Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Valsts kancelejas direktors J. Citskovskis informēja, ka Pārresoru koordinācijas centru (PKC) rosina pievienot Valsts kancelejai, lai stiprinātu valdības centru, nodrošinot pārresoru koordināciju un sadarbību. Šāda iecere tapa, balstoties uz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa rezolūciju, ar mērķi uzlabot valsts attīstības plānošanu, koordināciju, kā arī mazināt valsts pārvaldes sadrumstalotību. Vienlaikus īpaši aktuāla esot tieši valdības centra stiprināšana.
Valsts kanceleja ir veikusi analīzi par to, kādas struktūras ir citu valstu valdības centros. Ārvalstīs pieeja esot dažāda, un lielākoties OECD valstis norādot, ka pārresoru koordinācija ir diezgan vāja.
Šobrīd iecerēts, ka PKC no 2023.gada 1.janvāra tiktu pievienots Valsts kancelejai, tomēr formāli valdība par to vēl nav lēmusi. Ir tikai premjera rezolūcija, kas uzdeva veikt sākotnējos sagatavošanas darbus, lai īstenotu šo valdības centra reformu.
Premjera preses sekretāre E. Siliņa komisijas sēdē norādīja, ka Premjera ieceres mērķis ir stiprināt un uzlabot valsts attīstības plānošanu un koordināciju, kā arī samazināt valsts pārvaldes sadrumstalotību. Viņa norādīja, ka PKC veiktās funkcijas nepazudīs, tās turpinās pildīt apvienotajā institūcijā - Valsts kancelejā.
PKC direktors P. Vilks akcentēja, ka premjeram iesniegti trīs scenāriji šai reformai. Ikviens no tiem paredz valdības centra stiprināšanu. Tā ir starpnozaru jautājumu koordinēšana, tādējādi panākot labākos un efektīvākos lēmumus, kā arī dažādu pretrunu noņemšanu.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti uzsvēra, ka izpildvarā ir jābūt konkrētam cilvēkam, kas ir atbildīgs par Latvijas Nacionālā attīstības plāna izstrādi, īstenošanu un uzraudzību.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis akcentēja, ka izpildvarā ir nepieciešams konkrēts cilvēks – ar vārdu un uzvārdu –, kurš būtu atbildīgs par to, lai ministru pieņemtie lēmumi saskanētu ar Nacionālā attīstības plānā (NAP) izvirzītajiem mērķiem un virzītos uz plānā iecerēto rādītāju sasniegšanu. Gadījumā, ja atbildīgā persona konstatētu, ka NAP nospraustie mērķi netiks īstenoti, viņam būtu pienākums par to brīdināt.