Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

Komisijas deputātus ar pētījumu par Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indeksiem iepazīstināja Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Bērziņš Gundars. Pētījums ir tapis sadarbībā ar LMT trīs gadu garumā. Pētījuma dati sniedz informāciju par valsts, reģionu un novadu ekonomiskajiem, demogrāfiskajiem un sociālajiem rādītājiem. Latvijas reģionu ekonomiskās attīstības indeksi ir sadalīti 8 daļās: darbarūķi, harmoniskie, mērenie, apātiskie, atpūtnieki, ballētāji, hedonisti un Viļānu fenomens. Šo datu tālākā darbība un pielietojums būtu biznesa sfērā, klientu apkalpošanas vietu plānošanā, potenciālo klientu skaita aprēķināšana jebkurā Latvijas vietā, noslodzes aprēķini dažādās lokācijās un diennakts laikos, optimālo klientu apkalpošanas vietu izvietojuma aprēķini. 2018.gada maijā ir paredzēts gala pētījums dinamikā pa gadiem.

Šo pētījumu ir paredzēts prezentēt pasaules zinātnieku kongresā Latvijā šā gada jūnijā.

Komisijas priekšsēdētāja informē klātesošos deputātus, ka šodienas komisija sēdē 12. Saeimas deputāts, Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja biedrs Jānis Dombrava iepazīstinās deputātus ar savu redzējumu par IKT nozari, publisko e-pakalpojumu pieejamību un problēmām. VARAM valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas jomā Edmunds Beļskis ar e-pārvaldes attīstību un vienotu digitālā valsts pārvaldi.

J. Dombrava uzsvēra, ka IKT jomas problēmas Valsts izstrādātā programmatūra ir lēna, lietotājiem nedraudzīga un dārga. Problēmas veidojas, jo pasūtītājs nav pietiekami kompetents informācijas tehnoloģiju nozarē. Tas rada ļoti labas iespējas mākslīgi sadārdzināt izmaksas projektu izstrādes gaitā. Iedzīvotāji nav informēti vai viņiem rodas problēmas orientēties dažādos valsts un pašvaldību sniegtajos e-pakalpojumos. Cilvēki nesaprot, kāpēc tiem ir jāmaksā par valsts apkopotiem datiem. Nākotnes principi varētu būt iedzīvotājam nav jāizdomā valsts/pašvaldību pakalpojumu esamība, iedzīvotājam nav jāmeklē vajadzīgais pakalpojums vai palīdzība. Valstij ir jārūpējas, lai iedzīvotājs saņemtu tās sniegto pakalpojumu vai palīdzību, iedzīvotājam visērtākajā veidā.

VARAM valsts sekretāra vietnieks informācijas un komunikācijas jomā Edmunds Beļskis iepazīstināja deputātus ar pieejamiem 500+ valsts ePakalpojumiem, sabiedrības IKT iespēju izmantošanas veicināšanu, E- identitāte, e-paraksts ir mobils un pieejams ikvienam.

 

 

Komisija sēdi apmeklē trīs lielo augstskolu vadītāji - rektors un 2 prorektori, vadošie zinātnieki un ministriju pārstāvji. Deputāti komisijā vienojas, ka nākošā Latvijas Inovāciju ekosistēma – izaugsmes plāna sēde plānota 2018.gada 11.aprīlī. Uz sēdi būs sagatavota inovācijas izaugsmes plāna struktūra, izveidotas prioritārās programmas un izstrādāti likumdošanas priekšlikumi. T. Juhna piedāvā izstrādāt divus vai trīs inovācijas izaugsmes plāna variantus kopā ar Izglītības un zinātnes ministrijas un Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem, Latvijas Zinātnes padomi un citiem šīs jomas speciālistiem.

Komisijas priekšsēdētāja informē klātesošos deputātus, ka šodienas darba kārtībā 12.Saeimas deputāts I. Brīvers izteiks savu netradicionālo viedokli par ilgtspējīgu attīstību. Galvenais saprast, kas ir ilgtspējīga attīstība, lai arī sabiedrība mūs labāk saprastu.

Darba kārtībā, kā otrais jautājums ir NAP vidējā termiņa izvērtējums un paredzētā rīcība uzstādīto mērķu sasniegšanai. V.Vesperis deputātus iepazīstināja ar NAP vidusposma izvērtējuma rezultātā radītām rekomendācijām esošā 2014.-2020. gadam NAP izpildei un nākamā NAP izstrādei. NAP vidusposma izvērtējums ir iekļauts arī kā pielikums Ministru prezidenta Māra Kučinska ikgadējā ziņojumā Saeimai par Ministru kabineta paveikto un iecerēto darbību. Tas satur atskaiti par ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu valsts konkurētspējas novērtējumu, rekomendācijas, indikatorus, kas raksturo NAP mērķu sasniegšanu.

Komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma saka paldies par saturisko informāciju un aicina deputātus aktīvi piedalīties plenārsēdē premjera ziņojuma apspriešanā.

Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica deputātus iepazīstina ar Eiropas Savienības attīstības scenāriji un finansējums 2021-2027: Latvijas nostāja. Komisijas priekšsēdētāja informē klātesošos deputātus par darba kārtībā skatāmo jautājumu nepieciešamību. Kāda izskatīsies Eiropa pēc 2020.gada, kādi ir ES attīstības scenāriji un kāds ir Latvijas laika grafiks nākošajam finansēšanas periodam un kopējais valsts scenārijs.

Deputāti, kā īpaši svarīgus uzsvēra demogrāfijas, kopējās lauksaimniecības politikas un migrācijas ierobežošanas jautājumus.

Komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma saka paldies par saturisko informāciju, bet atgriezīsimies pie diskusijas komisijā tad, kad saņemsim no Eiropas komisijas sagatavotus priekšlikumus nākošajam finanšu periodam maija beigās vai jūnijā.