Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Ekonomikas ministrija Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Feldmane iepazīstināja deputātus ar informatīvā ziņojuma "Par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē un to ietekmi uz tautsaimniecību 2021.-2025."izpētes rezultātiem.
O. Feldmane atzina, ka nozare šogad "pietuvojusies sarkanajai robežai", taču tas nenotiek apjomu pieauguma dēļ, bet no tā, ka pērn no kopējā būvniecības apjoma 2,4 miljardu eiro apmērā publiskais pasūtījums veidoja ap 1,2 miljardiem eiro, bet šogad viss publiskais pasūtījums ir tikai 840 miljoni eiro. Galvenais risks ir būvmateriālu cenu kāpums, taču tas ir atkarīgs no norisēm pasaules tirgos. Tāpat izmaksas cēlusi straujā ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšana nozarē trīs gadu laikā no 40% uz 28%," uzsvēra Feldmane. Ekonomikas ministrija nepārtraukti uzrauga publiskā pasūtījuma apjomu, lai vienā gadā netiktu sākti četri vai pieci milzīgi projekti. Šobrīd Ekonomikas ministrija neredz nekādu pamatu no valsts puses mākslīgi apturēt infrastruktūras būvniecību. Tas var izraisīs ievērojamu apjomu kritumu un cita veida krīzi.
EM veiktajā pētījumā secināts, ka būvniecības izmaksas 2021.gadā pret 2020.gadu varētu pieaugt rekordaugsti par 6,6%, sasniedzot pēdējo deviņu gadu laikā lielāko pieaugumu. Vienlaikus pētījumā tiek prognozēts, ka laika periodā no 2022.gada līdz 2025.gadam būvniecības izmaksu pieaugums samazināsies, tomēr 2022.gadā joprojām pieaugums prognozēts 5,5% apmērā - nozīmīgi augstāks nekā pirms pandēmijas periodā. 2023.-2025.gada periodā paredzams, ka izmaksu pieaugums atgriezīsies pie pēdējās desmitgades vidējā līmeņa ar vidējo ikgadējo pieaugumu par 3,3% gadā, kas ir zemāks nekā 2018. un 2019.gadā.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Makroekonomikas analīzes daļas vadītāja Santa Bērziņa piekrita Ekonomikas ministrijas secinājumam, ka pārkaršanas riski būvniecības nozarē patlaban ir ievērojami mazāki nekā 2007.-2008.gadā gan apjomu, gan cēloņu ziņā. Šajā secinājumā nav ņemts vērā, ka 2022.-2023.gadā būvniecības apjomiem gaidāms straujš lēciens, jo plānojas liels publisko pasūtījumu apjoma pieaugums. Riski caur reālo apjomu pieaugumu ir nenovērtēti un jāņem vērā, ka 2022.gadā pārkaršanas riski pieaugs valsts pasūtījumu pieauguma dēļ.
Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons komisijas deputātiem pastāstīja, ka pēc nozares prognozēm cenu kāpums ir īstermiņa, kamēr tas ir zem 10% līmeņa, to var uzskatīt par normālu. Ir mērķis kāpināt būvniecības apjomus līdz trīs miljardiem eiro gadā, un tas nozīmētu veselīgu 5% pieaugumu katru gadu. Lielāka problēma ir tā, ka Finanšu ministrija ignorē aicinājumus izveidot publisko pasūtījumu prognozi gadam vai diviem. Nozare joprojām nezina, kādi publiskie pasūtījumi būs nākamgad un kāds būs ES fondu sadalījums projektiem.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka saskaņā ar Ekonomikas ministrijas pētījumā "Par prognozētām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē un to ietekmi uz tautsaimniecību 2021.-2025" ietvertajām ekspertu prognozēm būvniecības nozare patlaban jau ir gandrīz uz pārkaršanas robežas, tāpēc komisijas vārdā aicinās valdību pārapdrošināties pret riskiem un ļoti rūpīgi izvērtēt jebkuras jaunas būvniecības ieceres nepieciešamību.
Tāpat Ilgtspējīgas attīstības komisija lūgs Latvijas Banku sniegt savu izvērtējumu, vai būvniecības nozarē ir vai nav pārkaršanas pazīmes, kā arī nosaukt maksimālo pieļaujamo jauno būvniecības pasūtījumu apjomu, kurš vēl neizraisītu nozares pārkaršanu.
KOMISIJAS LĒMUMS
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija nolēma nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam, aicinot valdību, un Finanšu ministriju būt piesardzīgiem vērtējot jaunu projektu iniciatīvas būvniecības nozarē, lai izvairītos no pārkaršanas riskiem.
Komisija nolēma lūgt Latvijas Banku sniegt savu izvērtējumu, vai būvniecības nozarē ir vai nav pārkaršanas pazīmes, kā arī nosaukt maksimālo pieļaujamo jauno būvniecības pasūtījumu apjomu, kurš vēl neizraisītu nozares pārkaršanu.