Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

 Ilgtspējīgas attīstības komisija sagatavoja pārskatu par “Cilvēkkapitāla attīstība Latvijā” un deputāti vienbalsīgi nolemj pārskatu iesniegt Ministru kabinetam. Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors A. Ozols un Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs R. Arnītis deputātus iepazīstināja par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu Latvijas dabas resursu un publisko aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu.

 

Pārresoru koordinācijas centrs(PKC) vadītājs Pēteris Vilks un konsultante Māra Sīmane iepazīstināja deputātus ar ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem(IAM) un sasaisti ar Latvijas attīstības plānošanu. Galvenie darbi līdz 2017.gada oktobrim NAP2020 un Latvija 2030 starpposma ziņojums, kas ietver rekomendācijas politikas izmaiņām 2021+, ņemot vērā aktuālos IAM . No 2017.gada līdz 2018.gadam ministrijas, vērtējot to politikas ņem vērā aktuālos IAM. Valdība aktīvi piedalās lēmumu pieņemšanā ES līmenī – atbilstoši Latvijas ilgtspējīgas attīstības prioritātēm. Līdz 2018.gada jūlijam PKC sagatavo Latvijas IAM ziņojumu ANO par Dienaskārtība 2030 ieviešanu, balstoties uz NAP2020 starpposma ziņojumu.

Latvijas pieeja IAM ieviešanai ir: “Latvijā svarīgs ir ieviešanas princips – Latvija tai aktuālus ilgtspējīgas attīstības mērķus iekļaus esošajā plānošanas sistēmā un valsts politikas mērķos, ievērojot to īstenošanai pieejamo fiskālo telpu.” Latvija 2030 un NAP2020 jau īsteno 43 Latvijai aktuālus IAM apakšmērķus unnozaru politiku plānošanas dokumenti jau īsteno 113 Latvijai aktuālus IAM apakšmērķus.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis informēja deputātus par administratīvā sloga mazināšanu, pašlaik tiek definētas prioritātes, lai varētu ātrāk sasniegt rezultātu. Jānis Citskovskis norādīja uz paveikto, tendencēm, izstrādājot reformu piedāvājumu, attīstības virzieniem Eiropas Savienībā, ārvalstu praksi administratīvā sloga mazināšanai un galvenais uz Valsts kancelejas piedāvājumu. Kopumā sagaidāmie ieguvumi būtu:

  • sakārtoti valsts pārvaldes pakalpojumu saraksti un apraksti, definēti rezultatīvie rādītāji, mērīta klientu apmierinātība;

  • meklēti veidi, kā samazināt administratīvo slogu gan valsts pārvaldē, gan klientiem (piem., atceļot liekas prasības, samazinot informācijas pieprasīšanas biežumu, apjomu);

  • uzlabota pakalpojumu kvalitāte un pieejamība, t.sk. personām ar invaliditāti;

  • attīstīta uz klientu orientēta valsts pārvaldes kultūra.

Jānis Citskovskis atbildot uz komisijas deputātu jautājumiem, apstiprināja viņu bažas, ka tiek domāts par pakalpojumu pieejamību reģionos un nodarbības veicināšanu reģionos. Komisijas vadītāja Laimdota Straujuma atzīmēja, ka Valsts kancelejas svarīgākais darbs ir valsts pārvaldes darba kultūras veicināšana. Nākamā gada martā Valsts kanceleja tiks aicināta uz komisijas sēdi, lai atgrieztos pie šī jautājuma un saprastu, kā veicies un kādi būs nākamie soļi.

Plašāk prezentāciju skatīt šeit:

http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=07.06.2017

Kopsēdē ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem tika uzklausīta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāres vietnieces Aldas Ozolas prezentācija par Kūdras izmantošanas stratēģijas projektu, kuru plānots apstiprināt VARAM izveidotās stratēģijas izstrādes darba grupas sanāksmē šā gada 8. jūnijā. Tika norādīts uz identificētajām problēmām un turpmākajiem rīcību virzieniem.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš aicināja Kūdras asociāciju izteikt savu viedokli un priekšlikumus. Kūdras asociācijas pārstāve pateicās par līdz šim paveikto: “ledus beidzot ir izkustējies” un  norādīja, ka pie dokumenta vēl rūpīgi jāstrādā, par laika grafiku - ātrāk virzīties nav iespējams.

Vairāki deputāti norādīja, ka nozarei ir liels potenciāls, kurš netiek izmantots, īpaši Latgales reģionā, kur attiecīgi būtu iespēja vairāk piesaistīt komersantus.  Kā arī vairāki deputāti atzīmēja, ka Kūdras izmantošanas stratēģijas izstrāde tomēr virzās pārāk lēnu un vajadzētu uz priekšu virzīties ātrāk.  

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja L. Straujuma pateicās par padarīto darbu un informēja, ka gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, gan Ilgtspējīgas attīstības komisija turpmākajās komisijas sēdēs balsos par attiecīgiem priekšlikumiem, kurus nodot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, piemēram, par ietekmes uz vidi novērtējumu, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra darbības izvērtējumu vai Latgales plāna kontekstā.

Plašāk prezentāciju skatīt šeit:

http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=06.06.2017

 

 

Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas kopsēdē tika pārrunāti 2017. gada 5. un 6. maijā 4.pasaules latgaliešu saietā pieņemtajā rezolūcijā paustie priekšlikumi. Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja Alīna Gendele atzīmēja divas būtiskākās problēmas - nepieciešamību saglabāt Latgales kultūrvēsturisko mantojumu, un palielināt iedzīvotāju skaitu reģionā. Latgaliešu kultūras biedrības biedrs un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektors Edmunds Teirumnieks izcēla valodas jautājumu, par kuru, viņaprāt, diskusijas tik ātri vēl nenorims. Valodas lietojums un latgaliešu valodas mācības skolā ir nozīmīgas, lai saglabātu to kā vienu no vērtībām, citādi tuvāko gadu desmitu laikā var runāt par latgaliešu valodas paveida pilnīgu izzušanu. Daudz smagnējāks jautājums ir saistībā ar atsevišķa karoga izveidi, par kuru domas dalās. Taču Teirumnieks norādīja, ka ir izveidota atsevišķa saieta izpildes komiteja, kas šos jautājumus analizēs un skatīs arī turpmāk, lai nonāktu pie konkrētiem priekšlikumiem. Latgaliešu kultūras biedrības priekšsēdētāja Līvija Plavinska norādīja, ka šis kongress savā veidā bija kā sprādziens, lai pievērstu uzmanību neatrisinātajiem jautājumiem. Līvija Plavinska skaidroja, ka kongresa laikā netika paustas idejas par Latgales autonomiju. Savukārt vairums klātesošo deputātu uzsvēra, ka rezolūcijā neparādās ne viens vārds par tautsaimniecības un ekonomikas veicināšanu Latgales reģionā, kā arī daļa deputātu atzīmēja, vienotas informatīvās telpas trūkumu.

Laimdota Straujuma norādīja, svarīgi, ka: “Sāpe no latgaliešiem tika sajusta. Mums jābūt vienotiem dažādībā.” Kā arī ierosināja sasaukt vairākas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes, kurās vērstu uzmanību, sociāliem un ekonomiku veicinošiem jautājumiem. Komisiju priekšsēdētāji Laimdota Straujuma un Ilmārs Latkovskis vienojās turpināt skatīt šos jautājumu pēc pašvaldību vēlēšanām, aicinot piedalīties arī jaunievēlētos pašvaldību vadītājus.