Komisijas sēdē klātesošos ar lauksaimniecības nozares aktualitātēm iepazīstināja Zemkopības ministrijas pārstāvji, kuri īpaši akcentēja lauksaimniecības ražošanas iespējas, uzsverot atbalsta mehānismu pilnveides nepieciešamību. Vienu no lielākajiem izaicinājumiem un vienlaikus tautsaimniecības attīstības iespējām Zemkopības minitrijas pārstāvji minēja “Latvijas Bioekonomikas stratēģijas 2030” izvirzīto mērķu sasniegšanu. Zemkopības monistrijas pārstāvji iezīmēja trīs galvenās jomas – nodarbinātības veicināšanu un saglabāšanu bioekonomikas nozarē, bioekonomikas produktu pievienotās vērtības palielināšanu, kā arī bioekonomikas eksporta produkcijas vērtības palielināšanu.

Bioekonomika tautsaimniecībai sniedz būtisku ieguvumu, tā palīdz izmantot dabas resursus pārdomāti, kā arī mazināt klimata pārmaiņas. Bioekonomika drīzumā var kļūt par vienu no modernākajām tautsaimniecības nozarēm, un mūsu valstij uz to ir jāvirzās, lai īstenotu Latvijas lauksaimniecības potenciālu, atbildīgajām institūcijām salīdzinoši īsā laika posmā Nacionālajā attīstības plānā ir jāiekļauj skaidri definēti un izmērāmi sasniedzamie rezultāti, pēc sēdes uzsvēra komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Ikstena.

Uz deputātu jautājumiem par finansējuma sadali nākamajam plānošanas periodam Zemkopības ministrijas pārstāvji atbildēja, ka šobrīd notiek plāna izstrāde, kā arī pagaidām nav skaidrības par to, cik lielu atbalstu varam gaidīt no Eiropas Savienības, jo par to būs jālemj jaunajam Eiropas Parlamentam.

Iepazīstoties ar situāciju bīstamo atkritumu apsaimniekošanas jomā, rodas bažas par apjomīgo bīstamo atkritumu importu Latvijas teritorijā, kuri netiek atbilstoši apsaimniekoti,  komisija aicina VARAM kā atbildīgo institūciju sagatavot pasākumu plānu, lai nodrošinātu tādu atkritumu apsaimniekošanas kārtību, kas novērstu motivāciju importēt bīstamos atkritumus Latvijas teritorijā, kā arī nodrošinātu, ka valstī neuzkrājas neatbilstoši apsaimniekoti vai pat neapsaimniekoti bīstamie atkritumi, kas rada potenciālu risku cilvēku dzīvībai, veselībai un videi,” sacīja Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Ikstena.

 Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likumam, bīstamie atkritumi ir tādi atkritumi, kuriem piemīt viena vai vairākas īpašības, kas padara tos bīstamus. Latvijā par bīstamo atkritumu apsaimniekošanas organizēšanu un koordinēšanu ir atbildīga valsts.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti nolēma prasīt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) līdz 29.aprīlim sagatavot iespējamo pasākumu plānu un tiem nepieciešamās likumdošanas izmaiņas, kas uzlabotu bīstamo atkritumu apsaimniekošanu un novērstu motivāciju izmantot Latviju kā vietu importēto bīstamo atkritumu glabāšanai.

Nākamā Nacionālā attīstības plāna izstrādi, ir svarīgi analizēt meža un kokrūpniecības nozari, jo tai nākotnē ir viens no lielākajiem peļņas potenciāliem.  Vienlaikus ir nozīmīgi domāt arī par to, cik lielā mērā Eiropas Savienības finansējums var palīdzēt risināt šīs nozares aktuālās problēmas. Zemkopības ministrijas pārstāvis Arvīds Ozols iepazīstināja deputātus, ka meža nozares attīstību turpmāk plānots atbalstīt trīs darbības virzienos. Pirmkārt, tas nozīmē radīt stabilas un ilgtspējīgas darba vietas, resursus ieguldot gudros darbiniekos, procesos un iekārtās. Otrkārt, ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību, kā arī jaunus un inovatīvus produktus, piemēram, nodrošināt koksnes ķīmisko pārstrādi, kā arī koku zaleņa izmantošanu ķīmiskās rūpniecības un farmācijas biznesā. Treškārt, paredzēts domāt arī par zemes resursa efektīvu izmantošanu, līdz 2050.gadam palielinot mežaudžu ražību par 25 procentiem. Zemkopības ministrijas pārstāvis komisijas deputātus informēja, ka pašlaik meža nozare veido 20 procentus no visiem Latvijas preču eksporta ieņēmumiem jeb 2,5 miljardus eiro no kopējiem ārējās tirdzniecības ienākumiem. Vienlaicīgi meža nozare nodrošina arī 80 000 darba vietas, no kurām lielākā daļa pieejamas Latvijas reģionos.

“Meža nozare citām tautsaimniecības nozarēm ir uzlikusi augstu latiņu, un tā var kalpot kā paraugs sadarbībai ar valsts pārvaldi. Tā ir viena no stabilākajām un augstāk vērtētajām nozarēm Latvijā,” sacīja Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Ekonomikas ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumu “Latvijas Inovācijas politika Nacionālā attīstības plāna 2021. - 2027. gadam kontekstā” komisijas deputāti konstatēja, ka pašreizējā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā 2014. - 2020. gadam Igaunija inovācijām, pētniecībai un attīstībai atvēlējusi 20 procentus, kamēr Latvija atvēlējusi tikai astoņus procentus no dalībvalstij piešķirtās Eiropas Savienības fondu aploksnes.  Deputāti piekrīt ministriju pārstāvju un zinātnieku izteiktajam viedoklim, ka, lai nodrošinātu sabalansētu, uz zināšanām balstītu ekonomikas attīstību, līdzās Eiropas Savienības fondu finansējumam inovācijām jāatvēl atbilstošs ilgtermiņa valsts budžeta finansējums.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija 2019. gada 27. februāra sēdē vienbalsīgi lēma, ka nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā 2021. - 2027. gadam finansējumu inovācijām, pētniecībai un attīstībai nepieciešams atvēlēt ne mazāku par 25 procentiem, bet vēlams 40 procentu apmērā, no kopējās Latvijai paredzētās Eiropas Savienības fondu aploksnes.