Drukāt

 Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra vietniece L. Austrupe iepazīstina komisijas deputātus ar Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam definēto uzdevumu īstenošanai nākamajiem septiņiem gadiem tiek paredzēta kopējā summa vairāk nekā deviņu miljardu eiro apmērā, taču pagaidām reāli pieejami aptuveni 10% no nepieciešamās summas. No Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma transporta nozare var rēķināties ar 295 miljoniem eiro. Papildus Kohēzijas politikas ietvaros nākamajā plānošanas periodā (turpmākajiem septiņiem gadiem) atbalsts transporta nozarei kopā ar nacionālo līdzfinansējumu plānots indikatīvi 947 miljonu eiro apmērā. Papildu Satiksmes ministrija rēķinās ar Eiropas Infrastruktūras savienošanas instrumenta finansējumu, Atveseļošanās un noturības mehānisma finansējumu un Taisnīgas pārkārtošanas fonda finansējumu.

Transporta attīstības pamatnostādņu mērķis ir nodrošināt Latvijas sasniedzamību pēc iespējas vairāk veidos - aviācija, dzelzceļš, autoceļi, jūras ceļi.

SM pārstāve L.Austrupe norāda, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis līdz 2050.gadam paredz samazināt transporta radītās emisijas par 90%. Šos mērķus savienojot ar Latvijas ekonomisko kapacitāti, turpmāko septiņu gadu laikā jāvirzās uz mazāk piesārņojošiem un energoefektīvākiem transporta veidiem, veicinot alternatīvo degvielu transportlīdzekļu īpatsvaru, kā arī sabiedriskā transporta lietotāju skaita un arī mikromobilitātes lietotāju skaita palielināšanos. Līdz 2030.gadam Latvijā plānots sasniegt par 13% mazāk siltumnīcas efekta gāzu emisiju transportā nekā pašreiz, piebilstot, ka līdz 2023.gadam plānots Latvijā izveidot elektrouzlādes staciju pamattīklu TEN-T autoceļu tīklā. Vienlaikus aizvien lielāku interesi elektriskās un dabasgāzes uzlādes staciju izveidē izrāda privātais sektors, attīstot tīklu ar savām investīcijām.

L.Austrupe gan uzsvēra, ka Latvijā pāreja no fosilās degvielas izmantošanu uz videi draudzīgāku veidu nav nedz gada, nedz desmitgades jautājums. Turklāt ilgtspējīgas mobilitātes nodrošināšanai būtisks instruments ir sabiedriskā transporta pakalpojuma attīstība un infrastruktūras pieejamības uzlabošana, skaidrojot, ka valstij jānodrošina priekšnosacījumi, lai iedzīvotāji, īpaši pilsētās, būtu ieinteresēti pārsēsties no privātā transporta uz ātru, ērtu un pieejamu sabiedrisko transportu.

Satiksmes ministrija gan Rīgas metropolē, gan reģionālajā transportā kā primāro sabiedriskā transporta veidu saredz dzelzceļu. Ap to plānots veidot, un attīstītu multimodālo punktu tīklu, kas sakoncentrēs sauszemes pasažieru plūsmu, pārceļot tos no autotransporta uz dzelzceļu. SM plāno piesaistīt investīcijas ostu stiprināšanai, klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai, atjaunojamo energoresursu izmantošanai un digitalizācijai. Šogad ļoti spēcīgu krīzi piedzīvo aviācijas sektors, bet Latvijas interesēs ir saglabāta Rīgu kā starptautisku aviācijas mezglu un saglabāt līderpozīcijas reģionā.

L Austrupe, norāda, ka Eiropas Zaļā kursa mērķi ir ļoti ambiciozi, taču jārēķinās ar Latvijas ekonomikas kapacitāti. 2030.gadam izvirzīto mērķu sasniegšana ir ļoti liels izaicinājums. Tāpēc patlaban notiek sarunas ar Eiropas Komisiju par papildu finansējuma piešķiršanu Latvijai. Viņa skaidroja, ka siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai transporta nozarē būs nepieciešamas gan papildu investīcijas, gan papildu ierobežojumi transportam, kurš tiek darbināts ar fosilo kurināmo. Ar pieejamiem finanšu līdzekļiem mērķus sasniegt nevarēs, norādot, ka lemšana par ierobežojumiem ir politiķu uzdevums.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka Satiksmes ministrijai ir pienākums izstrādāt plānus un norādīt iespējamos variantus, kā sasniegt mērķus, lai politiķi varētu lemt, kādu ceļu iet. Vienlaikus norādot, ka patlaban droši pieejamie līdzekļi sedz aptuveni 10% no Transporta attīstības pamatnostādnēs definēto uzdevumu īstenošanai nepieciešamās summas, kā arī autoceļu remonti vienmēr tiek finansēti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.