Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē deputāti un nozares pārstāvji diskutēja par zinātnisko institūtu izvērtējuma rezultātiem.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietnieks zinātnes jomā J. Paiders norādīja, ka aplūkojot rekomendāciju tvērumu, lielākoties institūtiem rekomendēts pārskatīt un uzlabot pētniecības personāla piesaisti, starptautiskās redzamības palielināšanu un pētniecības vides institucionālās vadības uzlabošanu. Tāpat bieži Latvijas institūtiem rekomendēts uzlabot doktorantūru un studējošo piesaisti, attīstīt ciešāku sadarbību ar augstskolām un izstrādāt skaidru attīstības stratēģiju. Paiders atzīmēja, ka pusgada laikā pēc šī ziņojuma publicēšanas, IZM valdībā jāprezentē informatīvais ziņojums - vai un kādas izmaiņas šai sakarā nepieciešams ieviest. Ministrijas ieskatā nepieciešams izstrādāt institūtu konsolidācijas opciju augstskolu pārvaldībā, pateicoties Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļiem. IZM rosina saglabāt principu - nepiešķirt finansējumu tām zinātniskajām institūcijām, kas novērtētas ar viens vai divi, kā arī definēt, ka finansējumu nepiešķir tām valsts augstskolām, kuru 2019.gada vidējais vērtējums ir divi. IZM piedāvā saglabāt principu - atbalstīt izcilību 10% apmērā tām zinātniskajām institūcijām vai to vērtējamajām vienībām, kuru vērtējums ir četri vai pieci, kā arī definēt kompleksākus izcilības stimulēšanas principus.
Atbildot uz jautājumu par izdarītajiem secinājumiem no izvērtējuma, LUA pārstāve, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) zinātņu prorektore A. Kiopa sacīja, ka, asociācijas ieskatā, šis vērtējums ir objektīvs un korekts, piebilstot, ka izvērtēšanas process bijis ļoti grūts. Bijis grūti organizēties un uzrakstīt pašvērtējuma ziņojumus, jo tas esot apjomīgs darbs apkopot visu universitātē notiekošo. Tāpat viņa piebilda, ka RSU bija viena no tām universitātēm, kura paguva ekspertus uzņemt pirms pandēmijas sākuma, un attiecīgi eksperti paguva klātienē ieraudzīt augstskolā notiekošo.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) zinātņu prorektore I. Arhipova teica, ka izvērtējums jebkurai augstskolai un zinātniskajai institūcijai ļauj "apskatīt savus plusus un mīnusus" ar citu skatu. Viņa piebilda, ka pašiem mēdz būt grūtāk novērtēt savu darbu objektīvi, tādēļ šāds izvērtējums dod izaugsmes iespējas. Šie rezultāti dos lielu ietekmi uz turpmāko zinātnisko institūtu darbību, jo IZM vairākkārt ir atzīmējusi, ka šis vērtējums viennozīmīgi ietekmēs turpmāko finansējumu. Šai sakarā viņa lūdza ministriju rūpīgi izskatīt rezultātus, un neizmantot tos "klasiski matemātiski".
LU rektors I. Muižnieks atzīmēja, ka attālinātā izvērtēšana radīja milzīgas problēmas un papildu slodzi. Viņaprāt, diskusija klātienē un pētnieku redzēšana dotu un skaidrotu vairāk. LU rektors minēja, ka subjektīvi universitāte gribētu skaidrāku vērtēšanas metodiku. Diskutējot ar vērtēšanas dalībniekiem par augstskolas vērtējumiem, pārdomas nereti radījusi metodika, jo mazākas un fokusētākas vienības ieguva priekšrocības, salīdzinot ar lielākām un daudzpusīgākām vienībām, atklāja Muižnieks. Šogad martā notikušajā rezultātu paziņošanā, kāds no vadošajiem ekspertiem izteicies, ka zinātnisko institūtu vērtējums bijis saskaņots ar ministriju. Muižnieku māc bažas par to, kāpēc vērtējumi jāsaskaņo, ja pēc būtības tas ir neatkarīgs vērtējums.
RTA rektore Iveta Mietule norādīja, ka akadēmijas saņemtais vērtējums nav tāds, kā cerēts, piebilstot, ka augstākās izglītības iestāde nepiekrīt saņemtajam vērtējumam inženierzinātnēs. Vienlaikus viņa piekrita Muižnieka teiktajam par to, ka attālinātā vērtēšana bijusi problēma un izaicinājums.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis atzīmēja, ka IZM uz šī vērtējuma pamata ir, jāizdara secinājumi un jāpieņem kādi reāli lēmumi.
Deputāti vienojās nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un viņa valdības ministriem, paužot atbalstu IZM pieejai regulāri veikt šādus izvērtējumus un pieņemt uz tiem balstītus reālpolitikas lēmumus. Vēstulē arī plānots atkārtoti uzsvērt zinātnes finansēšanas jautājumu, un aicinās ar piesardzību lemt par kāda institūta reorganizāciju, balstoties uz saņemto starptautisko vērtējumu.
