Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

 

2015.gada 23.septembrī  Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē piedalās Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile un Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti par tēmu: Izglītības kvalitātes un pieejamības nodrošināšanu kontekstā ar cilvēku skaita samazināšanos.

2015.gada 16.septembrī Pārresoru korrdinācijas centrs Ilgtspējīgas attīstības deputātus iepazīstinās ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam,
Nacionālā attīstības plāna 2014.–2020. gadam un deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanas uzraudzības ziņojumu.

Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) Ministru prezidentes uzdevumā ir izstrādājis „Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam, Nacionālā attīstības plāna no 2014.–2020. gadam un Laimdotas Straujumas vadītās valdības deklarācijas par iecerēto darbību īstenošanas uzraudzības ziņojumu” (ziņojums), kas iekļauj konkrētu sasniedzamo rezultātu vērtējumu attiecībā pret noteiktiem attīstības mērķiem laika posmā līdz 2030. gadam.

Nacionālā attīstības plāna īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas process.

Būtiska loma NAP2020 uzraudzības un novērtēšanas procesā būs Latvijas Republikas Saeimai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Nacionālā attīstības plāna izstrādes un ieviešanas uzraudzības apakškomisijai. Pēc NAP2020 apstiprināšanas Ministru kabinets reizi divos gados iesniegs izskatīšanai Saeimā vienotu savstarpēji integrētu ziņojumu par NAP2020, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas īstenošanu un valsts ilgtspējīgu attīstību. Tas ļaus izvērtēt šo attīstības plānošanas dokumentu īstenošanas gaitu gan mērķu, gan uzdevumu līmenī, kā arī kalpos par pamatu iespējamiem grozījumiem tajos, ja pārskata periodā notikušo pārmaiņu valstī un ārējā vidē un esošās situācijas izvērtējuma rezultātā būs pamatoti argumenti šādu grozījumu veikšanai.

Ministru kabineta locekļu ziņojumi.

Saeimas kārtības rullis(118.1) nosaka , ka Ministru prezidents rakstveidā iesniedz Saeimai ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Izskatot Saeimas sēdē ikgadējo ziņojumu par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību, Ministru prezidents ziņo par to, pēc tam tiek atklātas debates.

Rudens sesijas pirmā sēde 9.septembrī

 

Ilgtspējīgas attīstības komisija darbu rudens sesijā atsāks 9.septembrī. Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis iepazīstinās deputātus ar komisijas starpziņojumu:" Priekšlikumi iniciatīvām Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai" apspriešana.

 

Publisko individuālo pakalpojumu teritoriālā izvietojuma analīze atbilstoši apdzīvojumam.


Izvērtējums ir veikts pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas īstenotā Norvēģijas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada perioda programmas "Kapacitātes stiprināšana un institucionālā sadarbība starp Latvijas un Norvēģijas valsts institūcijām, vietējām un reģionālās iestādēm" projekta "Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana" ietvaros.

Mērķis: Izvērtēt publisko individuālo un valsts administratīvo pakalpojumu attīstības teritoriālu izvietojumu, atbilstoši apdzīvojumam Latvijas reģionos, ņemot vērā demogrāfisko izmaiņu procesus, mobilitātes aspektus un satiksmes un transporta infrastruktūras nodrošinājumu, kā arī sagatavot priekšlikumus publisko individuālo un valsts administratīvo pakalpojumu perspektīvajai attīstībai, ņemot vērā analīzes kvalitatīvos un kvantitatīvos aspektus.

Izvērtējumu veica personu apvienība SIA „Grupa93” un SIA „Karšu izdevniecība Jāņa sēta”, pamatojoties uz līgumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (noslēgts 2014.gada 11.septembrī).

“Latvijas – Kanādas sadarbības projekta sasniegumi un priekšlikumi turpmākai rīcibai”.

Lai vērtētu Latvijas un Kanādas sadarbību mūsu valsts zemes dzīļu izpētē Latvijā, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti tikās ar Kanādas kalnrūpniecības uzņēmuma „Inventus Mining Corp” direktoru Skotu Hateringtonu (Scott Heatherington). Komisijas sēdē deputāti iepazīnās ar līdz šim paveikto Latvijas zemes dzīļu izpētē, kā arī ar tālākajām izpētes darbu perspektīvām Latvijas un Kanādas sadarbības procesa ietvaros.

„Kanādas uzņēmuma „Inventus Mining Corp” veiktie ģeoloģiskās izpētes darbi saistīti ar Latvijas teritorijā esošajiem vieniem no lielākajiem, bet vēl neizpētītākajiem ultrabāzisko iežu masīviem pasaulē. Pēdējo gadu laikā šādi novērojumi ģeoloģiskajā struktūrā citu valstu teritorijās ir saistīti ar būtisku kalnrūpniecības izaugsmi, izpētes kompānijām ieguldot ievērojamus līdzekļus dārgmetālu un citu metālu meklējumos,” skaidro Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis.

Pēc šobrīd veiktajiem urbumu seržu paraugiem Latvijā ir konstatēti sulfīdi, kas liecina par rūdu potenciālu šajā ģeoloģiskajā struktūrā, un Kanādas uzņēmums ir guvis sākotnēju pārliecību, ka Latvijas ģeoloģiskā uzbūve var saturēt varu, niķeli un platīna grupas metālus. Kanādas uzņēmums ir gatavs turpināt sadarbību ar Latvijas atbildīgajām institūcijām, pašvaldībām un attiecīgo zemju īpašniekiem, veicot ģeoloģiskās un ģeofiziskās izpētes datu padziļinātu izpēti un modelēšanu.

„Ilgtspējīgas attīstības komisija konsekventi izvērtē visas iespējas, kas veicinātu Latvijas tautsaimniecības tālāko izaugsmi. Mērķtiecīga zemes dzīļu un to bagātību izmantošana ir viens no tautsaimniecības izaugsmes dzinējspēkiem, taču tā īstenošanai šobrīd ir arī vairāki traucējoši faktori, tostarp ierobežojumi ģeoloģiskās izpētes un ieguves jomā, kas saistīti ar nepilnībām Latvijas zemes dzīļu izmantošanas tiesiskajā regulējumā. Būtisks ģeoloģiskās izpētes un rūdu meklēšanas nosacījums ir arī zemes īpašnieku ieinteresētība un motivācija gūt ekonomiskus labumus no zemes dzīļu izmantošanas,” norāda M.Kučinskis. M.Kučinskis ir pārliecināts, ka iniciatīvas rezultātā var pavērties arī iespēja attīstīt jaunu tautsaimniecības nozari – kalnrūpniecību, kurai savukārt ir ietekme arī uz citām tautsaimniecības nozarēm, piemēram, transportu un loģistiku, būvniecības attīstību.

Ilgtspējīgas attīstības komisija, aktualizējot jautājumus par efektīvu un ilgtspējīgu zemes dzīļu izmantošanu, jau iepriekš organizējusi tikšanos ar Latvijas atbildīgo institūciju un jomas ekspertiem, lai identificētu priekšlikumus nepieciešamajām izmaiņām zemes dzīļu izmantošanas nosacījumos un rastu optimālākos risinājumus efektīvai un uz tautsaimniecības attīstības veicināšanu orientētai zemes dzīļu izmantošanai Latvijā.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv