Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

Bauskas novada doma iesniedza Ilgtspējīgas attīstības komisijai vēstuli ar lūgumu paātrināt apvedceļa izbūvi Bauskā. Komisijas sēdē piedalījās Satiksmes ministrijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvji. Bauskas novada dome bija sagatavojusi prezentāciju - Trans-Eiropas transporta tīkla  - iespējas vai draudi reģionālajai attīstībai Zemgalē. Uzsverot ka, pēc Latvijas valsts ceļu 2013.-2015.gadā veiktajiem satiksmes intensitātes datiem, A7 autoceļš ir valstī ar vislielāko kravas transporta intensitāti visā tās garumā, kas pilsētas iedzīvotājiem rada īpaši nelabvēlīgus dzīves apstākļus un diskomfortu ne tikai tranzītielas tiešā tuvumā, bet arī pilsētā kopumā. Bauskas pilsētas plānojumu nosaka piecas robežšķirtnes: Mēmele, Mūsa un Lielupe, autoceļi E67 un P103, bez alternatīvām novirzīt transporta plūsmu.  Starptautiskā  transporta maģistrāle E67 un reģionālā autoceļa P103 Bauska - Dobele krustojumā Bauskas pilsētas centrā saduras plūsmas no 10 000 līdz 17 000 automašīnu diennaktī (tai skaitā 50% kravas transports un smagā lauksaimniecības tehnika).  Satiksmes intensitāte arī šajā posmā  trīskārši pārsniedz atbilstīgo smagā transporta optimālo skaitu.  Bauskas novada pašvaldība aicina “Rail Baltica” īstenošanu plānot integrēti ar  “via Baltica” Bauskas apvedceļa posmu.

Deputāti uzklausīja Izglītības un kultūras ministrija sagatavoto informāciju par Saeimas 2015.gada 17.decembra lēmuma „Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu un risinātu ar izglītojamo telpisko mobilitāti (izglītības iestādes fizisku pieejamību) saistītās problēmas” izpildi.

„Izglītības un zinātnes ministrija Kārļa Šadurska vadībā ir izveidojusi pārliecinošu risinājumu efektīva un ilgtspējīga skolu tīkla attīstībai, kurā viena no būtiskākajām sastāvdaļām ir pedagogu algu modeļa reforma. Skolotāju atalgojuma jaunā sistēma ne vien risina pedagogu atalgojuma jautājumu, bet arī ir vērsta uz skolotāju papildus motivāciju un profesijas prestiža celšanu ilgtermiņā. Tie ir būtiski priekšnoteikumi, lai kopsolī ar pašvaldībām veidotu ikvienam skolēnam pieejamu skolu tīklu, kas sekmēs gan izglītības kvalitāti, gan ilgtermiņā ekonomisko izaugsmi un iedzīvotāju labklājību,” pēc sēdes uzsvēra Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

Par aktualitātēm jautājumā par skolēnu pārvadājumiem deputātus informēja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš. Viņš norādīja uz problēmu, ka pašvaldību organizēto skolēnu pārvadājumu maršruti un reisu izpildes laiki pārklājas ar reģionālo autobusu maršrutiem un kursēšanas grafiku, tādējādi radot liekas izmaksas valstij un pašvaldībām.

Šodienas komisijas sēdē piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji prezentēja divas tēmas:

  • Pašvaldību atbalsts uzņēmējdarbībai – infrastruktūras attīstība un pašvaldību nekustamo īpašumu efektīva izmantošana
  • Problēmas un risinājumi pašvaldību   nekustamo īpašumu efektīvai izmantošanai.

Otrs šīsdienas sēdes temats bija studentu biznesa projektu konkurss "Radām novadam". Konkursa mērķis iesaistīt Latvijas talantīgākos un uzņēmīgākos studentus, lai radītu jaunas ekonomiskas vērtības Latvijas novados.

 

Intervija ar idejas autoru SIA "3ZD" vadītāju Andri Čeksteru

 

 

Izglītības un zinātnes ministrija(IZM) iepazīstināja deputātus ar kopējo vispārējo ieskatu ieguldījumu apjomā pētniecībā, attīstībā un IZM izvirzītajiem mērķiem, par struktūrfondu un citu starptautisko finansējumu iespējām pētniecībā, kā arī par aktuālo situāciju valsts budžeta finansējuma pieauguma jautājumos. Galvenie secinājumi:

1.Nepieciešama apņemšanās stimulēt ekonomikas un reāli ieguldījumi P&A (paaugstināt valsts ieguldījumu P&A);

2.Nepieciešams paaugstināt kapacitāti projektu sagatavošanā un virzībā;

3.Nepieciešams LV interešu lobijs H2020 programmkomitejās un speciālajās programmās;

4.Jāpiedalās citās EK programmās, kas paver iespējas startēt konsorcijos.

 

Komisijas sēdē piedalījās pārstāvji no biedrības BIRTI Andrejs Ērglis padomes priekšsēdētājs , Gunta Rača valdes priekšsēdētāja un LU rektors Indriķis Muižnieks. Izglītība,  zinātne, tehnoloģiju attīstība un inovācijas – nākotnes panākumu atslēga.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi"(VNĪ) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tols iepazīstināja komisijas locekļus par valsts īpašumu izmantošanu un iespējamo rīcību īpašumu apsaimniekošanas efektivitātes uzlabošanā.

Primārie VNĪ uzdevumi - valsts nekustamo īpašumu vērtības saglabāšana, attīstība un efektīva pārvaldība, valsts pārvaldes iestāžu nodrošināšana ar telpām.
Savā darbībā VNĪ īsteno 2006. gada 9. maijā ar MK rīkojumu Nr. 319 apstiprināto Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju. Tās ietvaros FM valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā uz 2016.gada 31.martu ir pārņemti 298 valsts nekustamie īpašumi, tai skaitā daļēji Kultūras ministrijas, Prokuratūras, Veselības ministrijas īpašumi.

2014.-2020. ES fondu plānošanas periodā turpināt piesaisti attīstītajos virzienos:

•Energoefektivitātes paaugstināšana valsts iestāžu lietotās ēkās
•Kultūras infrastruktūras attīstība Rīgas degradētajās teritorijās
•Robežšķērsošanas infrastruktūras attīstība.

2007.-2014. ES fondu plānošanas periodā īstenoti projekti šādās jomās:
•Energoefektivitātes paaugstināšana – paaugstināta energoefektivitāte divās Latvijas Nacionālā arhīva ēkās Rīgā un Ventspilī.
•Kultūras mantojuma saglabāšana veicot arhitektoniski mākslinieciskās izpētes vairākos īpašumos, piemēram, Brīvības ielā 61 (Tetera nams) un memoriālo muzeju rekonstrukciju – Raiņa muzejs «Jasmuiža».
•Robežšķērsošanas vietu infrastruktūras attīstība – RŠV «Vientuļi 2» būvniecība.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv