Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

Komisijas sēdē tika iekļauti divi jautājumi:

1.Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveidi Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti vienbalsīgi atbalstīja komisijas izstrādāto lēmuma projekta “Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveidi” virzību uz 21.jūnija Saeimas plenārsēdi.

2.Saeimas Analītiskais dienests iepazīstinās ar pētījumu: Par darbaspēka nodrošinājumu tautsaimniecībai. Pētījuma tēma “Par darbaspēka nodrošinājumu tautsaimniecībai” ir sašaurināta, pamatā koncentrējoties uz imigrācijas lomu darbaspēka nodrošinājumā Latvijā. Komisijas deputāti uzsvēra, ka minētā pētījumā par imigrācijas lomu darbaspēka nodrošinājumā Latvijā nav pieminēts esošo iedzīvotāju darbaspēka nodrošinājums Latvijā.

 

 

Komisijas deputāti vienbalsīgi ar precizējumiem atbalstīja Ilgtspējīgas attīstības komisijas izstrādāto lēmuma projektu “Par Latvijas inovāciju un tehnoloģiju atbalsta fonda izveidi”.

Izstrādātā dokumenta gaitā tika diskutēts par Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, deputāta E. Cilinska un Latvijas Organiskās sintēzes institūta Zinātniskās padomes priekšsēdētāja Ivara Kalviņa priekšlikumiem.

 

 

Latvijas Republikas Saeima 2016.gada 16.jūnija sēdē, ņemot vērā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas lēmumu “Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu Latvijas dabas resursu un publisko aktīvu ilgtspējīgu, efektīvu un racionālu apsaimniekošanu”, uzdeva Ministru kabinetam, kā vienu no uzdevumiem Zemes politikas izstrādi.

2018. gada 30. maija Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji iepazīstināja ar Zemes politikas 2030+ mehānisma izstrādi.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti konceptuāli atbalstīja VARAM izstrādāto Zemes politiku 2030+.

Komisijas deputāti aicina VARAM pievērst pastiprinātu uzmanību sadarbībai ar Zemes politikas saistītām institūcijām (Zemes politikas konsultatīvo padomi, Latvijas Lauksaimniecības universitāti, nevalstiskām organizācijām, LOSP, vides organizācijām un Latvijas Privāto mežu īpašnieku asociāciju).

Komisija aicina Ministru kabinetu pēc Zemes politikas apstiprināšanas, uzsākt padziļinātu Zemes politikas ieviešanu.

Komisijas deputāti aicina nodrošināt:

1)normatīvā regulējuma izstrādi Zemes politikas ieviešanai;

2)Zemes politikas uzstādījuma saskaņošanu ar citām stratēģijām;

3)likumdošanas sakārtošanu rezerves zemes fonda izmantošanai.

Komisijas deputāti uzsvēra, ka svarīgi ir atrast balansu starp ilgtermiņa un īstermiņa uzstādījumiem. Zemes politikas ieviešanas mehānisms jāparedz nākamā Nacionālo attīstības plānā un Latvijas lauku attīstības plānā.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija lūdz Ministru kabinetu informēt komisiju par Zemes politikas 2030+ mehānisma izstrādi līdz 2018.gada 31.oktobrim.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija aicina paātrināt Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2018 - 2021. gadam apstiprināšanu Ministru kabinetā un aicina uzsākt padziļinātu nākamā plānošanas perioda programmas izstrādi, pievēršot īpašu uzmanību pierobežas teritorijām ar trešās puses valstīm un veicinot inovatīvu bioekonomikas resursu izmantošanu Latgales reģionā.  Komisijas deputāti balsoja par vēstules nosūtīšanu Ministru kabinetam aicinot paātrināt Rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2018 - 2021. gadam apstiprināšanu Ministru kabinetā. Deputāti aicināja izstrādāt jaunā ES finanšu perioda (2021.-2027.) Latgales attīstības plānu ieviešot inovatīvas idejas t.sk. bioekonomikas attīstību.

2018. gada 16. maijā “Karšu izdevniecības Jāņa sēta” (Turpmāk - JS) galvenais redaktors, ekonomģeogrāfs Jānis Turlajs prezentēja JS pētījumu “Pievienotās vērtības izcelsmes teritoriālā analīze un Latvijas ekonomiskā potenciāla kartējums”. Veicot šo pētījumu, JS četru gadu laikā izstrādājusi unikālu nosacītās pievienotās vērtības aprēķināšanas metodiku, ar kuras palīdzību no esošajiem Valsts ieņēmumu dienesta, Centrālās Statistikas pārvaldes, kā arī atsevišķu lielāko uzņēmumu datiem iespējams aprēķināt un attēlot kartē (līdz adreses līmenim) pievienotās vērtības apjomu uzņēmumu vietējās vienībās pēc to faktiskās atrašanās vietas. Pētījuma rezultāti, attēloti  detalizētā, tiešsaistē pieejamā kartē, atspoguļotu ekonomiskās aktivitātes punktus visā Latvijā, kā arī dotu iespēju savstarpēji salīdzināt to devumu tautsaimniecībā, tādējādi ļaujot pieņemt izsvērtākus lēmumus par turpmākajiem ieguldījumiem infrastruktūrā.

Komisijas sēdē deputāti atzinīgi novērtēja šādu pētījuma nepieciešamību un aicināja Ministru kabinetu un citas institūcijas tos izmantot kā analītisko palīglīdzekli valsts attīstības plānošanā un lēmumu pieņemšanā. Izstrādājot Nacionālo attīstības plānu 2021. - 2027. gadam, izvērtēt šo un citu analītisko pētījumu lietderību.