Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

 Pārresoru koordinācija centra vadītājs Pēteris Vilks informē par valsts budžeta prioritāro pasākumu sasaisti ar Nacionālo attīstības plānu, ko Saeima apstiprināja 2020. gadā. Nacionālās attīstības plāns ir plānošanas dokuments, kurā ir uzstādīti mērķi, kurus vēlamies sasniegt, arī tās rīcībpolitikas, kuras ir jāīsteno.

Plānotais finansējums ir sadalīts starp sešām prioritātēm, ka lielākā daļa no budžeta finansējuma paredzēts prioritātei “stipras ģimenes, veseli aktīvi cilvēki”. savukārt, kas attiecas uz uzņēmējdarbības un konkurētspējas atbalsta finansējuma, lielāko daļu paredzēts no Eiropas Savienības struktūrfondiem.

 NAP2027 plānotā valsts budžeta investīciju daļa tiek īstenota, pieņemot lēmumus par valsts budžeta attīstības daļas līdzekļu piešķiršanu prioritāro pasākumu sasaiste ar NAP2027 procesā. Ministriju un neatkarīgo institūciju papildu finansējuma pieprasījumi vienmēr būtiski pārsniedz valsts budžeta fiskālās iespējas. Pašreizējais novērtējums liecina, ka faktiski pieejamais finansējums atšķirsies no NAP2027 plānotā finansējuma. Valdībā atbalstītie prioritāro pasākumu gandrīz pilnībā atbilst NAP2027. Vidēji 91,8% no kopējā atbalstītā finansējuma veido atlīdzība un sociālā pakotne. Ekonomikas transformācijas un konkurētspējas atbalsta finansējuma avots pamatā ir plānotie ieguldījumi no ES fondiem (Darbības programma ir izstrādē).

 Ekonomikas ministrijas uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors K. Soms iepazīstina ar NIP mērķiem un līdzekļiem, ka izvirzītais mērķis ir sasniegt eksporta apjomu 27 miljardus līdz 2027.gadam. Ekonomikas ministrijas ir salikusi tās rīcības virzienus uz tuvākajiem trīs gadiem, kuras būtu visatbilstošākās tieši rīcības virziena ieviešanai: digitalizācijas attīstībai, moto Mazo un vidējo komersantu attīstību, pētniecībai un inovācijām:

 K.Soms informē, ka patlaban EM aktivitātēm ir pieejami 39,15 miljoni eiro digitalizācijas veicināšanai, 104 miljoni eiro mazo un vidējo komersantu attīstības veicināšanai un 41,7 miljoni eiro pētniecības un inovāciju atbalstam. Ar šo finansējumu nav pietiekami, tāpēc nepieciešami vēl vismaz 140 miljoni eiro no Eiropas Atveseļošanas fonda, kurus varētu novirzīt digitalizācijai, kā arī pētniecībai un inovācijām. Viņš piebilda, ka Nacionālās industriālās politikas saskaņošana vēl turpinās, tāpēc, iespējams, atsevišķi darbības virzieni un aktivitātes vēl varētu tikt mainīti, piemēram, varētu atzīt, ka daži no tiem ir lieki un tiek izņemti no politikas.

Sešas eksportējošo un ražojošo uzņēmumu asociācijas vērsušas Ilgtspējīgas attīstības komisijas uzmanību uz to, ka EM paredzētais finansējums veido tikai 35% no kopējā aptuveni 3,3 miljardu eiro finansējuma, kas paredzēts Nacionālās industriālās politikas realizācijai, turklāt daudzi no finansējuma izlietošanas pasākumiem nemaz nav vērsti uz eksporta palielināšanu.

 Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs V.Skrīvelis komisijas deputātus informēja, ka plānotajā finansējuma sadalījumā nav skaidra fokusa uz eksporta atbalstu. No EM paredzētajiem līdzekļiem tikai 9% ir paredzēti tiešam eksporta atbalstam, bet, piemēram, 25% paredzēti enerģētikas jautājumiem, 23% - ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un līdzīgiem mērķiem.  Viņš norādīja, ka EM īstenotajām aktivitātēm būtu papildus jāiedala vēl vismaz 140 miljoni eiro, kā arī jāpārdala līdzekļi no atsevišķām ieplānotajām aktivitātēm.

 V. Skrīvelis pauda sešu asociāciju kopīgo viedokli, ka Nacionālās industriālās politikas mērķu sasniegšanai būtu nepieciešams papildus paredzēt 50 miljonu eiro finansējumu pilna cikla inovāciju nodrošināšanai, 41,76 miljonu eiro finansējumu jaunu produktu attīstībai, 10 miljonu eiro finansējumu klasteru programmai, 88 miljonus eiro tiešajiem grantiem eksporta veicināšanai, 50 miljonus eiro rūpniecisko telpu energoefektivitātes paaugstināšanai un 28,8 miljonus eiro darbinieku apmācības programmu turpināšanai.

 V. Dombrovskis no sešām eksportējošām nozarēm ir izskanējis diezgan konkrētas jomas, kurās nozares uzskata, ka jāiegulda šī nauda. Izskanējušas arī daži priekšlikumi, no kuriem avotiem. Valdība var šos līdzekļus pārdalīt: piemēram no, ja mēs runājam par cilvēkkapitāla apmācību, no Izglītības un zinātnes ministrijas. Arī diezgan kritiski vārdi izskanējuši par VARAM domu kaut kādu tur dažu gadu laikā veidot kādas vēl industriālas teritorijas papildus esošajām. Tā kā tas ir valdības līmeņa lēmums, tad nu man ir priekšlikums nosūtīt vēstuli arī ministru prezidentam.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija nolēma nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, Ekonomikas ministrijai, lai vērstu valdības uzmanību uz Ekonomikas ministrijai paredzētā finansējuma nepietiekamību Nacionālās industriālās politikas mērķu sasniegšanai.

 

 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv