Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji informēja, ka līdz 2026.gadam ārpus Rīgas plānošanas reģiona iecerēts izveidot piecus industriālos parkus piecos Latvijas reģionos. Ministriju aplēses paredz, ka līdz 2031.gadam tiks radītas vairāk nekā 1000 augsti apmaksātas darba vietas katrā industriālajā parkā un piesaistītas privātās investīcijas 100 miljonu eiro apmērā. Plāns paredz, ka tas ļaus radīt vismaz desmit jaunas augstas pievienotās vērtības nišas produktu ražotnes un sasniegts eksports viena miljarda eiro apmērā. Plānots, ka šiem uzņēmumiem pētniecībā un attīstībā būtu jāiegulda 15 miljoni eiro gadā.
Deputāti uzklausīja atbildīgo ministriju pārstāvjus par projekta mērķiem un iecerēto laika grafiku, kā arī iepazinās ar Liepājas industriālo teritoriju attīstības piemēru.
Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks stratēģiskās plānošanas jautājumos un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks uzsvēra, ka joprojām uzskata, ka ražošana ir ekonomikas mugurkauls, tādēļ pašvaldība mērķtiecīga attīsta infrastruktūru, lai investori varētu šajās teritorijās būvēt savas rūpnīcas, radīt darbavietas un ražot produkciju eksporta tirgiem.
Liepājas SES laikā no 2017.gada līdz 2020.gadam ir uzbūvētas desmit rūpnīcas ar kopējo platību 52 738 kvadrātmetri, kas nodrošina darbu 868 cilvēkiem. Patlaban tiek būvētas piecas rūpnīcas un vēl sešu rūpnīcu būvniecību plāno sākt šogad. Lielākais izaicinājums ir Liepājas Karostas industriālais parks ar kopējo platību 120 hektāri. Viņš skaidroja, ka teritorija šajā parkā ir piesārņota, tādēļ tās virskārta vispirms ir jāattīra un jāizbūvē pamata infrastruktūra.
Komisijas deputāti aicina ministrijas pienācīgi izdarīt mājasdarbu, izpētot potenciālo investoru vajadzības un izanalizēt reģionālo konkurentu piedāvājumu. Norādīja, ka šodien industriālās zonas kļuvušas par priekšnosacījumu investīciju piesaistei rūpniecībā.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis norādīja, ka primārais industriālo zonu veidošanas mērķis ir ārvalstu investīciju piesaiste. Nedrīkst pieļaut “spoku zonu” izveidi, ieguldot līdzekļus teritorijās, kurās darbs pēc tam nenotiek, vai situāciju, kad notiek tikai ražošanas pārvietošana valsts ietvaros.
Komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam ar lūgumu:
1) atbalstīt industriālo parku izveidi reģionos;
2) primārais mērķis Latvijā augsti apmaksātu ilgtspējīgu darba vietu radīšana reģionos veidojot jaunas ražotnes, kā arī ārvalstu investoru piesaiste;
3) EM, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar VARAM nepieciešami ātri veikt investoru vajadzību analīzi un konkurences izpēti, bet ne vēlāk kā līdz 2021.gada 1:maijam;
4) EM, VARAM, LIAA sadarbība ar pašvaldībām, sagatavot plānu, lai nodrošinātu teritoriāli koordinētu risinājumus.
Komisija nākamajā sēdē Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros skatīs jautājumu par klimata pārmaiņām un ilgtspēju, informē V.Dombrovskis.
