Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas kopsēdē Valsts kanceleja (turpmāk – VK) ziņoja par administratīvā sloga un normatīvisma mazināšanas pasākumiem.
U.Mitrevics atgādina par Ilgtspējīgas attīstības komisijā un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā jau iepriekš izdiskutētajiem VK ziņojumiem, tai skaitā valsts pārvaldes modernizācijas plānu 2023.-2027.gadam, saistībā ar plānotajiem risinājumiem administratīvā sloga mazināšanai. Vērš uzmanību uz nepieciešamību nospraust ceļa karti, kā virzīties uz valsts pārvaldes darbības rezultativitātes uzlabošanu, birokrātiskā sloga mazināšanu uzņēmējiem, starpinstitūciju sadarbības stiprināšanu.
J.Citskovskis iepazīstina kopsēdes klātesošos ar VK sagatavoto prezentāciju “Par priekšlikumiem administratīvā sloga mazināšanai” (skat. pielikumu). Akcentē E.Siliņas valdības deklarācijas 35.punktā noteikto apņemšanos mazināt birokrātiju un padarīt elastīgāku valsts pārvaldi, kā arī vairāk uzticēties uzņēmēju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa. Atbilstoši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas uzdotajam uzdevumam identificēt vienu jomu, kurā būtu nepieciešams prioritāri samazināt administratīvo slogu, VK informē par identificēto prioritāti, proti, būvniecības nozari, un plāniem tuvākā pusgada laikā strādāt ar šo jomu, lai nākamā gada aprīlī VK varētu komisijai ziņot par rezultātiem. Tāpat vērš uzmanību uz papildus VK plānoto vairāku sistēmisku risinājumu īstenošanu, tai skaitā atbalstīt vienotā datu iesniegšanas portāla izveidi; kontrolēt, lai visiem jaunajiem tiesību aktiem tiktu aprēķināts administratīvais slogs, u.c. risinājumiem.
- O.Burovs pauž atbalstu vēlmei būvniecības jomā veicināt investīciju piesaisti, it īpaši akcentē vietējos investorus; uzdod precizējošus jautājumus, vai ir apzinātas iespējamās prioritātes arī citās jomās, tai skaitā nodokļu jautājumos, banku nozarē;
- U.Mitrevics vērš uzmanību uz nepieciešamību strādāt plašākā tvērumā, tostarp akcentē komercbanku sarežģītās prasības, kā arī aicina vērtēt, kas traucē attīstīties uzņēmējdarbībai, kāpēc uzņēmēji atver kontus citās valstīs utml;
- M.Lūse akcentē ietekmes uz vidi novērtējuma procesu; diskutē, vai prasības vides jautājumos tiks samazinātas un uzņēmējiem tās netiks prasīts tik stingri ievērot, vai tomēr administratīvā sloga mazināšanas ietvaros tās tiks saglabātas kā viena no prioritātēm; vai šajā procesā, citastarp, tiks uzklausīts vides organizāciju viedoklis;
- S.Ābrama pauž atbalstu šādai pieejai, identificējot vienu nozari un strādājot ar to kā pilotprojektu, un sagaida konkrētus administratīvā sloga samazināšanas priekšlikumus un rezultātus;
- I.Kažoka atbalsta viedokli konsultāciju procesā administratīvā sloga mazināšanā attiecībā uz ietekmes uz vidi un teritorijas attīstības plānošanu uzklausīt ne tikai uzņēmēju organizācijas, bet arī vides organizācijas, apkaimju organizācijas u.c. iesaistītās puses, kuras ir domājušas ne tikai par birokrātijas mazināšanu, bet arī par to, lai uzceltās būves atbilstu plašākām sabiedrības interesēm. Uzskata, ka šāda pilotprojekta pieeja administratīvā sloga mazināšanai varētu būt laba kā eksperiments, bet neatbalsta to kā sistēmisku pieeju. Valsts kancelejai jau sākotnēji būtu jābūt pieejamai informācijai par tām jomām, kurās ir problēmas un kur procesi buksē un būtu uzlabojami, minēto informāciju regulāri iegūstot, aptaujājot iestādes, iedzīvotājus, nevalstiskās organizācijas, sadarbības partnerus utml;
- O.Feldmane pauž viedokli par administratīvā sloga mazināšanu nekustamo īpašumu attīstības procesā. Akcentē, ka no uzņēmēju puses izpaužas atšķirīga būvniecības jēdziena izpratne nekā no valsts pārvaldes viedokļa. Kopumā normatīvais regulējums ir nevis birokrātisks, bet tas ir tapis, pieņemot, ka katra puse rīkojas labticīgi un jēgpilni. Informē par atsevišķiem normatīvā regulējuma praktiskās piemērošanas aspektiem, tostarp jautājumos par būvniecības ieceres apstiprināšanas termiņiem; paziņošanas procedūru būvniecībā; samērīgumu starp vides aizsardzības jautājumiem un būvniecības attīstību; būvju kadastrālo uzmērīšanu; situācijām ēku īpašumtiesību nostiprināšanā, kad nepieciešams pašvaldības būvvaldes aktīvs lēmums.
O.Burovs aicina klātesošos izteikt viedokļus par izstrādāto priekšlikumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas lēmumam par administratīvā sloga izvērtēšanu vienā jomā/nozarē.
O.Burovs rezumē paustos viedokļus un secina, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un Ilgtspējīgas attīstības komisija nolemj:
1. Uzdot Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Tieslietu ministriju un Valsts kanceleju, iesaistot uzņēmējus, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārstāvjus, sešu mēnešu laikā izstrādāt risinājumus, kas atvieglotu administratīvo slogu uzņēmējiem nekustamo īpašumu attīstības jomā.
2. Uzdot Valsts kancelejai koordinēt iesaistīto pušu sadarbību risinājumu izstrādē.
3. Uzdot Ekonomikas ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Valsts kancelejai līdz 2024.gada 1.martam informēt komisijas par izstrādātajiem risinājumiem un to ieviešanas plānu (gaitu).
4. Uzdot Ekonomikas ministrijai iepazīstināt iesaistītās komisijas ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānu.