Ilgtspējīgas attīstības komisija (turpmāk – Komisija) 2023. gada 8. februāra sēdē iepazinās ar Veselības ministrijas ziņojumu par veselības aprūpes budžetu kā Latvijas Tautsaimniecības sastāvdaļu. Jau iepriekš Komisija bija uzdevusi jautājumus: vai veselības aprūpes nozare ir konkurētspējīga Baltijas un Eiropas valstu tirgū, kādi būs Veselības ministrijas iespējamie darbības soļi, ja netiks īstenots vidējā termiņa plāns 2027. gadam, kas notiks ar valsts pakalpojuma "grozu", kas notiks ar pacientu līdzmaksājumiem, vai tiks privāto medicīnas pakalpojumu paplašināšana.
Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos B. Kņigins ieskicēja, ka 2020. gadā Latvija bija pirmspēdējā vietā Eiropā procentuāli no kopējiem vispārējās valdības izdevumi veselībai. Vispārējās valdības budžeta izdevumus veselībai veido Veselības ministrijas izdevumi, ES fondu projektu realizācija, pašvaldību budžetu izdevumi veselībai, citi izdevumi veselībai (citu ministriju budžetos, valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu budžetos, budžeta nefinansēto iestāžu budžetos).
2022.gadā Ministru kabinetā tika apstiprinātas Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2027.gadam. Plāns bija, ka līdz 6% no IKP tiks novirzīts veselības nozarei. Pamatnostādnēs iezīmējas, ka 2023. gadā tie ir 306 miljoni eiro. Pašlaik valsts budžeta tika pieprasīts 303 miljoni, bet piešķirti ir tikai 85 miljoni eiro.
Ministrija uzskata, ka visas sadaļas ir nozīmīgas un skatīties uz kaut kādu samazinājumu nav ieteicams. Jo tas viss ietekmēs Latvijas Tautsaimniecību un veidos negatīvu ekonomikas efektu. Attiecībā uz līdzmaksājuma palielināšanu konkrēti uz stacionārā veselības aprūpi. Kā piemēru minēja stacionārā gultas dienas izmaksa šobrīd iedzīvotāju līdzmaksājums stacionārai palīdzībai vienu gultas dienu ir 10 eiro. Ja šo pozīciju palielinātu par vienu eiro, tas nozarei rastu papildu finansējumu divu trīs miljonu apjomā. Ja palielinātu no 20 uz 30 eiro, tad tas būtu papildu 46 miljoni. Ja palielinātu no 10 uz 50 eiro, tad apjoms būtu tuvu 92 milj. Jāņem vērā, ka veselības sistēma paredz sociālo apdrošināšanu tām grupām, kuras nespēj pašas par sevi veikt līdzmaksājumu un valsts apņemas par konkrētajiem grupām veikt no budžeta šo maksājumu.
Komisija deputāti ir nobažījušies, vai neejam uz maksas medicīnu, jau tagad ir 40% pacientu maksājumi, personīgie maksājumi veselības aprūpei. Ja samazinām valsts pakalpojumu skaitu, tas nesamazināsies skaitliskā apmērā, bet pagarinās rindas uz pakalpojumiem, jo nav finansējums pietiekams pretī, un nav speciālistu.
Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre I. Ortveina paskaidroja, ja runājam par privāto medicīnu, tad nav liegts iesaistīties pakalpojumu sniegšanā ambulatorajā sektorā, to viņi jau dara šobrīd, tas ir pakalpojums, ko varam viņiem pārdot, tātad valsts pakalpojumus, un viņi to var nodrošināt, ja mēs runājam par stacionāru. Mēdz arī būt, kad profesionālis profesionālim neuzticas un jāpārbauda, tomēr ir divreiz, pie kā neaizmirsīsim, ka katrs lieks izmeklējums ir izdevumi. Vai nu pacientam dubultā, vai nu valstij dubultā. Ja runā par sociālo nodokli, tad ir atšķirība starp Latviju un kaimiņvalstīm mums veselības iemaksām ir noteikts 1%, bet igauņiem 13%.
LTRK trīs gadu garumā ir mēģinājusi rosināt palielināt algas nodokļiem neapliekamo brīvprātīgās veselības apdrošināšanas polises limitu.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics uzsvēra, jo lielāka slimnīca, jo lielāka saimniecība, jo vairāk var ietaupīt. Pēc varbūtības teorijas ir jāmēģina pašiem saimnieciski, strukturāli un iekšēji lietas izskaust un veidojot punktu, ka veselības nozare ne gadā, bet kaut kādos gados tiks celta ārā no bezdibeņa. Tomēr jābūt skaidriem spēles noteikumiem, kā sabiedrība varēs saņemt šos pakalpojumus un cik tas mūsu sabiedrībai maksās.
Darba kārtības otro jautājumu par Latvijas transporta klimata mērķi 2023. gadam deputāti nolēma izskatīt 2023.gada 22.februārī.