Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji informēja, ka tuvākajā laikā ministrija virzīs izskatīšanai valdībā vēl trīs atbalsta pasākumus. Iecerēts rosināt centralizētās siltumapgādes atbalsta diferencēšanu līdz 150 eiro par megavatstundu saglabāt apstiprināto atbalstu, valstij kompensējot 50 procentus no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par megavatstundu, bet tarifu virs 150 eiro par megavatstundu valsts kompensētu 90 procentu apmērā. Kā arī ieceri noteikt dabasgāzes cenas griestus un elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšanu mājsaimniecībām, kā arī par nepieciešamo finansējumu šo pasākumu īstenošanai.
Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs A. Zakatistovs komisijas sēdē sacīja, ka FM šiem atbalsta pasākumiem līdzekļus meklēs pēc tam, kad tie būs iesniegti un apstiprināti valdībā.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs U. Rutkaste sacīja, ka nav detalizēti iepazinies ar šiem priekšlikumiem, taču būtisku, iebildumu pret tiem neesot. Cenu griestu noteikšanu kā instrumentu neatbalsta gandrīz neviens ekonomists, taču EM piedāvājums nav klasiskie cenu griesti, jo tiek ierobežota cena tikai patērētājiem, savukārt piegādātāji no valsts saņems pilnu cenu. Arī elektroenerģijas cenas kompensēšana motivēs mājsaimniecības taupīt un iekļauties 100 kWh. Krīzes atbalstu var sniegt uz budžeta deficīta pieauguma rēķina, taču ir svarīgi nepieļaut, ka tie kļūst pa ikgadējo regulāro vajadzību segšanas instrumentu.
Komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka apkures sezona ir gandrīz sākusies un līdz ar to gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem steidzami ir nepieciešama skaidrība par šo ziemu un aicināja valdību nekavēties ar atbalsta pasākumu nodošanu vērtēšanai Saeimai, lai tie varētu tikt īstenoti pēc iespējas ātrāk.