2023.gada 4.oktobrī Ilgtspējīgas attīstības komisijas (turpmāk – Komisija) deputāti nosūtīja vēstuli Ministriju prezidentei ar aicinājumu noteikt un izveidot vienotu izpildinstitūciju cilvēkkapitāla jautājuma pārvaldības jomā; izstrādāt kvalitatīvu datu pārvaldības sistēmu cilvēkkapitāla plānošanas vajadzībām (uzskaite, nozaru vajadzību apzināšana un prognozēšana, risinājumi, nepieciešamība piesaistīt ārvalstu darbaspēku nozaru griezumā u.c.); izstrādāt uz darba tirgus izaugsmi orientētu budžeta neitrālu atbalsta instrumentu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai un pārklasifikācijai; izvērtēt iespējas veidot un ieviest nodokļu instrumentus intensīvākai jauniešu iesaistei darba tirgū.
Šodien Komisijas sēdē Ekonomikas ministrijas pārstāvji informēja par cilvēkkapitāla attīstības plāna ieviešanas gaitu Latvijā. Lai panāktu straujāku tautsaimniecības izaugsmi un iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, Ekonomikas ministrija uzņemas vadošo lomu, lai nodrošinātu koordinētu cilvēkkapitāla jautājumu pārvaldību, sekmējot darbaspēka piedāvājuma pielāgošanos nākotnes darba tirgus vajadzībām. Tāpat Labklājības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija būs iesaistītas cilvēkkapitāla attīstības plāna ieviešanas gaitai Latvijā. Ekonomikas ministrija koordinēs Cilvēkkapitāla attīstības padomi, sekmējot darbaspēka piedāvājuma pielāgošanos nākotnes darba tirgus vajadzībām. Tāpat arī konsolidējot pieaugušo izglītības formātu, apvienojot līdzšinējos Izglītības un zinātnes ministrijas, pieaugušo izglītības pārvaldības padomi, Labklājības ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras apmācību organizēšanu un Ekonomikas ministrijas atbalsta programmas, nozaru asociācijām.
Ekonomikas ministrija informē, ka noteikti ir pieci cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas rīcības virzieni: formāla izglītība un STEM prasmes, darba tirgus paplašināšana, kvalificētu darbinieku piesaiste, pieaugušo izglītības mācību piedāvājums un kvalitāte, prasmes un atbalsts uzņēmēju uzņēmīgumam.
Ekonomikas ministrija iepazīstina ar pilotprojektu, kas vērsts uz darba tirgus izaugsmi orientētu budžeta neitrālu atbalsta instrumentu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai un pārklasifikācijai. Pilotprojekta darbības princips ir tāds, ka privātais partneris jeb uzņēmums, finansiālo stimulu vadīts, kā starpnieks realizē augstas kvalitātes un pilnvērtīgu prasmju mācību programmu. Partneris kā projekta vadītājs realizē programmu sadarbībā ar mācību pakalpojumu sniedzējiem. Pēc mācību pabeigšanas valdība uz noteiktu laiku izmaksā daļu no dalībnieku IIN pieauguma, kas veido investīcijas apgrozījumu. Pieeju raksturo akadēmiski spēcīga, daudzpusēji atzīta un praksē pierādīta metodoloģija. Modeļa priekšrocība (pilotprojekta) ir privāta-publiska sadarbība, kas sniedz iespēju izvairīties no dažādiem finansēšanas šķēršļiem. Individualizēta pieeja katram dalībniekam, ieskaitot atbalstu atbilstoša darba meklējumos. Spēcīgi finansiālie stimuli nodrošina kvalitāti – mācītas tirgū pieprasītas prasmes; diversificēti pakalpojumu sniedzēji. Modelis kopumā ir mērogojams un elastīgs, pielāgojams citiem sektoriem. Secinājumi, ka instrumenta ieviešanas ieguvumi ir skaidri un mērāmi: valdība neuzņem risku, izmaksā daļu no ieguvumiem uz noteiktu laiku – realizēts efektīvs uz rezultātiem balstīts atbalsta instruments. Risināta centrāla Latvijas darbaspēka problēma – zemākas kvalifikācijas darba ņēmēji pārkvalificēti. Instruments atbilst valsts izaugsmes nosacījumiem - risina strukturālas problēmas, kas saistītas ar pieaugušo izglītības kvalitāti un pieejamību, piesaista ārvalstu investīcijas. Ieviešanas gaita, ka 2024.gada I ceturksnī notiek MK noteikumu izstrāde; Privātais partneris (PP) un valsts vienojas par maksājumu struktūru un pilota projektu, noslēdz līgumu pilota projektam. 2024.gada II ceturksnis PP 2-3 mēnešu laikā sagatavo projektu un piesaista dalībniekus. 2024.gada IV ceturksnī PP 4-6 mēnešu laikā realizē projektu pilota grupai IKT sektorā un apkopo rezultātus. 2024.gada IV ceturksnī valsts izvērtē paveikto, apsver ilgtermiņa līguma iespējas.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics saka paldies Ekonomikas ministrijai par redzējumu cilvēkkapitāla attīstības plāna ieviešanas pasākumiem, par izklāstu pilotprojektam. Gaidīsim 2024.gada nogali, lai uzzinātu, kā ir veicies ar pilotprojektu. Kā arī risinājumu jauniešu iesaisti darba tirgū, kuri nemācās un nestrādā vecuma posmā no 13 līdz 23.gadiem.