumu programmu tālākas attīstības iespējām.

2017.gada 13.oktobra sēdē tika skatīts jautājums par iekšējās sasniedzamības uzlabošanu atbilstoši LIAS2030 un NAP2020 mērķiem. Jānis Lange VAS "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka iekšējās sasniedzamības uzlabošanai LIAS2030 "Valsts iekšējās sasniedzamības uzlabošanai, jāuzlabo reģionālo un vietējo autoceļu kvalitāte ar mērķi samazināt ceļā pavadīto laiku. Jānodrošina iespējas 45 minūšu laikā no jebkuras apdzīvotas vietas nokļūt tuvākajā nacionālas vai reģionālas nozīmes centrā pa līdzenu un satiksmes drošības tehniskajiem līdzekļiem aprīkotu autoceļu, tai skaitā asfaltētu", autoceļu tīkla attīstība jānodrošina visu valsts reģionālo autoceļu ieklājums ar melno segumu, kā arī ievērojami jāpalielina ar melno segumu ieklāto valsts un pašvaldību autoceļu īpatsvars, savienojot apdzīvotās vietas lauku teritorijās. NAP 2020 mērķis autoceļu jomā - „Nodrošināt attīstības centru ērtu un drošu sasniedzamību, t.sk. panākot 2020. gadā labu braukšanas kvalitāti pa autoceļiem, kas savieno nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus, ...” TAP2020 transporta politikas mērķis autoceļu jomā – „Nodrošināt valsts autoceļu infrastruktūras saglabāšanu un nozīmīgāko tranzīta koridoru infrastruktūras attīstību, kā arī sakārtot valsts reģionālos autoceļus.” Vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu (NAP2020 un TAP2020) sasniedzamie rezultāti ir samazināti valsts autoceļi ar asfalta segumu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī par 57%, salīdzinot ar 2012. gadu: 1. Valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī samazinājums – 80% salīdzinot ar 2012. gadu. 2. Valsts reģionālo autoceļu ar asfalta segumu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī samazinājums - 50% salīdzinot ar 2012. gadu.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta iepazīstināja ar veiktiem uzlabojumiem pēdējo 5 gadu laikā Latgalē. Brīvi uztveramās ciparu televīzijas (CTV) izplatīšanas tīklā (Mux1) 2015.gadā tika veikta izmantojamo frekvenču kanālu (TVK) pārkārtošana – Alūksnes, Rēzeknes, Dagdas un Daugavpils raidošajās stacijās esošie tika aizvietoti ar iepējami zemākiem, nemainot pārējos tīkla parametrus.Pie vienādiem pārējiem parametriem, zemāku TVK izmantošana nodrošina plašāko iespējamo raidītāju aptveršanas zonu.

2017.gada 6.septembrī Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti sanāca uz pirmo komisijas sēdi pēc starpsesiju pārtraukuma. Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja L. Straujuma iepazīstināja deputātus ar 2017.gada rudens sesijas galvenajiem virzieniem: Latvijas iekšējā sasniedzamība un telpiskā mobilitāte, Valsts pētījuma programma 2014.-2017.gadam un 2019.-2021.gadam, Latgales attīstības programma, ekonomiskā ilgtspēja-makroekonomisko rādītāju izvērtējums un prognozes, NAP vidējā termiņa izvērtējums, administratīvā sloga mazināšana, koncepsija jaunas pedagogu sagatavošanas sistēmas izveide. Deputāti konceptuāli atbalstīja divu konferenču rīkošanu, kas notiks sadarbībā ar Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisiju, Augstākās izglītības padomi un Latvijas Pašvaldību savienību. Konferences mērķis ir apspriest jauno kompetenču pieejā balstīto vidējās vispārējās izglītības saturu un panākt vienotu izpratni starp iesaistītajām pusēm par optimālo vidējās izglītības organizācijas modeli, lai vispusīgi un pietiekami dziļi izglītotu jauniešus, sagatavotus tālākajai izglītībai, darbam, tostarp uzņēmējdarbībai, un dzīvei demokrātiskā sabiedrībā kā atbildīgiem Latvijas pilsoņiem.

 Ilgtspējīgas attīstības komisija sagatavoja pārskatu par “Cilvēkkapitāla attīstība Latvijā” un deputāti vienbalsīgi nolemj pārskatu iesniegt Ministru kabinetam. Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors A. Ozols un Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs R. Arnītis deputātus iepazīstināja par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu Latvijas dabas resursu un publisko aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu.

 

Pārresoru koordinācijas centrs(PKC) vadītājs Pēteris Vilks un konsultante Māra Sīmane iepazīstināja deputātus ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem(IAM) un sasaisti ar Latvijas attīstības plānošanu. Galvenie darbi līdz 2017.gada oktobrim NAP2020 un Latvija 2030 starpposma ziņojums, kas ietver rekomendācijas politikas izmaiņām 2021+, ņemot vērā aktuālos IAM . No 2017.gada līdz 2018.gadam ministrijas, vērtējot to politikas ņem vērā aktuālos IAM. Valdība aktīvi piedalās lēmumu pieņemšanā ES līmenī – atbilstoši Latvijas ilgtspējīgas attīstības prioritātēm. Līdz 2018.gada jūlijam PKC sagatavo Latvijas IAM ziņojumu ANO par Dienaskārtība 2030 ieviešanu, balstoties uz NAP2020 starpposma ziņojumu.

Latvijas pieeja IAM ieviešanai ir: “Latvijā svarīgs ir ieviešanas princips – Latvija tai aktuālus ilgtspējīgas attīstības mērķus iekļaus esošajā plānošanas sistēmā un valsts politikas mērķos, ievērojot to īstenošanai pieejamo fiskālo telpu.” Latvija 2030 un NAP2020 jau īsteno 43 Latvijai aktuālus IAM apakšmērķus unnozaru politiku plānošanas dokumenti jau īsteno 113 Latvijai aktuālus IAM apakšmērķus.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv