Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

Deputāti, pārrunājot ieceres Nacionālajam attīstības plānam 2021.-2027.gadam, iepazinās ar pētījuma rezultātiem par vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizāciju, ko ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadībā veikusi SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta" sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju. Pētījumā analizēta iedzīvotāju demogrāfiskā struktūra, skolu tīkls Latvijas pašvaldībās un citi faktori. J.Turlajs sēdē norādīja, ka skolu tīkla optimizācija un strukturālas reformas sniegs finansiālus ieguvumus, kas ļaus palielināt skolotāju algas, kā arī uzlabos izglītības kvalitāti.

Izglītības ministrijas pārstāvji uzsvēra, ka pašlaik lēmumus par izglītības iestāžu likvidāciju pieņem pašvaldības, savukārt ministrija tos izvērtē un saskaņo. Deputātiem prezentētā statistika par izglītības iestāžu skaita dinamiku liecina, ka to skaits samazinās - 2018.gadā slēgtas 25 izglītības iestādes, 20 pievienotas citai izglītības iestādei, savukārt 18 reorganizētas apvienojot.

Komisijas deputāti akcentēja, ka, spriežot par skolu skaita samazinājumu, nepieciešams runāt ne tikai par ieguvumiem, bet arī to, ka izmaiņu rezultātā, nāksies samazināt skolotāju skaitu, kā arī, iespējams, slēgt skolas, kuru infrastruktūrā jau pašlaik ieguldīts būtisks finansējums. Tāpat deputāti pauda bažas par pašvaldībās esošās ceļu un sabiedriskā transporta infrastruktūras spējām nodrošināt nepieciešamo skolēnu mobilitāti.

Klātesošie bija vienisprātis, ka, lai diskutētu par nepieciešamajām izmaiņām vispārējās izglītības iestāžu tīklā, vispirms nepieciešams vienoties par kritērijiem, kas raksturo labu skolu. Tādus plānojusi izstrādāt Izglītības ministrija.

 

Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti izbraukuma vizītē apmeklējot Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcu un Rīgas 1.slimnīcu secināja, kas lielākā šā brīža problēma medicīnā ir grūtības noturēt personālu nepietiekamā atalgojuma dēļ. Pēc ārstu teiktā, atalgojums Eiropas Savienības attīstītākajās valstīs atšķiras līdz piecām reizēm. No Latvijas pārsvarā aizbrauc jaunie speciālisti, un ārstu vidējais vecums palielinās, kas rada nopietnas bažas par medicīnas nākotni. Tāpat ārsti norādīja, ka Saeimas solītais 20 procentu atalgojuma pieaugums mediķiem neatbilst patiesībai, un reālais pieaugums esot diapazonā no septiņiem līdz desmit procentiem.

 Ar Stradiņa slimnīcas ārstiem un vadību, pārrunājot ieceres Nacionālajam attīstības plānam 2021.-2027.gadam, secināts, ka veselības aprūpes nākotne ir ne tikai kvalitatīvas ēkas, moderns aprīkojums un labi atalgots personāls, bet arī veselības aprūpes digitalizācija.

 “Nākotnes medicīna būs ļoti atšķirīga no tās, ko esam pieraduši redzēt šodien. Progress informācijas tehnoloģiju jomā radījis priekšnoteikumus digitalizācijai un robotizācijai veselības aprūpes jomā. Ar komisijas deputātiem - Ivanu Klementjevu, Inesi Ikstenu, Karinu Sprūdi un Jāni Dombravu – uzskatām, ka valstij šādām izmaiņām jābūt gatavai. Slimnīcām un ārstiem jāgatavojas strādāt ar jaunākajām tehnoloģijām un lielajiem datiem,” atzīmēja Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

 Ar Rīgas 1.slimnīcas pārstāvjiem deputāti apsprieda slimnīcas aktivitātes ārvalstu pacientu piesaistei. Secināts, ka ne tikai slimnīcas tehniskais nodrošinājums, bet arī kvalificēts personāls ar svešvalodu zināšanām ir pašsaprotams priekšnoteikums, lai piesaistītu ārvalstu pacientus. Valstij ir nepieciešams plaši informēt, ka Latvija ir lieliska vieta, lai saņemtu ļoti kvalitatīvus medicīnas pakalpojumus par saprātīgu cenu, uzsvēra deputāti.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija lēma aicināt valdību noteikt zinātni par vienu no galvenajām prioritātēm un palielināt tai paredzēto valsts budžeta finansējumu vismaz līdz Igaunijas līmenim, proti, vismaz par papildu 54 miljoniem eiro gadā.

“Lai zinātne Latvijā varētu izdzīvot, nemaz nerunājot par attīstību, nekavējoties jāpalielina tai novirzītais finansējums vismaz līdz Igaunijas līmenim. Ja pat Izglītības un zinātnes ministrija situāciju raksturo kā “nāves ieleju”, ir skaidrs, ka valdībai palicis ļoti maz laika, lai izglābtos no šīs ielejas,” uzsvēra Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

 Kā deputātus informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji, Latvijā zinātnei novirzītais finansējums ir aptuveni četras reizes mazāks nekā vidēji Eiropas Savienībā. Mums ir viens no zemākajiem ieguldījumu apmēriem bāzes jeb fundamentālajā zinātnē, kas rada būtiskus šķēršļus zinātnes izcilībai un pētniecības ciešākai sasaistei ar uzņēmējdarbību.

 IZM apkopotie dati vēsta, ka bāzes zinātnē 2016.gadā ieguldītais finansējums veidoja 0,13 procentus no iekšzemes kopprodukta, savukārt Igaunijā – 0,34 procentus, kas ir par 54 miljoniem eiro vairāk. Savukārt, lai sasniegtu Lietuvas līmeni, pietrūkst 23 miljoni eiro gadā, norādīja ministrijas pārstāvji. Statistika rāda, ka vidēji Eiropas Savienībā fundamentālajai zinātnei novirzītais finansējums ir 0,37 procenti no valsts iekšzemes kopprodukta, bet zemāks rādītājs par Latviju ir tikai Rumānijai, Kiprai un Bulgārijai.

 Sēdē deputāti diskutēja arī par citām atbalsta iespējām zinātnei, tostarp par fokusēšanos uz Eiropas Savienības pētniecības un inovāciju pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”. Tāpat tika diskutēts par nozaru ministriju iesaisti valsts pētījumu programmu formulēšanā un finansēšanā, kā arī valsts kapitālsabiedrību iespējamo lomu zinātnes finansēšanā.

 IZM apkopotā informācija vēsta, ka programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros saņemtais Eiropas Komisijas finansējums laikā no 2014.-2018.gadam veidoja teju 55 miljonus eiro. Pēdējo gadu laikā ievērojami augusi arī starptautiskā sadarbība, taču, neskatoties uz pieaugumu, Latvijas starptautiskās sadarbības līmenis Eiropas Savienībā ir trešais sliktākais, būtiski atpaliekot no Lietuvas un Igaunijas rādītājiem.

 

Saeimas Ilgtspējas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis pēc komisijas deputātu reģionālās vizītes Zemgalē uzsvēra, ka “Lauksaimnieki Latvijā joprojām saņem vienus no zemākajiem tiešmaksājumiem Eiropas Savienībā, un tā ir viena no galvenajām problēmām, kas satrauc jomas pārstāvjus. Nevienlīdzīgie tiešmaksājumi nopietni apgrūtina Latvijas zemnieku konkurētspēju, īpaši ņemot vērā to, ka izejvielu cenas Latvijā ir salīdzinoši augstas un arī par darbaspēku jākonkurē faktiski Eiropas mērogā”.

Deputāti pārliecinājās, ka par būtisku problēmu gan zemnieki, gan pārtikas produktu pārstrādātāji uzskata darbaspēka pieejamību. Konkurējošajām valstīm, it sevišķi Lietuvai un Polijai, izdevies radīt ievērojami efektīvāku trešo valstu darbaspēka piesaistes sistēmu. Tā rezultātā trūkstošais darbaspēks Latvijā tiek piesaistīts tieši caur Lietuvu un Poliju – formāli darbinieki skaitās nodarbināti šajās valstīs, bet realitātē strādā pie mums, akcentēja Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs.

 Deputātiem Ivanam Klementjevam, Edmundam Teirumniekam, Vjačeslavam Dombrovskim un Inesei Ikstenai, runājot ar zemniekiem par aktuālajām problēmām, guva apstiprinājumu, ka nepieciešama lauksaimniecības zemju konsolidācija. Īpašumus veido fragmentēti zemes gabali plašākā teritorijā, taču jāvirzās uz racionālu saimniecības struktūru, lai veicinātu lauku infrastruktūras attīstību. Iegūtā informācija ir būtiska, lai Nacionālo attīstības plānu nākamajam plānošanas periodam izstrādātu pēc iespējas kvalitatīvāk.

 Deputāti apmeklēja zemnieku saimniecības "Vilciņi-1" un “Putriņas”, kas specializējas attiecīgi augkopībā un lopkopībā, kā arī viesojās Latvijas lielākā graudu pārstrādes un pārtikas ražošanas uzņēmuma AS “Dobeles dzirnavnieks” rūpnīcā Dobelē un Latvijā lielākajā lauksaimniecības kooperatīvā LPKS LATRAP.

 

Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē deputāti uzklausīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) redzējumu par aktualitātēm un izaicinājumiem augstākās izglītības jomā. IZM pārstāvji kā būtiskākos atzīmēja izaicinājumus, kas saistīti ar nepieciešamību palielināt finansējumu un stiprināt mācībspēkus, tostarp mainot akadēmiskā personāla karjeras sistēmu un sniedzot atbalstu ārvalstu mācībspēku piesaistei. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra:

1. Galveno uzsvaru jāliek uz izglītības kvalitāti;

2.Vismaz viena Latvijas universitāte iekļūst 500 pasaules labāko universitāšu skaitā;

3. Ņemot vērā, ka ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks R. Aleksejenko norādīja uz nepieciešamību izveidot starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā, rast finansējumu programmas ieviešanai 5000.00 eiro uz studentu kā arī ir jāmēģinā piesaistīt 3000 studentu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā.

4. Trīs nedēļu laikā IZM komisijai jāprezentē augstākās izglītības plāns NAP 2021-2027 kontekstā.

2019.gada 30.janvārī tika nodibinātas divas apakškomisijas:

1.Ilgtspējīgas attīstības komisiijas Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisija;

2.Ilgtspējīgas attīstības komisijas E-pārvaldības apakškomisija.