Finanšu ministrijas (turpmāk – FM) pārstāvji informēja deputātus par Eiropas Savienības un Atveseļošanas un noturības mehānisma fondu līdzekļu apgūšanas gaitu. 2024.gada 20.februārī Ministru kabinetā skatīja FM informatīvo ziņojuma par ES fondu un Atveseļošanas fonda (AF) plāna ieviešanas statusu 2023.gada decembrī - 2024.gada janvārī. Kurā tika secināts, ka jāmeklē risinājumus ES fondu finansējuma optimālai investēšanai turpmākajos gados. Ziņojumā konstatēts risks šogad neizmantot vairāk nekā 500 miljonus eiro ES fondu investīciju. FM norādīja, ka informācija ir nevis par finansējuma zaudēšanu, bet gan par naudas plūsmas plāna nobīdi - provizoriski ap 500 miljoniem eiro 2024.gadā. Būtībā projektu ieviešana tiek pārcelta uz turpmākiem gadiem. Ņemot vērā līdzšinējo ES fondu 2021-2027.gada plānošanas perioda ieviešanas nepietiekami straujo tempu, šobrīd FM ir arī identificējusi risku nesasniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto minimālo finanšu apjomu investīciju izdevumiem 2025. un 2026. gados. FM apkopo pārdaļu priekšlikumus. Pēc gala informācijas apkopošanas, pārdaļu priekšlikumi un potenciālie finansējuma avoti tiks izskatīs ES fondu tematiskajā komitejā 2024.gada martā. 2024.gada otrajā ceturksnī FM iesniegs programmas grozījumu projektu apstiprināšanai valdībā.
Latvijas Darba devēju konfederācijas izglītības un nodarbinātības vadītāja L. Voroņenko komisijas sēdē sacīja, ka ES fondu apguvē birokrātija ir sasniegusi jaunu līmeni, un investīciju piesaiste un administrēšana kļuvusi dārgāka par pašu investīciju un Ministru kabineta noteikumi tiek grozīti jau projektiem, kas tiek šobrīd iesniegti.
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas publisko attiecību vadītāja A. Lūsare uzsvēra, ka pietrūkst sabiedrības iesaiste. Ierosināja, aktīvāk iesaistīt, uzrunāt un veicināt visas ietekmes puses par fondu investīcijām.
FM ES fondu stratēģijas departamenta direktors E. Šadris komisijas sēdē par kavēšanos ar ES fondu investīciju skaidroja, ka būtiski pieaudzis kopējais investīciju apjoms, ja iepriekšējā plānošanas periodā gadā vidēji tika veiktas investīcijas 700 miljonu eiro apmērā, tad jaunajā plānošanas periodā jau ir nepieciešams investēt 1,2-1,3 miljardus eiro gadā.
FM parlamentārā sekretāre K. Ploka uzsvēra, ka FM patlaban strādā pie ES fondu investīcijām, lai ES fondu līdzekļus investētu tajos projektos, kas ekonomikai dod vislielāko pienesumu. Projektus, kuru ieviešanas termiņš pārcelsies, aizstās ar projektiem, kurus var ieviest ātrāk.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics ierosināja rakstīt vēstuli FM ar lūgumu aktivizēt savlaicīgu viedokļu apmaiņu ar sociālajiem partneriem un organizācijām Eiropas Savienības (ES) un Atveseļošanas un noturības mehānisma fondu līdzekļu investīciju piesaistē.