Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputātus AS “Sadales tīkls” pārstāvji informēja, ka jau šobrīd sistēmas operatoriem ir pienākums publicēt tarifu projektu prognozes tuvākajiem trim gadiem. Lai sistēmas pakalpojumu tarifi būtu prognozējamāki un stabilāki ilgākā termiņā, ir noteikts regulatīvais periods. Tas ļauj koriģēt ierobežotas tarifa vērtības attiecībā uz to izmaksu daļu, ko sistēmas operators tiešā veidā nevar ietekmēt, piemēram, elektrības cenas, citu sistēmas operatoru pakalpojumu izmaksas, kas ietekmē tarifu. Lai uzlabotu sabiedrības informētību par nākotnē sagaidāmajām tarifu izmaiņām, plānots papildināt sistēmas 10 gadu attīstības plānu ar plašāku operatora novērtējumu par sagaidāmajām tarifu struktūras un apmēra izmaiņām tuvākajos pārskata gados. Tarifu vērtību būtiski ietekmē sadalītās enerģijas apjomi, pieslēgtās lietotāju jaudas un sistēmas lietotāju skaits, sistēmai pieslēgto elektroenerģijas ražotāju darbības ietekme, sistēmas operatoram noteikto papildu pienākumu izpilde, piemēram, neto uzskaites sistēmas administrēšana.

Komisijas deputāti iepazinās ar elektroenerģijas sadales un pārvades tarifu prognozēm trijiem gadiem, un atzinīgi vērtēja iesaistīto iestāžu un uzņēmumu paveikto, tostarp pilnveidojot tarifu apstiprināšanas metodiku un pārskatot savus ikdienas izdevumus.  

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics norādīja, ka tādi negatīvi pārsteigumi ar būtisku elektroenerģijas pieslēguma maksas pieaugumu, kādi bija pagājušā gada rudenī, mūs tuvākajā nākotnē vairs nesagaida. Atzīmēja, ka atbildīgās iestādes un uzņēmumi apņēmušies turpināt darbu, lai iedzīvotāji par jebkurām elektroenerģijas pārvades un sadales tarifu izmaiņām tiktu savlaicīgi informēti, tādējādi nodrošinot prognozējamību. Šāds risinājums ir nepieciešams sabiedrībai kopumā un nodrošina arī uzņēmējiem stabilāku uzņēmējdarbības vidi, kā arī iespēju ilgtermiņā plānot budžeta izdevumus un ieguldījumus izaugsmei.

Ilgtspējīgas attīstības komisija uzklausīja SIA “Rīgas meži” (turpmāk – RM) informāciju par CO2 piesaistes iespējas Rīgas pilsētas un RM pārvaldībā esošās purva teritorijās. RM piederošās un apsaimniekojamās teritorijas sastāda meža zemju platība – 62 792,1 ha, meža zemju platības, kas ietilpst Rīgas valstspilsētas administratīvās teritorijas robežās, – 5 625,2 ha, apsaimniekoto dārzu un parku platība – 417 ha. RM mērķis turpināt uzsākto zaļās infrastruktūras apsaimniekošanas praksi, kas ir vērsta uz vides vērtību saglabāšanu un palielināšanu, t.sk. CO2 piesaistes veicināšanu. Lai to panāktu ir vajadzīga mērķtiecīga vienlaidu meža seguma izveide aizsargājamās dabas teritorijās un rekreācijas zonās, ilgtspējīga stādāmā materiāla izvēle mežsaimniecisko darbu zonām (izvērtējot sugu noturību pret klimata riskiem). Pētniecības un inovāciju attīstība CO2 piesaistes veicināšanai pilsētvidē sadarbībā ar zinātniskajiem partneriem, jaunajiem talantiem (studentiem) un jaunuzņēmumiem: peldošās augu salas, pilsētas ūdensmalu attīstība u.c. SEG emisiju mazināšana un uzmanības koncentrēšana uz ilgtspējīgu mežsaimniecību, kas ne tikai sekmē oglekļa dioksīda uztveršanu un uzkrāšanu, bet arī veicina mežu ekosistēmu un bioloģisko daudzveidību. Mērķis virzīties uz zemāku oglekļa pēdu.

Atbilstoši 2022. gada monitoringa pārskatam RM kopējā purvu platība 7 441,1 ha, kas sastāda neskarti un bioloģiski vērtīgi purvi 3 399,4 ha un izstrādātie purvi 4 041,7 ha.

2023. gadā CO2 ekv.t emisiju apjoms 26 510,352 tonnas un uzņēmuma RM gadījumā CO2 piesaistes mežos kompensē SEG emisiju apjomu purvos. Kā risinājums tika piedāvāts iepazīties ar purvu teritoriju rekultivāciju iespējām: renaturalizācija, ūdens krātuvju veidošana, daudzgadu kultivēto zālāju ierīkošana, koku audzēšana, paludikultūru izveide, ogu ražošana.

Latvija ir apņēmusies samazināt SEG emisiju apjomus, lai šo uzdevumu veiktu, ir nepieciešama precīza, efektīva un starptautiski salīdzināma SEG emisijas apjoma aprēķināšanas metodoloģija. Sākot ar 2026. gadu Latvijai, ir pienākums dot datus par SEG emisijas apjomiem no cilvēka darbības ietekmētiem mitrājiem (purviem).

Latvijas nacionālā metodoloģija balstās uz LIFE15 CCM/DE/000138, LIFE Peat Restore projekta secinājumiem, kur projekts tika uzsākts 2016. gadā ar mērķi atjaunot degradētus purvus un palielinātu to spēju piesaistīt oglekli. RM ir identificētā problēma, ka visizdevīgākais risinājums ir turpināt izstrādāt kūdras purvus, kur šis uzstādījums nesakrīt ar EK klimata uzstādījumiem.

RM piedāvā CO2 jautājumā risinājumu, ka ir vajadzīga valsts politikas atbilstība starptautiskām saistībām un precizēta nacionālā CO2 emisiju novērtēšana degradētās purva teritorijās.

Latvijas nacionālie standarti būtiski atšķiras no Starptautiskās Klimata pārmaiņu padomes (IPCC) metodoloģijas. RM redzējumā nacionālo standartu saskaņošana ar IPCC standartiem palīdzētu nodrošināt, ka valsts veiktie pasākumi ir starptautiski atzīti un atbilst kopīgiem mērķiem. IPCC standarti ir izstrādāti, balstoties uz plašām zinātniskām zināšanām un starptautisku ekspertu pieredzi, kas garantē augstu uzticības līmeni EK līmenī.

Jāņem vērā, ka nacionālo standartu maiņa uzlabotu ne tikai RM, bet valsts iespējas piesaistīt starptautisku finansējumu klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumiem, jo tiktu nodrošināta metodoloģiska vienotība, un atvieglotu datu salīdzināmību starp valstīm.

Latvijas Pašvaldību savienības padomniece A. Feldmane uzsvēra, ka Latvija ir apņēmusies aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību, veikt klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus un purvi ir svarīgi oglekļa dioksīda (CO2) uzkrājēji, jo tie var efektīvi mazināt siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā. RM uzņemas būtisku lomu šo pasākumu izpildē, izmantojot tās pārvaldībā esošās purva teritorijas, bet vienlaikus ir identificēti ierobežojumi SEG emisiju samazināšanā.

Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk – KEM) valsts sekretāra vietnieks klimata politikas jautājumos D. Dubrovskis uzsvēra, ka ir noteiktas saistības attiecībā uz emisiju samazinājumu un CO2 piesaistes nodrošināšanu valsts līmenī. Tāpēc aicina RM uz atkārtotu sarunu, jo RM runā par izpildi, kas viņiem būtu nepieciešams, bet KEM ir atbildīgs par Nacionālo enerģijas un klimata plānu kopumā.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti aicināja RM kopā ar KEM vēlreiz pārrunāt SEG emisiju samazināšanas un CO2 piesaistes iespējas, kā arī izteica viedokli aktīvi iesaistīt pārējās atbildīgās organizācijas un arī RM zinātniski pamatotu pētījumu izstrādes procesā ar mērķi noteikt efektīvākās metodes degradētu purvu atjaunošanā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (turpmāk – LIAA) pārstāvis informēja komisijas deputātus par LIAA paveikto investīciju piesaistē no ASV un Kanādas 2021. – 2023. gadā. Laikā no 2021. līdz 2023.gadam ar LIAA pārstāvniecību atbalstu Latvijā sekmīgi īstenoti četri ASV investīciju projekti un viens Kanādas investīciju projekts. Ar ASV kapitālu īstenoto projektu kopējais potenciālo investīciju apjoms ir divi miljoni eiro, kā arī plānotas 250 jaunas darba vietas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē. Savukārt ar Kanādas kapitālu īstenotais projekts radīs līdz 10 jaunām darba vietām. Kopumā attiecīgajā periodā noritējis darbs ar 36 potenciālajiem ASV investīciju projektiem, no kuriem 10 projekti saglabā aktualitāti arī 2024.gadā. Šo projektu potenciālais investīciju apjoms ir virs diviem miljoniem eiro, savukārt paredzamais jaunu darba vietu skaits ir 445. Savukārt 2021.-2023.gada periodā strādāts ar 18 potenciālajiem investīciju projektiem ar Kanādas kapitālu, no kuriem 11 saglabā aktualitāti arī 2024.gadā. Šie projekti varētu radīt līdz 1000 darba vietām, piesaistot investīcijas 165 miljonu eiro apmērā.

LIAA investīciju un eksporta veicināšanas aktivitātes iepriekšējos gados iekļāvušas dalību konferencēs un izstādēs, uzņēmumu uzrunāšanas kampaņas, Latvijas tirdzniecības misijas, konsultācijas Latvijas uzņēmumiem, investoru pasākumus, vizīšu organizēšanu Latvijā, kā arī sadarbību ar diasporu.

Vienlaikus 2023.gada ceturtā ceturkšņa beigās ASV uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā bija 394 miljoni eiro, no tiem lielākā daļa ieguldīti finanšu sektorā, apstrādes rūpniecībā un nekustamajos īpašumos. Savukārt Kanādas uzkrātās tiešās investīcijas Latvijā bija 14 miljoni eiro.

LIAA pārstāvis norādīja, ka turpmāk plānotas vairākas aktivitātes investīciju piesaistei, tostarp plānotas proaktīvas klientu uzrunāšanas kampaņas, vizīšu organizēšana Latvijā, tāpat arī šā gada jūlijā plānota ASV Kalifornijas štata delegācijas vizīte Rīgā.

Savukārt oktobrī plānots LIAA pārstāvniecības stends konferencē "TechCrunch Disrupt", lai informētu par iespējām Latvijā un veicinātu tehnoloģiju uzņēmumu interesi par investīcijām Latvijā. Tāpat arī plānota dalība konferencēs, piemēram, "Sohn San Francisko", "SaaStr" un citos pasākumos.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam informēja Valsts Kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta pārstāvji. Latvija 2030 vīzija ir, ka Latvija 2030. gadā būs plaukstoša, aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts. Ikviens cilvēks varēs justies drošs, lepns un piederīgs Latvijai, šeit ikviens varēs īstenot savus mērķus. Nācijas stiprums sakņosies mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras un garīgajās vērtībās, latviešu valodas bagātībā un citu valodu zināšanās. Tas vienos sabiedrību jaunu, daudzveidīgu un neatkārtojamu vērtību radīšanai ekonomikā, zinātnē un kultūrā, kuras novērtēs, pazīs un cienīs arī ārpus Latvijas. Rīga būs nozīmīgs kultūras, tūrisma un biznesa centrs Eiropā. Pilsētu un lauku partnerība nodrošinās augstu dzīves kvalitāti visā Latvijas teritorijā.

Latvija - mūsu mājas - zaļa un sakopta, radoša un ērti sasniedzama vieta pasaules telpā, par kuras ilgtspējīgu attīstību esam atbildīgi nākamajām paaudzēm. 

Latvija2030 ir noteiktas septiņas prioritātes: kultūras telpas attīstība, ieguldījumi cilvēkkapitālā, paradigmas maiņa izglītībā, inovatīva un ekoefektīva ekonomika, daba kā nākotnes kapitāls, telpiskās attīstības perspektīva, inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība.

Galvenie konstatējumi un secinājumi par Latvija 2030 stratēģijas mērķu sasniegšanu. Kopumā valsts attīstības tendences parāda, ka izvirzīto valsts attīstības ilgtermiņa stratēģisko mērķu sasniegšana sekmējas tikai daļēji. Pozitīva virzība mērķu sasniegšanā ir attiecībā uz IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes rādītājā, šis rādītājs ir uzlabojies, arī vērtējot to procentos pret ES vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju – līdz ar to ekonomiskā konverģence ar pārējo Eiropas Savienību notiek, bet izaugsmes augļu sadale nav līdzsvarota. Tautas attīstības indeksa rādītājs pēc iepriekšējas uzlabošanās uzrāda stagnējošu tendenci. Būtiska ietekme uz šo rādītāju ir bijusi sagaidāmā dzīves ilguma (piedzimšanas brīdī) samazinājumam no 70,9 gadiem 2019.gadā līdz 68,2 gadiem 2021.gadā, ko ietekmējusi vecuma struktūra un Covid-19 pandēmija. Ienākumu nevienlīdzība saglabājas stabili augsta gan kopumā sabiedrībā, gan starp dažādiem valsts reģioniem, turklāt ienākumu nevienlīdzība pēc Džini indeksa ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā. Teritoriālās ienākumu nevienlīdzības iemesls ir iedzīvotāju koncentrēšanās valsts centrālajā daļā – Rīgā un Pierīgā, kur veidojas augstāka un produktīvāka ekonomiskā aktivitāte un maksātspēja. Ievērojami ir samazinājies iedzīvotāju skaits valstī, kā cēlonis ir negatīvi dabiskā pieauguma un migrācijas saldo rādītāji. Summārā dzimstības koeficienta vērtība pēdējos gados samazinās, to lielā mērā ietekmē arī iedzīvotāju vecuma un dzimuma struktūra.

Turpmākie soļi būtu regulārs valsts attīstības mērķu sasniegšanas monitorings.

Plānots uzsākt darbu pie Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2050.gadam (Latvija2050) izstrādes. Papildus mērķu sasniegšanas monitoringam, sākotnēji nepieciešams veikt Latvija2050 izstrādei vajadzīgās priekšizpētes, paredzot iesaistīt zinātniekus un plašāku sabiedrību.

Uzklausot Valsts Kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta pārstāvju un nevalstisko organizāciju sniegto informāciju, komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Ministru prezidentei ar aicinājumu sasaukt Nacionālo attīstības padomi, lai izstrādājot nākošo ilgtermiņa plānošanas dokumentu, notiktu diskusijas un viedokļu apmaiņa starp visām ieskaitītām pusēm, un tiktu izstrādāts dokuments Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2050.gadam, kurš būs balstīts uz reāliem mērķiem un uzdevumiem.