Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks savu prezentāciju uzsāka ar OECD Izglītības un prasmju direktorāta vadītāja A. Schleicher citātu: “Mūsdienās skolas mērķis ir attīstīt skolēnu spēju mācīties mūža garumā, domāt un darboties kompleksās situācijās, dzīvot daudzveidīgā pasaulē kā aktīvam, atbildīgam pilsonim. Skolas absolventa veiksmes atslēga ir nevis iegūto zināšanu apjoms, bet gan, ko viņš spēj paveikt ar savām zināšanām”. Kā norādīja Guntars Catlaks, šajā citātā slēpjas galvenā doma uz ko mums būtu jāvirzās. Mūsdienu skolēni ir perfekti informācijas nolasīšanā, taču nespēj tikt galā ar nestandarta uzdevumiem. Līdz ar to, projekta mērķis ir nodrošināt vispārējās izglītības satura izstrādi, aprobāciju un ieviešanu pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, lai nostiprinātu tādu pieeju mācīšanai, kuras rezultātā skolēni attīstītu dzīvei 21.gadsimtā svarīgas kompetences. Pirmo reizi projektam ir finansiāls nodrošinājums. Projekta mērķa sasniegšanai plānotais attiecināmais finansējums ir 13 960 884 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums 11 866 751 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 2 094 133 euro. Un projekta īstenošanas ilgums: 2016. gada 17. oktobris – 2021. gada 16. oktobris.

Galvenie trīs virzieni projektā būs:

1.Izstrādās un aprobēs mācību saturu - standartus, vadlīnijas, mācību programmas, mācību un metodiskos līdzekļus, t.sk., bērniem ar speciālām vajadzībām, diagnostikas instrumentus;

2.Īstenos pedagogu profesionālo pilnveidi - 6000 pedagogi, 100 aprobācijas izglītības iestādes, visu izglītības iestāžu vadības komandas, e-mācību moduļi, semināri;

3.Veidos labvēlīgus priekšnoteikumus mācību satura ieviešanai: digitālo mācību līdzekļu krātuve, skaidrojot pieeju, sadarbojoties ar augstskolām, pašvaldībām, u.tml.

Kā informēja G. Catlaks, galvenās pārmaiņas mācību darba organizācijā paredzamas:

Pamatizglītībā:

•      Mazāks priekšmetu skaits

•      Modulāra pieeja programmu veidošanā

•      Vairāk laika dziļākai tematu apguvei

•      Lielāka skolu autonomija satura organizācijā

•      9.klases beigās vispārējo kompetenču pārbaudījums

Vidējā izglītībā:

•      Obligāto pamatkursu noslēgums 11.klasē

•      Augstākā līmeņa 6 izvēles kursi 12.klasē, kuros kārto eksāmenus iestājai augstskolā.

Nobeigumā vairums komisijas deputātu uzsvēra šīs reformas nozīmīgumu un nepieciešamību to veiksmīgi realizēt. Komisijas deputāti izteica bažas par to, ka šo reformu kopumā veiks paši pedagogi. Svarīgi būtu, lai pedagogi paši notic reformai, un viņu lielākais izaicinājums būs spēja mainīt savu domāšanu. 

Plašāk prezentāciju skatīt šeit: 

http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=10.05.2017

 

Ilgtspējīgas attīstības komisija un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas kopsēdē uzklausīja Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītāju Ilmāru Mežu, Latvijas Universitātes profesoru, ekonomistu Mihailu Hazanu, un sabiedriskās politikas centra PROVIDUS’’ pētnieci migrācijas un integrācijas jomā Agnesi Lāci.

Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs, informējot par demogrāfijas rādītājiem, norādīja, ka iedzīvotāju skaits nav izšķirīgais rādītājs, bet gan to struktūra. Latvijas gadījumā tiek norādīts uz lielo senioru īpatsvaru pretstatā darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Signāli liecina, ka sāk trūkt kvalificēts darbaspēks un šī tendence turpmāko gadu laikā tikai palielināsies. Būtu jādomā par to, kā iedzīvotājus no lauku reģioniem nogādāt uz attīstības centriem, kuros darba iespējas ir plašākas. Dati liecina, ka darbspējīgo iedzīvotāju iztrūkums ik gadu varētu būt aptuveni 10 000. Līdz ar to, risinājumi ir divi – pietiekošā skaitā jārada savi iedzīvotāji, kā arī jāpieņem imigrantu pieaugošais skaits. Runājot par imigrantu skaitu, Ilmārs Mežs pauda viedokli, ka bez Eiropas pārvietošanas programmā esošajiem patvēruma meklētājiem Latvijā ik gadu ierodas vairāki tūkstoši ārzemnieku, kuri sekmīgi integrējas sabiedrībā, apgūstot valodu un uzsākot darba gaitas vai studijas. Līdz ar to, sabiedrības attieksme ir viens no atslēgas vārdiem, jo imigrantu plūsma palielināsies.

Arī Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans uzsvēra kopējo darbaspēka trūkumu. Daļu no pieejamām vakancēm var aizpildīt remigranti, kuri atgriežas uz dzīvi Latvijā. Kā liecina dati, remigranti gada laikā pēc atgriešanās uzrāda ļoti augstu nodarbinātības līmeni, līdz ar to, tas ir noderīgs pienesums Latvijas sabiedrībai. Katrs piektais strādā kā pašnodarbinātais vai kļūst par uzņēmēju, uzlabojot ekonomisko situāciju. Lielākoties atgriešanās notiek emocionālu iemeslu dēļ un par dzīvesvietu izvēlas ne tikai Rīgu, bet gan savu dzimto pilsētu. Līdz ar to būtu jādomā par dažādiem atbalsta mehānismiem uzreiz pēc atgriešanās.

Providus pētniece Agnese Lāce informēja pētījumi rāda, ka Latvijā ir visnegatīvākā attieksme starp Eiropas Savienības valstīm attiecībā uz imigrantiem. Tiek uzskatīts, ka imigranti rada apdraudējumu, tādēļ ir nevēlami. Līdz ar to Agnese Lāce norāda, ka sabiedrības attieksmes uzlabošana pret imigrantiem jāskata kā ilgtermiņa process, kuru vienā dienā izmainīt nevar. Līdz ar to, imigrācijas politikai vajadzētu būt pretimnākošai, lai tas mainītu arī sabiedrības uzskatus.

Komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma rosināja informēt Nodarbinātības padomi kopsēdē izskatītajiem jautājumiem - globālo migrāciju un tās ietekmi uz Latviju.

Plašāk prezentācijas skatīt šeit: 

http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=26.04.2017

 

Saeima 2015.gada 17.decembrī pieņēma lēmumu “Par uzdevumiem, kas veicami, lai nodrošinātu kvalitatīvu vispārējās izglītības iestāžu tīklu un risinātu ar izglītojamo telpisko mobilitāti (izglītības iestādes fizisku pieejamību) saistītās problēmas”, ar ko tika uzdots Ministru kabinetam izstrādāt piemērotāko skolu tīkla plānojumu. Šodien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti iepazinās ar Izglītības un zinātnes ministrijas veiktā skolu tīkla pētījuma pirmā starpziņojuma datu analīzi.  Deputāti uzklausīja Izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurski un Jāni Turlo, kurš ir pētījuma izstrādes grupas vadītājs.

Kā galvenie kavējošie iemesli skolu tīkla izveidei tika nosaukti: 

Pašvaldību nespēja vienoties ar kaimiņpašvaldībām par sadarbību izglītības jomā; Lielākās pašvaldību daļas nespēja (vai nevēlēšanās) savā parraudzībā esošā skolu tīkla efektivitātes rādītājus tuvināt Eiropas vidējiem; Izpratnes trūkums lielā sabiedrības daļā par strukturālo reformu nepieciešamību un ieguvumiem, ko tās sniegtu ilgtermiņā; Sabiedrības izpratnes trūkums par nodokļu ieņēmumu apjoma saistību ar bezmaksas publisko pakalpojumu pieejamību; Sabiedrībā valdošie  stereotipi par Latvijas «īpašo» situāciju globalajā ekonomikā; Politiķu vairīšanās no nepopulāru lēmumu pieņemšanas.  

Tāpat tika norādīts uz riskiem, ja netiks sakārtots skolu tīkls: 

1. Aizvien tukšāko skolu ēku uzturēšana uz katru skolēnu prasīs aizvien vairāk nodokļu maksātāju naudas. Jau šobrīd izglītībai mēs tērējam 1,6 reizes vairāk nekā vidēji ES-28. Tā turpinot, varam nesapņot par finansējuma proporcijas pieaugumu veselības aprūpei, ceļiem un citām būtiskām lietām.

2. Zemo algu dēļ no skolām aizies talantīgākie skolotāji, bet jaunus to vietā atrast būs aizvien grūtāk.

3.Skolām trūks līdzekļu, lai iegādātos mūsdienīgu aprīkojumu laika garam atbilstoša mācību procesa nodrošinājumam.

4.Izglītības līmeņa atpalicība lauku ( arī lielpilsētu «mikrorajonu») skolās pieaugs vēl  vairāk (tagad, pēc OECD 2015.g. pētījuma, tā vidēji pārsniedz 1 mācību gadu, salīdzinot ar pilsētas skolām)

5.Ierobežotais interešu un profesionālās ievirzes izglītības piedāvājums mazajās lauku skolās savu talantu izkopšanā turpinās nostādīt to skolēnus  nevienlīdzīgā situācijā ar lielo skolu audzēkņiem un mazinās to turpmāko konkurētspēju .

6.Mazajās lauku (arī lielpilsētu «mikrorajonu») skolās pieaugs maznodrošināto audzēkņu īpatsvars, jo skolēnu vecāki, kas to varēs atļauties, visticamāk,  izvēlēsies vest savas atvases uz pilsētas skolām, bet tas, kā liecina OECD ilggadīgie pētījumi, vēl vairāk pazeminās izglītības vidējo līmeni lauku skolās.

7.Investīciju trūkums izglītības sistēmā novedīs pie skolēnu izglītības līmeņa krituma un vājinās to tālāko konkurētspēju augstskolās un darba tirgū.

8.Pieaugs kvalificēta darbaspēka deficīts valstī, radot draudus tālākai attīstībai un apstākļus investīciju un konkurētspējīgākā darbaspēka aizplūšanai no Latvijas.

9.Apstākļos, kad demogrāfiskās situācijas dēļ sociālais slogs uz strādājošajiem strauji pieaug (atbilstoši prognozēm 1,5 reizes līdz 2030.gadam), augstāk uzskaitīto problēmu kopums izraisīs strauju nabadzības pieaugumu, kas sekmēs tālāko valsts atpalicību.

Nobeigumā deputāti kopumā izteica atzinību par līdz šim paveikto, izsakot arī dažus ierosinājumus ministrijai. Komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma norādīja:"Šis pētījums ir viens no piemēriem kā mūsdienās būtu jāveido politika- skaidri izvirzīti mērķi, izstrādāta metodika un profesionāli veikts darbs. Šo pētījumu var uztvert kā valsts atbalstu tām pašvaldībām, kuras vēl gatavojas savu skolu tīkla sakārtošanai. Neturēsim mūsu jauniešus ķīlā politiskās gribas trūkuma dēļ."

Komisija vienojās pie šī jautājuma atgriezties šā gada oktobrī.

Plašāk prezentāciju skatīt šeit:

http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=19.04.2017

 

Komisijas sēdē notika plašas diskusijas par Zemes politikas plānu, līdz ar to komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma visas iesaistītās puses aicināja pie šī jautājumā drīzumā atgriezties. Komisijas sēdē piedalījās, un savus priekšlikumus iesniedza Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols, Baltijas ogļūdeņražu ieguves un izpētes asociācijas valdes priekšsēdētāja Sigita Poželaite-Šavļuga, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece lauku attīstības jautājumos Sniedze Sproģe, Latvijas Meža īpašnieku biedrība valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks u.c. Nozaru pārstāvji izteica vēlmi būt iesaistītiem, iesniegt savus priekšlikumus un piedalīties konsultatīvā darba grupā. Uz Laimdotas Straujumas jautājumu, kad šāda darba grupa tiks izveidota, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji norādīja uz 2017. gada otru pusi, taču komisijas priekšsēdētāja aicināja to izveidot pēc iespējas ātrāk. Tāpat komisijas priekšsēdētāja L. Straujuma ierosināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izstrādāt Zemes politiku un tās struktūru, kas būtu sasaistīta ar citām politikām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji informēja par politikas mērķiem, norādot uz galvenajiem rīcības virzieniem – nākotnes risinājumi, zemes potenciāla izmantošanas efektivitāte, augsnes aizsardzība, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana. 

Plašāk par prezentāciju skatīt šeit: 

http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=05.04.2017

 

Komisijas sēdē deputāti uzklausīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvju prezentāciju par Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģiju 2050. gadam un Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas 2030. gadam nepieciešamību un izstrādes progresu. Deputāti noskaidroja, Latvijas oglekļa mazietilpīgas attīstības stratēģijas 2050. gadam provizorisko izstrādes un saskaņošanas grafiku. Minētās stratēģijas virzība uz Ministru kabinetu provizoriski paredzama šā gada jūlijā. Galvenie šīs stratēģijas virzieni ir:

  • Ilgtspējīga enerģētika;
  • Visaptveroša energoefektivitāte;
  • Resursefektīvs un videi draudzīgs transports;
  • Ilgtspējīga zemes apsaimniekošana;
  • Ilgtspējīgs patēriņš un ražošana;
  • Pētniecība un inovācijas oglekļa mazietilpīgās tehnoloģijas. 

Ministrijas pārstāvji informēja par pielāgošanās klimata pārmaiņām Vides politikas pamatnostādnēs 2014- 2020. gadam un norādīja, ka tās galvenais mērķis ir veicināt Latvijas gatavību pielāgoties klimata pārmaiņām un to izraisītajai ietekmei. Klimata pārmaiņas vērojamas arī Latvijā. Vidējā gaisa temperatūra vidēji paaugstinājusies par 0,70 C, tāpat arī kopš 1961. gada Latvijā nokrišņu daudzums ir palielinājies par vidēji 39 mm un paredzams, ka līdz gadsimta beigām tas palielināsies par aptuveni 80- 100 mm. Balstoties uz risku novērtējumiem, līdz šim identificēti 84 potenciāli pasākumi pielāgošanās veicināšanai, taču eksperti vēl turpina darbu pie pasākumu izvēles un izvērtēšanas.

Plašāk prezentāciju skatīt šeit:

http://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/webSNbyDate?OpenView&count=1000&restrictToCategory=29.03.2017