Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti komisijas sēdē iepazinās ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto mājokļu politiku un diskutēja par turpmākajiem soļiem mājokļu pieejamības veicināšanai.
“Laikā no 1993. līdz 2014.gadam uzcelti tikai divi procenti dzīvojamā fonda.  Iemesli ir vairāki – gan zemā iedzīvotāju maksātspēja, gan investoru nevēlēšanās iesaistīties īres namu būvniecībā, gan juridiskās skaidrības trūkums īres tirgus regulējumā. Arī publiskie ieguldījumi mājokļu pieejamības veicināšanai Latvijā ir vieni no zemākajiem OECD valstu vidū,” norāda Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma, paužot apņemšanos mājokļu pieejamības jautājumu uzturēt komisijas darba kārtībā.
Ekonomikas ministrijas izstrādātās mājokļu politikas galvenais mērķis ir sekmēt īres dzīvojamā fonda veidošanos un īres tirgus attīstību. Politika vērsta uz investīciju veicināšanu mājokļu attīstībai, īres strīdu izšķiršanas paātrināšanu, ēku uzturēšanas veicināšanu un ēnu ekonomikas ietekmes samazināšanu šajā nozarē.
Komisijas sēdē Ekonomikas ministrija piedāvāja vairākus potenciālus atbalsta instrumentus mājokļu pieejamības veicināšanai, tostarp nekustamā īpašuma nodokļa atlaides ēku atjaunošanas gadījumā un ilgtermiņa aizdevumus īres ēku būvniecībai, palielinot maksimālo slieksni pašvaldības saistību apjomam pret plānotajiem ieņēmumiem.
Komisijas deputāti atzinīgi novērtēja ministrijas izstrādāto mājokļa politiku, vienlaikus uzsverot nepieciešamību iespējami drīz sakārtot īres tirgu un rosinot vērtēt iespēju paplašināt to personu loku, kas var saņemt valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai.
Ilgtspējīgas attīstības komisija 29.novembra sēdē lēma pie šī jautājuma atgriezties nākamā gada martā, lai izvērtētu paveikto mājokļu pieejamības veicināšanā, informē L.Straujuma.

2017.gada 15.novembrī Izglītības un zinātnes ministrijas augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa komisijas deputātus iepazīstināja ar konceptuāli jaunas pedagogu izglītības sistēmas izveidi Latvijā. Instrumenti mērķu sasniegšanai būtu jaunu studējošo piesaite, investīcijas studiju programmu jaunveidei, pētniecība, skolotāju profesionālō organizāciju kapacitates stiprināšana. Komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma pateicās ekspertiem un deputātiem par paustajiem viedokļiem. Komisijas deputāti iesaka: vērtības papildināt ar lojalitāti, valsts patriotismu un ģimenes vērtībām, pievērst uzmanību esošo pedagogu mērķtiecīgai kvalifikācijas celšanai, skolotāju personības veidošanai, jauno budžeta vietu saskaņošanu ar pieprasījumu.

 

Komisijas deputātus ar Nacionālā attīstības plāna(NAP)2020 īstenošanas progresa vidusposma izvērtējumu iepazīstināja Pārresora koordinācijas centra vadītājs Pēteris Vilks. Minot NAP stiprās puses: mērķu sasaiste ar ES fondu un valsts budžeta ikgadējo plānošanu, rezultatīvo rādītāju sistēmu un citu attīstības plānošanas dokumentu pakārtošanu NAP.  Vājās puses minot uzdevumu saturiska dublēšanās, rezultatīvo rādītāju neesamība uzdevumu līmenī un ne vienmēr pierādāma definēto uzdevumu ietekme uz mērķa sasniegšanu. NAP iespējas būtu NAP uzdevumu detalizētības līmenis un skaidrākas izvēles. Turpmākās rīcības 2017.gada nogalē ir NAP2020 vidusposma vērtējuma ziņojuma projekts: 1) Nacionālajā attīstības padomē, 2) Ministru kabinetā, 3)LR Saeimā. 2018.gadā pamatojoties uz NAP2020 ziņojumu – tematiskas, starpinstitūciju diskusijas, iedzīvotāju, uzņēmēju, viedokļu līderu aptaujas, Latvijas interešu definēšana 2021+, pamatnostādņu starpposma izvērtējumi nozaru un starpnozaru prioritātēm 2021+ (2018.g. XII). 2019.gadā rādītāju analīzes, pārskatu/ziņojumu monitorings, ieguldījumu efektivitātes analīze, konkurētspējas izaicinājumi, NAP2021/ mērķi, investīciju plāns/projekti/rīcībpolitika, NAP2021+ izskatīšana LR Saeimā (2019.XII) un 2020: MK apstiprinātas nozaru pamatnostādnes NAP2021+ īstenošanai. Komisija atbalstīja priekšsēdētājas L. Straujumas ierosinājumu, kā 2019. gada budžeta prioritāti izvirzīt finansējuma nodrošināšanu augstākajai izglītībai un zinātnei.

 

1.novembrī notika Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas kopsēde, kurā deputāti tika iepazīstināti ar jauno pētījumu par optimālo vispārējās izglītības iestāžu tīklu. Sēdē deputāti iepazinās ar pētījuma rezultātiem par optimālā vispārējās izglītības iestāžu tīkla modeļa izveidi Latvijā, ko ekonomģeogrāfa Jāņa Turlaja vadībā veikusi SIA "Karšu izdevniecība Jāņa sēta" sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju. Pētījumā analizēta iedzīvotāju demogrāfiskā struktūra, iedzīvotāju migrācijas plūsma, skolu tīkls Latvijas pašvaldībās un citi faktori. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis uzsvēra, raugoties uz izglītībai novirzīto līdzekļu apjomu, Latvija ir viena no līderēm Eiropas Savienībā, taču būtiskākais ir jautājums, kā šos līdzekļus efektīvi izmantot.

„Skolu tīklu nevaram un nedrīkstam skatīt atrauti no citām reformām izglītības jomā. Pedagogu atalgojuma reforma un gaidāmā pāreja uz kompetenču pieeju mācību saturā ir ieguldījums mūsu bērnos un Latvijas attīstībā. Taču ar to vien nepietiek, jo pustukšās skolās ne vien būs grūti nodrošināt pedagogiem pilnu slodzi, bet cietīs arī bērnu iespējas saņemt kvalitatīvu izglītību,” pēc sēdes uzsvēra Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

Pētījumā norādīts, ka optimālā skolu tīkla izveidi kavē pašvaldību nespēja vienoties ar kaimiņu pašvaldībām par sadarbību izglītības jomā, kā arī politiķu vairīšanās no nepopulāru lēmumu pieņemšanas. Tāpat sabiedrībā trūkst izpratnes par strukturālo reformu nepieciešamību un ieguvumiem, ko tās sniegtu ilgtermiņā, iepazīstinot deputātus ar pētījuma rezultātiem, sacīja J.Turlajs.

L.Straujuma un A.Adamovičs pēc sēdes uzsvēra, ka Ilgtspējīgas attīstības komisija un Izglītības komisija turpinās sekot jautājumam par skolu tīkla sakārtošanu un plāno tam atkārtoti pievērsties komisiju sēdēs, lai veicinātu izglītības kvalitāti Latvijā.

 

Komisijas sēdē Ekonomikas ministrs A. Ašeradens iepazīstināja deputātus ar šī brīža makroekonomikas tendencēm un gaidāmajiem izaicinājumiem, ka šobrīd Latvijas ekonomika pieaug un ir vērojama ,makroekonomikā stabilitāte. Ministrs uzsvēra, ka ekonomikas izaugsmes temps nākotnē būs tieši atkarīgs no produktivitātes pieauguma. Ministrs atzīmēja, ka konkurētspējīgākās nozares Latvijā ir kokapstrāde, tai seko lauksaimniecība un mežsaimniecība, nemetālisko minerālu ražošana un transporta nozare, un tās ekonomikas izaugsmei nākotnē riskus neradīs. Savukārt pārējām nozarēm, tostarp, ķīmiskajai rūpniecībai, mašīnu un iekārtu ražošanai, pastāv risks saskarties ar darbaroku un zināšanu trūkumu vienlaikus ar pieaugošu pieprasījumu pēc augstākas darba algas. Šādā situācijā uzņēmumu izmaksas var pieaugt straujāk, un tas var būt par iemeslu konkurētspējas kritumam, pauda ekonomikas ministrs. Ekonomikas ministrija apņēmusies veikt virkni pasākumu produktivitātes celšanai, kā arī risināt darbaspēka trūkuma jautājumu, uzsvaru liekot uz konkrētu profesiju apguvi un pārkvalifikāciju. Plānoti arī pasākumi darbaspēka mobilitātes veicināšanai, piemēram, atbalsts zemo cenu īres namu būvniecībā teritorijās, kur trūkst darbaspēks. Deputāti komisijas sēdē ar ministru pārrunāja arī, kā mūsu valsts ekonomiku ietekmē Eiropas Savienības fondu naudas ieplūšana un iedzīvotāju migrācijas izraisītais darbaroku trūkums.