Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

Komisijas deputāti uzklausīja bijušo Eiropas Komisijas Pētniecības ģenerāldirektoru un Vācijas valdības bioekonomikās padomes locekli Kristianu Patermanu, kurš sniedza prezentāciju par ES Bioekonomikas stratēģiju. Komisijas sēdē savu redzējumu sniedza arī LLU rektore Irina Pilvere un RTU habilitētais doktors Dagnija Blumberga.

Kristians Patermans uzsvēra, ka Latvijai ir daudz neizmantotu resursu, kuri būtu jāizmanto, kā arī būtu vairāk jādomā par ražotāju pievilināšanu. Kā galvenās mūsu reģiona bioekonomikas resursu izmantošanas iespējas K. Patermans uzsvēra:

 1) atšķirīgs biomasas veids, daudz organisko atkritumu veidi. Būtu jādomā, kā no atkritumu vielām radīt jaunus materiālus;

 2) gara piekrastes līnija, kas ļauj attīstīt attiecīgu resursu kultūru, jo citās valstīs, tas nemaz nav iespējams;

 3) lieli koksnes krājumi;

 4) atrodamies tuvu Ziemeļvalstīm, kuras ļoti aktīvi strādā bioekonomikas jomā;

 5) kā arī ierosināja apdomāt iespējas Hanzas savienības atjaunošanai.  

 K. Patermans norādīja, ka Latvijā ir ļoti tradicionāla lauksamniecība un tā atkarīga no fosilajiem produktiem, īpaši atzīmējot kūdras izmantošanas iespējas. 

LLU rektore Irina Pilnvere komisijas sēdē informēja par Latvijas Bioekonomikas stratēģijas vīziju un galvenajiem pasākumiem mērķu sasniegšanai. Eksportu un nodarbinātību tradicionālajās nozarēs Latvijā. Kā atzīmēja I. Pilnvere, Latvijā bioekonomikas nozares ir inovāciju līderes dabas kapitāla vērtības saglabāšanā, palielināšanā, efektīvā un ilgtspējīgā izmantošanā Baltijas valstīs. Sēdē piedalījās arī RTU habilitētais doktors Dagnija Blumberga, atzīmējot, ka Latvijas iespēja būtu tekstilražošana, ķīmija un bioeļļa.

Nobeigumā komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma ierosināja, pēc kāda laika sasaukt atkal komisijas sēdi par šo jautājumu, lai uzklausītu mūsu profesorus no universitātēm, kāds ir progress, identificētu galvenās problēmas, lai deputāti varētu iesaistīties to veiksmīgā risināšanā.

 

 

VIAA Profesionālās izglītības projektu departamenta direktore Elīna Purmale-Baumane iepazīstināja deputātus ar ESF projektu "Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide". Projekta mērķis ir pilnveidot nodarbināto personu profesionālo kompetenci, lai laikus novērstu darbaspēka kvalifikācijas neatbilstību darba tirgus pieprasījumam, veicinātu strādājošo konkurētspēju un darba produktivitātes pieaugumu, projekta īstenošanas laika periods: 2017.gada 1.janvāris – 2022.gada 31.decembris, plānotais kopējais projekta finansējums – 25 353 413 EUR un 23.12.2016. parakstīta vienošanās ar CFLA par projekta īstenošan. Projekta mērķa grupas nodarbinātie vecumā no 25 gadiem, t.sk.: ar zemu izglītības līmeni, ar izglītību specialitātē, kurā vērojams darbaspēka trūkums, ar izglītību specialitātē, kurā cilvēkresursu piedāvājums pārsniedz pieprasījumu; prioritārs atbalsts sociālā riska grupu nodarbinātajiem, tostarp nodarbinātajiem vecumā no 45 gadiem, kas strādā profesiju klasifikatora  5., 7., 8. un 9.pamatgrupas profesijās, kā arī nodarbinātajiem vecumā no 50 gadiem, kas 7.3.2. specifiskā atbalsta mērķa "Paildzināt gados vecāku nodarbināto darbspēju saglabāšanu un nodarbinātību" projekta ietvaros saņēmuši rekomendāciju profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides vai neformālās izglītības programmas apguvei, bēgļiem un personām ar alternatīvo statusu. Mācību izmaksas tiek segtas pilnā apmērā nodarbinātajiem, kam piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss. 90% apmērā nodarbinātajiem, kam nav piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar IZM noteikusi 4 prioritārās nozares, kam jānosaka mācību vajadzības un jāizstrādā mācību piedāvājums pirmajā mācību ciklā projektā: būvniecības nozare, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare, kokrūpniecības nozare un metālapstrādes, mašīnbūves un mašīnzinību nozare. Uzklausot nozares pārstāvjus komisijas priekšsēdētāja L. Straujuma ierosina pēc 1,5 mēneša Izglītības un zinātnes ministrijai un VIAA Profesionālās izglītības projektu departamentam informēt sabiedrību par pieaugušo izglītības interesantu mobilitāti, sadarbību starp IZM un LDDK ekspertu padomēm, nozaru programmas rezultatīvajiem rādītājiem, mērķu auditorijām un sadarbību ar Latvijas darba devēju konfederāciju.

 

 

 

Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti I. Dālderis, S. Šimfa un Tautsaimniecības, agrārās vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs R. Naudiņš no 23. līdz 24. februārim piedalījās Ungārijas Nacionālās asamblejas un Starpparlamentu savienības rīkotajā seminārā par "Parlamentārā sadarbība ilgtspējīgai attīstībai: ieguldījumi klimata pārmaiņu un ūdens sadarbības iespējās".


 

 

Par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju un valsts attīstības modeli līdz 2030.gadam ziņo izstrādes grupas vadītājs Roberts Ķīlis norādot, ka ir pagājuši desmit gadi un ir nepieciešams izvērtējums attiecībā pret ilgtspēju un ilgtspējas paradumiem. Pārresoru koordinācijas centrs plāno līdz augustam sagatavot pārskatu par Nacionālā attīstība plāna īstenošanu un Latvijas ilgtspējas attīstības stratēģijas īstenošanu vienlaikus sasaistot to arī ar ANO ilgtspējas attīstības mērķu iespējamo integrāciju Nacionālā attīstības plānā un Latvijas ilgtspējas attīstības stratēģijā. Rudenī Pārresoru koordinācijas centrs iepazīstināt deputātus ar Nacionālā attīstības plāna vidus posma izvērtējumu.

 

Šodien, 15.februārī, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti diskutēja par Valsts kancelejas izstrādāto Valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstības politiku un likumdošanas kvalitāti. Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš informēja, ka gan sabiedrības, gan politiķu vidū ir milzīgs pieprasījums pēc reformām Valsts pārvaldē. Tomēr tad, kad jāpieņem lēmums, tad tieši politiskās gribas trūkums ir lielākais šķērslis. Tāpat arī M.Krieviņš uzsvēra, ka jau ilgstoši ir grūtības aizpildīt brīvas vakances, īpaši vadības līmenī, nepietiekošā atalgojuma dēļ. Vadības amatiem atalgojuma griesti 30% no tā, ko saņemtu privātajā sektorā līdzīgā amatā, un piemaksas bieži ir vienīgais veids, kā noturēt profesionālākos speciālistus.
 “Ļoti svarīgi ir uzlabot valsts pārvaldes un ierēdniecības reputāciju sabiedrībā, lai nebūtu tā, ka ilglaicīgi nav iespējams aizpildīt brīvās vakances, t.sk., ļoti nozīmīgos amatos, no kā cieš valsts pārvaldes darba kvalitāte. Kvalitatīva valsts pārvalde nozīmē kvalitatīvi izstrādātus un viegli izprotamus likumus. Diemžēl bieži tie ir uzrakstīti ļoti ierēdnieciskā valodā un bez atbilstošas izglītības ir grūti tajos orientēties. Tāpat arī joprojām ir normatīvie akti, kas ir novecojuši un rada nevajadzīgu birokrātisku slogu. Tādēļ komisija drīzumā varētu uzklausīt ministriju priekšlikumus normatīvo aktu vienkāršošanai“ norāda Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.