Ilgtspējīgas attīstības komisijai (turpmāk – komisija) Ekonomikas ministrijas ( turpmāk – EM) pārstāvji atbildēja uz jautājumiem kādas aktivitātes 2024 gada budžetā nodrošina ekonomikas ilgtspēju?  Kādas pozīcijas 2024. gada budžetā veicina Latvijas uzņēmumu ilgtspēju - eksporta, inovāciju un investīciju apjomā un kādi rādītāji nodrošina: resursu pieejamību un resursu izmaksas, finansējuma pieejamību un finansējuma izmaksas, zināšanu pieejamību un to izmaksas, kvalificēta darbaspēka pieejamību un izmaksas, valsts darbības efektivitāti un ar to saistītās izmaksas, nodokļu sistēmas efektivitāti un nodokļu izmaksu konkurētspēja Baltijas reģionā. Kādi atbalsta pasākumi 2024 gada budžetā liecina par ekonomisko izrāvienu un ekonomikas ilgtspēju, kas tieši ietekmēs Latvijas uzņēmumus. Kādi atbalsta iniciatīvas plānotas eksporta veicināšanai, inovāciju veicināšanai un investīciju veicināšanai: startapiem, individuāliem darba veicējiem, maziem uzņēmumiem, vidējiem uzņēmumiem, lieliem uzņēmumiem, eksportējošiem uzņēmumiem. Kādas pozīcijas budžetā liecina par īpaša atbalsta pieejamību reģionālajai uzņēmējdarbības ilgtspējai.

EM informēja par Latvijas ekonomikas un uzņēmumu konkurētspējas ilgtermiņa noturību. Nacionālā industriālā politikas pamatnostādnes 2021-2027.gadam mērķis ir palielināt eksporta apjomu līdz 39 miljardiem EUR un palielināt pētniecības un attīstības izdevumus līdz 600 miljoniem EUR. Nākamajos 7 gados paredzēt investēt 1,6 miljr. EUR Latvijas tautsaimniecībā no atveseļošanas un noturības mehāniska plāna. Plāna galvenie virzieni ir cilvēkkapitāls, inovācija, biznesa vide un eksports.

Digitālai transformācijai no ES finansējuma paredzēts finansējums 183,5 miljoni eiro, produktivitātei 543.6 miljoni eiro, nevienlīdzības mazināšanai 205,5 miljoni eiro un energoefektivitātei 673.1 miljons eiro. Vidējiem un lieliem uzņēmumiem no valsts budžeta ir paredzēts 182.5 miljono eiro investīcijas piesaistei, kā arī aizdevumi ar kapitāla atlaidi līdz 30%, paredzēts ieguldījumiem jaunos pamatlīdzekļos (ražošanas un tehnoloģijās iekārtās un tehnoloģiskajās iekārtās, datorprogrammēšanas iekārtās un palīgiekārtās) kā arī ēkās un būvēs. Valsts pētījumu programma pētniecības organizāciju komerciālas ievirzes pētniecības projektu īstenošanai biomedicīnas un viedo materiālu jomā paredzēts 2024.gadā – 4 miljoni eiro, 2025.gadā – 10 miljoni eiro un 2026.gadā – 8 miljoni eiro. Sasniedzamie rezultāti balstīti uz divām jomām Biomedicīna un Viedie materiāli. Eksporta veicināšanai no valsts budžeta paredzēti 6 miljoni eiro. Finansējums paredzēts investīcijas viedās specializācijas jomās, liela mēroga multiplikatoru/biznesa konsultantu pasākumiem Latvijā, 50 kvalitatīvu investīciju piesaistei, investīciju datu bāzēm, investīciju signāliem, 3 RIS3 nozaru biznesa forumiem Latvijā (esošo forumu kapacitātes stiprināšana), iepircēju vizīšu uz Latviju organizēšanai, atbalsts lielo komersantu, dalībai starptautiskajās izstādēs LIAA organizētajos nacionālajos stendos un profesionālu konsultantu piesaistei biznesa partneru atrašanai. Jaunuzņēmumu attīstībai no valsts budžeta paredzēts 0.4 miljoni eiro. Atbalsta mērķis jaunuzņēmumu konkurētspējas un skaita palielināšana piesaistot ārvalstu investīcijas.

EM informēja par finansējuma atbalstu digitālai transformācija, mazo un vidējo uzņēmumu inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai, tūrisma produktu attīstībai (klasteri), finanšu instrumentiem un atbalstu inovācijām un pētniecībai.

Sasniedzot 2029.gadu digitālā transformācijai attīstībai būs 100 miljoni eiro piesaistītās privātās investīcijas, 300 miljoni eiro eksporta apjoma pieaugums un 4200 apmācīti uzņēmumu darbinieki. Produktivitātei 2029.gadā būs 800 miljardi eiro piesaistītās privātās investīcijas, 700 miljoni eiro eksporta apjoma pieaugums un 2735 jaunizveidotās darba vietas. Nevienlīdzības mazināšanai un energoefektivitātei 2029.gadā būs 13 450 uzlabota mājokļu energoefektivitāte, 3 480 CO2 kopējais aplēsto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums un 16 696 MWh/gadā saražotā atjaunojamā enerģija.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs secināja, ka Latvija atpaliec no Igaunijas un Lietuvas par diviem gandrīz visās nozarēs. Lūdz EM sniegt informāciju, kas Latvijai būtu jādara, lai sasniegtu tādus rezultātus, kā kaimiņu valstīs.  

EM skaidroja, ka konkurētspēja nav tikai sasniedzamie rezultāti, izejot no esošajām programmām, bet to ietekmē kopējā nodokļu politika. Valdība izskatīja ziņojums no Finanšu ministrijas par fondu apguvi, un jau pirmās lietas ir identificēts, ka šie procesi ir par lēnu, par birokrātisku.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti nolēma uzklausīt nākamā gada sākumā EM piedāvājumu identificēt birokrātisko slogu, kāpēc fondu apguve ir par lēnu. Tāpat Komisija sagaida ziņojumu par rezultatīviem rādītājiem dinamikā no 2023.gada līdz 2029.gadam (NAP2027 ietvarā), lai secinātu, kas vēl ir uzlabojams, vai tiecamies sasniegt izvirzītos mērķus.

Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) pārstāve L. Liepa informē komisijas deputātus par plānotajiem finansējuma pasākumiem ģimenēm ar bērniem 2024.gadā un 2024.-2026.gada budžeta ietvarā. LM ir noteikusi prioritāros pasākumus 2024.gadam, tas būtu bērnu aizsardzības un atbalsta sistēmas pilnveide un “Bērna mājas” pakalpojuma darbības nodrošināšana, kur ir paredzēts 2.1 miljonu eiro. Plānots pārveidot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju no uzraugošas iestādes uz bērniem, pusaudžiem, jauniešiem, ģimenēm un speciālistiem atbalstu sniedzošu, izglītojošu, konsultējošu centru. Tiks turpināts “Bērna mājas” pakalpojums, lai sniegtu atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem. Viens no “Bērna mājas” pamatuzdevumiem ir palīdzēt sagatavot tiesvedībai derīgas liecības, izdibinot no bērna skaidrojumus tā, lai bērnam nebūtu jāierodas uz tiesu, ja lietā ir uzsākts kriminālprocess. 5.8 miljonu eiro paredzēts atbalsta pasākumiem ģimenēm ar bērniem (piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti palielināšana, valsts atbalsts ar celiakiju slimiem bērniem palielināšana). Sociālās rehabilitācijas pakalpojumam no vardarbības cietušiem bērniem nākamgad būs pieejami 0,25 miljoni eiro. LM paredzējusi 5,5 miljonu eiro līdzfinansējumu pašvaldībām aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanu bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem. LM bija virzījusi arī vairākas citas iniciatīvas nākamā gada budžeta veidošanas procesā, taču tās nav atbalstītas, piemēram, atbalstu nav guvis priekšlikums palielināt bērna piedzimšanas pabalstu, kam būtu nepieciešami 4,7 miljoni eiro. Valsts atbalsta pilnveidošanai nestrādājošiem bērna invalīda kopšanas pabalsta saņēmējiem pensiju nodrošināšanai bija vajadzīgi 0,5 miljoni eiro, kas netika atbalstīti. Bez finansiāla atbalsta atkal palikuši bērni ar autiskā spektra traucējumiem un citas iniciatīvas, kas atbalstītu ģimenes ar bērniem.

 Ekonomikas ministrijas plānotie pasākumi 2024.gadā ir garantiju izsniegšana mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem ( 5,5 milj.  euro) un subsīdijas “Balsts” izsniegšana daudzbērnu ģimenēm (3,6 milj. euro).

 Izglītības un zinātnes ministrijas plānotie pasākumi 2024.gadā ir dzīves kvalitātes uzlabošana ģimenēs ar bērniem (atbalsts studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm) – 8,3 milj. euro (+2,3 milj. salīdzinot ar 2023.g.), atbalsts interešu izglītībai – 26,8 milj. euro, atbalsts profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai – 28,5 milj. euro (+6,1 milj. salīdzinot ar 2023.g.), valsts atbalsts darbā ar jaunatni – 1,3 milj. euro, atbalsts brīvā laika aktivitātēm saistībā ar ukraiņu  civiliedzīvotāju atbalstu – 1,7 milj. euro.

 Kultūras ministrijas plānotie pasākumi 2024.gadā ir Latvijas skolas somas pieejamības paplašināšana (1,4 milj. euro), atbalsts ģimenēm ar bērniem valsts teātru un muzeju, koncertorganizāciju apmeklējumam (1,2 milj. euro), nodrošināt mācības/semināru/nodarbības gan pedagogiem, gan jauniešiem, kas ir vērsti uz medijpratības veicināšanu (50 tūkst. euro).

 Veselības ministrijas plānotie pasākumi 2024.gadā ir mātes un bērna veselības uzlabošanai (kopējais indikatīvais finansējums 12,4 milj. euro), piemēram, zobārstniecības pakalpojumu pilnveidošana bērniem, plašāka vakcinācijas programma bērniem, finansējums psihiskās veselības uzlabošanai un veselības veicināšanai, iekļaujot pusaudžu klīnisko un veselības psihologu attālināto konsultāciju nodrošināšanu.

 Tieslietu ministrijas plānotie pasākumi 2024.gadā ir mediācijas pakalpojuma kā ģimenes strīdu risināšanas metodes nodrošināšana (60 tūkst. euro).

 Iekšlietu ministrijas plānotie pasākumi 2024.gadā netika atbalstīts pasākums bērnu noziedzības novēršanas bērnu aizsardzībai pret noziedzīgu nodarījumu (154 tūkst. euro).

 Deputāti pauda satraukumu, ka palielinās nabadzības riska indekss nepilnām ģimenēm un daudzbērnu ģimenēm. Nav pieļaujams, ka tiek izmantoti dati no Centrālās statistikas pārvaldes par 2021.gadu, jo dati par 2022.gadu nav pieejami.

 Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics uzsvēra, ka valsts budžetā ir nepietiekams finansējums tautas ataudzei Latvijā. Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027.gadam ir noteikti četri mērķi, kā arī izvirzīti sasniedzamie rezultāti. Konkrēti sēdē tika analizēts pamatnostādņu ceturtais mērķis - tautas ataudze Latvijā, kur nākamā gada budžetā no 20 pamatnostādnēs paredzētajiem uzdevumiem finansējums ir paredzēts tikai četriem.

 LM solīja, ka daļai pamatnostādņu uzdevumu īstenošanai tiek plānots piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas kopsēdē Valsts kanceleja (turpmāk – VK) ziņoja par administratīvā sloga un normatīvisma mazināšanas pasākumiem.

 U.Mitrevics atgādina par Ilgtspējīgas attīstības komisijā un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā jau iepriekš izdiskutētajiem VK ziņojumiem, tai skaitā valsts pārvaldes modernizācijas plānu 2023.-2027.gadam, saistībā ar plānotajiem risinājumiem administratīvā sloga mazināšanai. Vērš uzmanību uz nepieciešamību nospraust ceļa karti, kā virzīties uz valsts pārvaldes darbības rezultativitātes uzlabošanu, birokrātiskā sloga mazināšanu uzņēmējiem, starpinstitūciju sadarbības stiprināšanu.

 J.Citskovskis iepazīstina kopsēdes klātesošos ar VK sagatavoto prezentāciju “Par priekšlikumiem administratīvā sloga mazināšanai” (skat. pielikumu). Akcentē E.Siliņas valdības deklarācijas 35.punktā noteikto apņemšanos mazināt birokrātiju un padarīt elastīgāku valsts pārvaldi, kā arī vairāk uzticēties uzņēmēju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa. Atbilstoši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas uzdotajam uzdevumam identificēt vienu jomu, kurā būtu nepieciešams prioritāri samazināt administratīvo slogu, VK informē par identificēto prioritāti, proti, būvniecības nozari, un plāniem tuvākā pusgada laikā strādāt ar šo jomu, lai nākamā gada aprīlī VK varētu komisijai ziņot par rezultātiem. Tāpat vērš uzmanību uz papildus VK plānoto vairāku sistēmisku risinājumu īstenošanu, tai skaitā atbalstīt vienotā datu iesniegšanas portāla izveidi; kontrolēt, lai visiem jaunajiem tiesību aktiem tiktu aprēķināts administratīvais slogs, u.c. risinājumiem.

-          O.Burovs pauž atbalstu vēlmei būvniecības jomā veicināt investīciju piesaisti, it īpaši akcentē vietējos investorus; uzdod precizējošus jautājumus, vai ir apzinātas iespējamās prioritātes arī citās jomās, tai skaitā nodokļu jautājumos, banku nozarē;

 -          U.Mitrevics vērš uzmanību uz nepieciešamību strādāt plašākā tvērumā, tostarp akcentē komercbanku sarežģītās prasības, kā arī aicina vērtēt, kas traucē attīstīties uzņēmējdarbībai, kāpēc uzņēmēji atver kontus citās valstīs utml;

 -          M.Lūse akcentē ietekmes uz vidi novērtējuma procesu; diskutē, vai prasības vides jautājumos tiks samazinātas un uzņēmējiem tās netiks prasīts tik stingri ievērot, vai tomēr administratīvā sloga mazināšanas ietvaros tās tiks saglabātas kā viena no prioritātēm; vai šajā procesā, citastarp, tiks uzklausīts vides organizāciju viedoklis;

 -          S.Ābrama pauž atbalstu šādai pieejai, identificējot vienu nozari un strādājot ar to kā pilotprojektu, un sagaida konkrētus administratīvā sloga samazināšanas priekšlikumus un rezultātus;

 -          I.Kažoka atbalsta viedokli konsultāciju procesā administratīvā sloga mazināšanā attiecībā uz ietekmes uz vidi un teritorijas attīstības plānošanu uzklausīt ne tikai uzņēmēju organizācijas, bet arī vides organizācijas, apkaimju organizācijas u.c. iesaistītās puses, kuras ir domājušas ne tikai par birokrātijas mazināšanu, bet arī par to, lai uzceltās būves atbilstu plašākām sabiedrības interesēm. Uzskata, ka šāda pilotprojekta pieeja administratīvā sloga mazināšanai varētu būt laba kā eksperiments, bet neatbalsta to kā sistēmisku pieeju. Valsts kancelejai jau sākotnēji būtu jābūt pieejamai informācijai par tām jomām, kurās ir problēmas un kur procesi buksē un būtu uzlabojami, minēto informāciju regulāri iegūstot, aptaujājot iestādes, iedzīvotājus, nevalstiskās organizācijas, sadarbības partnerus utml;

 -          O.Feldmane pauž viedokli par administratīvā sloga mazināšanu nekustamo īpašumu attīstības procesā. Akcentē, ka no uzņēmēju puses izpaužas atšķirīga būvniecības jēdziena izpratne nekā no valsts pārvaldes viedokļa. Kopumā normatīvais regulējums ir nevis birokrātisks, bet tas ir tapis, pieņemot, ka katra puse rīkojas labticīgi un jēgpilni. Informē par atsevišķiem normatīvā regulējuma praktiskās piemērošanas aspektiem, tostarp jautājumos par būvniecības ieceres apstiprināšanas termiņiem; paziņošanas procedūru būvniecībā; samērīgumu starp vides aizsardzības jautājumiem un būvniecības attīstību; būvju kadastrālo uzmērīšanu; situācijām ēku īpašumtiesību nostiprināšanā, kad nepieciešams pašvaldības būvvaldes aktīvs lēmums.

 O.Burovs aicina klātesošos izteikt viedokļus par izstrādāto priekšlikumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas lēmumam par administratīvā sloga izvērtēšanu vienā jomā/nozarē.

O.Burovs rezumē paustos viedokļus un secina, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un Ilgtspējīgas attīstības komisija nolemj:

 1.      Uzdot Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Tieslietu ministriju un Valsts kanceleju, iesaistot uzņēmējus, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārstāvjus, sešu mēnešu laikā izstrādāt risinājumus, kas atvieglotu administratīvo slogu uzņēmējiem nekustamo īpašumu attīstības jomā.

 2.      Uzdot Valsts kancelejai koordinēt iesaistīto pušu sadarbību risinājumu izstrādē.

 3.      Uzdot Ekonomikas ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Valsts kancelejai līdz 2024.gada 1.martam informēt komisijas par izstrādātajiem risinājumiem un to ieviešanas plānu (gaitu).

 4.      Uzdot Ekonomikas ministrijai iepazīstināt iesaistītās komisijas ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānu.

 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pārstāvji informēja par ES nozīmes aizsargājamo biotopu izplatības un kvalitātes apzināšanas (Dabas skaitīšana) rezultātiem un procesa hronoloģiju. Ir ierosinātas divas pārkāpuma procedūras pret Latviju dabas skaitīšanas dabas jomā. Viena no tām ir par "Natura 2000" teritoriju tīkla nepilnīgu noteikšanu pieciem biotopu veidiem un trijām sugām. Jaunas teritorijas ir jāveido jūras biotopam, staignāju mežiem un sugām bagātām ganībām un ganītām pļavām, kā arī Eiropas platausim un lapkoku praulgrauzim. Otra pārkāpuma procedūra ir ierosināta par "Natura 2000" teritoriju apsaimniekošanas plānošanu, jo šim teritorijām nav noteikti izveidošanas mērķi, aizsardzības mērķi un nav nodrošināta apsaimniekošana aizsardzības mērķu sasniegšanai.

 Eiropas Savienības (ES) Bioloģiskās daudzveidības stratēģijā 2030 paredzēts līdz 30% palielināt ES aizsargājamo teritoriju pārklājumu sauszemē un jūrā, tai skaitā 10% teritorijām paredzēt stingru aizsardzību, kā arī uzlabot to pārvaldību. Tāpat stratēģija paredz noteikt juridiski saistošus ekosistēmu atjaunošanas mērķus, kā arī būtiski uzlabot aizsargāto sugu un biotopu stāvokli.

 Latvijā Dabas skaitīšana notikusi 1,2 miljonu hektāru (ha) platībā, kas ir 1/6 daļa no valsts teritorijas. Eiropas Savienības nozīmes biotopi ir konstatēti 667459 ha, kas ir 10,3% no valsts teritorijas. Tikai puse no šiem biotopiem atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Zālāju biotopiem ir vissliktākajā kvalitātē, tikai 20 ha zālāju ir izcila kvalitāte.

 VARAM informēja, ka mēneša laikā sagatavos informatīvā ziņojuma projektu par Dabas skaitīšanas rezultātiem. Vispirms informatīvā ziņojuma projektu izskatīs par Dabas skaitīšanas Uzraudzības grupā un pēc tam to virzīs sabiedriskajai apspriešanai un starpministriju saskaņošanai.

 Biedrības "Zemnieku saeimas" valdes loceklis M. Trons vērsa uzmanību, ka pēdējos gados, palielinoties vilku populācijai, tie uzbrūk aitu ganāmpulkiem, kā rezultātā aitkopji ir spiesti likvidēt savus ganāmpulkus. Zālāju noganīšana vislabvēlīgāk ietekmē bioloģisko daudzveidību nevis zāles smalcināšana, kā to varētu prognozēt.

 Zemkopības ministrijas meža resursu un medību nodaļas vadītāja vietniece L. Āboliņa uzsvēra, ka pēc Dabas skaitīšanas ir svarīgi veikt sociāli ekonomisko izvērtējumu, kas vēl nav izdarīts. Viņa uzskata, ka ir jāparedz jauna un taisnīga kompensācija, lai zemes īpašniekiem, kuru īpašums ir atzīts par īpaši aizsargājamu biotopu, kompensētu zaudējumus, ko viņi negūst no saimnieciskās darbības. Kopš Dabas skaitīšanas sākuma jau esot nocirsti vismaz 9000 ha mežu. Tas notiek tādēļ, ka meža īpašnieki labāk izvēlas nocirst mežu nevis saņemt kompensāciju 100- 160 eiro par ha, kas ir nesamērīgi zema summa.

 Latvijas Dabas fonda politikas koordinatore B. Baltvilka uzsvēra, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir nacionālās drošības jautājums, pārtikas drošības jautājums.

 Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics mudināja mēneša laikā izskatīt informatīvā ziņojuma projektu Dabas skaitīšanas Uzraudzības grupā un virzīt informatīvā ziņojuma projektu Tiesību aktu portālā (TAP).

   Komisijas deputāti nolēma Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas sastātā iekļaut 14. Saeimas deputāti Ligitu Ginteri.