Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Satiksmes ministrija (SM), Klimata un enerģētikas (KEM) un 14. Saeimas deputāts A. Kulbergs iepazīstināja deputātus ar Latvijas transporta klimata mērķiem 2023. gadam un transporta sektora plāniem klimata mērķu sasniegšanā, uzlādes infrastruktūru, autotransporta nodokļiem, autoparka politiku un nākotnes autoparka ietekme uz enerģētiku.
KEM valsts sekretāre L. Kurevska informēja, lai sasniegtu izvirzītos mērķus klimatneitralitātē, un SEG emisiju samazinājumā ir jāievēro divas lietas. Viens ir paaugstināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, un otrs ir energoefektivitāti, tas nozīmē, ka jātērē mazāk. Transporta sektors ir viens no lielākiem klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas izaicinājumiem. Transporta sektora "zaļināšanas" pasākumi (primāri) ietvēruši nodokļu politiku un atbalstu elektroauto un to infrastruktūras izveidei. Ministrija, kā nākamos soļus atzīmēja nepieciešamību noteikt konkrētus (pēc iespējas reālistiskus) mērķus transporta sektoram un noteikt pienākumus sektora komersantiem un paredzēt valsts atbalstu sektora komersantiem mērķu sasniegšanai.
SM valsts sekretāra vietniece L. Austrupe informēja, ka transporta nozarē lielākais emisiju ģenerētājs ir tieši autotransports. Klimata mērķu sasniegšanas kontekstā attiecībā uz infrastruktūras attīstību un pielāgošanu pamatā tiek izmantota Eiropas Savienības fondu nauda. 2016. gadā ar Eiropas Savienības fondu atbalstu SM uzsāka elektrouzlādes stacijas tīkla izbūvi uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem. Kopumā ir 139 uzlādes stacijas, kas joprojām nav pietiekami, tomēr tas jau ir solis vēlamajā virzienā. Uzlādes staciju saistītie izaicinājumi būtu uzlādes staciju īpaši pilsētvidē, piemēram, daudzdzīvokļu mājās un tīkla lietošanas draudzīgums (dažādas aplikācijas, norēķinu sistēmas). Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulas priekšlikuma prasības ūdeņraža uzpildei (daļa no Fit for 55 pakotnes- diskusiju stadijā). Regulas projekts paredz izveidot publiski pieejamas ūdeņraža uzpildes stacijas uz TEN-T tīkla ceļiem vismaz 200 (vispārējā pieeja)/100 (Eiropas Parlaments) kilometru attālumā vienu no otras. Šobrīd Latvijā darbojas tikai viena ūdeņraža uzpildes stacija, kas neatbilst noteiktajām prasībām, jo ir piesaistīta SIA «Rīgas satiksme» flotei, kā arī tajā netiek izmantots zaļais ūdeņradis.
Latvijas autoparka esošie izaicinājumi ir liels vecu transportlīdzekļu skaits (virs 10 gadiem), liels dīzeļa transportlīdzekļu skaits, ko palielina Rietumeiropas valstu lēmumi un iedzīvotāju pirktspēja. Galvenie virzieni būtu publiskā sektora autoparka «zaļināšana», tehnisko prasību pastiprināšana, nodokļu politika, atbalsta iespējas (granti privātajam sektoram). Autobusu parku atjaunošana, publisko investīciju piesaiste parka atjaunošanā (lielajās pilsētās). Transporta nozares ietekme uz enerģētiku būtu kritiski nepieciešama energoapgādes tīkla infrastruktūras stiprināšana visos spriegumos praktiski viscaur Latvijā – primāri ar skatu uz Alternatīvo degvielu infrastruktūras regulas priekšlikuma prasībām. Izaicinājumus rada degvielu politikas stratēģijas trūkums, kas ir traucējošs faktors autoparka politikas attīstības plānošanai.
Deputāts A. Kulbergs sniedz savu viedokli par Latvijas transporta klimata mērķiem līdz 2030. gadam. Parīzes protokola CO2 klimata mērķi 2005. - 2030. gadam nosaka, ka 2030. gadā CO2 izmešu mērķi samazinātos ES vidēji par 34%, bet Latvijā par 6%. Sauszemes auto transports sastāda 83,5% no CO2 emisijām transporta sektorā. Pēc viņa domām, tas nav iespējams sasniegt, jo auto transportu vienā dienā nomainīt nevar, to redzam pēc autoparka vecuma. 2021. gadā Ministru kabinetā tika aptipinātas Transporta attīstības pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam ierakstītie plāni un uzliktie mērķi nav izpildāmi. Uzlādes infrastruktūra pilsētvidē būs jārisina, jo daudzdzīvokļu mājās būs problēmu ar uzlādi, jādomā, kā publisko tīklu attīstīt. Liels izaicinājums būs autoservisa jautājumi tieši elektroauto. Drošības jautājums būs elektroauto skaita palielināšanās un augstspriegumu padevi. Mūsu mērķi ir jānosprauž ilgtermiņā un ir jābūt desmitgades programmai. Ir jāievieš koruptīvo zaļo auto atbalsta programma, kas mums šobrīd īsti neeksistē. A. Kulbergs uzdeva jautāju, kas notiks ja Latvija neizpildīs izvirzītos klimata mērķus.
Klimata un enerģētika ministrijas valsts sekretāra vietnieks klimata jautājumos D. Dubrovskis informēja, ka Nacionālais enerģētikas un klimata plāns (NEKP) tiek pārskatīts, lai izvērtētu, kāda ir realitāte, kādas ir šīs jaunās prasības un kā to sasniegt. Aprīlī daudz precīzāk varēs runāt par NEKP stratēģijas maiņu.