Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece L. Austrupe iepazīstina komisijas deputātus ar Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam definēto uzdevumu īstenošanai nākamajiem septiņiem gadiem tiek paredzēta kopējā summa vairāk nekā deviņu miljardu eiro apmērā, taču pagaidām reāli pieejami aptuveni 10% no nepieciešamās summas. No Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma transporta nozare var rēķināties ar 295 miljoniem eiro. Papildus Kohēzijas politikas ietvaros nākamajā plānošanas periodā (turpmākajiem septiņiem gadiem) atbalsts transporta nozarei kopā ar nacionālo līdzfinansējumu plānots indikatīvi 947 miljonu eiro apmērā. Papildu Satiksmes ministrija rēķinās ar Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējumu, Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējumu un Taisnīgas pārkārtošanas fonda finansējumu.

Transporta attīstības pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt Latvijas sasniedzamību pēc iespējas vairāk veidos - aviācija, dzelzceļš, autoceļi, jūras ceļi.

SM pārstāve L.Austrupe norāda, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis līdz 2050.gadam paredz samazināt transporta radītās emisijas par 90%. Šos mērķus savienojot ar Latvijas ekonomisko kapacitāti, turpmāko septiņu gadu laikā jāvirzās uz mazāk piesārņojošiem un energoefektīvākiem transporta veidiem, veicinot alternatīvo degvielu transportlīdzekļu īpatsvaru, kā arī sabiedriskā transporta lietotāju skaita un arī mikromobilitātes lietotāju skaita palielināšanos. Līdz 2030.gadam Latvijā plānots sasniegt par 13% mazāk siltumnīcas efekta gāzu emisiju transportā nekā pašreiz, piebilstot, ka līdz 2023.gadam plānots Latvijā izveidot elektrouzlādes staciju pamattīklu TEN-T autoceļu tīklā. Vienlaikus aizvien lielāku interesi elektriskās un dabasgāzes uzlādes staciju izveidē izrāda privātais sektors, attīstot tīklu ar savām investīcijām.

L.Austrupe gan uzsvēra, ka Latvijā pāreja no fosilās degvielas izmantošanu uz videi draudzīgāku veidu nav nedz gada, nedz desmitgades jautājums. Turklāt ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšanai būtisks instruments ir sabiedriskā transporta pakalpojuma attīstība un infrastruktūras pieejamības uzlabošana, skaidrojot, ka valstij jānodrošina priekšnosacījumi, lai iedzīvotāji, īpaši pilsētās, būtu ieinteresēti pārsēsties no privātā transporta uz ātru, ērtu un pieejamu sabiedrisko transportu.

Satiksmes ministrija gan Rīgas metropolē, gan reģionālajā transportā kā primāro sabiedriskā transporta veidu saredz dzelzceļu. Ap to plānots veidot, un attīstītu multimodālo punktu tīklu, kas sakoncentrēs sauszemes pasažieru plūsmu, pārceļot tos no autotransporta uz dzelzceļu. SM plāno piesaistīt investīcijas ostu stiprināšanai, klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai, atjaunojamo energoresursu izmantošanai un digitalizācijai. Šogad ļoti spēcīgu krīzi piedzīvo aviācijas sektors, bet Latvijas interesēs ir saglabāta Rīgu kā starptautisku aviācijas mezglu un saglabāt līderpozīcijas reģionā.

L Austrupe, norāda, ka Eiropas Zaļā kursa mērķi ir ļoti ambiciozi, taču jārēķinās ar Latvijas ekonomikas kapacitāti. 2030.gadam izvirzīto mērķu sasniegšana ir ļoti liels izaicinājums. Tāpēc patlaban notiek sarunas ar Eiropas Komisiju par papildu finansējuma piešķiršanu Latvijai. Viņa skaidroja, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai transporta nozarē būs nepieciešamas gan papildu investīcijas, gan papildu ierobežojumi transportam, kurš tiek darbināts ar fosilo kurināmo. Ar pieejamiem finanšu līdzekļiem mērķus sasniegt nevarēs, norādot, ka lemšana par ierobežojumiem ir politiķu uzdevums.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka Satiksmes ministrijai ir pienākums izstrādāt plānus un norādīt iespējamos variantus, kā sasniegt mērķus, lai politiķi varētu lemt, kādu ceļu iet. Vienlaikus norādot, ka patlaban droši pieejamie līdzekļi sedz aptuveni 10% no Transporta attīstības pamatnostādnēs definēto uzdevumu īstenošanai nepieciešamās summas, kā arī autoceļu remonti vienmēr tiek finansēti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

    Ilgtspējīgas attīstības komisijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors K. Rožkalns informē deputātus, ka Baltkrievijas uzņēmumu piesaistē Latvijas konkurētspēja atpaliek no Lietuvas. Salīdzinājumā ar Lietuvu Latvijā atpaliek valsts institūciju reaģēšanas ātrums un visu pušu iesaiste, atbalsta instrumentu pieejamība un administratīvie šķēršļi. Tāpat ir nepieciešami atbalsta mehānismi, lai uzņēmumu darbinieku ģimenes locekļi spētu pārcelties uz Latviju. Lielākajai daļai Baltkrievijas uzņēmumu nav partneru Latvijā, kuri varētu iesniegt uzaicinājumu un apliecinājumu, kas nepieciešams iebraukšanai Latvijā. Lietuvas priekšrocības ir ģeogrāfiskais tuvums Baltkrievijai un īpaši Minskai, daudz plašāku fiskālo atbalsta instrumentu piedāvājumu, kā arī to, ka nav nepieciešams ielūgums, apliecinājums un atvieglojums D vīzas saņemšanai, līdz ar to atvieglota Baltkrievijas uzņēmēju iebraukšana Lietuvā. Lietuvā ir nesalīdzināmi resursi, kuri tiek atvēlēti investīciju piesaistei. Lietuvas aģentūrā "Invest Lithuania" ar investīciju piesaisti nodarbojas nedaudz vairāk nekā 130 darbinieki, bet LIAA - aptuveni 20 darbinieki, turklāt Lietuvas aģentūras vidējā alga ir divas reizes lielāka nekā Latvijā. Tas rada lielu kadru mainību - ap 40%. Nereti ir tā, ka LIAA speciālists piesaista kādu investoru un aiziet strādāt pie šī investora. Kopumā uz Lietuvu ir pārcēlušies 43 Baltkrievijas uzņēmumi, bet vēl 37 uzņēmumi izskata šo iespēju. Pēdējā gada laikā Lietuvas vīzu saņēmuši 12 000 baltkrievu, tostarp termiņuzturēšanās atļauju - 7500 baltkrievi. Savukārt Latvijas vīzu šajā periodā saņēmuši 250 baltkrievi, no tiem 200 - termiņuzturēšanās atļaujas. Uz Latviju pēdējā gada laikā pārcēlušies 15 Baltkrievijas uzņēmumi, trīs uzņēmumi paplašinās Latvijā, bet vēl septiņi uzņēmumi izskata iespēju pārcelties uz Latviju. Kopumā piesaistītas investīcijas 9,5 miljonu eiro apmērā un radītas 755 jaunas darbavietas.

      Pēdējā gada laikā Latvijas zaudētos Baltkrievijas investīciju projektus "Wargaming" un "PandaDoc" LIAA pārstāvis skaidroja, ka "Wargaming" izvēlējās 500 no saviem 5500 darbiniekiem pārcelt uz Lietuvu, jo tā ir tuvāka, tika piedāvāts plašāks fiskālais atbalsts, darba devējam draudzīgāka nodokļu politika, bet darbinieku ģimenēm iespēja sūtīt bērnus uz bērnudārziem un skolām ar krievu mācību valodu. Savukārt "PandaDoc" izvēlējās pārcelties uz Ukrainu un Portugāli, jo šajās valstīs ir zemāki nodokļi un darba devēju izmaksas, turklāt Ukrainai ir bezvīzu režīms ar Baltkrieviju.

      Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis augstu novērtē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras darbu ārvalstu investīciju piesaistē. Tomēr, ņemot vērā aģentūrai pieejamo resursu apjomu, cīņā par Baltkrievijas investīcijām pagājušā gada laikā esam zaudējuši Lietuvai, un šī pieredze liek izdarīt ļoti nopietnus secinājumus.

    Ilgtspējīgas attīstības komisija ierosina rakstīt vēstuli Ministru kabinetam, aicinot valdību uzklausīt aģentūru par līdzšinējo pieredzi un gūto mācību, lai saprastu, ko un kā mēs varētu darīt labāk. Pievērst uzmanību, ka Lietuvā pie investīciju piesaistes strādā sešas reizes vairāk cilvēku, nekā Latvijā, un viņu atalgojums ir divreiz lielāks, nekā mūsu aģentūras darbiniekiem. Sagatavot un izskatīt ministru kabinetā “zaļā koridora” investīciju piesaistei regulējuma ieviešanas modeli pēc pagaidu regulējuma darbības izbeigšanas.

Ilgtspējīgas attīstības komisijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas(VARAM) un Latvijas Kūdras nozares asociācijas pārstāvjiem pārrunāja siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājuma opcijas, pievēršoties kūdras nozares ilgtspējīgas pastāvēšanas jautājumam.

VARAM atzīmēja ka, stratēģijas mērķis ir nodrošināt Latvijas klimatneitralitāti 2050.gadā. Lai to sasniegtu, ir izvirzīti divi stratēģiskie mērķi - SEG emisiju samazināšana visos tautsaimniecības sektoros un oglekļa dioksīda piesaistes palielināšana. Ministrijas pārstāvji deputātiem izklāstīja Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes 2020.–2030.gadam, kas tostarp ietver mērķi nepieļaut ar kūdras ieguvi saistīto SEG emisiju pieaugumu, saglabājot to 2005.-2009.gada perioda vidējo SEG emisiju līmenī.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis noradīja, ka Latvijas klimatneitralitātes sasniegšanas stratēģijai ir jābūt skaidrākai, sniedzot konkrētu atbildi par to, kādā apjomā līdz 2030.gadam plānots samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un kā to ir iecerēts panākt.  

Pēc kūdras nozares pārstāvju uzklausīšanas, V.Dombrovskis akcentēja, ka šobrīd kūdras nozarei un līdzīgi arī vairākām citām Latvijas tautsaimniecības nozarēm, tostarp lauksaimniecības un enerģētikas nozarei, nav skaidrības par savu nākotni, ņemot vērā saistītas, ko paredz Eiropas zaļais kurss. Tas būtiski apgrūtina uzņēmēju iespējas plānot darbu ilgtermiņā. Rodas bažas, ka saistības ir uzņemtas bez lielas izpratnes par to, ko tas maksās tautsaimniecībai un konkrētajiem tās sektoriem.

Komisija savā darba kārtībā plāno turpināt spriest par saistībām, ko paredz Eiropas zaļais kurss, uzklausot arī citu nozaru pārstāvjus, informēja komisijas priekšsēdētājs.

 Ilgtspējīgas attīstības komisijā Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors E. Severs iepazīstina deputātus ar Sporta politikas pamatnostādņu 2021.–2027. gadam projektu. Galvenā prioritāte ir noteikta bērnu un jauniešu sporta attīstība, akcentu liekot ne tikai uz profesionālās ievirzes sportu, bet arī interešu izglītības. Būtisks ir ne tikai augstu sasniegumu sports, bet arī plašākas sabiedrības iesaiste fiziskās aktivitātēs.

Sports nav iedomājams bez jaunatnes sporta un augstiem rezultātiem. Lai tos sasniegtu, jānodrošina atbalsts sportistu un izlašu sagatavošanai dalībai augsta līmeņa sacensībās. Tāpat jāpalielina sporta federāciju loma, kā arī jāpaaugstina programmu kvalitāte un efektivitāte.

Būtisks ir ne tikai augstu sasniegumu sports, bet arī plašākas sabiedrības iesaiste fiziskās aktivitātēs. Viens no veidiem, kā to panākt – palielināt ārpusstundu sporta nodarbības 1.–12. klašu skolēniem (interešu izglītība). Arī augstskolās būtu ieviešamas sporta nodarbības dienas nodaļas 1. un 2. kursa studentiem ar vai bez kredītpunkta piešķiršanas vai ar novērtējumu (ieskaitīts/neieskaitīts).

Sporta politikas pamatnostādnēs kā viens no rīcības virzieniem ir noteikta nozares finansēšanas un administratīvās pārvaldības modeļa pilnveide. Pirmām kārtām tas nozīmē jauna sporta likuma izveidi, jo pašreizējais veidots laikā, kad Latvija nebija ES dalībvalsts.. IZM arī plāno būtiski samazināt nozarei paredzēto valsts budžeta līdzekļu administrēšanā iesaistīto organizāciju skaitu, kā arī stiprināt sporta federāciju lomu šo funkciju pildīšanā.

Sporta politikas dokumentā iezīmēti arī rezultativitātes rādītāji. Vispārējos valdības izdevumus sportam (% no kopējiem izdevumiem) plānots audzēt no 0,8% 2020. gadā līdz 1,1% 2027. gadā. Sporta nozarē nodarbināto īpatsvars: no 1,1% līdz 1,4%. Iedzīvotāju skaits, kas reizi vai divas reizes nedēļā nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm: no 28% līdz 35%. Latvijas sportistu skaits, kas piedalās vasaras/ziemas (katrā atsevišķi) olimpiskajās spēlēs: no 34 (2026) līdz 50. Paraolimpiešu skaits, kas piedalās vasaras olimpiskajās spēlēs: no 11 līdz 20, ziemas: no 0 līdz 1.

Komisijas deputāti uzdeva jautājumu, kādu atbalstu nozare saņēmusi no Covid-19 seku mazināšanai paredzētā finansējuma. E. Severs atbildēja, ka pērn tie kopumā bija 5 miljoni eiro. No šīs summas 2 miljoni eiro piešķirti Latvijas Olimpiskajai komitejai, no tiem – 1,4 miljoni eiro olimpiskā sporta izcilības, 600 000 eiro - tehniskā atbalsta programmai. Vēl no šā finansējuma 2 miljonus eiro saņēma Sporta federāciju padome – pamatdarbības nodrošināšanai un «neolimpiskajai izcilībai», kā arī tautas un jaunatnes sporta pasākumu organizēšanai. Šobrīd gan viss ir iestrēdzis, jo ierobežojumi liedz tos rīkot. Vēl 384 000 eiro novirzīti IZM kapitālsabiedrībām, bet 300 000 eiro - paraolimpiskās sporta kustības attīstībai.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs V. Dombrovskis akcentēja, ka mīnuss ir tas, ka labajiem nodomiem un plāniem nav pretī ieplānota nauda. To pierāda arī vidēja termiņa budžeta prognozes: tam ir tendence samazināties. E. Severs norādīja, ka apzinoties šo mīnusu, tāpēc katrā no sadaļām izceltas viena vai divas prioritātes, ko ierobežota finansējuma apstākļos realizēt. Nu esam nonākuši skaudrajā realitātē, kad ir palikuši tikai budžeta bāzes izdevumi, bez papildu finansējuma. Palielinājums ir tikai pedagogu darba samaksas sadaļā. Samazinās daļa, kas saistīta ar valsts galvojumiem olimpiskajiem centriem, jo šie maksājumi palēnām tiek deldēti. Jāņem vērā ir arī apropriāciju pārdales, sportam tādā veidā ik gadu nāk klāt 2 – 3 miljoni eiro, ir arī Latvijas Valsts mežu ziedojums – pērn tas bija 2,2 miljoni eiro. Tāpat privātais un pašvaldību sektors sniedz savu artavu. Diemžēl sistēmas ietvaros nevaram atrast līdzekļus, lai uzsāktu jaunas aktivitātes. Dokumentā ievērtās pozīcijas tiek īstenotas esoša budžeta ietvaros – tāds ir valdības uzstādījums, bet papildu finansējums tiek skatīts, ikgadējo budžetu gatavojot.

Deputāti vienojās nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un viņa valdības ministram, paužot atbalstu IZM izstrādātām Sporta politikas pamatnostādnēm 2021. – 2027.gadam uzsverot, ka nav iespējams sasniegt NAP 2027 izvirzītos mērķus bez papildus finansējuma. Uzsverot, ka jāpievērš jau skolās pastiprināta uzmanība jauniešu ieskaitei sporta aktivitātēm.