Latvijas Aviācijas asociācijas prezidents Artūrs Kokars iepazīstināja, ka pašreiz aviācijas nozare tiešā ietekme uz iekšzemes kopproduktu (IKP) veido 0,75%, bet līdz 2027. gadam nozares daļai jāsasniedz vismaz 0,9% no IKP. Vienu no iespējamiem šķēršļiem aviācijas nozares attīstībai minēja darbaspēka nepietiekamību, uzsverot, ka darbaspēks pietrūkst kvalificētajās profesijās - piloti un gaisa satiksmes dispečeri. Uzsvēra, ka ir jāveido mehānisms, ka tiek veidota valsts garantija un studenti, kuri grib iegūt pilota vai gaisa satiksmes dispečera kvalifikāciju, var saņemt valsts garantētu kredītu ar nosacījumu, ka viņiem ir noslēgts darba priekšlīgums ar darba devēju. Asociācijas prezidents norādīja, ka tādā veidā jaunietis iegūtu 100 000 eiro pilota kursa pabeigšanai.

Pērnā gada nogalē asociācija ar aicinājumu - studiju kreditēšanu iestrādāt pilotu un dispečeru apmācībās - jau ir vērsusies Izglītības un zinātnes ministrijā, kā arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tomēr netika uzklausīti.

Deputāti uzsvēra, ka vajadzētu veicināt aviācijas nozares un specializēto profesionālās izglītības iestāžu un augstskolu sadarbību.

Komisija uzskata, ka šāda veida Izglītības un zinātnes ministrijas atbalsts cilvēkresursu attīstībai aviācijas nozarei ir nepieciešams, ņemot vērā Eiropas Komisijas noteiktos ierobežojumus attiecībā uz lidostām un aviopārvadātājiem. Komisijas ieskatā atbalstu aviācijas nozarei nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā vajadzētu īstenot ar visu līmeņu izglītības programmu palīdzību.

Diskusijas rezultātā deputāti secināja, ka trūkst nopietnas analīzes vai pētījuma par SEZ un reģionālajām lidostām, kā rezultātā lēmumu pieņemšana bieži tiek balstīta viedokļos un pieņēmumos. Komisija lūdza Ekonomikas ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai veikt pētījumu vai analīzi par SEZ, ietverot šādus jautājumus:

•           Kāda ir Latvijas SEZ starptautiskā konkurētspēja reģionā rūpniecības investīciju piesaistē. Kādi pasākumi būtu jāveic, lai šo konkurētspēju paaugstinātu?

•           Kāda ir reģionālo lidostu ietekme uz SEZ konkurētspēju reģionā rūpniecības investīciju piesaistē, ņemot vērā Liepājas lidostas pieredzi?

•           Kādi ir secinājumi un apsvērumi par nepieciešamību būvēt Daugavpils lidostu un tās ietekmi uz Latgales reģiona attīstību?

KOMISIJAS LĒMUMS

Komisijas deputāti vienojās nosūtīt vēstuli Latvijas Republikas Ministru prezidentam ar lūgumu NAP2027 indikatīvajā investīciju sarakstā paredzēt finansējumu Daugavpils lidostas būvniecībai un Izglītības un zinātnes ministrijai, aicinot atbalstīt aviācijas izglītību. Sniegt atbalstu aviācijas nozarei nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā vajadzētu īstenot ar visu līmeņu izglītības programmu palīdzību.

Veselības ministre Ilze Viņķele klātesošos informēja par nozares aktualitātēm, tostarp ārstniecības personu skaitu valstī un iedzīvotāju ziņoto neapmierināto medicīnisko vajadzību līmeni. Ministre uzsvēra, ka ieguldījumi veselības aprūpē veicina arī ekonomikas izaugsmi un valsts ilgtspējīgu attīstību.

Ilgtspējīgas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka ar veselības nozarei atvēlēto valsts budžeta finansējumu Nacionālā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP2027) izvirzītos mērķus sasniegt nav iespējams, komisijas priekšsēdētājs izcēla, ka NAP2027 kā vīzija ir norādīti kvalificēti, motivēti un atbilstoši atalgoti speciālisti, kuri laikus spēj sniegt nepieciešamās rekomendācijas. Iepazīstoties ar Veselības ministrijas sniegto informāciju un salīdzinot plānoto un piešķirto finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem, nākas secināt, ka tas ir dramatiski zemāks, piemēram, veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanai pieprasītais finansējums ir teju 902 miljoni eiro, savukārt piešķirtais – tikai aptuveni 68,5 miljoni eiro, un ar to nav iespējams samazināt rindas uz veselības pakalpojumu saņemšanu.

Klātesošie sprieda arī par veselības nozares finansējuma ietekmi uz sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Komisija vienojās sagatavot vēstuli valdībai, kurā, uzsverot ārkārtējo situāciju nozarē, aicinās izvērtēt iespēju kā prioritāti tuvākajiem gadiem NAP2027 noteikt atsevišķu veselības nozares vajadzību īstenošanu.

KOMISIJAS LĒMUMS

Komisija aicina Ministru kabinetu NAP2027 veselības aprūpes nozarei piešķirt augstāku prioritāti, ka nepietiekamā apmērā piešķirtā publiskā finansējuma apstākļos NAP2027 veselības aprūpes nozarē izvirzītos mērķus sasniegt nav iespējams un situāciju veselības aprūpes nozarē raksturo kā ārkārtēju, NAP2027 mērķus vai nu jāizvirza reālistiskus un sasniedzamus, vai arī jāpiešķir adekvātu finansējumu NAP2027 mērķu sasniegšanai.

Komisijas deputāti pēc iepazīšanās ar ziņotāju sniegto informāciju konstatēja, ka autoceļu un tiltu būvniecības nozarē ir plānošanas trūkums — ceļu būves pasūtīto projektu atšķirības mēdz būt būtiskas, kā arī ir lieli Eiropas Savienības struktūrfondu un valsts budžeta finansējuma pārrāvumi. Nevalstiskās sabiedriskās organizācijas “Latvijas ceļu būvētājs” pārstāvis komisijas sēdē deputātus informēja, ka saistībā ar Eiropas Savienības struktūrfondu izsīkumu pašreizējā plānošanas periodā, 2020. gadā pasūtījumu skaits Latvijas ceļu būves uzņēmumiem samazinājies par aptuveni 40%. Turklāt pasūtījumu pieaugums 2021. gadā nav gaidāms, jo jaunu ceļu būvniecības un renovācijas projektu izstrāde pašlaik nenotiek. Pretēji iepriekš plānotajam, 2020. gadā ceļu un tiltu nozares uzņēmumos ir sagaidāms ievērojams investīciju samazinājums. Pastāvot ikgadējā pieejamā finansējuma svārstībām un Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma pārrāvuma periodiem, Latvijas autoceļu būvniecības uzņēmumiem investīciju vide ir nelabvēlīga. “Latvijas Ceļu būvētājs” prognozē, ka zaudējumi no nodokļu ieņēmumiem valsts budžetā, salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā būs aptuveni 11,4 miljoni eiro. 2020. gadā ceļu, tiltu un dzelzceļu būvniecībā nodarbināto skaits tiek samazināts par vairāk nekā trim tūkstošiem.

Ņemot vērā finansējuma pieejamības un valsts pasūtījumu cikliskumu, nelabvēlīgo investīciju vidi un cilvēkresursu zaudējumu, var rasties situācija, ka Latvijas ceļu būvniecības nozares uzņēmumiem, ja tuvākajos gados būs pieejams lielāks finansējuma apjoms, pietrūks kapacitātes īstenot tādus apjomīgus un stratēģiskus satiksmes infrastruktūras projektus, kā, piemēram, “Rail Baltica”. Lai īstenotu šos projektus nākotnē ceļu būves pakalpojumus par, iespējams, augstāku cenu var nākties importēt no ārvalstīm.

KOMISIJAS LĒMUMS

 Komisija lūdz Ekonomikas ministriju, kas ir atbildīga par būvniecības nozari un pārrauga to, sniegt ieskatu:

1.         Kā notiek Latvijas ceļu un tiltu būvniecības nozares plānošana, kāds ir ministrijas redzējums par ceļu būvniecības nozares ilgtspēju?

2.         Vai Ekonomikas ministrija apzinās Eiropas Savienības struktūrfondu apguves cikliskuma problēmas un izaicinājumus?

3.         Vai Ekonomikas ministrija ir analizējusi un sniegusi priekšlikumus Ministru kabinetam par ceļu nozares plānošanu, ilgtspēju un finansējuma apguves risinājumiem? Kāds ir šo priekšlikumu pašreizējais statuss?

Komisija lūdz Rīgas Domei sniegt ieskatu:

1)         Kā Rīgas pašvaldībā notiek vidēja termiņa un ilgtermiņa infrastruktūras pilnveidošanas un uzturēšanas projektu (ceļu, ielu, tiltu, pārvadu un nacionālas nozīmes transporta objektu) plānošana, vai Eiropas Savienības struktūrfondu pieejamības cikliskums un pārrāvumi tiek ņemti vērā?

2)         Kā notiek infrastruktūras plānošanas un projektu īstenošanas koordinācija par autoceļiem un citiem nozīmīgiem infrastruktūras objektiem ar atbildīgo Satiksmes ministriju un ceļu būvniecības nozares atbildīgo Ekonomikas ministriju?

Satiksmes ministrijas un VAS “Elektroniskie sakari” informēja komisiju par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras (5G) nozares iespējamie mērķi 2021-2027. gadā NAP2027 izstrādes ietvarā. Pēc ziņojumu uzklausīšanas, diskusijām ar atbildīgo ministriju un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem komisija nolēma lūgt iekļaut NAP2027 projektā divus Eiropas Komisijas izstrādātā “Savienojamības paziņojuma” dalībvalstīm izvirzītos mērķus 2025. gadam.

1)         ”Gigabitu savienojamība visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, skolām, transporta mezgliem un galvenajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī uzņēmumiem, kas intensīvi izmanto digitālos resursus”.

2)         “Pilsētu teritorijām un visām sauszemes transporta maģistrālēm ir nepārtraukts 5G pārklājums”.

Attiecībā uz Eiropas Komisijas izvirzīto mērķi, kurā noteikts, ka “visām Eiropas mājsaimniecībām gan laukos, gan pilsētās ir pieejams tāds interneta pieslēgums ar vismaz 100 Mb/s lejuplīnijas ātrumu, ko var uzlabot līdz gigabitu ātrumam”, komisijas sēdē notika diskusija par izmaksu lietderību, izbūvējot ātrgaitas interneta infrastruktūru teritorijās ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu, nelielu potenciālo interneta pieslēgumu skaitu. Diskusijas rezultātā komisija nolēma lūgt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai noteikt minimālās prasības, kādām jāatbilst ikvienā Latvijas mājsaimniecībā pieejamajam interneta ātrumam.

KOMISIJAS LĒMUMS

 Komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Latvijas Republikas Ministru prezidentam ar lūgumu iekļaut NAP2027 projektā divus Eiropas Komisijas izstrādātā “Savienojamības paziņojuma” dalībvalstīm izvirzītos mērķus 2025. gadam.

1)         ”Gigabitu savienojamība visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, skolām, transporta mezgliem un galvenajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī uzņēmumiem, kas intensīvi izmanto digitālos resursus”.

2)         “Pilsētu teritorijām un visām sauszemes transporta maģistrālēm ir nepārtraukts 5G pārklājums”.