Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji informēja, ka tuvākajā laikā ministrija virzīs izskatīšanai valdībā vēl trīs atbalsta pasākumus. Iecerēts rosināt centralizētās siltumapgādes atbalsta diferencēšanu līdz 150 eiro par megavatstundu saglabāt apstiprināto atbalstu, valstij kompensējot 50 procentus no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par megavatstundu, bet tarifu virs 150 eiro par megavatstundu valsts kompensētu 90 procentu apmērā. Kā arī ieceri noteikt dabasgāzes cenas griestus un elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšanu mājsaimniecībām, kā arī par nepieciešamo finansējumu šo pasākumu īstenošanai.

Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs A. Zakatistovs komisijas sēdē sacīja, ka FM šiem atbalsta pasākumiem līdzekļus meklēs pēc tam, kad tie būs iesniegti un apstiprināti valdībā.

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs U. Rutkaste sacīja, ka nav detalizēti iepazinies ar šiem priekšlikumiem, taču būtisku, iebildumu pret tiem neesot. Cenu griestu noteikšanu kā instrumentu neatbalsta gandrīz neviens ekonomists, taču EM piedāvājums nav klasiskie cenu griesti, jo tiek ierobežota cena tikai patērētājiem, savukārt piegādātāji no valsts saņems pilnu cenu. Arī elektroenerģijas cenas kompensēšana motivēs mājsaimniecības taupīt un iekļauties 100 kWh. Krīzes atbalstu var sniegt uz budžeta deficīta pieauguma rēķina, taču ir svarīgi nepieļaut, ka tie kļūst pa ikgadējo regulāro vajadzību segšanas instrumentu.

Komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka apkures sezona ir gandrīz sākusies un līdz ar to gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem steidzami ir nepieciešama skaidrība par šo ziemu un aicināja valdību nekavēties ar atbalsta pasākumu nodošanu vērtēšanai Saeimai, lai tie varētu tikt īstenoti pēc iespējas ātrāk.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē izskatīja jautājumu par prognozēm saistībā ar inflāciju un iespējamiem pasākumiem tās mazināšanai. Latvijas Bankas pārstāve S. Bērziņa informēja, ka strauja inflācija šobrīd ir novērojama visā pasaulē, taču Baltijas valstīs tā ir viena no augstākajām eirozonā. Inflāciju būtiski ietekmē enerģijas un pārtikas cenu kāpums. Augsto energoresursu cenu apstākļos labāks risinājums ir valdības un Saeimas līdzšinējā pieejā, daļēji kompensēt energoresursu izmaksu pieaugumu, nevis cenu griestu noteikšana.

Ekonomikas ministrijas pārstāve D. Zīle papildināja, ka Latvijai var nebūt iespēja vienpusēji noteikt cenu griestus, jo šādā situācijā piegādātāji var izvēlēties energoresursus pārdot citu valstu tirgū par lielāku samaksu. Tādā gadījumā cenu griestu noteikšana varot radīt energoresursu deficītu. Efektīvāka ir mērķētāka atbalsta sniegšana iedzīvotājiem.

Komisijas dalībnieki sprieda par efektīvākajiem atbalsta mehānismiem mājsaimniecībām, izvērtēja līdzšinējo pieeju daļēji kompensēt cenu pieaugumu salīdzinājumā ar iespēju noteikt griestus energoresursu cenām. Tāpat tika pārrunāti jautājumi saistībā ar lauksaimniecības produktu cenu pieaugumu.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vj. Dombrovskis secināja, ka energoresursu cenu pieaugums Latvijā ir bijis krietni lielāks, nekā citās Eiropas valstīs, un tas nosaka arī augstāku inflācijas līmeni. Tas var negatīvi ietekmēt mūsu eksportējošo uzņēmumu konkurētspēju, kā arī, sliktākajā gadījumā, daudziem radīt maksātnespēju. Līdz ar to būtiski vērtēt atbalsta iespējas ne vien mājsaimniecībām, bet arī eksportējošiem uzņēmumiem. Energoresursi un pārtika ieņem lielāku īpatsvaru mūsu mājsaimniecību patēriņa grozos, nekā citās Eiropas valstīs, taču tas tikai daļēji izskaidro, kāpēc inflācija Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ir daudz augstāka nekā citās Eiropas valstīs, un rosina meklēt plašākus atbalsta veidus.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē tika runāts par nepieciešamām darbībām elektroenerģijas ģenerēšanas jaudas nodrošināšanai tuvākā laikā un vidējā termiņā. Diskusijā piedalījās Ekonomikas ministrijas, Latvenergo, Sadales tīklu, Augstsprieguma tīklu pārstāvji. Sēdē komisija kopā ar atbildīgo iestāžu pārstāvjiem pārrunāja plānotos soļus elektroenerģijas ģenerēšanas jaudas nodrošināšanai, kā arī iecerētos energotaupības pasākumus. Ekonomikas ministrijas pārstāvji atzīmēja, ka apkures sezonā elektroenerģijas patēriņu valsts sektorā plānots samazināt par 4,2 procentiem.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis uzsvēra, ka šajā apkures sezonā valsts iestāžu elektroenerģijas patēriņam būtu jābūt publiski pieejamam. Nāk apkures sezona, kuru var raksturot kā kara laika ziemu. Taupības pasākumu iedzīvināšana būs ļoti būtiska. Tāpat kā sabiedrībai ir tiesības zināt katras valsts iestādes algu fondu, tāpat iestāžu līmenī sabiedrībai būtu jāzina, kāds katru mēnesi ir šīs iestādes elektroenerģijas patēriņš.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis atzīmēja, ka apkures sezonā Latvijā elektroenerģijas patēriņš varētu sasniegt aptuveni 600 gigavatstundas mēnesī, daļa no nepieciešamās elektroenerģijas būs jāimportē un augstās cenas saglabāsies,” sacīja komisijas priekšsēdētājs. “Nav pieļaujami, ka augsto cenu iespaidā mājsaimniecības un uzņēmumi būs spiesti pielāgoties un taupīt elektroenerģiju, tajā pašā laikā valsts sektors to taupīs tikai par nedaudz vairāk nekā četriem procentiem.

Komisijas deputāti lēma aicināt valdību izvērtēt, vai noteiktais elektroenerģijas patēriņa samazinājuma mērķis ir pietiekami ambiciozs, kā arī apsvērt iespēju ieviest lielākus taupības pasākumus valsts pārvaldē un veikt patērētās elektroenerģijas monitoringu.

 Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Finanšu ministrija (FM) informēja par grafiku Atveseļošanas fonda ieviešanas nosacījumu izstrādei. Ministrijā ir paredzēts līdz 2022.gada beigām uzsākt 80% projektu atlases par gandrīz 1,4 mljrd. EUR, aptverot visas plāna jomas. Atveseļošanas fonda plāna ieviešana Latvijā ir paredzēts 1,82mljrd. EUR. 2021.gada septembrī saņemts Eiropas Komisijas (EK) avanss 237,4 milj.EUR un uzsākts darbs pie reformu un investīciju ieviešanas.

Pirmais maksājuma pieprasījums EK par 9 rādītājiem (reformas likuma varas, nevienlīdzības mazināšanas un digitālās transformācijas jomās) - 231 milj. EUR tiks iesniegts EK š.g. jūnijā. Lai 2023. gadā EK iesniegtu maksājuma pieprasījumu par 503 milj. EUR – papildu jāizpilda 49 rādītāji. Ministrijām jāveic pasākumi, lai izpildītu rādītājus maksājuma pieprasījuma iesniegšanai EK un savlaicīgi jāinformē Ministru kabinets jāpiedāvā risinājumi, ja pastāv būtiski riski.

Iestāžu 2022.gada februārī aktualizētās Atveseļošanas fonda ieviešanas naudas plūsmu prognozes kopumā liecina par lēnāku investīciju sākšanu nekā veidojot AF plānu 2021. gada vasarā. Pastāv jauni RISKI Krievijas agresijas Ukrainā ietekmē. Iestādēm vismaz vienu reizi gadā jāaktualizē prognozes, jāsniedz FM pēc pieprasījuma. FM plāno apkopot kopējo aktualizēto prognozi 2022.gada rudenī.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis saka liels paldies par sniegto informāciju un novēl veiksmi Finanšu ministrijai tālākai darbībai, jo darba ir daudz, lai veiksmīgi apgūtu Atveseļošanās fonda naudu.