Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

      Ilgtspējīgas attīstības komisija turpina skatīt Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējuma sadaļu Nevienlīdzības mazināšana apakšsadaļu mājokļa pieejamība reģionos (īres mājokļi).

     Ekonomikas ministrijas pārstāvji piedāvā Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānā iekļaut atbalsta pasākumu zemu izmaksu īres māju būvniecībai. Šim mērķim EM rosina novirzīt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējumu 42,9 miljonu eiro apmērā, sniedzot ilgtermiņa aizdevumus ar granta elementu nekustamā īpašuma attīstītājiem zemu izmaksu īres mājokļu būvniecībai, lai sekmētu īres mājokļu pieejamību mājsaimniecībām ar nepietiekamiem ienākumiem. Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības jautājumos A. Salmiņš atzīmēja, ka visi EM piedāvātie atbalsta veidi ir pareizi un pamatoti, tomēr jautājums esot par EM sagatavoto atbalsta veidu apmēru tieši attiecībā uz jaunu īres namu būvniecību. Pašvaldību interese par īres namu būvniecību ir ļoti liela.

         Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis un deputāti uzklausīja EM piedāvājumu, bet aicināja nosūtīt vienas nedēļas laikā deputātiem un komisijai vairākus precizējumus par dažādu izmaksu pamatotību un vienojās par attiecīgo jautājumu sasaukt atkārtotu komisijas sēdi.

 

    Ilgtspējīgas attīstības komisija turpina atkārtoti skatīt Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējuma sadaļu veselība. Veselības ministrijas Investīciju un Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamenta direktore, ES fondu ieviešanas nodaļas vadītāja A. Tomsone pastāstīja, ka no ANM līdzekļiem veselības nozarē plānots īstenot trīs reformas un veikt investīcijas slimnīcu infrastruktūrā. No Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) atvēlētajiem līdzekļiem veselības nozarē plānots īstenot trīs reformas, veikt investīcijas slimnīcu infrastruktūrā un īstenot vairākus pētījumus. Ministrijas projektiem kopumā paredzēti 181,5 miljoni eiro. No tiem 10 miljoni paredzēti komponentei "Digitālā transformācija" un atlikusī summa komponentei "Veselība".

        No VM piešķirtajiem līdzekļiem tiks īstenota reforma uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju, noturību. Reformai paredzēts atvēlēt 3 870 000 eiro. No šīs summas lielākā daļa jeb 1 955 000 eiro paredzēti genomu sekvenēšanai, 500 000 eiro - vienotu principu izstrādei onkoloģijas jomā, 350 000 eiro - rekomendāciju izstrādei epidemioloģisko prasību nodrošināšanai, 350 000 eiro - efektīvu integrētu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas modeļa izstrādei un 715 000 eiro paredzēti pētījumiem.

      Komisijā šodien sprieda par kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un gatavību epidemioloģiskajām krīzēm, caur ANM plānu. Vienlaikus no ANM līdzekļiem 158 miljonus eiro VM plāno novirzīt investīcijām. VM to raksturo kā atbalstu veselības aprūpes infrastruktūras stiprināšanai, lai nodrošinātu visapatverošu ilgstpējīgu integrētu veselības pakalpojumu, mazinātu infekciju slimību izplatību, kā arī nodrošinātu epidemioloģiskās prasības. Pa šo summu kopumā plānots uzlabot infrastruktūru 58 iestādēs. Lielākā daļa summas jeb 82,6 miljoni eiro paredzēti Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcai, 30,6 miljoni eiro - Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcai (PSKUS), 18,9 miljoni eiro - Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai (BKUS), vēl 17,3 miljoni eiro paredzēti reģionālajām slimnīcām, kamēr 8,5 miljonus eiro plānots atvēlēt sekundāro ambulatoro valsts apmaksāto pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras uzlabošanai.

    Vienlaikus komisijas deputāti pauda bažas, vai iezīmētais finansējums reģionālajām slimnīcām plāna ietvaros būs pietiekams.

 Uzklausot atbildīgo ministriju pārstāvjus un citas pieaicinātās personas, deputāti nolēma lūgt Ministru prezidentam:

 1) konceptuāli atbalstīt reformas “Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja, noturība” Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) ietvaros 158 milj, eiro investīcijas trīs Latvijas centrālo slimnīcu infrastruktūras stiprināšanai;

 2) Izvērtēt vai reformas “Uz cilvēku centrētas, visaptverošas, integrētas veselības aprūpes sistēmas ilgtspēja, noturība” paredzētais finansējums reģionālajām slimnīcām plāna ietvaros ir pietiekams.

 

      Ilgtspējīgas attīstības komisija turpina skatīt Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējuma sadaļu Klimata pārmaiņas un ilgtspēja. Šoreiz uzklausot Ekonomikas ministrijas pārstāvju stāstot par biometāna flagship projektu, atjaunojamie energoresursi (AER), ražošanas zaļināšanu un energoefektivitāti.

        Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis secināja, ka ministrijas parakstās uz kaut kādām iniciatīvām, pieņemot, ka tās saņems finansējumu no valsts budžeta, kādu to pieprasīs, kaut gan zina, ka naudu no valsts budžeta nesaņems. Lai tās savus mērķus finansētu, teiks, mēs esam pieprasījuši, bet Finanšu ministrija mums naudu nav piešķīrusi. Valsts ir pilna ar ambicioziem mērķiem klimata jomā, citās jomās, kuras nav realizētas. Es vēlētos, lai deputātiem būtu daudz lielāka izpratne par to, uz ko mēs esam parakstījušies, kādas ir alternatīvās iespējas un kādi ir tie ceļi kā mērķus sasniegt, vai tā ir energoefektīva efektivitāte, biodegvielas izmantošana vai biometāns. Kādas ir tās izmaksas, šodienas izmaksas, kapitāla izmaksas un nākotnes izmaksas, ja tās prasa kaut kādas subsīdijas un kas notiek, ja nesaņemam subsīdijas. Gribētu arī zināt, kādu iespaidu tas atstās uz ekonomiku, tautsaimniecību, vai tā sadārdzinās elektroenerģiju, vai vēl kaut ko sadārdzinās.

    Komisija uzklausot sniegto, informāciju secināja, ka pašlaik nevar ne noraidīt, ne atbastīt biometāna flagship projektu, (AER), ražošanas zaļināšanu un energoefektivitāties projektus.

 

    Ilgtspējīgas attīstības komisijas atkārtoti skatīja jautājumu par bērnu labklājību valstī un demogrāfiju, NAP 2021-2027 kontekstā, kura skatīja 2019.gada 12.jūnijā. Šoreiz ministrijām bija jāsagatavo informācija, kas ir mainījies par šo gadu un kas plānots īstenot tuvākajā laikā.

    Komisija sēdē uzklausīja atbildīgās ministrijas par pasākumiem bērnu labklājības veicināšanā, kā arī valsts demogrāfijas attīstībai Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027.gadam ietvaros.

      Komisijas deputāti uzsvēra, ka progresa paātrināšanai nepieciešama steidzama starpnozaru sadarbība, un plāna izstrādē iesaistītajiem jānorāda turpmākie darbības mērķi un uzdevumi, lai nodrošinātu ģimeņu un bērnu labklājību valstī. Kā arī atbildīgām ministrijām jāpaātrina bērnu un ģimenes attīstības pamatnostādņu izstrādi. Jo pašlaik nav izstrādāti un sabiedriskajai apspriedei nodoti politikas plānošanas dokumenti ģimenes un bērnu labklājības jomā, kas kavē ieviest daudzveidīgu un nepieciešamu atbalstu.

       Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja biedre I.Ikstena norādīja, ka diemžēl ministrijas pārstāvju paustais komisijas sēdē nav spējis pilnībā pārliecināt deputātus par to, ka pieejamie pakalpojumi bērniem, jauniešiem un ģimenēm ir pieejami arī ikdienā, ko apliecina arī vecāki, kuri rūpējas par bērniem ar invaliditāti.

       Lai veicinātu pakalpojumu pieejamību bērniem ar invaliditāti, būtiski lēmumu pieņemšanas procesā komisija uzklausīja bērnu vecākus, jo tie vislabāk saprot reālo situāciju.

       Komisijas deputāti iepazīstoties ar ministriju sniegto informāciju izglītības, veselības un labklājības jomā, priecē ieplānoto pasākumu skaits. Tomēr, pievēršoties jautājumiem, kas skar bērnus ar invaliditāti, joprojām pastāv vairāki neatrisināti jautājumi, tostarp saistībā ar asistenta pakalpojumu pieejamību, kā arī deinstitucionalizācijas projekta virzību.

        Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja biedre I.Ikstena akcentēja arī nepieciešamību papildināt priekšrocību klāstu “Goda ģimenes” programmas ietvaros, kura no šī gada pieejama ne tikai daudzbērnu ģimenēm, bet arī tām, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti.

Klātesošie diskutēja arī par jautājumiem saistībā ar atbalstu cilvēkiem ar retām slimībām, programmām, kas paredzētas jauniešu bezdarba samazināšanai un izglītības sistēmas pilnveidi.

Komisija savā darbakārtībā pie šiem jautājumiem atgriezīsies atkārtoti, lai sekotu līdzi veiktajiem uzlabojumiem un pārliecinātos par ministriju sadarbību.

   Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē turpināja skatīt jautājumus par ANM plāna finansējuma sadalījumu veselībai. Veselības ministrijas(VM) Investīciju un Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamenta direktore Agnese Tomsone deputātus iepazīstināja ar VM redzējumu par kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību un gatavību epidemioloģiskajām krīzēm, ANM plāna ietvaros. Atklājot, ka mehānisma līdzekļus plānots atvēlēt trīs universitāšu un septiņu reģionālo slimnīcu stiprināšanai.

   A.Tomsone atzina, ka universitāšu slimnīcās vairāk plānots investēt, jo tām ir lielāka ietekme un arī lielāks gultu skaits. Tāpat, gatavojot pieprasījumus nākamajiem plānošanas periodiem, varētu paredzēt līdzekļus arī reģionālajām slimnīcām, iespējams, kā vienu no kritērijiem iekļaujot arī Covid-19 gultu skaitu.

     Kopumā ministrija iezīmējusi trīs virzienus atveseļošanās un noturības mehānisma līdzekļu izlietojumam kopumā 213 miljonu apmērā. Pirmais virziens ir integrētu veselības aprūpes pakalpojumu attīstība, kas paredz ieguldījumus universitāšu slimnīcu un reģionālo slimnīcu infrastruktūrā. Otrais virziens iezīmēts veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšana epidemioloģiskajām krīzēm. Šajā kontekstā plānoti ieguldījumi epidemioloģiskās drošības stiprināšanā universitāšu un reģionālo slimnīcu infrastruktūrā, kā arī ieguldījumi ambulatoro iestāžu vides pieejamībā. Trešais virziens norādīts veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas modeļu attīstība, kas paredz pakalpojumu modeļu izstrādi un pilotēšanu, kā arī ārstniecības personu tālākizglītības modeļu ieviešanu. Citastarp plānots arī pilnveidot onkoloģisko slimību ārstniecību.

      Savukārt VM darbības programma paredz, ka tiks veikta primārās veselības aprūpes attīstība un digitalizācija, kā arī Neatliekamā medicīniskā palīdzības dienesta un hronisko slimo pacientu aprūpes attīstība. Tāpat arī iezīmēta turpmākā cilvēkresursu pilnveide, kas paredz tālākizglītības pasākumus, atbalstu rezidentūrām un ārstniecības personu piesaisti.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis aicina vēlreiz apspriest VM plānus kādā no nākošajām komisijas sēdēm, jo pašlaik neatbalsta VM redzējumu.

 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv