Drukāt

 2024. gada 17.janvāra Ilgtspējīgas attīstības komisijas (turpmāk – Komisija) sēdē Zemkopības ministrija (turpmāk – ZM) informēja par Meža nozares attīstības dokumenta līdz 2050. gadam izstrādi.

 Komisija aicināja ZM uz sēdi, lai stāstītu par Meža un saistīto nozaru pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (https://likumi.lv/ta/id/313037-par-nozaru-politiku-pamatnostadnem-2021-2027-gada-planosanas-periodam) izstrādi un ieviešanas gaitu. Pamatnostādnes mērķis ir ilgtspējīga meža apsaimniekošana, īpašu uzmanību pievēršot meža ražības paaugstināšanai; pievienotās vērtības palielināšanai; zināšanu un prasmju attīstībai, kas plānots īstenot sasaistē ar NAP2027 prioritāti "Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība" un prioritāti "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība”.

 ZM informēja, ka ir veikta esošās situācijas analīze, definēti meža nozares stratēģiskie mērķi, izstrādāti Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas meža pasākumi un horizontālā politikas attīstība. ZM ik pa 5 gadiem apkopo informāciju 34 rādītāju griezumā par ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas monitoringu Eiropā. Tika runāts par meža nozares ieguldījumu tautsaimniecībā un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Kopējā meža platība Latvijā ir 3,3 milj. ha mežs, nozares uzņēmumu veidotais neto apgrozījums (gan produkcija, gan pakalpojumi) 5,5 miljr. eiro, meža nozarē ir 40 tūkst. darba ņēmēji un dabas aizsardzībai 14,4% mežu ir noteikti būtiski ierobežojumi koksnes produktu ieguvei.

 Uzklausot sniegto informāciju, Komisijas deputāti secināja, ka nav izstrādātas Meža un saistīto nozaru pamatnostādnes 2021.-2027. gadam un Meža nozares attīstības stratēģija 2030. gadam.

 Jau iepriekšējās sēdēs skatot jautājumu par klimata neitralitāti, bioloģisko daudzveidību tika secināts, ka viena pati ministrija bez starpnozaru iesaisti nevar izstrādāt kvalitatīvu politikas plānošanas dokumentu.

 Komisijas deputāti nolēma aicināt Ministru prezidenti izveidot vienotu Nacionālo Ilgtspējīgas attīstības pārvaldības padomi, kuras pamatā, būtu izstrādāt Ilgtspējīgas pārvaldības likumu, kurā tiktu ietvertas visas prasības, kas saistītas ar ES regulu un direktīvu pārnešanu nacionālajā līmenī attiecībā uz klimata, vides, dabas, sociālajiem un pārvaldības ilgtspējības aspektiem.