Klimata un enerģijas ministrijas (turpmāk – KEM) pārstāvji iepazīstina komisijas deputātus ar enerģijas stratēģijas 2020 – 2030 aktuālo statusu. Tieši enerģētika ir Latvijas konkurētspējas pamats un balsts, kas ļauj Latvijas tautsaimniecībai veikt zaļo transformāciju. Latvijas tautsaimniecība un sabiedrība gada laikā iztērē 55 teravatstundas enerģijas. No kopējā apjoma elektroenerģija ir 10 - 12%, ap 50% ir kurināmais un degvielas, siltumapgāde ir 35%, pārējais ir transformācija un zudumi. No primārajiem energoresursiem Latvijā ir biomasa, degviela un dabasgāze. Atjaunojamā enerģija ir 43%, kuru sastāda transports, lauksaimniecība un mežsaimniecība. Nozarei ir svarīgas pamatnostādnes, gan enerģētiskā neatkarība par konkurētspējīgām cenām, gan efektīva esošās infrastruktūras izmantošana, gan tirgus ekonomika un cenu signāli. Latvijā ir dabas resursu priekšrocības baudīt pietiekami mērenu klimatu. Spēcīga energosistēma, infrastruktūra un liberalizēti enerģijas tirgi. KEM iepazīstina ar kodolenerģijas izpētes ziņojuma projekta izmaksām un investīcijām, gan sadales tīklā, gan pārvades tīklā. 2023.gadā ir panākti būtiski regulējuma grozījumi ar Baltijas valstīm par vienotu paātrināto sinhronizāciju no 2025.gada februāra, apstiprināts publiskas zemes piešķiršanas regulējums, veidots regulējums jūras zemju izsolēm, apstiprināts regulējums atļauju piešķiršanas optimizācijai, ALDIS sistēmas paplašināšana. Ir izstrādāts Transporta enerģētikas likums, kas iezīmē ceļa karti transporta enerģijas zaļināšanai, EIKIS sistēmas likumprojekts apstiprināts, no 2023.gada 1.jūlija Conexus nodrošina apliecinājuma izsniegšanu biometāna ieguvei. Nodrošināts, ka Atjaunīgo energoresursu direktīva (RED3) noteiktā biomasas definīcija atbilst faktiskajai Latvijas situācijai. Izstrādāti un atbilstoši papildināti ministru kabineta noteikumi nr.686, kas paredz šķeldas ilgtspējas pierādīšanas kārtību Latvijā. Sagatavoti Enerģētikas likuma grozījumi attiecībā uz siltumenerģijas sektoru. Nākamie KEM soļi ir Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2020-2030.gadam iesniegšana Eiropas Komisijā līdz 2024.gada jūlijam, Enerģētikas stratēģija līdz 2030.gadam iesniegšana Ministru kabinetā līdz 2024.gada jūlijam un tiks izstrādāts sadarbībā ar KEM zinātnisko padomi un Konsultatīvo padomi Enerģētikas stratēģija līdz 2050.gadam.
Ilgtspējīgas attīstības komisija sekos līdz Nacionālajam enerģētikas un klimata plānam 2020. - 2030.gadam apstripināšanas gaitai un enerģētikas stratēģijas izstrādei līdz 2030.gadam, kā arī enerģētikas stratēģijas izstrādei līdz 2050.gadam.