Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Kultūras ministrijas(KM) valsts sekretāres vietnieks U.Zariņš iepazīstināja komisiju ar Valsts kultūrpolitikas pamatnostādņu 2021.-2027.gadam izstrādes gaitu, mērķi un prioritātēm. Nākamajā plānošanas periodā izvirzītas piecas galvenās prioritātes: sabiedrībai pieejams kultūras piedāvājums; aktīva sabiedrības līdzdalība kultūras procesos; kultūras mantojuma ilgtspējīga saglabāšana un izmantošana; kultūras un radošo nozaru ilgtspējīga attīstība; talantu ataudze un kultūras darbinieku profesionālā izaugsme.

Deputāti komisijas sēdē sprieda arī par Vēsturisko zemju likuma un tā rīcības plāna iedzīvināšanu un tam paredzēto praktisko atbalstu, Valsts kultūrkapitāla fonda darbību, kā arī atbalstu bibliotēkām un jaunajiem talantiem.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes sacīja komisijas priekšsēdētāja biedre D. Rukšāne-Ščipčinska uzsvēra, lai mēs kā valsts spētu radīt labvēlīgu vidi kultūras talantu attīstībai, svarīgs priekšnosacījums, ir pārdomātas kultūrpolitikas pamatnostādnes. Izvirzītie mērķi nākamajam plānošanas periodam ir apjomīgi un ambiciozi. Būtiski, lai to īstenošanai pietiktu kapacitātes. Lai kultūras jomas darbinieki – bibliotekāri, arhivāri, muzejnieki – varētu pilnveidot savas zināšanas un justies novērtēti. Ne mazāk svarīga ir kultūras pieejamības nodrošināšana katram Latvijas iedzīvotājam, kā arī līdzsvars starp kultūras tradīcijām un mūsdienu kultūru, īpaši izceļot nepieciešamību veicināt sabiedrības izpratni par laikmetīgo mākslu.

 Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji iepazīstināja deputātus ar digitālās transformācijas projektu īstenošanas izaicinājumiem. Informācija bija sagatavota pēc komisijas aicinājuma 2021.gada 21.aprīļa sēdē, kurā deputāti kopā ar atbildīgo ministriju pārstāvjiem un jomas lietpratējiem pārrunāja Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā iecerētos digitālās transformācijas projektus un tiem plānoto finansējumu.

Klātesošie pārsprieda arī valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanas iespējas. Vāja ir valsts iestāžu kapacitāte un nepietiekama izpratne par digitālo projektu pasūtījumu cenām paver plašākas iespējas negodprātīgiem piegādātājiem, un tā rezultātā valsts par digitālajiem risinājumiem pārmaksā.

Deputāti uzsvēra publiskā un privātā sektora partnerattiecību sakārtošanas nozīmi digitālo rīku ieviešanas raitai norisei, kā arī digitālo projektu uzlabošanas nepieciešamību publiskajā sektorā strādājošajiem.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis atzīmēja, velkot paralēles starp digitālās transformācijas projektu īstenošanu un būvniecības sektoru, varam secināt, ka būvniecībā no valsts puses ir izvirzītas konkrētas drošības un pieejamības prasības, kā arī tiek veikta uzraudzība. Savukārt digitālo projektu īstenošana nereti līdzinās “mežonīgajiem rietumiem, kur katra valsts iestāde rīkojas pēc saviem ieskatiem un pasūtītājam bieži ir zema kapacitāte. Rezultāts ir savienojamības problēmas, pārmaksāšana vai pat sliktākajā scenārijā – izgāšanās.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsverot, ka valstij ir jāveic centralizēta, publisko IT projektu īstenošanas uzraudzība.

Ilgtspējīgas attīstības komisija plāno detalizēti pievērsties izglītības un veselības digitālo rīku izvērtējumam pēc divām nedēļām.

 Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Veselības ministrijas (VM) pārstāvji iepazīstināja deputātus ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam. Pašlaik valdība ir atlikusi izskatīt Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam saistībā ar tajās minētā finansējuma apjomīgumu.

VM pārstāvji atzīmēja, ka pamatnostādņu mērķis ir uzlabot Latvijas iedzīvotāju veselību, pagarinot labā veselībā nodzīvoto mūžu, novēršot priekšlaicīgu mirstību un mazinot nevienlīdzību veselības jomā.

I.Aizsilniece uzsvēra, ka esošo Covid-19 krīzi Latvijas slimnīcās ir izraisījis tieši nepietiekamais medicīnas darbinieku skaits valstī. Jau tagad valstī trūkst 8000 medicīnas māsu un vairāk nekā 300 ārstu, nepalielinot atalgojumu, turpmākajos gados viņu skaits tikai palielināsies. Jau tagad ir novērots, ka vairāki ārsti kārto dokumentus, lai dotos darbā uz ārzemēm. Ja nākamā gada budžetā netiks rasti papildu 45 miljoni eiro atalgojumam.

J. Kalējs Sabiedrības veselības pamatnostādnes raksturoja kā saukļus un lozungus bez reāla finansējuma. Veselības aprūpes krahu izjutīsim jau tuvākajās dienās.

VM pārstāvis B. Kņigins skaidroja, ka VM nākamā gada valsts budžetā mediķu atalgojumam bija prasījusi 80 miljonus eiro taču tā vietā ir piešķirti vien 35 miljoni eiro.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis atzīmēja, ka Latvija veselības aprūpei šobrīd gadā atvēl nepilnus četrus procentus no iekšzemes kopprodukta (IKP), skaidrojot, ka, palielinot finansējumu par vienu procentu no IKP, nozīmētu to palielināt par aptuveni 300 miljoniem eiro. Kopumā vajadzētu būt iespējamam veselības aprūpei atvēlēt par 300 miljoniem eiro gadā vairāk. Atsaucoties uz Pasaules Veselības organizācijas analīzi, ka finansējums veselības aprūpei ir politiska izšķiršanās. Ja salīdzinām sevi ar citām valstīm, kurās ir līdzīgs iekšzemes kopprodukts, piemēram, Igauniju, tad redzam, ka valstis ar līdzīgām fiskālām iespējām veselības aprūpei tērē par vienu procentu no iekšzemes kopprodukta vairāk.

Deputāti pārsprieda arī medicīnas darbinieku atalgojuma modeli, veselīga dzīvesveida veicināšanas pasākumus, tostarp sportisko aktivitāšu popularizēšanu, kā arī sabiedrības peldētprasmes uzlabošanu, lai samazinātu negadījumu skaitu uz ūdens.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V.Dombrovskis uzsvēra, ka Sabiedrības veselības pamatnostādnes ir plānošanas dokuments, tādēļ tam ir jābūt reālistiskam un ar atbilstošu finansējumu, lai ir iespējams sasniegt izvirzītos mērķus. Tāpat viņš aicināja Saeimas deputātus, lemjot par nākamā gada budžetu, atteikties no luksus tēriņiem un nodrošināt mediķu atalgojumam trūkstošos 45 miljonus eiro.

 Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis uzsākot sēdi, informēja, ka viņam ir bažas par to, ka valsts parāda apjoms ir būtiski pieaudzis - pirms trim gadiem tas bija 10 miljardi eiro, bet nākamajā gadā tas tiek prognozēts 17 miljardu eiro līmenī, kas ir vairāk nekā 50% no IKP.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs U. Rutkaste informēja, ka Latvijas valsts parāda līmenis salīdzinājumā ar citām valstīm ir diezgan labā līmenī, kas gan nenozīmē, kas tas jāpalielina. Piebilstot, ka, pieaugot procentu likmēm, nākotnē varētu rasties bažas arī par atsevišķu eirozonu valstu parādu ilgtspēju. Latvija šīs krīzes laikā makroekonomiski jūtas diezgan komfortabli, valdība var aizņemties diezgan izdevīgi un sniegt ekonomikai atbalstu.

 Tajā pašā laikā ir svarīgi apzināties, ka ir atbalstāms vienreizējs atbalsts ekonomikai krīzē, bet nebūtu atbalstāma dažāda ikdienas vajadzību finansēšana uz budžeta deficīta rēķina, jo ar šādiem lēmumiem mēs uzliktu valsts parāda apjomu uz augošas trajektorijas. U. Rutkaste iesaka tajā laikā, kad ekonomika ir spēcīga un nav nepieciešams fiskālais atbalsts, domāt par fiskālo disciplīnu un budžeta deficīta samazināšanu.

U. Rutkaste sacīja, ka procentu likmes necelsies strauji uzreiz, jo parādzīmes tiek izlaistas uz dažādiem termiņiem un Valsts kase seko līdzi, lai termiņstruktūra laika skalā ir sadalīta sabalansēta, lai lielākā daļa parāda nav jāfinansē viena vai divu gadu laikā. Tas ir sadalīts daudzu gadu garumā, tādēļ likmju celšanās gadījumā visā parāda apjomā tas atspoguļotos tikai pēc ilga laika. Rezultātā finansēšanas izmaksu šoks nebūs pēkšņs, būs zināms laiks pielāgoties un veikt zināmas korekcijas fiskālajā politikā, lai šo gaidāmo šoku mēģinātu pēc iespējas veiksmīgāk absorbēt. Tas arī notiek šobrīd ar valsts finansēšanas izmaksām. Valsts parāda struktūra veidota tā, lai minimizētu finansēšanas izmaksu pieauguma šoku

Šobrīd finansēšanas izmaksas ir zemas, faktiski tuvas Francijas līmenim un veselai virknei lielo eirozonas valstu. Kopumā Latvija izskatās samērā labi, un tas ir tādēļ, ka makroekonomiskā politika ir stabila un parāda līmenis ir pieņemamā līmenī.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis uzklausot sniegto informāciju, secināja, ka viņa bažas ir kliedētas par augošo valsts apmēra līmeni un tā potenciālajām izmaksām.