Pārresoru koordinācijas centra direktors P.Vilks atzīmēja, ka šajā plānošanas periodā salīdzinājumā ar iepriekšējo ir paredzēts ievērojams finansējuma pieaugums tieši cilvēkresursiem, tostarp ieguldot zinātnē un pētniecībā, kā arī likts uzsvars uz tirgus nepilnību identificēšanu un finanšu instrumentu pilnveidošanu uzņēmējdarbībai.

V.Dombrovskis atzīmēja, ka komisija ir iesniegusi vairākus priekšlikumus plāna pilnveidei, tostarp bioekonomikas, tranzīta un informācijas tehnoloģiju nozaru attīstībai.

Pārresoru koordinācijas centra vadītājs P. Vilks informēja, ka lielākā daļa komisijas priekšlikumu ir ņemti vērā, tāpat plāna publiskās apspriešanas laikā ir saņemti vairāk nekā 1400 priekšlikumu.

Konceptuāli spriežot par Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam (NAP2027) projektu, deputāti un klātesošie diskutēja par atbalstu reģionālajai attīstībai, ņemot vērā plānoto administratīvi teritoriālo reformu. Komisijas deputāti sprieda par atbalstu zinātnei un pētniecībai, lai veicinātu valsts konkurētspēju pasaulē, kā arī diskutēja par pilsoniskās sabiedrības un veselības jomas attīstības jautājumiem.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis informēja, ka turpmākajās sēdēs komisija pievērsīsies detalizētai NAP2027 gala redakcijas projektā iekļauto prioritāšu, rīcības virzienu un investīciju pasākumu apspriešanai.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas parlamentārā tīkla sanāksme Parīzē. Piedalījās Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, komisijas loceklis Ivans Klementjevs, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols un Budžeta un finanšu(nodokļa) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits kopā ar VAS “Latvijas Valsts ceļi” pārstāvjiem iepazīstina komisiju ar Valsts ceļu attīstības stratēģiju 2020 – 2040. gadam. Viens no izvirzītajiem mērķiem ir panākt, ka Rīga no jebkuras vietas Latvijā ir sasniedzama ne ilgāk kā divu stundu laikā, savukārt Rīgas aglomerācijā apvedceļa sasniegšana prasītu līdz pusstundai. To panāktu, izbūvējot vairākas ātrgaitas šosejas ar divām brauktuvēm, kur atļautais braukšanas ātrums būtu līdz pat 130 kilometriem stundā. Deputātiem diskutējot par indikatīvajām izmaksām konkrētajā plānošanas periodā norādīto mērķu sasniegšanai, Satiksmes ministrs Tālis Linkaits iezīmēja trīs miljardus eiro, kas būtu nepieciešami ātrgaitas ceļu izveidei.

Tāpat klātesošie diskutēja par iecerētā sasaisti ar reģionālo attīstību, Eiropas Savienības finansējuma apguves iespējām, kā arī pārrunāja dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” un “VIA Baltica” autoceļa projekta virzību.

Komisijas sēdes noslēgumā sēdes vadītāja Inese Ikstena pauda viedokli, ka ātrgaitas ceļu būvniecība ir ambicioza Latvijas ceļu attīstības vīzija. Ministrijas iezīmētā stratēģija ir izaicinājumu pilna, taču, jo augstāk ceļam latiņu, jo vairāk mēs varam sasniegt. Vīzijas īstenošanai būtiska ir sistēmiska plānošana.

Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos A. Ozola iepazīstināja deputātus ar Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2030.gadam izvirzītiem dekarbonizācijas mērķiem, Latvijas aprēķinātiem indikatīviem ne-ETS mērķiem, SEG emisiju samazinošie pasākumiem enerģētikas un transporta, atkritumu apsaimniekošanas sektoros. Izvirzītas SEG ne-ETS mērķis tiek sasniegts gan bāzes (ar esošajiem pasākumiem), gan mērķa scenārijā (papildus papildus pasākumiem), ja tie tiek īstenoti. Galvenie pasākumi mērķu sasniegšanai ir transporta un enerģētikas sektoros.

SM parlamentārais sekretārs un Saeimas deputāts J. Butāns (JKP) prezentējot SM ieceres par plānu 2021.-2030.gadam samazināt SEG emisijas, uzsvēra, ka klimata mērķi jāsasniedz iedzīvotājiem iespējami draudzīgā veidā. Pirmkārt, uzsvaru liekot uz pārvadājumiem pa dzelzceļu, tostarp iekļaujot arī tādas aktivitātes kā peronu izbūve, jaunu vilcienu iegāde, stāvparku izveide un citi pasākumi. Otrkārt, attīstot veloceļus, plānots veicināt mikromobilitāti jeb cilvēku vēlmi pārvietoties ar kājām un velosipēdu. Treškārt, atbalstāma ir videi draudzīgāka autotransporta izvēle. Pēc SM pārstāvju skaidrotā, būtu nepieciešams samazināt akcīzes nodokli dabasgāzei 50% apmērā, tādējādi veicinot satiksmē, īpaši autobusu satiksmē un komerctransporta pārvadājumos, izmantot transportlīdzekļus ar saspiesto dabasgāzi (CNG).

Zemkopības ministrijas lauksaimniecības ilgtspējīgas attīstības nodaļas vadītāja K. Sirmā stāstīja par pasākumiem, kas iekļauti Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030.gadam un Gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas Rīcības plānā 2019.-2030.gadam. Tie būtu: precīzā minerālmēslojuma lietošana, mēslošanas plānošana, tauriņziežu iekļaušana kultūraugu rotācijā, biogāzes ražošanas veicināšana, tieša organiskā mēslojuma iestrāde augsnē un bioloģiskā piena lopkopība.

Diskutējot par Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030.gadam (NEKP), deputāti sprieda par iecerētajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas pasākumiem enerģētikā, transporta nozarē un lauksaimniecībā. Atbildīgo ministriju pārstāvji atzīmēja, ka minētās nozares ir galvenie siltumnīcefekta gāzu emisiju avoti Latvijā, tāpēc tām būtiska loma atvēlēta arī NEKP.

Pārspriežot elektrotransportlīdzekļu plašākas izmantošanas iespējas, deputāti pauda bažas vai izvirzītais mērķis – tuvākajā desmitgadē sasniegt 18 tūkstošus šo automašīnu – ir reālistisks, ņemot vērā, ka šobrīd Latvijā ir aptuveni viens tūkstotis.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis uzsvēra, ka vislielākās diskusijas ir par transporta jomu, kas veido aptuveni 30 procentus no visām Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā neiekļauto uzņēmumu siltumnīcefekta gāzu emisijām.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis uzsvēra, ka deviņdesmitajos gados, vēl krietni pirms Eiropas Savienība sāka nopietni runāt par klimata politiku, Latvija jau piedzīvoja būtisku siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, akcentēja, ka 2017.gadā, salīdzinot ar 1990.gadu, Latvijā emisiju samazinājums bija 57 procenti. Kas ir viens no lielākajiem samazinājumiem pasaulē. Eiropas Savienības izvirzītais mērķis bija līdz 2020.gadam samazināt emisijas par 20 procentiem. Tā kā vairākkārtīgi pārsniedzām plānoto, mums būtu bijusi iespēja vienoties ar Eiropas Savienību par citu klimata saistību samazināšanu vai atcelšanu, taču tas netika īstenots.