Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Ekonomikas ministrijas (EM) Valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns iepazīstināja deputātus ar dažādiem risinājumiem elektroenerģijas ražošanas jomā. Uzsverot, ka Latvijai nebūtu jāpārņem Lietuvas piemērs saules paneļu uzstādīšanā ar šķērssubsīdiju ieviešanu, kas nozīmētu, ka daļa klientu apmaksātu saules paneļu lietotāju sadales sistēmas tarifus.
AS "Latvenergo" pārstāvji sēdes laikā atklāja, ka Lietuvā saules paneļu parku sistēma strādā individuālām mājsaimniecībām, kur tās faktiski var iznomāt savas saules paneļu parku daļas, sev tiešā veidā nodrošinot patēriņu. Šādos gadījumos saules paneļu enerģijas izmantotāji tiek atbrīvoti no sadales tarifa izmaksām.
AS "Latvenergo" tuvāko desmit gadu laikā "Latvenergo" plāno dubultot uzņēmuma saražotās elektroenerģijas jaudas Baltijā. Šādam straujam jaudu palielinājumam tiek izvērtētas piecas atsevišķas tehnoloģijas - sauszemes vēja elektrostacijas, saules elektrostacijas, atkrastes vēja elektrostacijas, ūdeņraža izmantošana elektroenerģijas ražošanā un mazās atomelektrostacijas.
Katrā no nosauktajiem veidiem līdz ar tehnoloģisko attīstību, sāk samazināties tehnoloģiju izmaksas risinājumu ieviešanai. Savukārt vērtējot risinājumu efektivitāti, sauszemes vēja elektrostacijām jaudas koeficients ir 37%, saules elektrostacijām - 11%, atkrastes vēja elektrostacijām - 46%, bet mazajām atomelektrostacijām - 90%. Pašlaik sabiedrībā negatīvākā attieksme no nosauktajiem veidiem ir pret atomelektrostaciju izveidi, tāpat salīdzinoši negatīva attieksme novērota arī attiecībā pret sauszemes vēja parku izveidi.
Komisijas loceklis Jānis Dombrava, vērtējot "Latvenergo" pārstāvja teikto par sabiedrības attieksmi, minēja, ka Latvijai šajā ziņā būtu jāuzmanās no Krievijas ietekmes uz nevalstiskajām organizācijām un medijiem, jo austrumu kaimiņvalsts varētu mēģināt ietekmēt Latvijas sabiedrības viedokli par labu fosilo materiālu izmantošanai, kas nāktu kā labums Krievijai.
AS "Latvenergo" pārstāvji atzīmēja, ka, veidojot kompānijas stratēģiju, ar kuru paredzēts palielināt ražošanas jaudas Baltijas valstīs, veikts arī izvērtējums par konkrētām vietām, kurās būtu izdevīgāk veidot saules parkus vai vēja parkus, ņemot vērā dabas apstākļus. Latvijā ir izdevīga vide vēja parku izveidei saistībā ar valsts plakano reljefu, un uzskats, ka vēja enerģijai ir liels potenciāls tikai valsts Rietumu piekrastē, nav patiess. Tāpat valstī ir arī vietas ar labu potenciālu saules enerģijas ieguvei.
Komisijas loceklis Ivara Zariņa uzdeva jautājumu par sistēmas drošumu nākotnē, ņemot vērā, ka vēja un saules enerģijas jaudas nav vienmērīgas, AS "Latvenergo" pārstāvji uzsvēra termoelektrostacijās (TEC) saražotās elektrības nozīmīgumu arī tuvākajā nākotnē. Akcentēja, ka bez dabasgāzes TEC darbināšanai liela loma varētu būt arī ūdeņradim, ko "Latvenergo" jau pašlaik var izmantot TEC darbināšanai, tādēļ šo tehnoloģiju paredzēts attīstīt arī turpmāk.
E.Šaicāns piekrita komisijas deputātu viedoklim, ka Latvijas elektroenerģijas jaudu attīstībai būtu jāiet roku rokā ar patēriņa pieaugumu, kas sagaidāms tuvākajos gados. Viņš atzīmēja, ka, ja "Latvenergo" spēs izpildīt ambiciozi nosprausto mērķi par jaudu dubultošanu līdz 2030.gadam, Latvija spēs nosegt visu savu patēriņa portfeli, pat rēķinot gaidāmo patēriņa pieaugumu. ka cenu pieaugums tiešā mērā saistīts ar dabasgāzes cenu pieaugumu, ko, savukārt, ietekmējuši dažādi citi faktori.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis saka paldies Ekonomikas ministrijai un AS Latvenergo pārstāvjiem par sniegto informāciju.