Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

2017.gada 13.oktobra sēdē tika skatīts jautājums par iekšējās sasniedzamības uzlabošanu atbilstoši LIAS2030 un NAP2020 mērķiem. Jānis Lange VAS "Latvijas Valsts ceļi" valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka iekšējās sasniedzamības uzlabošanai LIAS2030 "Valsts iekšējās sasniedzamības uzlabošanai, jāuzlabo reģionālo un vietējo autoceļu kvalitāte ar mērķi samazināt ceļā pavadīto laiku. Jānodrošina iespējas 45 minūšu laikā no jebkuras apdzīvotas vietas nokļūt tuvākajā nacionālas vai reģionālas nozīmes centrā pa līdzenu un satiksmes drošības tehniskajiem līdzekļiem aprīkotu autoceļu, tai skaitā asfaltētu", autoceļu tīkla attīstība jānodrošina visu valsts reģionālo autoceļu ieklājums ar melno segumu, kā arī ievērojami jāpalielina ar melno segumu ieklāto valsts un pašvaldību autoceļu īpatsvars, savienojot apdzīvotās vietas lauku teritorijās. NAP 2020 mērķis autoceļu jomā - „Nodrošināt attīstības centru ērtu un drošu sasniedzamību, t.sk. panākot 2020. gadā labu braukšanas kvalitāti pa autoceļiem, kas savieno nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centrus, ...” TAP2020 transporta politikas mērķis autoceļu jomā – „Nodrošināt valsts autoceļu infrastruktūras saglabāšanu un nozīmīgāko tranzīta koridoru infrastruktūras attīstību, kā arī sakārtot valsts reģionālos autoceļus.” Vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentu (NAP2020 un TAP2020) sasniedzamie rezultāti ir samazināti valsts autoceļi ar asfalta segumu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī par 57%, salīdzinot ar 2012. gadu: 1. Valsts galveno autoceļu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī samazinājums – 80% salīdzinot ar 2012. gadu. 2. Valsts reģionālo autoceļu ar asfalta segumu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī samazinājums - 50% salīdzinot ar 2012. gadu.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Jānis Bokta iepazīstināja ar veiktiem uzlabojumiem pēdējo 5 gadu laikā Latgalē. Brīvi uztveramās ciparu televīzijas (CTV) izplatīšanas tīklā (Mux1) 2015.gadā tika veikta izmantojamo frekvenču kanālu (TVK) pārkārtošana – Alūksnes, Rēzeknes, Dagdas un Daugavpils raidošajās stacijās esošie tika aizvietoti ar iepējami zemākiem, nemainot pārējos tīkla parametrus.Pie vienādiem pārējiem parametriem, zemāku TVK izmantošana nodrošina plašāko iespējamo raidītāju aptveršanas zonu.

2017.gada 6.septembrī Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti sanāca uz pirmo komisijas sēdi pēc starpsesiju pārtraukuma. Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja L. Straujuma iepazīstināja deputātus ar 2017.gada rudens sesijas galvenajiem virzieniem: Latvijas iekšējā sasniedzamība un telpiskā mobilitāte, Valsts pētījuma programma 2014.-2017.gadam un 2019.-2021.gadam, Latgales attīstības programma, ekonomiskā ilgtspēja-makroekonomisko rādītāju izvērtējums un prognozes, NAP vidējā termiņa izvērtējums, administratīvā sloga mazināšana, koncepsija jaunas pedagogu sagatavošanas sistēmas izveide. Deputāti konceptuāli atbalstīja divu konferenču rīkošanu, kas notiks sadarbībā ar Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisiju, Augstākās izglītības padomi un Latvijas Pašvaldību savienību. Konferences mērķis ir apspriest jauno kompetenču pieejā balstīto vidējās vispārējās izglītības saturu un panākt vienotu izpratni starp iesaistītajām pusēm par optimālo vidējās izglītības organizācijas modeli, lai vispusīgi un pietiekami dziļi izglītotu jauniešus, sagatavotus tālākajai izglītībai, darbam, tostarp uzņēmējdarbībai, un dzīvei demokrātiskā sabiedrībā kā atbildīgiem Latvijas pilsoņiem.

 Ilgtspējīgas attīstības komisija sagatavoja pārskatu par “Cilvēkkapitāla attīstība Latvijā” un deputāti vienbalsīgi nolemj pārskatu iesniegt Ministru kabinetam. Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors A. Ozols un Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs R. Arnītis deputātus iepazīstināja par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu Latvijas dabas resursu un publisko aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu.

 

Pārresoru koordinācijas centrs(PKC) vadītājs Pēteris Vilks un konsultante Māra Sīmane iepazīstināja deputātus ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem(IAM) un sasaisti ar Latvijas attīstības plānošanu. Galvenie darbi līdz 2017.gada oktobrim NAP2020 un Latvija 2030 starpposma ziņojums, kas ietver rekomendācijas politikas izmaiņām 2021+, ņemot vērā aktuālos IAM . No 2017.gada līdz 2018.gadam ministrijas, vērtējot to politikas ņem vērā aktuālos IAM. Valdība aktīvi piedalās lēmumu pieņemšanā ES līmenī – atbilstoši Latvijas ilgtspējīgas attīstības prioritātēm. Līdz 2018.gada jūlijam PKC sagatavo Latvijas IAM ziņojumu ANO par Dienaskārtība 2030 ieviešanu, balstoties uz NAP2020 starpposma ziņojumu.

Latvijas pieeja IAM ieviešanai ir: “Latvijā svarīgs ir ieviešanas princips – Latvija tai aktuālus ilgtspējīgas attīstības mērķus iekļaus esošajā plānošanas sistēmā un valsts politikas mērķos, ievērojot to īstenošanai pieejamo fiskālo telpu.” Latvija 2030 un NAP2020 jau īsteno 43 Latvijai aktuālus IAM apakšmērķus unnozaru politiku plānošanas dokumenti jau īsteno 113 Latvijai aktuālus IAM apakšmērķus.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis informēja deputātus par administratīvā sloga mazināšanu, pašlaik tiek definētas prioritātes, lai varētu ātrāk sasniegt rezultātu. Jānis Citskovskis norādīja uz paveikto, tendencēm, izstrādājot reformu piedāvājumu, attīstības virzieniem Eiropas Savienībā, ārvalstu praksi administratīvā sloga mazināšanai un galvenais uz Valsts kancelejas piedāvājumu. Kopumā sagaidāmie ieguvumi būtu:

  • sakārtoti valsts pārvaldes pakalpojumu saraksti un apraksti, definēti rezultatīvie rādītāji, mērīta klientu apmierinātība;

  • meklēti veidi, kā samazināt administratīvo slogu gan valsts pārvaldē, gan klientiem (piem., atceļot liekas prasības, samazinot informācijas pieprasīšanas biežumu, apjomu);

  • uzlabota pakalpojumu kvalitāte un pieejamība, t.sk. personām ar invaliditāti;

  • attīstīta uz klientu orientēta valsts pārvaldes kultūra.

Jānis Citskovskis atbildot uz komisijas deputātu jautājumiem, apstiprināja viņu bažas, ka tiek domāts par pakalpojumu pieejamību reģionos un nodarbības veicināšanu reģionos. Komisijas vadītāja Laimdota Straujuma atzīmēja, ka Valsts kancelejas svarīgākais darbs ir valsts pārvaldes darba kultūras veicināšana. Nākamā gada martā Valsts kanceleja tiks aicināta uz komisijas sēdi, lai atgrieztos pie šī jautājuma un saprastu, kā veicies un kādi būs nākamie soļi.

Plašāk prezentāciju skatīt šeit:

http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=07.06.2017

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv