Komisijas sēdē profesors Daunis Auers iepazīstināja klātesošos ar "Certus" veikto pētījumu par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) ieguldījumu augstākās izglītības eksportā un tautsaimniecības attīstībā. RSU ir vadošā Latvijas augstskola pēc kopējā starptautisko studentu skaita, otrajā vietā ierindojoties Rīgas Tehniskajai universitātei. RSU augstākās izglītības pakalpojumu eksporta tiešais pienesums Latvijas ekonomikai 2020.gadā ir 49,6 miljoni eiro. Tiešo pienesumu veido studiju maksa, izdevumi par mājokli un dzīvošanu, kā arī viesu, kuri ārvalstu studentus Latvijā apciemo.

 Deputāti sēdē atzīmēja, ka arī citām Latvijas augstskolām jācenšas sasniegt šo līmeni. Latvijā studējošie ārvalstu studenti valstij ir liels ieguvums un ir jādomā par to, kā jaunos speciālistus šeit noturēt arī pēc studiju beigām, lai viņu zināšanas būtu iespējams izmantot valsts attīstībai.

 Deputāti nolēma sagatavot vēstuli Ministru kabinetam, ka ārvalstu studentu piesaistei ir jābūt valdības līmeņa prioritātei, un augstākās izglītības eksporta tālāka attīstība gan kvalitātes, gan studentu skaita ziņā iespējama tikai ar valdības atbalstu.

 Tāpat klātesošie pārsprieda RSU iespējas palielināt uzņemto ārvalstu studentu skaitu, kā arī veidus, kā Rīgas pilsēta varētu ārvalstu studentus atbalstīt. 

 Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, iepazīstinot klātesošos ar Nacionālo industriālo politiku 2021+, atzīmēja, ka Latvija saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem, tostarp risku iekļūt vidējo ienākumu slazdā. Deputāti sēdē akcentēja arī jautājumu par to, ka uzņēmumi salīdzinājumā ar vairākām citām OECD valstīm atpaliek digitalizācijas jomā.

Deputātiem pārspriežot NIP2027 stratēģijas ietvaru, tika uzsvērta nepieciešamība sagatavot augsti kvalificētus speciālistus. Tika izcelta arī inovāciju sekmēšana un eksportspējas veicināšana, finanšu pieejamības veicināšana, kā arī atbalsts jaunu digitālu un energoefektīvu risinājumu ieviešanai ražošanas procesos.

Sēdē tika akcentēts, ka ekonomikas struktūrā dominē zemas pievienotās vērtības aktivitātes, kuru rezultāts ir arī zems produktivitātes līmenis. Iespēja saglabāt konkurētspēju pasaules tirgos ir tehnoloģiju un inovāciju balstīta produktivitātes kāpināšana, atzīmēja klātesošie.

Tāpat deputāti sēdē atzinīgi vērtēja Ekonomikas ministrijas redzējumu par ekonomikas modeļa maiņu un pāreju uz viedo specializāciju.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, uzsverot ka Ekonomikas ministrijai ir jāveicina sava iekšējā kapacitāte, stiprinot valsts ierēdņu kompetenci konkrētās nozarēs “Ekonomikas ministrija dodas pareizā virzienā, arvien mazāk, uzspiežot uzņēmumiem “pareizus” instrumentus un risinājumus. Ministrija vispirms uzsāk dialogu ar perspektīvākajām nozarēm un uzņēmumiem, lai saprastu attīstību kavējošos faktorus, un tikai tad seko risinājumu izstrāde. Tas ir pareizs un daudzsološs pavērsiens.”

 Ilgtspējīgas attīstības komisija uzklausīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam(ZTAIP). Ministrijas pārstāvji iepazīstināja ar ZTAIP izstrādes procesu, lomu un saikni ar citu nozaru pamatnostādnēm, mērķi un apakšmērķi. ZTAIP politikas rīcības plāns 1: attīstīta pētniecības izcilība un starptautiska sadarbība, 2: paaugstināta inovācijas kapacitāte un zināšanu un pētniecības sociālā un ekonomiskā vērtība.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis ierosināja, ka komisija nākošajās sēdēs skatīsim jautājumu par "Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam".

 Ilgtspējīgas attīstības komisija uzklausīja Finanšu ministrijas sagatavoto Atjaunošanas un noturības mehānismu (ANM/RRF), kas ir jauna Eiropas Komisijas centralizēti pārvaldīta budžeta programma. No ministrijām RRF plānā nozaru ministrija definē izvēlētās reformas, reformu sasaisti ar Eiropas Semestra rekomendācijām, reformu socioekonomisko ietekmi, plānoto investīciju sasaisti ar reformām, investīciju projektu darbības un izmaksas, reformu un investīciju sasniedzamos rādītājus, labuma guvējus, paredzamo ieguldījumu zaļajā un/vai digitālajā transformācijā. RRF tiek iezīmēts rāmis, ka darba grupu sanāksmes notiek septembrī, tematiskās darba grupas - formulē reformas un investīcijas finansēšanai no RRF. Nozaru ministriju diskusijas ar sadarbības partneriem līdz 11.septembrim. Nozaru ministrijām līdz 11.septembrim jāiesniedz RRF plāna sadaļas FM. Pēc 11.septembra atkārtotas darba grupu tikšanās septembrī, oktobrī. Septembris – EK redzējums un vadlīnijas RRF plāna sagatavošanai. Starpziņojums Nacionālās attīstības padomei līdz septembra beigām. ANM plāns valdībā līdz oktobra beigām un līdz 2021.gada aprīļa beigām RRF plāna apstiprināšana EK. 2021.gada 3.ceturksnis – RRF plāna īstenošanas uzsākšana (izdevumi attiecināmi no 2020.gada 1.februāra). Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka komisija maksimāli sekos līdz Atveseļošanas un noturības plāna ieviešanai.