Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
Valsts kontroles padomes loceklis E. Korčagins informēja komisijas deputātus ar būtiskākajiem revīzijas konstatējumiem, secinājumiem un ieteikumiem par ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IMA), kā tos sasniegt Latvijā un izmantot tālredzīgi.
Revīzijā konstatēts, ka gan valsts, gan pašvaldību līmenī nepieciešami būtiski pilnveidojumi, lai nodrošinātu visus priekšnosacījumus IAM sasniegšanai. Latvijā aktīvāk jānosaka, jāvada un jākoordinē pilnvērtīgi pasākumi IAM integrēšanai Latvijas attīstības un budžeta plānošanas sistēmā, IAM popularizēšanai un ieinteresēto pušu iesaistei, kā arī IAM īstenošanas progresa uzraudzībai.
Valsts kontroles ieskatā, Latvijas virzībā uz IAM īstenošanu ir vēl neizmantots potenciāls progresēt ilgtspējas jomā un uzlabot valsts tēlu, sabiedrības labklājību, kā arī starptautisko konkurētspēju. Ieteikumi, ka jāpilnveido IAM īstenošanas vadība un sabiedrības iesaiste, jāpilnveido IAM integrēšana attīstības un budžeta plānošanas sistēmā, pašvaldībām ir nozīmīga loma IAM īstenošanā, un jāpilnveido IAM īstenošanas uzraudzība. Secinājumi, ka IAM ir laba mēraukla valsts ilgtspējīgas attīstības novērtēšanai, kuru Latvija izmanto salīdzinoši kūtri. Tā ir iespēja progresēt ilgtspējas jomā un uzlabot sabiedrības labklājību, kā arī starptautisko reputāciju un konkurētspēju. Saeimai līdztekus Ministru kabinetam ir nozīmīga loma tautsaimniecības, vides un sociālās dimensijas sabalansēšanā valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Kvalitatīvu datu trūkums var liegt Saeimai un valdībai pilnvērtīgi novērtēt līdzšinējo progresu dažādu mērķu ieviešanā un lemt par politiku koriģēšanu. Valsts un pašvaldību institūcijas, komersanti, nevalstiskās organizācijas un sabiedrība kopumā dara un ir gatavi darīt daudz.
Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības jautājumos Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs P. Vilks iepazīstina deputātus, kāda ir Latvijas pieeja ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā. Galvenie darbi 2023. gadā ANO IAM īstenošanas koordinēšanā ir kontaktpersonu informācijas apmaiņa, ES Padomes Dienaskārtība2030 darba grupa, kura aptuveni reiz mēnesī tiekas un diskutē par Padomes secinājumiem par ilgtspējīgu attīstību, kā arī ir iespēja virzīt Eiropas Komisijas darba kārtību ilgtspējas virzienā. ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanā saistītie notikumi ir NAP2027 uzraudzības ziņojums, ANO Augsta līmeņa politikas forums (10.-19. jūlijs), ANO ĢA – IAM Sammits, Ņujorkā, 2023. gada 23.-30. septembris, kur valstis informē par jaunām iniciatīvām jeb apņemšanās, kā arī Eiropas Ilgtspējīgas attīstības nedēļa, kura norisinās katru gadu septembra mēnesī.
Ilgtspējīgas attīstības komisija iepazinās ar Ekonomikas ministrijas veikto pētījumu par darba tirgus prognozēm līdz 2040. gadam. Ministrija norādīja, ka darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstība var palielināt darba tirgus reģionālās atšķirības. Kā arī iedzīvotāju skaita lejupslīde laika periodā līdz 2040. gadam kļūst lēnāka, tomēr turpinās sabiedrības novecošanās un samazinās darbspējīgo iedzīvotāju skaits, kas ietekmēs kopējo darbaspēka piedāvājumu.
Diskusijas laikā komisijas deputāti pievērsa uzmanību vidējā un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm, ka ir sagaidāms iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, inženierzinātņu speciālistiem un pēc darbaspēka ar profesionālo izglītību. Ar vidējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni būs darbaspēka pārpalikums.
Komisijas deputāti no atbildīgajām institūcijām līdz rudenim sagaida konkrētus, sistemātiskus piedāvājumus izstrādājot rīcībpolitikas dokumentus vismaz 10 gadus uz priekšu.
Komisija aicina Ministriju, sadarbojoties ar Labklājības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, iepazīstināt Ilgtspējīgas attīstības komisiju ar cilvēkkapitāla attīstības plānu. Iekļaujot finansējuma piešķiršanu plānotajām programmām nākamajiem trim gadiem un iepazīstināt ar detalizētu sagaidāmo rezultātu izklāstu. Komisijas sēde plānota 2023. gada 27. septembrī
2023. gada 25. janvāra Ilgtspējīgas attīstības komisijas ( turpmāk – Komisija) sēdē komisijas deputāti uzdeva Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai un AS” Altum” sagatavot atbildes uz komisijas jautājumiem par mājokļa pieejamību un atbalsta rīkiem mājokļa iegādei. Ekonomikas ministrijai bija jāsagatavo konkrēti priekšlikumi, kā sasniegt rezultatīvus rādītājus ceļot vismaz 1000 jaunu mājokļu gadā, ne tikai Rīgā, bet arī reģionos, kā arī bija jāizstrādā priekšlikumi investīcijām un valsts atbalsta programmām mājokļa pieejamībai līdzvērtīgi visā Latvijas teritorijā.
Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors M. Auders informēja, ka ministrija ir devusi priekšlikumus valdības rīcības plānam par mājokļa jautājumiem. Ministrija prognozē, ka 1000 jaunu mājokļu gadā ir iespējams realizēt.
Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi zemas īres maksas programmu, kura drīzumā nonāks valdībā. Mājokļu attīstības pieejamības fonds ir viens no prioritātēm, kur būs programmas aprobācija par zemu īres maksu. Bankas kopā ar ministrijām izskatīs konkrētus priekšlikumus un virzīs izmaiņas uz hipotekāro kredītu attiecībā uz mazāku darījumu kreditēšanu, tai skaitā izvērtēs programmu uz patēriņa kreditēšanu uz mazākajiem aizdevumiem, kas būtu vērsti uz attiecīgi mazāku darījumu finansēšanu. Ekonomikas ministrija piedāvā jaunajiem speciālistiem noteikt vienreizēju maksu par garantijas izsniegšanu 2,5% apmērā no piešķirtās garantijas summas, atbrīvot no valsts nodevas par ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, noteikt valsts nodevu par īpašuma tiesību uz nekustamo īpašumu nostiprināšanu zemesgrāmatā 0.5% no nekustamā īpašuma vērtības (euro), ja nekustamā īpašuma vērtība nepārsniedz 100 000euro. Kā arī piedāvā palielināt garantiju atbalstu reģionos ģimenēm ar bērniem.
25. janvāra sēdē tika uzdots izskatīt problemātiku par pašvaldību ierobežotajām iespējām uzņemties aizdevumu saistības, lai pilnvērtīgi realizētu dzīvojamā fonda atjaunošanas un mājokļa pieejamības politiku savā teritorijā – Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar ALTUM izvērtēt visas iespējas samazināt pašvaldību galvojumu īpatsvaru (apmēru) pašvaldību saistībās aizdevumiem mājokļa pieejamības projekta īstenošanai. Būtiski nesašaurināt pašvaldību iespējas ņemt aizdevumu arī citu infrastruktūras objektu būvniecībai, kas būtiski mājokļu pieejamības projektu īstenošanai. Deputāti lūdza sniegt informāciju par pašreizējo regulējumu un situāciju pašvaldībās attiecībā uz galvoto aizdevumu apmēru un slogu pašvaldību budžetiem tieši dzīvojamā fonda nodrošinājuma sakarā.
Finanšu ministrijas Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore I. Komisāre informēja, ka pašvaldības daudzdzīvokļu celtniecības projektu var realizēt, iesaistot savas kapitālsabiedrības. Kopš 2019. gada ministrijai ir iespējas pašvaldībām sniegt galvojumus savām kapitālsabiedrībām ar galvojumu samazinātā apmērā attiecināt uz pašvaldības saistībām. Diemžēl neviena no pašvaldībām nav griezusies pie ministrijas ar šādu vēlmi sniegt galvojumus savai kapitālsabiedrībai.
Deputāti uzsvēra, ka nepieciešams daudzdzīvokļu īres dzīvokļus jau paredzēt daudzbērnu ģimenēm. Tāpat ministrijām kopā ar banku sektoru jāmeklē labākais risinājums dzīvokļu kreditēšanai. Ministrijas un banku sektors apstiprināja, ka risinās jautājumu par patēriņa kredīta izmatošanu mazākajiem aizdevumiem.
Klimata un enerģētikas ministrijas un Finanšu ministrijas pārstāvji iepazīstināja Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputātus ar "Re Power EU" programmā pieejamo līdzekļu efektīvu izmantošanu Latvijas ekonomikas ilgtspējai, IKP pieaugumam un dabai draudzīgas enerģētikas attīstībai. Deputāti uzklausīja ministrijas pārstāvju ziņojumus un atbildes uz konkrētiem Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputātu iepriekš iesniegtajiem jautājumiem attiecībā uz Latvijas plānu zaļās enerģijas ražošanas jomas attīstībai.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti rosināja Klimata un enerģijas ministrijai līdz šā gada 1. septembrim sagatavot skaidru plānu zaļās enerģijas ražošanai un ekosistēmas izveidei Latvijā. Komisijas deputāti arī norādīja, ka šādam plānam jābūt balstītam uz konkrētiem pētījumiem par zaļās enerģijas ražošanas nepieciešamību un lokācijām, un ģenerēšana jaudu plānā, lai nopietni lēmumi par šīs jomas attīstību būtu datos balstīti un pamatoti.
Komisija sagaida Klimata un enerģijas ministrijas ziņojumu par rezultātiem pēc rezervācijas jaudu precizēšanas, stājoties spēkā maksājumam par katru rezervēto MW no 01.04.2023. Papildus, komisija sagaida ziņojumu no Finanšu ministrijas par piedāvājumu 123,79 miljonu EUR RePower EU projektu līdzekļu sadalījumu. Komisija uzsvēra, ka nepieciešams izvērtēt iespējamajās papildus investīcijas Latvijas energosistēmā, ko paredz Atveseļošanas un noturības fonds un RePower projekti, Latvijas enerģētiskās neatkarības, ekonomikas konkurētspējas, ilgtspējas un iedzīvotāju enerģijas izmaksu samazināšanai.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics norādīja, ka Latvijai ir jāizstrādā zaļās enerģijas ražošanas plāns, jānosaka visu pušu atbildības, lai veicinātu gan valsts akciju sabiedrību, gan mūsu uzņēmēju un iedzīvotāju pēc iespējas lielāku saražotās enerģijas apjomu. Ir jārada apstākļi, ka katrs saražotais elektrības kilovats tiek gaidīts un dod pienesumu mūsu valstij. Kritiski svarīgs ir banku sektora, atbildīgo ministriju un “Altum” atbalsts ilgtspējīgu zaļās enerģijas projektu finansēšanai Latvijā. Valstij jāuzņemas vadošā loma finansēšanas pieejamības veicināšanā. Efektīva uzņēmumu kreditēšanas politika var palīdzēt uzņēmumiem attīstīties un izaugt, veicinot valsts ekonomikas izaugsmi.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti šodien iepazinās ar finanšu sektora ilgtspējīgas attīstības politiku un ietekmi uz Latvijas ekonomiku, norādot, ka viens no ekonomikas atpalicības iemesliem ir finanšu resursu nepieejamība un kapitāla nepietiekamība.
martā, lēma aicināt vadošās finanšu sektora institūcijas aktīvāk meklēt risinājumus, lai uzlabotu kreditēšanas pieejamību uzņēmējdarbības attīstībai.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics uzsvēra, ka jau iepriekš secināts, ka šai jautājumā atbildība jāuzņemas visām pusēm, gan Latvijas Bankai, Tieslietu ministrijai un Finanšu ministrijai, gan arī Latvijas Finanšu nozares asociācijai. Šodien vajadzēja būt atbildēm par to, vai finanšu sektora attīstības plānā ietvertās risināmās problēmas un kreditēšanas vides pilnveidošanas mērķi ir sasniegti. Latvijas ekonomikai, ejot ārā no šī brīža recesijas, izšķiroši svarīga būs uzņēmējdarbības kreditēšanas un finanšu pieejamības konkurētspēja ar citām Eiropas valstīm. Līdz šim tas tā nav bijis.
Komisijas deputāti nolēma no atbildīgajām institūcijām līdz maijam sagaidām konkrētu piedāvājumu tam, kā plānots veicināt konkurenci banku sektorā, risināt kapitāla nepietiekamības jautājumu Latvijas uzņēmumiem un veicināt konkurētspējīgas kredītpolitikas attīstību. Tāpat būtiski, kādas konkrētas iespējas būs Latvijas uzņēmējiem veidot zaļās enerģijas projektus.
Komisijas deputāti atzīmēja problēmas riska kapitāla un kreditēšanas pieejamībā, ņemot vērā augstos kredītu procentus salīdzinājumā ar vidējiem radītājiem Eiropā.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics atzīmēja, ka patlaban Latvijā realizēt zaļos projektus var galvenokārt ārvalstu investori, kam ir iespēja saņemt lētākus kredītus un līdzfinansēt projektu, izmantojot apjoma priekšrocības. Līdz ar to kritiski svarīgs ir jautājums par to, kāds būs banku sektora, atbildīgo ministriju un “Altum” piedāvājums ilgtspējīgu zaļās enerģijas projektu finansēšanai Latvijā.
KOMISIJAS LĒMUMS
Ilgtspējīgas attīstības komisijā nolēma aicināt līdz maijam Latvijas bankai, Finanšu un Ekonomikas ministrijām, sadarbībā ar citām iesaistītajām ministrijām un pusēm, sniegt redzējumu un rīcības plānu konkurētspējīgas kredītpolitikas nodrošināšanai Latvijā.
Vairāk rakstu...
