Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

 Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks informēja deputātus par Latvijas tautsaimniecības attīstības prognozēm un perspektīvām. Pārāk strauja eirozonas monetārās politikas maiņa inflācijas mazināšanai būtu tuvredzīga.

Augstās inflācijas mazināšanai Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu iet divus ceļus - ļoti strauji sabremzēt ekonomiku, ceļot procentu likmes un izraisot mākslīgu recesiju, vai arī pēc iespējas straujāk mazinot Covid-19 krīzes atbalsta pasākumus. Strauja monetārās politikas maiņa inflācijas apturēšanai pilnībā savu efektu parādītu pēc diviem trim gadiem, izraisot bezdarba pieaugumu līdz 20%, dziļu ekonomikas recesiju, tādējādi mazinot iedzīvotāju pirktspēju un vēlmi jebko pirkt. Tajā pašā laikā viņš arī norādīja, ka šāda rīcība būtu tuvredzīga un izraisītu vairāk ļaunumu nekā labuma, tādēļ ECB arvien straujāk mazina ekonomikas atbalsta pasākumus. Vienlaikus ziņas par tirgus procentu likmju paaugstināšanu ir lielas.

Inflācijas mazināšanai Latvijas mērogā M.Kazāks kā risinājumus saskata pēc iespējas ātrāku "atāķēšanos" no Krievijas energoresursu tirgus, lielākas investīcijas vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanā, kā arī kopējā energoresursu patēriņa mazināšanu.

            Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts informēja, ka pašreizējos apstākļos var pieaugt nelielas daļas valsts parāda apkalpošanas izmaksas, lai gan procentlikmes pašlaik joprojām ir ļoti zemas, tomēr augstās inflācijas dēļ gaidāmā pakāpeniskā procentlikmju celšana var ietekmēt nelielas daļas no valsts parāda apkalpošanas izmaksas. Valsts kase iepriekšējos gados veikusi valsts parāda pārfinansēšanu par ļoti zemām procentlikmēm un uz ilgiem termiņiem, līdz ar to lielākajai valsts parāda daļai apkalpošanas izmaksas pagaidām nepieaugs.

            Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm valsts parāds 2022.gadā būs 48,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), 2023.gadā - 45,8% no IKP, bet 2024.gadā - 43,1% no IKP. Pērn pēc Latvijas Bankas aplēsēm valsts parāds bija 45,1% no IKP.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv