Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

Atbalsta nepieciešamības pamatojums īres namu būvniecībai ir neapmierināts pieprasījums reģionos pēc mājokļiem, zemi iedzīvotāju ienākumi, privāto investīciju trūkums daudzdzīvokļu īres namu celtniecībā, ierobežota iedzīvotāju mobilitāte un demogrāfiskā situācija. Viena no galvenajām OECD ekonomiskā izvērtējuma rekomendācijām par Latviju ir pieejamības uzlabošana zemo izmaksu īres mājokļiem teritorijās ar pieaugošo nodarbinātību.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto programmu īres namu būvniecībai reģionos, norādot īpašu uzmanību pievērst adekvātām būvniecības izmaksām un iesaka turpmāk, attīstot programmas izmaksu samazināšanu, izstrādāt tipveida īres nama projektus.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti konceptuāli atbalsta īres namu attīstības virzienu. Lai Ilgtspējīgas attīstības komisija varētu atbalstīt Ekonomikas ministrijas izstrādāto programmu, komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma aicina Ekonomikas ministriju 2018.gada 2.maijā Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē komisijas deputātus papildus iepazīstināt ar mājokļu būvniecības izmaksām, tipveida projektu izstrādes iespējām, valsts atbalsta regulējuma tiesisko pamatojumu, programmas paplašināšanu: papildinot ar renovāciju un citu veidu būvniecību.

Notika izbraukuma sēde(konference) Rīgas Tehniskās universitātes telpās. Konferences tēma: Izglītības nozīme ilgtspējīgas attīstības mērķos Latvijā. Konferences ievadrunas teica Rīgas Tehniskās universitātes (turpmāk – RTU) rektors L.Ribickis, Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja L.Straujuma, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs A.Adamovičs un izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis.  Priekšlasījumus sniedza Pārresoru koordinācijas centra direktors P.Vilks – “Latvijas ieguldījums ANO ilgtspējīgu mērķu sasniegšanā”, RTU attīstības prorektors A.Zeps – “Ilgtspējīgas attīstības mērķi – nākotnes izglītības pamats”, ZINOO vadītājs P.Irbins – “Zinātkāres kultūras veicināšana sabiedrībā – ilgtspējīgas sabiedrības pamats”, LATVENERGO valdes priekšsēdētājs Ā.Žīgurs – “Ilgtspējīgas attīstības stratēģija un ieguvumi industrijai”, RTU Inženierzinātņu vidusskolas 10.klases skolēns H.Bērmanis – “Ilgtspējīga attīstība šodien un rīt”.

 

 

Rīgas Tehniskās universitātes Attīstības prorektors Artūrs Zeps iepazīstināja deputātus ar Ilgtermiņa inovāciju atbalsta fonda mērķi, fondā atbalstāmām programmām un kritērijiem fonda izveidei. Tika apspriesti jautājumi par finansiālo nodrošinājumu, kā arī fonda statusu. Fonda ietvars jāizdiskutē ar visām šobrīd zinātnes un inovāciju attīstības jomā strādājošām institūcijām, nosakot to lomu Inovāciju attīstības fonda darbībā. Komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma saka paldies visām iesaistītām pusēm un organizēs tikšanos dažādos līmeņos. Pēc mēneša aicinās Latvijas Inovāciju atbalsta fonda organizatorus uz komisijas sēdi.

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) komisijas deputātus iepazīstināja ar savām rekomendācijām Latvijas augstskolu pārvaldības uzlabošanai. FICIL pēdējos gados ir norādījusi uz acīmredzamiem trūkumiem Latvijas augstākās izglītības sistēmā, proti, uz izglītības infrastruktūras neatbilstību pieprasījumam, talantu emigrēšanu, resursu sadrumstalotību, kā arī uz pozitīvu pārmaiņu trūkumu studiju programmu kvalitātē un pētniecībā. Pašreizējā Augstskolu likuma vietā līdz 2020. gadam pieņemt jaunu likumu, kas paredzētu augstākās izglītības sistēmu padarīt starptautiski pievilcīgu, mazāk regulētu un vairāk vērstu uz kvalitāti un studentu interesēm. Pārejas periodā, sākot no 2018. gada 1. jūnija, ieviest Tartu Universitātes likumā (University of Tartu Act) paredzēto pārvaldības modeli 3 augstākās izglītības iestādēs.

Latvijas Universitātes iepazīstināja ar savu skatījumu pārvaldības reformai: augstskolu pārvaldības izaicinājumi, kvalitatīvi atšķirīgs piedāvājums un iespējamais risinājums, lai uzlabotu augstskolu pārvaldību.

Komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma saka paldies FICIL iniciatīvai par augstskolu pārvaldības modeļa izmaiņas un ierosina 2018. gada maijā kopā ar Izglītības, zinātnes un kultūras komisiju rīkot kopsēdi, lai turpinātu sekot augstskolu pārvaldības modeļa izmaiņām.