Ilgtspējīgas attīstības komisija uzklausīja SIA “Rīgas meži” (turpmāk – RM) informāciju par CO2 piesaistes iespējas Rīgas pilsētas un RM pārvaldībā esošās purva teritorijās. RM piederošās un apsaimniekojamās teritorijas sastāda meža zemju platība – 62 792,1 ha, meža zemju platības, kas ietilpst Rīgas valstspilsētas administratīvās teritorijas robežās, – 5 625,2 ha, apsaimniekoto dārzu un parku platība – 417 ha. RM mērķis turpināt uzsākto zaļās infrastruktūras apsaimniekošanas praksi, kas ir vērsta uz vides vērtību saglabāšanu un palielināšanu, t.sk. CO2 piesaistes veicināšanu. Lai to panāktu ir vajadzīga mērķtiecīga vienlaidu meža seguma izveide aizsargājamās dabas teritorijās un rekreācijas zonās, ilgtspējīga stādāmā materiāla izvēle mežsaimniecisko darbu zonām (izvērtējot sugu noturību pret klimata riskiem). Pētniecības un inovāciju attīstība CO2 piesaistes veicināšanai pilsētvidē sadarbībā ar zinātniskajiem partneriem, jaunajiem talantiem (studentiem) un jaunuzņēmumiem: peldošās augu salas, pilsētas ūdensmalu attīstība u.c. SEG emisiju mazināšana un uzmanības koncentrēšana uz ilgtspējīgu mežsaimniecību, kas ne tikai sekmē oglekļa dioksīda uztveršanu un uzkrāšanu, bet arī veicina mežu ekosistēmu un bioloģisko daudzveidību. Mērķis virzīties uz zemāku oglekļa pēdu.
Atbilstoši 2022. gada monitoringa pārskatam RM kopējā purvu platība 7 441,1 ha, kas sastāda neskarti un bioloģiski vērtīgi purvi 3 399,4 ha un izstrādātie purvi 4 041,7 ha.
2023. gadā CO2 ekv.t emisiju apjoms 26 510,352 tonnas un uzņēmuma RM gadījumā CO2 piesaistes mežos kompensē SEG emisiju apjomu purvos. Kā risinājums tika piedāvāts iepazīties ar purvu teritoriju rekultivāciju iespējām: renaturalizācija, ūdens krātuvju veidošana, daudzgadu kultivēto zālāju ierīkošana, koku audzēšana, paludikultūru izveide, ogu ražošana.
Latvija ir apņēmusies samazināt SEG emisiju apjomus, lai šo uzdevumu veiktu, ir nepieciešama precīza, efektīva un starptautiski salīdzināma SEG emisijas apjoma aprēķināšanas metodoloģija. Sākot ar 2026. gadu Latvijai, ir pienākums dot datus par SEG emisijas apjomiem no cilvēka darbības ietekmētiem mitrājiem (purviem).
Latvijas nacionālā metodoloģija balstās uz LIFE15 CCM/DE/000138, LIFE Peat Restore projekta secinājumiem, kur projekts tika uzsākts 2016. gadā ar mērķi atjaunot degradētus purvus un palielinātu to spēju piesaistīt oglekli. RM ir identificētā problēma, ka visizdevīgākais risinājums ir turpināt izstrādāt kūdras purvus, kur šis uzstādījums nesakrīt ar EK klimata uzstādījumiem.
RM piedāvā CO2 jautājumā risinājumu, ka ir vajadzīga valsts politikas atbilstība starptautiskām saistībām un precizēta nacionālā CO2 emisiju novērtēšana degradētās purva teritorijās.
Latvijas nacionālie standarti būtiski atšķiras no Starptautiskās Klimata pārmaiņu padomes (IPCC) metodoloģijas. RM redzējumā nacionālo standartu saskaņošana ar IPCC standartiem palīdzētu nodrošināt, ka valsts veiktie pasākumi ir starptautiski atzīti un atbilst kopīgiem mērķiem. IPCC standarti ir izstrādāti, balstoties uz plašām zinātniskām zināšanām un starptautisku ekspertu pieredzi, kas garantē augstu uzticības līmeni EK līmenī.
Jāņem vērā, ka nacionālo standartu maiņa uzlabotu ne tikai RM, bet valsts iespējas piesaistīt starptautisku finansējumu klimata pārmaiņu mazināšanai un pielāgošanās pasākumiem, jo tiktu nodrošināta metodoloģiska vienotība, un atvieglotu datu salīdzināmību starp valstīm.
Latvijas Pašvaldību savienības padomniece A. Feldmane uzsvēra, ka Latvija ir apņēmusies aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību, veikt klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumus un purvi ir svarīgi oglekļa dioksīda (CO2) uzkrājēji, jo tie var efektīvi mazināt siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā. RM uzņemas būtisku lomu šo pasākumu izpildē, izmantojot tās pārvaldībā esošās purva teritorijas, bet vienlaikus ir identificēti ierobežojumi SEG emisiju samazināšanā.
Klimata un enerģētikas ministrijas (turpmāk – KEM) valsts sekretāra vietnieks klimata politikas jautājumos D. Dubrovskis uzsvēra, ka ir noteiktas saistības attiecībā uz emisiju samazinājumu un CO2 piesaistes nodrošināšanu valsts līmenī. Tāpēc aicina RM uz atkārtotu sarunu, jo RM runā par izpildi, kas viņiem būtu nepieciešams, bet KEM ir atbildīgs par Nacionālo enerģijas un klimata plānu kopumā.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti aicināja RM kopā ar KEM vēlreiz pārrunāt SEG emisiju samazināšanas un CO2 piesaistes iespējas, kā arī izteica viedokli aktīvi iesaistīt pārējās atbildīgās organizācijas un arī RM zinātniski pamatotu pētījumu izstrādes procesā ar mērķi noteikt efektīvākās metodes degradētu purvu atjaunošanā.