Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija lēma aicināt valdību noteikt zinātni par vienu no galvenajām prioritātēm un palielināt tai paredzēto valsts budžeta finansējumu vismaz līdz Igaunijas līmenim, proti, vismaz par papildu 54 miljoniem eiro gadā.

“Lai zinātne Latvijā varētu izdzīvot, nemaz nerunājot par attīstību, nekavējoties jāpalielina tai novirzītais finansējums vismaz līdz Igaunijas līmenim. Ja pat Izglītības un zinātnes ministrija situāciju raksturo kā “nāves ieleju”, ir skaidrs, ka valdībai palicis ļoti maz laika, lai izglābtos no šīs ielejas,” uzsvēra Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

 Kā deputātus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji, Latvijā zinātnei novirzītais finansējums ir aptuveni četras reizes mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Mums ir viens no zemākajiem ieguldījumu apmēriem bāzes jeb fundamentālajā zinātnē, kas rada būtiskus šķēršļus zinātnes izcilībai un pētniecības ciešākai sasaistei ar uzņēmējdarbību.

 IZM apkopotie dati vēsta, ka bāzes zinātnē 2016.gadā ieguldītais finansējums veidoja 0,13 procentus no iekšzemes kopprodukta, savukārt Igaunijā – 0,34 procentus, kas ir par 54 miljoniem eiro vairāk. Savukārt, lai sasniegtu Lietuvas līmeni, pietrūkst 23 miljoni eiro gadā, norādīja ministrijas pārstāvji. Statistika rāda, ka vidēji Eiropas Savienībā fundamentālajai zinātnei novirzītais finansējums ir 0,37 procenti no valsts iekšzemes kopprodukta, bet zemāks rādītājs par Latviju ir tikai Rumānijai, Kiprai un Bulgārijai.

 Sēdē deputāti diskutēja arī par citām atbalsta iespējām zinātnei, tostarp par fokusēšanos uz Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”. Tāpat tika diskutēts par nozaru ministriju iesaisti valsts pētījumu programmu formulēšanā un finansēšanā, kā arī valsts kapitālsabiedrību iespējamo lomu zinātnes finansēšanā.

 IZM apkopotā informācija vēsta, ka programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros saņemtais Eiropas Komisijas finansējums laikā no 2014.-2018.gadam veidoja teju 55 miljonus eiro. Pēdējo gadu laikā ievērojami augusi arī starptautiskā sadarbība, taču, neskatoties uz pieaugumu, Latvijas starptautiskās sadarbības līmenis Eiropas Savienībā ir trešais sliktākais, būtiski atpaliekot no Lietuvas un Igaunijas rādītājiem.

 

Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis pēc komisijas deputātu reģionālās vizītes Zemgalē uzsvēra, ka “Lauksaimnieki Latvijā joprojām saņem vienus no zemākajiem tiešmaksājumiem Eiropas Savienībā, un tā ir viena no galvenajām problēmām, kas satrauc jomas pārstāvjus. Nevienlīdzīgie tiešmaksājumi nopietni apgrūtina Latvijas zemnieku konkurētspēju, īpaši ņemot vērā to, ka izejvielu cenas Latvijā ir salīdzinoši augstas un arī par darbaspēku jākonkurē faktiski Eiropas mērogā”.

Deputāti pārliecinājās, ka par būtisku problēmu gan zemnieki, gan pārtikas produktu pārstrādātāji uzskata darbaspēka pieejamību. Konkurējošajām valstīm, it sevišķi Lietuvai un Polijai, izdevies radīt ievērojami efektīvāku trešo valstu darbaspēka piesaistes sistēmu. Tā rezultātā trūkstošais darbaspēks Latvijā tiek piesaistīts tieši caur Lietuvu un Poliju – formāli darbinieki skaitās nodarbināti šajās valstīs, bet realitātē strādā pie mums, akcentēja Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs.

 Deputātiem Ivanam Klementjevam, Edmundam Teirumniekam, Vjačeslavam Dombrovskim un Inesei Ikstenai, runājot ar zemniekiem par aktuālajām problēmām, guva apstiprinājumu, ka nepieciešama lauksaimniecības zemju konsolidācija. Īpašumus veido fragmentēti zemes gabali plašākā teritorijā, taču jāvirzās uz racionālu saimniecības struktūru, lai veicinātu lauku infrastruktūras attīstību. Iegūtā informācija ir būtiska, lai Nacionālo attīstības plānu nākamajam plānošanas periodam izstrādātu pēc iespējas kvalitatīvāk.

 Deputāti apmeklēja zemnieku saimniecības "Vilciņi-1" un “Putriņas”, kas specializējas attiecīgi augkopībā un lopkopībā, kā arī viesojās Latvijas lielākā graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmuma AS “Dobeles dzirnavnieks” rūpnīcā Dobelē un Latvijā lielākajā lauksaimniecības kooperatīvā LPKS LATRAP.

 

Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē deputāti uzklausīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) redzējumu par aktualitātēm un izaicinājumiem augstākās izglītības jomā. IZM pārstāvji kā būtiskākos atzīmēja izaicinājumus, kas saistīti ar nepieciešamību palielināt finansējumu un stiprināt mācībspēkus, tostarp mainot akadēmiskā personāla karjeras sistēmu un sniedzot atbalstu ārvalstu mācībspēku piesaistei. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra:

1. Galveno uzsvaru jāliek uz izglītības kvalitāti;

2.Vismaz viena Latvijas universitāte iekļūst 500 pasaules labāko universitāšu skaitā;

3. Ņemot vērā, ka ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks R. Aleksejenko norādīja uz nepieciešamību izveidot starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, rast finansējumu programmas ieviešanai 5000.00 eiro uz studentu kā arī ir jāmēģinā piesaistīt 3000 studentu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā.

4. Trīs nedēļu laikā IZM komisijai jāprezentē augstākās izglītības plāns NAP 2021-2027 kontekstā.

2019.gada 30.janvārī tika nodibinātas divas apakškomisijas:

1.Ilgtspējīgas attīstības komisiijas Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisija;

2.Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisija.

 

 

 

Lai nākamajam plānošanas periodam Nacionālā attīstības plānu izstrādātu maksimāli kvalitatīvi, nozīmīgi ir izprast nozaru aktualitātes un stratēģijas. 18.janvārī Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti apmeklēja “Latvijas Finiera” ražotni “Lignums” un iepazinās ar kokrūpniecības un meža nozares aktualitātēm, kā arī tikās ar kokrūpniecības un meža nozares speciālistiem. Lielākajā “Latvijas Finiera” ražotnē “Lignums” deputāti iepazinās ar ražošanas un kvalitātes kontroles procesiem, kā arī tika informēti par koncerna “Latvijas Finieris” darbību, attīstību un pieredzi valsts atbalsta jautājumos.

Latvijas Kokrūpniecības federācijas pārstāvis Kristaps Klauss klātesošos informēja par meža nozares attīstību pēdējos gados, atzīmējot, ka eksports, kas šajā nozarē pārsniedz importu, turpina pieaugt un 2018.gadā ir sasniedzis 2500 miljonus eiro. Tāpat K.Klauss uzsvēra, ka nozare veido aptuveni piecus līdz sešus procentus no Latvijas iekšzemes kopprodukta un ir viens no Latvijas reģionu ekonomikas balstiem. K.Klauss izcēla pārdomāta valsts atbalsta nepieciešamību, kas neietekmētu godīgu konkurenci nozarē, kā arī nepieciešamību sakārtot atalgojuma jautājumu valsts sektorā.  

 Akciju sabiedrības “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis atzīmēja, ka kopējās konkurētspējas veicināšanā, stimulējot tautsaimniecības procesu efektivitāti un veicot strukturālus pārkārtojumus, valstij ir būtiski efektivizēt valsts enerģētikas infrastruktūru, samazinot izmaksas. Viņš atzīmēja, ka rūpniecības sektors izmanto proporcionāli vismazāk energoapgādes infrastruktūru, līdz ar to izmaksas būtu jāsabalansē atbilstoši rūpniecības konkurētspējai reģionā.  

 Tāpat nozares speciālisti atzīmēja vairākas citas problēmas, kas kavē nozares attīstību un kuru novēršanā ir nepieciešams valsts atbalsts.

 Ilgtspējīgas attīstības komisija martā plāno vēlreiz sēdē tikties ar kokrūpniecības un meža nozares pārstāvjiem, lai pārrunātu būtiskāko Nacionālā attīstības plāna kontekstā, informēja V.Dombrovskis. 

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti uzklausot Ekonomikas ministrijas pārstāvjus secināja, ka Latvijas nacionālās enerģētikas un klimata plāna (NEKP) 2021.-2030.gadam projektā ir nepieciešamas būtiskas korekcijas. Deputāti konstatējuši, ka NEKP mērķi kas attiecas uz Atjaunojamo Energoresursu (AER) izmantošanas palielināšanu, nav sasniedzami, jo 10.janvārī Saeima pieņēma lēmumu par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanu. OIK atcelšana aktualizē jautājumus par Latvijas apstākļiem piemērotiem un konkurētspējīgiem AER risinājumiem.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis pēc sēdes atzīmēja, ka plānā ir nepieciešamas ļoti būtiskas korekcijas, sniedzot atbildes uz vairākiem jautājumiem, tostarp par Eiropas Savienības uzņemtajām saistībām AER jomā. “Ekonomikas ministrijai ir jādod ceļa karte, kā sasniegt izvirzītos mērķus, cik tas maksās un kas par to maksās. Uz šo jautājumu ir jāskatās arī jaunā Nacionālā attīstības plāna 2021-2027 kontekstā, lai sasniegtu ar klimata pārmaiņām saistītos mērķus. Tāpat, cik liela ietekme tam būs uz elektroenerģijas cenu, jo, piemēram, rūpniecībai tas ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas nosaka tās konkurētspēju pasaules mērogā. Tie ir tie pamatjautājumi, uz kuriem šāda veida plānošanas dokumentiem ir jādod skaidras atbildes.”

 Komisijas priekšsēdētājs atzīmēja, ka komisija noformulēs savus uzdevumus NEKP un tuvākajā nākotnē atkārtoti aicinās uz sēdi Ekonomikas ministrijas pārstāvjus, lai saņemtu izsmeļošas atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem.

 NEKP paredz izmaksu efektīvā veidā un dabas resursus saudzējošā veidā nodrošināt pāreju uz oglekļa mazietilpīgu un reģionā un pasaulē konkurētspējīgu ekonomiku, veidojot sabalansētu, efektīvu, uz tirgus principiem balstītu enerģētikas politiku, kas nodrošina Latvijas ekonomikas attīstību un sabiedrības labklājību.

 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv