Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

Pārresoru koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks iepazīstina deputātus ar Pārresoru koordinācijas centra(PKC) darbu, ka PKC savu darbību uzsāka 2011. gada 1. decembrī. PKC misija ir nodrošināt koordinētu, pierādījumos balstītu un ilgtspējīgu valsts attīstības plānošanu, visām iesaistītajām pusēm sadarbojoties Latvijas attīstības mērķu noteikšanā un pakāpeniskā virzībā uz šo mērķu sasniegšanu.

PKC darba prioritāte:

•Nacionālā attīstības plāna izstrāde, tā mērķu un risinājumu integrēšana ES fondu un budžeta investīcijās, nozaru politikās;

 •Valsts stratēģisko mērķu sasniegšanas monitorings, korekcijas, sasaiste ar resursiem un rīcībpolitiku, atbalsts MP MK Deklarācijas un VRP izstrādē un īstenošanā;

•Valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reforma, sadarbība ar OECD;

 •Atsevišķu MP uzdevumu īstenošana, darbs ar LR Saeimas Ilstpējīgas attīstības komisiju, MP Padomes/ DG/ DLC.

 Atsevišķi Ministru prezidenta uzdevumi: Demogrāfisko lietu centrs, Nacionālās attīstības padome, Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskās padome,Bērnu ar psihes un uzvedības traucējumiem tiesību aizsardzības reforma, Rīgas-Pierīgas grupas darbība (valsts/pašvaldību pakalpojumi), Efektivitātes izvērtējumi ikgadējā budžeta pārskatīšanas ietvaros (veselības aprūpe, budžeta izdevumu izmaksu efektivitāte),Kapitāla tirgus attīstība, Latvijas valdības un Telia sadarbības memoranda īstenošana.

ANO 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi tiek integrēti Latvijas plānošanas sistēmā. Latvijā nav tādu jomu, kurās nozares politika netiek īstenota, bet daudzās to varētu darīt efektīvāk un ieguldīt vairāk.

Nacionālā attīstības plāna(NAP) 2020 prioritātes tika noteiktas cilvēka drošumspēja, tautsaimniecības izaugsme un izaugsmi atbalstošas teritorijas. Nākošā NAP 2027 prioritātes būtu dzimstība un dzīvildze, zināšanas un prasmes, materiālā labklājība, dzīves vide, kultūra, atpūta un sports. 2018.gada 4.oktobrī Nacionālā attīstības padome atbalstīja NAP2027 konceptu. Tālāk notiek koncepta apspriešana ar visām iesaistītajām pusēm un pilnveide.

 

 

 

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisiju turpmāk vadīs Vjačeslavs Dombrovskis. Par komisijas priekšsēdētāja biedri deputāti ievēlēja Inesi Ikstenu, par sekretāru – Edmundu Teirumnieku.

V.Dombrovskis bija deputāts iepriekšējos divos Saeimas sasaukumos un strādājis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, Publisko izdevumu un revīzijas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Tāpat V.Dombrovskis bijis Latvijas ekonomikas ministrs un izglītības un zinātnes ministrs.

 

2018.gada 31.oktobra Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē skatīja jautājumus par Ilgtspējīgas attīstības komisijas darba pēctecību un iesākto darbu turpināšanu 13. Saeimas deputātiem.

Viens no būtiskākajiem komisijas uzdevumiem būs Nacionālā attīstības plāna 2021 - 2027. gadam (NAP 2021 - 2027) izstrādes uzraudzība. Izstrādājot NAP 2021 - 2027, noteikti būtu jāņem vērā plāni par iespējamo administratīvi teritoriālo reformu un tās ietekmi uz izglītības, veselības, satiksmes un citām nozarēm.

Ekonomikas ministrijas uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Inovācijas nodaļas vadītājs Mārtiņš Jansons iepazīstina klātesošos ar darbu pie ziņojuma "Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveides progresa" sagatavošanas iesniegšanai Ministru kabinetā, kas ietver rīcības un uzdevumus Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveidei, tai skaitā konsultējoties ar ieinteresētajām pusēm. Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma uzklausot visu klātesošo informāciju un apkopojot deputātu priekšlikumus:

1. Latvijas Inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveidei vajadzētu būt premjerministra pārraudzībā,

2. Nepieciešama cilvēkkapitāla attīstība, piemēram: industrijas doktoru programmas vai līdzīgas programmas, t.sk. zinātnē balstītu jaunuzņēmumu izveide,

3. Latvijas zinātnes padome jāiesaista izvērtēšanā kā neatkarīga institūcija

4. Fondā jābūt elastībai gan pret jomām, gan pret privāto finansējumu, gan ārpus Rīgas reģionu iesaisti.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas lēmuma ‘’Par uzdevumiem, kas veicami kvalitatīva vispārējās izglītības iestāžu tīkla izveidošanai un ar izglītojamo telpisko mobilitāti saistīto problēmu risināšanai’’ izpildes rezultātiem iepazīstina  Izglītības un zinātnes ministrijas izglītības departamenta direktora pienākumu izpildītāja Līga Buceniece, ka pateicoties komiisjas lēmumam ir izstrādāta skolu tīkla ģeotelpiskās plānošanas platforma “Skolu karte”, izdarīti grozījumi Izglītības likumā. Pašvaldību pieņemtie lēmumi par izmaiņām izglītības iestāžu tīklā, piemēram: pirms 2018./2019. mācību gada sākuma: likvidētas 24 vispārējās izglītības iestādes pluss viena pirmsskolas izglītības iestāde. Ministru kabineta Nr.583 “Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas finansēšanā vidējās izglītības pakāpē” stājas spēkā ar 11.09.2018, kur ir noteikti kvalitatīvie un kvantitatīvie kritēriji. Valsts SIA “Autotransporta direkcija” valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš iepazīstina ar skolēnu pārvadājumu nodrošināšanu. Galvenais ir novērst maršrutu dubultošanos, tāpēc ir veikti pasākumi pārvadājumu sinhronizācijai. Ilgtspējīgas attīstības komiisjas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma: ierosina turpināt iesākto darbu VARAM un IZM ar pašvaldībām par vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizāciju. Kopumā Ilgtspējīgas attīstības komisijas lēmums virzās uz priekšu un 13. Saeimai būtu jāseko līdzi šī lēmuma izpildes gaitai.

 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv