Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Pārresoru koordinācijas centra (PKC) pārstāvis ziņoja par Latvijas Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) ilgtspējīgas attīstības mērķu 2020-30 īstenošanu. ANO augsta līmeņa politikas forums notiks 05.07.-15.07.2022. Latvija ziņos jau otro reizi. Latvijas ziņos par visiem mērķiem neatkārtos informāciju, kas bija 1.ziņojumā. Latvijas pieeja šim ziņojumam būs lakoniska izteiksme, konkrētība, COVID-19 – nedaudz, jo situācija mainās un uzsvērs, ka svarīgs ir miers.

Latvijas 2018.gada ziņojuma galvenā tēze ir arī 2022.gada ziņojuma pamattēze. Kā līdz 2030. gadam izveidot inovatīvu un ekoefektīvu tautsaimniecību, iekļaujot ikkatru.

 Iesaistīto pušu redzējumi un ieguldījumi ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanā sniedz konkrētus priekšlikumus par savu jomu, uzsverot vajadzību pēc lielākas starpnozaru sadarbības un izpratnes veidošanas par ilgtspējīgas attīstības nozīmību, un aicinot radīt un ieviest uz pierādījumiem balstītus risinājumus, lai sasniegtu klimata mērķus.

 Ziņojuma galvenās tēzes: miers ir priekšnosacījums ilgtspējīgai attīstībai. Latvijas politika ir vērsta uz visu IAM īstenošanu - mērķi, uz kuriem ejam, ir noteikti, visās galvenajās jomās, rīcības plāni ir izstrādāti, un to ieviešana ir sākusies. Saeima pieņēma īpašo pielikumu NAP2027: darbība Covid seku likvidēšanai paātrina rīcību atsevišķu NAP2027 mērķu sasniegšanai - palīdzam krīzes skartajiem, nenovirzoties no mērķiem, par kuriem vienojāmies iekļaujošā NAP2027 izveides procesā. Latvija veicina savas valsts ilgtspēju un mērķtiecīgi sniedz ieguldījumu arī pasaules kopējā ilgtspējā. Turpināt ilgtspējīgu attīstību un uzlabot labās pārvaldības prakses; vairāk izmantot faktorus, kas aktivizē rīcību un paradumu maiņu; veic visaptverošas sarunas ar sabiedrību – kādā realitātē vēlamies dzīvot, nu jau - 2050. gadā.

 Komisijas deputāti diskutēja par ziņojumu, pieminot, ka maz ir runāts par reģionālās nevienlīdzības mazināšanu un ieteica, ka vajag papildināt ziņojumu. Ņemot vērā ieteikumus, PKC papildināja ziņojumu, iekļaujot tekstā, sociālo iekļaušanu un līdzsvarotu reģionālo attīstību, nodrošinās Latvijas reģionu līdzsvarotu attīstību, īpašu uzmanību pievēršot Latgales reģiona attīstībai, un sadarbības dziļumu starp pilsētām un laukiem.

 Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks informēja deputātus par Latvijas tautsaimniecības attīstības prognozēm un perspektīvām. Pārāk strauja eirozonas monetārās politikas maiņa inflācijas mazināšanai būtu tuvredzīga.

Augstās inflācijas mazināšanai Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu iet divus ceļus - ļoti strauji sabremzēt ekonomiku, ceļot procentu likmes un izraisot mākslīgu recesiju, vai arī pēc iespējas straujāk mazinot Covid-19 krīzes atbalsta pasākumus. Strauja monetārās politikas maiņa inflācijas apturēšanai pilnībā savu efektu parādītu pēc diviem trim gadiem, izraisot bezdarba pieaugumu līdz 20%, dziļu ekonomikas recesiju, tādējādi mazinot iedzīvotāju pirktspēju un vēlmi jebko pirkt. Tajā pašā laikā viņš arī norādīja, ka šāda rīcība būtu tuvredzīga un izraisītu vairāk ļaunumu nekā labuma, tādēļ ECB arvien straujāk mazina ekonomikas atbalsta pasākumus. Vienlaikus ziņas par tirgus procentu likmju paaugstināšanu ir lielas.

Inflācijas mazināšanai Latvijas mērogā M.Kazāks kā risinājumus saskata pēc iespējas ātrāku "atāķēšanos" no Krievijas energoresursu tirgus, lielākas investīcijas vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanā, kā arī kopējā energoresursu patēriņa mazināšanu.

            Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts informēja, ka pašreizējos apstākļos var pieaugt nelielas daļas valsts parāda apkalpošanas izmaksas, lai gan procentlikmes pašlaik joprojām ir ļoti zemas, tomēr augstās inflācijas dēļ gaidāmā pakāpeniskā procentlikmju celšana var ietekmēt nelielas daļas no valsts parāda apkalpošanas izmaksas. Valsts kase iepriekšējos gados veikusi valsts parāda pārfinansēšanu par ļoti zemām procentlikmēm un uz ilgiem termiņiem, līdz ar to lielākajai valsts parāda daļai apkalpošanas izmaksas pagaidām nepieaugs.

            Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm valsts parāds 2022.gadā būs 48,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2023.gadā - 45,8% no IKP, bet 2024.gadā - 43,1% no IKP. Pērn pēc Latvijas Bankas aplēsēm valsts parāds bija 45,1% no IKP.

 Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Pārresoru kordinācijas centra vadītājs P. Vilks informēja komisiju par Nacionālā attīstības plāna 2014-2020 īstenošanas rezultātiem. Tā vadmotīvs bija ekonomikas izrāviens, tas nozīmē katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumam. NAP2020 ietver 3 prioritātes (cilvēka drošumspēja, tautsaimniecības izaugsme un izaugsmi atbalstošas teritorijas), 12 rīcības virzienus, 98 uzdevumus, 261 publisko investīciju pasākumus, un indikatīvais finansējuma kopapjoms bija 11,7 mljrd. eiro.

 NAP2020 prioritātes Tautas saimniecības izaugsme mērķu sasniegšana ir ilgtspējīga Latvijas ekonomikas izaugsme ar pieaugošu valsts konkurētspēju starptautiskajos tirgos. No 30 mērķiem 12 mērķi ir sasniegti un 18 mērķu rādītāji nav sasniegti. Prioritātes galvenie mērķi - nav sasniegti: apstrādes rūpniecības daļā no IKP, preču un pakalpojumu eksporta, produktivitāte apstrādes rūpniecībā, ieguldījumi pētniecībā un attīstībā no IKP. Iemesli ir ļoti ambiciozi noteikti mērķi, kas balstīti pieņēmumos par noteiktu ekonomikas struktūras izmaiņu. Īstenošanai pietrūcis spēcīgas valsts intervences/atbalsta un zemi ieguldījumi pētniecībā un attīstībā. Covid-19 pirmā gada (2020.) ietekme (īpaši atsevišķās jomās – piem., transports). Sasniegtais ir 27 no prioritātes 30 mērķu rādītājiem vērojama pozitīva attīstības tendence. Produktivitātes uzlabojumi, tostarp apstrādes rūpniecībā. Sasniegts mērķis par Latvijas rangu globālās konkurētspējas indeksā, augsto tehnoloģiju produktu īpatsvara pieaugums eksportā.

 Sasniegts mērķis energoatkarības mazināšanā un atjaunojamo energoresursu īpatsvara bruto enerģijas patēriņā palielināšanā.

 NAP2020 prioritātes Cilvēka drošumspēja mērķu sasniegšanas pamatmērķis ir radīt spēcīgu vidusšķiru un nodrošināt tautas ataudzi Latvijā – valstī, kur ikkatram cilvēkam ir iespējas gādāt par savu, savu tuvinieku un Latvijas attīstību. No Cilvēka drošumspēja prioritātes 33 mērķu rādītājiem 21 ir sasniegts pilnībā vai ar nebūtisku novirzi. Sasniegtais ir apmierinātība ar dzīvi jau 2017.g. pārsniedza 2020.g. mērķi, ienākumu nevienlīdzība samazinājās līdz 2016.g., bet turpmāk stagnējusi. Mazināts nabadzības risks strādājošajiem, bērniem un ģimenēm ar bērniem (palielināta min. alga, ar IIN neapliekamais minimums, soc. pabalsti) – uzlabojusies bērnu dzīves kvalitāte. Paaugstinājusies nodarbība, jau 2020.g. pārsniedzot Latvija2030 mērķi – 77% (ES vidēji – 72,3%). Ievērojami samazinājies spriedzes indekss mājsaimniecībās – 2020.g – 32,2 (mērķis – 42). Samazinājies regulāri tabakas izstrādājumus smēķējošo pusaudžu skaits. Nesasniegtais ir pastāvīgi samazinājies iedzīvotāju skaits pamatā zemāka jaundzimušo skaita un emigrācijas rezultātā. Nav sasniegts mērķis palielināt sabiedrības līdzdalību nevalstiskajās organizācijās, bet tendence ir pozitīva, lai arī pakāpeniski un stabili pieaugusi iedzīvotāju savstarpējā uzticēšanās un uzticēšanās valsts institūcijām, abi mērķi nav sasniegti. Ieteikums: jāturpina stiprināt sabiedrības saliedētību un līdzdalību valsts attīstības procesos.

 NAP2020 prioritātes Izaugsmi atbalstošas teritorijas mērķu sasniegšana ir radīt līdzvērtīgākas darba iespējas un dzīves apstākļus visiem iedzīvotājiem, izmantojot teritoriju attīstības potenciālu un unikālos resursus. Stiprinot Latvijas reģionu starptautisko konkurētspēju, palielinot Rīgas kā Ziemeļeiropas metropoles un citu nacionālās nozīmes attīstības centru starptautisko lomu. Nav sasniegts: plānošanas reģionu sociālekonomiskās atšķirības saglabājušās gandrīz nemainīgas. Nemainīgas saglabājušās reģionos radītā IKP atšķirības. Turpinājusies un arvien straujāka iedzīvotāju koncentrēšanās Rīgas plānošanas reģionā – nav spēts nodrošināt policentriskas valsts apdzīvotības struktūras attīstību. Ieteikums ir nepieciešams pārskatīt reģionālās attīstības politiku Austrumu pierobežā nacionālās interešu telpas noturībai un ES ārējās robežas drošības kontekstā. Sasniegtais: IIN ieņēmumi pašvaldībās uz 1 iedz. 2020.g. – 763,63 euro – par 71% pārsniedz mērķi (447 euro). Izpildīts mērķis par 50% 2020.g. samazināt sliktā un ļoti slitā stāvoklī esošo valsts galveno autoceļu garumu, samazināts par 67%; sasniegts plānotais valsts reģionālo autoceļu ar melno segumu apmērs – 85,2% (mērķis 82%). Vairāk, nekā plānots, pieaudzis bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantoto platību apjoms – 14,8% 2019.g. (mērķis 10% 2020.g.) līdz 2019.g. pieauga kultūras pasākumu apmeklējumu skaits gadā, sasniedzot 2020.g. mērķi – 325 uz 100 iedz.

 Turpmākie izaicinājumi iekļauti NAP2027 tas ir, iedzīvotāju skaita samazināšanās – tautas ataudzes risks, saglabājas augsta ienākumu nevienlīdzība – mērķtiecīgāka, pierādījumos balstītas rīcība. Latvijā ir viens no augstākajiem nabadzības riska indeksiem Eiropas Savienībā pārāk lēns tautsaimniecības produktivitātes pieaugums. Iekšzemes kopprodukta radītājos atpaliekam no kaimiņvalstīm. Nemazinās sociālekonomisko atšķirību plaisa starp valsts reģioniem, nepietiekami mērķorientēta politika sociāli ekonomisko atšķirību mazināšanai. Modernai tautsaimniecībai neatbilstoša izglītības sistēma. Nepietiekamas investīcijas pētniecībā un attīstībā, lai arī ir nodokļu atvieglojumi, nepietiekama uzņēmējdarbības aktivitāte un investīciju piesaiste reģionos. Nepietiekams sociālās aizsardzības finansējums (kopā ar zemu publisko pakalpojumu finansēšanu no IKP). Savstarpējā uzticēšanās sabiedrībā. ES fondu līdzekļu apguves ātrums – uz 31.12.2020. veikti maksājumi aptuveni 58% apmērā no periodā pieejamiem ES fondu līdzekļiem. Prioritāro pasākumu līdzekļu mērķtiecīgāka sadale atbilstoši nacionālās attīstības mērķiem. Jaunās dienaskārtības izaicinājumi (karš Ukrainā, Covid krīzes sekas, Zaļais kurss) – valsts drošība un veselības aizsardzība!         

 Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vj. Dombrovskis norādīja, ka mērķu ir daudz un turpmāk būtu vairāk jāpievēršas uzmanība uz tautsaimniecības attīstību reģionos, nevienlīdzības mazināšana starp iedzīvotāju grupām, demogrāfiskajiem jautājumiem.

 Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Satiksmes ministrijas (SM) Transporta loģistikas nodaļas vadītājs un VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) padomes loceklis

 A. Maldups informēja, ka pilnībā pārtraucot Krievijas un Baltkrievijas dzelzceļa kravu tranzītu, dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanai no valsts budžeta gadā būs nepieciešami 50-60 miljoni eiro. Pilnībā pārtraucot austrumu virziena kravu plūsmas, kravu pārvadājumi pa LDz infrastruktūru samazinātos par 82%. Tādējādi būtiski saruktu ieņēmumi no infrastruktūras lietošanas un attiecīgi ietekme uz valsts budžetu palielinātos par 50-60 miljoniem eiro. LDz attiecīgi rastos nepieciešamība agrāk saņemt Daudzgadu līguma ietvaros paredzēto finanšu līdzsvaru un lielākos apmēros, kā arī būtu jāvērtē LDz meitassabiedrību SIA "LDz loģistika", SIA "LDz ritošā sastāva serviss" un SIA "LDz Cargo" turpmākais darbības veids un apmērs.

 SM pamata uzstādījums ir, ka dzelzceļa infrastruktūra ir jāsaglabā visā tās apjomā, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus un kravu pārvadājumus gan iekšzemē, gan starp Baltijas valstīm.

 Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) noteiktajām sankcijām Krievijai sliktākajā scenārijā Latvijas lielajās ostās pārkrauto kravu apjoms varētu samazināties par 45%.

 Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās 2021. gadā tika pārtrauktas 40 miljoni tonnu kravu, un lielākā daļa no tām ir tranzīta kravas uz vai no Krievijas, Baltkrievijas un citām valstīm austrumos no Latvijas. Tostarp Rīgas ostā pārkrauto kravu apjoms varētu samazināties apmēram līdz 12,6 miljoniem tonnu, Ventspils ostā - līdz 4,8 miljoniem tonnu, bet Liepājas ostā - līdz 4,2 miljoniem tonnu. Pie šāda scenārija būs problēmas ar ostu infrastruktūras uzturēšanu.

 Autotransporta direkcijas (ATD) Starptautisko autopārvadājumu koordinācijas daļas vadītāja I. Gromule informēja, ka slēdzot Krievijas un Baltkrievijas robežu kravu autopārvadājumiem, Latvijas tirgu pamestu ap 20% autopārvadātāju. Pašreiz pārvadājumi uz Krieviju un Baltkrieviju notiek, bet krītas vidēji par 35% nedēļā. Latvijas ir pievienojusies Baltijas valstu un Polijas priekšlikumam Eiropas Savienībai (ES) par autopārvadājumu slēgšanu uz Krieviju un Baltkrieviju.

 Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītāja Vj. Dombrovska uzdeva jautājumu, vai Latvijas autopārvadātājiem ir manevrēšanas iespējas uz citiem tirgiem. I.Gromule norādīja, ka Polijas un Rietumeiropas pārvadātāji ir ļoti aktīvi. Turklāt, ņemot vērā jaunās Mobilitātes pakotnes prasības, ka transportlīdzeklis reize astoņās dienās jānogādā mītnes zemē, Latvijas pārvadātāji nav īpaši labā pozīcijā.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti nolēma aicināt valdību savlaicīgi gatavoties pesimistiskākajam scenārijam, ja arī Krievija un Baltkrievija slēgtu savas robežas visām kravām, kas nāk uz Latvijas ostām. Kā arī nolēma aicināt “Latvijas dzelzceļu” savlaicīgi gādāt, lai Latvijā netrūktu vagonu iekšzemes pārvadājumiem, it sevišķi graudu pārvadāšanai, lai valsts nezaudētu eksporta ieņēmumus.

 Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vj. Dombrovskis norādīja, ja Krievija un Baltkrievija slēgs savas piegādes, tad kravām nebūs, no kurienes nākt, un aicināja nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam ar aicinājumu izstrādāt rīcības plānu tranzīta nozarē un pievērst uzmanību vagonu pietiekamībai iekšzemes pārvadājumos.