Ilgtspējīgas attīstības komisija bija uzdevusi Finanšu ministrijai sadarbībā ar citām, institūcijām sagatavojot, un saskaņojot piedāvājumu, kā Latvijā veicināt konkurenci banku sektorā, risināt kapitāla nepietiekamības problēmas Latvijas uzņēmumiem un veicināt konkurētspējīgas kredītpolitikas attīstību.
Finanšu ministrijas pārstāji informēja par finanšu sektora ilgtspējīgas attīstības veicināšanu. Latvijas attīstības vajadzībām finansējuma pieejamība ir pietiekama. Baltijas valstīs kredītu pieauguma temps pakāpeniski pieaug. Nebanku aizdevēju sektora kredītportfelis ir salīdzinoši mazāks, turklāt aptuveni 69% no tā ir līzinga un citu ar transportlīdzekli, vai citu objektu nodrošināti darījumi. Kopumā kopš 2022. gada sākuma ir vērojams pieaugums patēriņa un citiem kredītiem mājsaimniecībām. Kreditēšanu ietekmējošie faktori ir nefinanšu uzņēmumu un privātpersonu finansiālais stāvoklis, aizdevēju kredītu izsniegšanas politika, vispārējā ekonomiskā situācija, ēnu ekonomika un tiesiskā vide.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) refinansēšanas likmes izmaiņas no 2011.-2023. gadam pieaug. Šobrīd procentu likmes uzņēmumu kredītiem ir vienas no augstākajām eiro zonā, savukārt no mājsaimniecībām piesaistīto noguldījumu procentu likmes – starp zemākajām, neskatoties uz faktu, ka ECB jau ilgāku laiku, reaģējot uz augsto inflāciju, ceļ bāzes procentu likmi. Plānotie pasākumi kreditēšanas veicināšanai ir pārskatīt noguldījumu likmes mājsaimniecībām un uzņēmumiem, izmantojot augsto procentu likmju vidi, samazināt citas izmaksas, ar kurām saskaras mājsaimniecības un uzņēmumi, un labvēlīgas augsnes sagatavošana kreditēšanas palielināšanai. Finanšu sektora attīstības plāns 2024.-2026. gadam ir paredzēts apstiprināt līdz 2023. gada decembrim.
Klimata un enerģētikas ministrija nodrošinās atbalstu investīcijām, lai sniegtu ieguldījumu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā, tostarp, enerģētikas un transporta sektorā. Klimata un enerģijas ministrija šajās jomās ir īstenojusi un nākotnē plāno īstenot dažādus atbalsta instrumentus.
Ekonomikas ministrijas Nacionālā industriālā politikas 2021-2027. gadam plāna mērķis ir palielināt eksporta apjomu līdz 27 miljardiem EUR (2027) un palielināt pētniecības un attīstības izdevumus līdz 600 miljoniem EUR (2027).
Pēdējo 15 gadu laikā Latvenergo koncerns Latvijas energosistēmā ik gadu iegulda ap 200 miljoniem eiro - gan elektroenerģijas sadales tīklā, gan elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā un tirdzniecībā. Aptuveni trešdaļa no aizņemtā finansējuma nāk no starptautiskajām finanšu institūcijām kā Eiropas Investīciju banka un Ziemeļu investīciju banka, 20 procenti tiek piesaistīts obligāciju veidā vietējā kapitāla tirgū, bet pārējo finansējumu ir nodrošinājušas komercbankas. Palielināt pašu kapitāla apjomu būtu iespējams, samazinot izmaksājamo dividenžu apjomu līdz nozares vidējiem līmeņiem, vai vēlākā zaļo projektu attīstības stadijā, izskatot iespējas daļu akcijas pārdot investoriem tirgū IPO (initial public offering) veidā līdzīgi kā to veica Igaunijas energokompānijas Eesti Energia meitas sabiedrība Enefit Green.
Kopš 2017. gada, kad Altum ir emitējis zaļās obligācijas 20 milj. EUR apmērā, Altum sniedz aizdevumus komersantu energoefektivitātes uzlabošanai un ilgtspējas projektu īstenošanai. Kopš 2022. gada oktobra ANM energoefektivitātes programmas ietvaros Altum sniedz tiešos un paralēlos aizdevumus ar kapitāla atlaidi uzņēmumu energoefektivitātes veicināšanai. Altum sniedz arī līzinga garantijas ar kapitāla atlaidi uzņēmumu elektroauto iegādei. Kopš 2016. gada Altum īsteno ES fondu finansētu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanas programmu. Privātmāju energoefektivitātes uzlabošanas programmā Altum grantu veidā sniedz atbalstu energoefektivitātes uzlabošanai, kā arī atjaunojamo energoresursu izmantošanai.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics ierosina tuvākajos mēnešos diskutēt un iepazīties ar finanšu sektora attīstības plānu nākamajiem gadiem.
Deputāts M. Felss ierosina Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputātiem kopā ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem rīkot 2023. gada 13. jūnijā izbraukumu sēdi uz Vidzemi. Apskatīt zemkopības sektora ilgtspējas un zaļā kursa jautājumus apmeklējot divus kooperatīvus, divas zemnieku saimniecības.