Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji iepazīstināja ar Transporta attīstības pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam un “Fit for 55” pakotnes iespējamo ietekme uz  Latvijas transporta sektora attīstību. Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt transporta nozares siltumnīcefekta gāzu emisijas par 90%. un Eiropas Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu pakotni, kuras mērķis ir nodrošināt saskaņotu un līdzsvarotu satvaru ES klimata mērķu sasniegšanai, paredzot pasākumus klimata, enerģētikas, transporta, lauksaimniecības, mežsaimniecības un nodokļu jomā, lai Eiropas Savienība būtu gatava līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Uzklausot ministriju pārstāvju sniegto informāciju komisijas deputāti, secināja, ka ir daudz pasākumi vairākās jomās, kurās varētu panākt zaļā kursa izvirzītos mērķus, bet nav skaidrs, kādi tieši pasākumi tiks īstenoti, cik tie izmaksās un ko ar tiem sasniegs.

 Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis uzsvēra, ka Latvija ir uzņēmusies konkrētas saistības, tāpēc runāt vispārīgi vairs nevaram atļauties. Ir konkrēti mērķi, tāpēc no katras ministrijas sagaidu konkrētus aprēķinus - ko plānots darīt, kāds ir sasniedzamais rezultāts, cik tas maksās un kāds ir finansējuma avots.

 Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija no ministrijām sagaida konkrētus aprēķinus par Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanu un vairs nepieņems vispārīgas prezentācijas.

 V.Dombrovskis piebilda, ka pagaidām Ilgtspējīgas attīstības komisija uz vairākiem mēnešiem neskatīs ministriju plānotos pasākumus zaļā kursa mērķu sasniegšanai, taču pēc tam atkal aicinās ministrijas ar konkrētiem aprēķiniem.

 Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji un deputāti turpināja diskutēt, kāpēc aizvien FM nav izstrādājusi valsts nodokļu politikas pamatnostādnes nākamajiem pieciem gadiem.

 FM parlamentārais sekretārs A.Zakatistovs skaidroja, ka Covid-19 laikā notika nodokļu politikas koriģēšana, kā arī politiski koalīcijas iekšienē šobrīd ir citas prioritātes un Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrāde 2021.-2025.gadam ir atlikta ar valdības lēmumu.

 Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskus uzdeva jautājumu, vai FM ir dots uzdevums, līdz kuram datumam valsts nodokļu politikas pamatnostādnes jāizstrādā, uz ko tika saņemta noraidoša atbilde.

 FM Valsts sekretāra vietnieks nodokļu, muitas un grāmatvedības jautājumos

 I. Šņucins skaidroja, ka cits datums šobrīd nav noteikts, vienlaikus akcentējot, ka jauns politikas cikls sāksies ar jauna parlamenta ievēlēšanu.

 Pieaicinātās personas un deputāti sprieda par jautājumiem, kas saistīti ar darbaspēka nodokļu sloga samazināšanu, kā arī nodokļu politiku transporta jomā, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa ietvaros izvirzītos mērķus.

 A.Zakatistovs sacīja, ka valsts nodokļu politikas pamatvērtības un mērķi joprojām ir konkurētspējas veicināšana un darbaspēka nodokļu samazināšana, sociālā aizsardzība un pakalpojumu pieejamība, kā arī uzņēmējdarbības un investīciju veicināšana un nodokļu sloga pārnešana uz patēriņa un īpašuma nodokļiem.

 V. Dombrovskis informēja, ka nopietnas bažas rada tas, ka pagaidām nav paredzētas nekādas izmaiņas nodokļu politikā, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa ietvaros izvirzītos mērķus, par kuru izpildi Latvija ir uzņēmusies saistības.

 V. Dombrovskis uzsvēra, ka sabiedrībai ir jābūt informētai par valsts nodokļu politiku tuvākajiem gadiem un komisija turpinās rūpīgi sekot Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam iekļauto mērķu izpildei.

  KOMISIJAS LĒMUMS

  Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija nolēma nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam, aicinot valdību, noteikt konkrētu datumu, līdz kuram Finanšu ministrijai jāizstrādā Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2021.-2025.gadam.

 Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Ekonomikas ministrija Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane iepazīstināja deputātus ar informatīvā ziņojuma "Par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē un to ietekmi uz tautsaimniecību 2021.-2025."izpētes rezultātiem.

 O. Feldmane atzina, ka nozare šogad "pietuvojusies sarkanajai robežai", taču tas nenotiek apjomu pieauguma dēļ, bet no tā, ka pērn no kopējā būvniecības apjoma 2,4 miljardu eiro apmērā publiskais pasūtījums veidoja ap 1,2 miljardiem eiro, bet šogad viss publiskais pasūtījums ir tikai 840 miljoni eiro. Galvenais risks ir būvmateriālu cenu kāpums, taču tas ir atkarīgs no norisēm pasaules tirgos. Tāpat izmaksas cēlusi straujā ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšana nozarē trīs gadu laikā no 40% uz 28%," uzsvēra Feldmane. Ekonomikas ministrija nepārtraukti uzrauga publiskā pasūtījuma apjomu, lai vienā gadā netiktu sākti četri vai pieci milzīgi projekti. Šobrīd Ekonomikas ministrija neredz nekādu pamatu no valsts puses mākslīgi apturēt infrastruktūras būvniecību. Tas var izraisīs ievērojamu apjomu kritumu un cita veida krīzi.

 EM veiktajā pētījumā secināts, ka būvniecības izmaksas 2021.gadā pret 2020.gadu varētu pieaugt rekordaugsti par 6,6%, sasniedzot pēdējo deviņu gadu laikā lielāko pieaugumu. Vienlaikus pētījumā tiek prognozēts, ka laika periodā no 2022.gada līdz 2025.gadam būvniecības izmaksu pieaugums samazināsies, tomēr 2022.gadā joprojām pieaugums prognozēts 5,5% apmērā - nozīmīgi augstāks nekā pirms pandēmijas periodā. 2023.-2025.gada periodā paredzams, ka izmaksu pieaugums atgriezīsies pie pēdējās desmitgades vidējā līmeņa ar vidējo ikgadējo pieaugumu par 3,3% gadā, kas ir zemāks nekā 2018. un 2019.gadā.

 Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vadītāja Santa Bērziņa piekrita Ekonomikas ministrijas secinājumam, ka pārkaršanas riski būvniecības nozarē patlaban ir ievērojami mazāki nekā 2007.-2008.gadā gan apjomu, gan cēloņu ziņā. Šajā secinājumā nav ņemts vērā, ka 2022.-2023.gadā būvniecības apjomiem gaidāms straujš lēciens, jo plānojas liels publisko pasūtījumu apjoma pieaugums. Riski caur reālo apjomu pieaugumu ir nenovērtēti un jāņem vērā, ka 2022.gadā pārkaršanas riski pieaugs valsts pasūtījumu pieauguma dēļ.

 Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons komisijas deputātiem pastāstīja, ka pēc nozares prognozēm cenu kāpums ir īstermiņa, kamēr tas ir zem 10% līmeņa, to var uzskatīt par normālu. Ir mērķis kāpināt būvniecības apjomus līdz trīs miljardiem eiro gadā, un tas nozīmētu veselīgu 5% pieaugumu katru gadu. Lielāka problēma ir tā, ka Finanšu ministrija ignorē aicinājumus izveidot publisko pasūtījumu prognozi gadam vai diviem. Nozare joprojām nezina, kādi publiskie pasūtījumi būs nākamgad un kāds būs ES fondu sadalījums projektiem.

 Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka saskaņā ar Ekonomikas ministrijas pētījumā "Par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē un to ietekmi uz tautsaimniecību 2021.-2025" ietvertajām ekspertu prognozēm būvniecības nozare patlaban jau ir gandrīz uz pārkaršanas robežas, tāpēc komisijas vārdā aicinās valdību pārapdrošināties pret riskiem un ļoti rūpīgi izvērtēt jebkuras jaunas būvniecības ieceres nepieciešamību.

 Tāpat Ilgtspējīgas attīstības komisija lūgs Latvijas Banku sniegt savu izvērtējumu, vai būvniecības nozarē ir vai nav pārkaršanas pazīmes, kā arī nosaukt maksimālo pieļaujamo jauno būvniecības pasūtījumu apjomu, kurš vēl neizraisītu nozares pārkaršanu.

  KOMISIJAS LĒMUMS

  Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija nolēma nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam, aicinot valdību, un Finanšu ministriju būt piesardzīgiem vērtējot jaunu projektu iniciatīvas būvniecības nozarē, lai izvairītos no pārkaršanas riskiem.

 Komisija nolēma lūgt Latvijas Banku sniegt savu izvērtējumu, vai būvniecības nozarē ir vai nav pārkaršanas pazīmes, kā arī nosaukt maksimālo pieļaujamo jauno būvniecības pasūtījumu apjomu, kurš vēl neizraisītu nozares pārkaršanu.

 Par Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja biedri ievēlēta Dace Rukšāne - Ščipčinska. 

Darba kārtībā pie punkta dažādi tika izskatīts sadarbības memorandu starp LR Izglītības un zinātnes ministriju, Ilgtspējīgas attīstības komisijas Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisiju un Nodibinājumu “IT Izglītības fonds”. Ar šo Memorandu Puses vienojas sadarboties, lai veicinātu Fonda izstrādāto projektu, apmācības programmu un mācību materiālu iekļaušanu pamata un vispārējās izglītības procesā. Ilgtspējīgas attīstības komisija

 Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija deleģēja Informācijas tehnoloģiju un inovatīvas uzņēmējdarbības apakškomisijas priekšsēdētāju R. Znotiņu parakstīt sadarbības memorandu.

 Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Finanšu ministrijas ministra padomnieks I. Dālderis informē deputātus, ka Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) fondu Eiropas Padomē (EP) varētu apstiprināt jūlija vidū. Patlaban noslēgušās diskusijas ar Eiropas Komisiju (EK) un Latvijas ANM plānā nekādas būtiskas izmaiņas nav veiktas. Dālderis informēja, ka provizoriski EK ANM ieviešanas dokumentu varētu iesniegt apstiprināšanai EP jau 22.jūnijā, bet EP to varētu apstiprināt 13.jūlijā. Šie datumi gan vēl ir indikatīvi.

 Savukārt pēc tam jūlija beigās un augusta sākumā varētu notikt līgumu slēgšana ar valstīm, bet augustā vai septembrī jau varētu saņemt pirmo avansa maksājumu.

 Ministrijas pārstāvis informēja deputātus, ka saskaņā ar EK apstiprināto ANM finansējuma sadalījumu Latvija 2021.gadā no ANM varētu saņemt 4,073 miljonus eiro, 2022.gadā - 254,65 miljonus eiro, 2023.gadā - 394,248 miljonus eiro, 2024.gadā - 458,113 miljonus eiro, 2025.gadā - 411,711 miljonus eiro, bet 2026.gadā - 303,206 miljonus eiro.

 Latvijas pieteikums ES Atveseļošanas fondā paredz klimata pārmaiņu mazināšanas projektiem novirzīt 676,2 miljonus eiro, digitālajai transformācijai - 365,29 miljonus eiro, nevienlīdzības mazināšanai - 370 miljonus eiro, veselības jomai - 181,5 miljonus eiro, bet likuma varai - 37 miljonus eiro.

 No plāna izriet, ka 40% jeb 643,21 miljons eiro no ES Atveseļošanas fonda būs tiešs atbalsts komersantiem, nedaudz mazāk kā 60% jeb 1,15 miljardi eiro būs publiskais pasūtījums komersantiem, bet valsts pārvaldes izdevumi veidos 26,64 miljonus eiro.