Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
Zemkopības ministrijas pārstāvji informēja par Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna pasākumiem 2024.gadā. Par paredzēto 2024.gada valsts budžetā iekļauto finansējumu lauksaimniecības attīstības veicināšanai, lai veicinātu Latvijas ilgtspēju. Zemkopības ministrijas budžeta izdevumi uz 2024. gada valsts budžeta projektu sastāda pamatfunkciju nodrošināšana 1 58 99 34 93 EUR (19%) un Eiropas Savienības politiku instrumenti un pārējās ārvalstu finanšu līdzfinansētie projekti 6 95 01 80 52 EUR (81%). Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023 – 2027 apstiprināts 2022.gada 11.novembrī un stājas spēkā no 2023.gada 1.janvāra. Latvijas KLP stratēģiskais plāns 2023.-2027.gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecības, kā arī lauku attīstības jomā. Tā mērķi ir turpināt sniegt pietiekamu atbalstu lauksaimniekiem, lai tie spētu nodrošināt iedzīvotājiem pieejamu mūsu valstī ražotu pārtiku, kas ir droša, kvalitatīva un par pieejamu cenu. Latvijas lauksaimnieku un pārtikas ražotāju konkurētspējas uzlabošana, strādājot pie efektīvas resursu izmantošanas, ieguldījumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un klimata pārmaiņu mazināšanā. Turpināt sekmēt saimnieciskās dzīves nodrošināšanu laukos – infrastruktūras uzturēšanu, apdzīvotības saglabāšanu.
Instrumenti pārejai uz ilgtspēju no kopējās lauksaimniecības politikas ietvara būs pastiprinātas nosacījumu sistēmas prasības, investīcijas zaļās un digitālās tehnoloģijās un praksē, t.sk., atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā, atbalsts ilgtspējīgām praksēm kā precīzā lauksaimniecība, bioloģiskās lauksaimniecība – ekoshēmas un agrovide, atbalsts ilgtspējīgai mežsaimniecībai, konsultācijas, zināšanu pārnese, inovācijas un atbalsts īso piegādes ķēžu veicināšanai (LEADER).
Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna pasākumu devums EK Zaļā kursa mērķu sasniegšanā ir par 50% samazināt ķīmisko pesticīdu kopējo izmantojumu un samazināt bīstamāko pesticīdu izmantojumu, Latvijā samazinājums par 18%. Par 50 % samazināt barības vielu zudumu, turklāt nodrošinot, ka nepasliktinās augsnes auglība. Tādējādi līdz 2030.gadam mēslošanas līdzekļu izmantošana tiks samazināta par vismaz 20%, Latvijā Lietojuma samazinājums paredzēts par 18,3%. 25% ES lauksaimniecības zemes izmantot bioloģiskajā lauksaimniecībā, Latvijā paredzēts, ka bioloģiski apsaimniekotās LIZ īpatsvars pieaugs līdz 20% 2027.gadā. Par 50% samazināt lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūrai paredzētu antimikrobiālo līdzekļu pārdevumu, Latvijā paredzēts nodrošināt antimikrobiālo līdzekļu pārdošanas apjomu references rādītāja nepaaugstināšanos. 10% lauksaimniecības zemes platību padarīt par tādām, kurās ir daudzveidības ziņā augstvērtīgi ainavas elementi, Latvijā jau šobrīd Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) īpatsvars ar dažādām ainavas iezīmēm jau ir 16,8 %. 100% piekļuve ātram platjoslas internetam lauku apvidos līdz 2025.gadam, Latvijā paredzēts sasniegt ar ERAF un Atveseļošanās un noturības mehānisma pieejamo finansējumu. Lai saņemtu platībmaksājumus pilnā apmērā, lauksaimniekam ir jānodrošina nosacījumu sistēmas prasību izpilde. Nosacījumu sistēma aptver konkrētas jomas - klimats un vide, tostarp ūdens, augsne un ekosistēmu bioloģiskā daudzveidība; sabiedrības veselība un augu veselība un dzīvnieku labturība.
Ieviešot kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plānu ir paredzēts sasniegt 88,81% no LIZ jeb 1,74 milj.ha, kur būs nodrošināti laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarti, izpildot pamatnosacījumus, tiks atbalstīts 368 000 ha bioloģiskās lauksaimniecības platība, apmācīti un konsultēti 23 000 lauku uzņēmēju.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics uzsvēra, ka svarīgi ir sekot līdzi Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāna 2023. – 2027.gadam vidējā termiņa izvērtējumam. Pēc sniegtās informācijas ZM sagatavos vidējā termiņa izvērtējumu līdz 2025.gada februārim. 2025.gada pavasarī Ilgtspējīgas attīstības komisijas atkārtoti aicinās ZM, lai iepazītos ar starpziņojuma , kā izvirzītie mērķi tiek sasniegti.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde ( turpmāk – Komisija) iepazinās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk - LDDK) sniegto informāciju par Latvijas ekonomikas ilgtermiņa konkurētspējas noturību Baltijas reģionā.
LDDK priekšlikums ir nepieciešamība uzlabot darbaspēka nodokļu un darbaspēka izmaksu konkurētspēju, lai to nodrošinātu piedāvā samazināt efektīvās darbaspēka nodokļu likmes un diferencēto ar IIN neapliekamo minimumu (turpmāk - NM) aizstāt ar fiksētu NM. Vienlaikus LDDK uzsvēra izteikto darbinieku ar IIN neapliekamo ārstniecības un ēdināšanas izdevumu limitu pārskatīšanu, kas šobrīd noteikts 40 eiro mēnesī, turklāt šis līmenis nav pārskatīts kopš 2016. gada un neatbilst mūsdienu realitātei.
LDDK priekšlikums ir darba devēju izmaksas, kas saistītas ar darba nespēju un slimojošo darbinieku aizvietošanu, rosinot samazināt darba devēju apmaksāto darba nespējas dienu skaitu un veicināt veselības aprūpes pieejamību.
LDDK vērsa uzmanību uz nepieciešamību veicināt līdzdalību nodokļu maksāšanā, kā pamatproblēmas uzsverot parādos nonākušo iedzīvotāju atgriešanu formālajā ekonomikā un nodokļu nomaksas vienkāršošanu, padarot to saprotamu un ērtu. LDDK atsaucās uz Finanšu ministrijā notikušo nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupu un uzsvēra vienu no tajā apspriestajiem uzdevumiem konsolidēt mazo nodokļu režīmus, to darot sociāli atbildīgā veidā.
LDDK priekšlikumi pirmkārt ir uzlabot darbaspēka nodokļu un darbaspēka izmaksu konkurētspēju, tas nozīmētu efektīvu darbaspēka nodokļu likmju samazināšanu, diferencētā ar IIN neapliekamā minimuma (NM) aizstāšana ar fiksētu NM - kā viens no potenciālajiem risinājumiem, darbinieku ar IIN neapliekamo ārstniecības un ēdināšanas izdevumu limitu paaugstināšana (šobrīd – 40 € / mēnesī), otrkārt samazināt darba devēju izmaksas, kas saistītas ar darba nespēju un slimojošo darbinieku aizvietošanu, darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu skaita samazināšanu, veselības aprūpes pieejamības veicināšanu, treškārt veicināt līdzdalību nodokļu maksāšanā, parādos nonākušo iedzīvotāju iesaiste («legalizēšanās»), vienkārši, saprotami un ērti nomaksājami nodokļi, mazo nodokļu režīmu konsolidācija sociāli atbildīgā veidā.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs aicina uzņēmējus pārstāvošas organizācijas iesniegt likuma grozījumus uz budžeta otro lasījumu, kā arī aicina pievērst uzmanību LDDK priekšlikumiem, ar kuriem ir iespējams iepazīties Komisijas mājaslapā.
Ilgtspējīgas attīstības komisijai (turpmāk – komisija) Ekonomikas ministrijas ( turpmāk – EM) pārstāvji atbildēja uz jautājumiem kādas aktivitātes 2024 gada budžetā nodrošina ekonomikas ilgtspēju? Kādas pozīcijas 2024. gada budžetā veicina Latvijas uzņēmumu ilgtspēju - eksporta, inovāciju un investīciju apjomā un kādi rādītāji nodrošina: resursu pieejamību un resursu izmaksas, finansējuma pieejamību un finansējuma izmaksas, zināšanu pieejamību un to izmaksas, kvalificēta darbaspēka pieejamību un izmaksas, valsts darbības efektivitāti un ar to saistītās izmaksas, nodokļu sistēmas efektivitāti un nodokļu izmaksu konkurētspēja Baltijas reģionā. Kādi atbalsta pasākumi 2024 gada budžetā liecina par ekonomisko izrāvienu un ekonomikas ilgtspēju, kas tieši ietekmēs Latvijas uzņēmumus. Kādi atbalsta iniciatīvas plānotas eksporta veicināšanai, inovāciju veicināšanai un investīciju veicināšanai: startapiem, individuāliem darba veicējiem, maziem uzņēmumiem, vidējiem uzņēmumiem, lieliem uzņēmumiem, eksportējošiem uzņēmumiem. Kādas pozīcijas budžetā liecina par īpaša atbalsta pieejamību reģionālajai uzņēmējdarbības ilgtspējai.
EM informēja par Latvijas ekonomikas un uzņēmumu konkurētspējas ilgtermiņa noturību. Nacionālā industriālā politikas pamatnostādnes 2021-2027.gadam mērķis ir palielināt eksporta apjomu līdz 39 miljardiem EUR un palielināt pētniecības un attīstības izdevumus līdz 600 miljoniem EUR. Nākamajos 7 gados paredzēt investēt 1,6 miljr. EUR Latvijas tautsaimniecībā no atveseļošanas un noturības mehāniska plāna. Plāna galvenie virzieni ir cilvēkkapitāls, inovācija, biznesa vide un eksports.
Digitālai transformācijai no ES finansējuma paredzēts finansējums 183,5 miljoni eiro, produktivitātei 543.6 miljoni eiro, nevienlīdzības mazināšanai 205,5 miljoni eiro un energoefektivitātei 673.1 miljons eiro. Vidējiem un lieliem uzņēmumiem no valsts budžeta ir paredzēts 182.5 miljono eiro investīcijas piesaistei, kā arī aizdevumi ar kapitāla atlaidi līdz 30%, paredzēts ieguldījumiem jaunos pamatlīdzekļos (ražošanas un tehnoloģijās iekārtās un tehnoloģiskajās iekārtās, datorprogrammēšanas iekārtās un palīgiekārtās) kā arī ēkās un būvēs. Valsts pētījumu programma pētniecības organizāciju komerciālas ievirzes pētniecības projektu īstenošanai biomedicīnas un viedo materiālu jomā paredzēts 2024.gadā – 4 miljoni eiro, 2025.gadā – 10 miljoni eiro un 2026.gadā – 8 miljoni eiro. Sasniedzamie rezultāti balstīti uz divām jomām Biomedicīna un Viedie materiāli. Eksporta veicināšanai no valsts budžeta paredzēti 6 miljoni eiro. Finansējums paredzēts investīcijas viedās specializācijas jomās, liela mēroga multiplikatoru/biznesa konsultantu pasākumiem Latvijā, 50 kvalitatīvu investīciju piesaistei, investīciju datu bāzēm, investīciju signāliem, 3 RIS3 nozaru biznesa forumiem Latvijā (esošo forumu kapacitātes stiprināšana), iepircēju vizīšu uz Latviju organizēšanai, atbalsts lielo komersantu, dalībai starptautiskajās izstādēs LIAA organizētajos nacionālajos stendos un profesionālu konsultantu piesaistei biznesa partneru atrašanai. Jaunuzņēmumu attīstībai no valsts budžeta paredzēts 0.4 miljoni eiro. Atbalsta mērķis jaunuzņēmumu konkurētspējas un skaita palielināšana piesaistot ārvalstu investīcijas.
EM informēja par finansējuma atbalstu digitālai transformācija, mazo un vidējo uzņēmumu inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai, tūrisma produktu attīstībai (klasteri), finanšu instrumentiem un atbalstu inovācijām un pētniecībai.
Sasniedzot 2029.gadu digitālā transformācijai attīstībai būs 100 miljoni eiro piesaistītās privātās investīcijas, 300 miljoni eiro eksporta apjoma pieaugums un 4200 apmācīti uzņēmumu darbinieki. Produktivitātei 2029.gadā būs 800 miljardi eiro piesaistītās privātās investīcijas, 700 miljoni eiro eksporta apjoma pieaugums un 2735 jaunizveidotās darba vietas. Nevienlīdzības mazināšanai un energoefektivitātei 2029.gadā būs 13 450 uzlabota mājokļu energoefektivitāte, 3 480 CO2 kopējais aplēsto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums un 16 696 MWh/gadā saražotā atjaunojamā enerģija.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs secināja, ka Latvija atpaliec no Igaunijas un Lietuvas par diviem gandrīz visās nozarēs. Lūdz EM sniegt informāciju, kas Latvijai būtu jādara, lai sasniegtu tādus rezultātus, kā kaimiņu valstīs.
EM skaidroja, ka konkurētspēja nav tikai sasniedzamie rezultāti, izejot no esošajām programmām, bet to ietekmē kopējā nodokļu politika. Valdība izskatīja ziņojums no Finanšu ministrijas par fondu apguvi, un jau pirmās lietas ir identificēts, ka šie procesi ir par lēnu, par birokrātisku.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti nolēma uzklausīt nākamā gada sākumā EM piedāvājumu identificēt birokrātisko slogu, kāpēc fondu apguve ir par lēnu. Tāpat Komisija sagaida ziņojumu par rezultatīviem rādītājiem dinamikā no 2023.gada līdz 2029.gadam (NAP2027 ietvarā), lai secinātu, kas vēl ir uzlabojams, vai tiecamies sasniegt izvirzītos mērķus.
Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) pārstāve L. Liepa informē komisijas deputātus par plānotajiem finansējuma pasākumiem ģimenēm ar bērniem 2024.gadā un 2024.-2026.gada budžeta ietvarā. LM ir noteikusi prioritāros pasākumus 2024.gadam, tas būtu bērnu aizsardzības un atbalsta sistēmas pilnveide un “Bērna mājas” pakalpojuma darbības nodrošināšana, kur ir paredzēts 2.1 miljonu eiro. Plānots pārveidot Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekciju no uzraugošas iestādes uz bērniem, pusaudžiem, jauniešiem, ģimenēm un speciālistiem atbalstu sniedzošu, izglītojošu, konsultējošu centru. Tiks turpināts “Bērna mājas” pakalpojums, lai sniegtu atbalstu vardarbībā cietušiem bērniem. Viens no “Bērna mājas” pamatuzdevumiem ir palīdzēt sagatavot tiesvedībai derīgas liecības, izdibinot no bērna skaidrojumus tā, lai bērnam nebūtu jāierodas uz tiesu, ja lietā ir uzsākts kriminālprocess. 5.8 miljonu eiro paredzēts atbalsta pasākumiem ģimenēm ar bērniem (piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti palielināšana, valsts atbalsts ar celiakiju slimiem bērniem palielināšana). Sociālās rehabilitācijas pakalpojumam no vardarbības cietušiem bērniem nākamgad būs pieejami 0,25 miljoni eiro. LM paredzējusi 5,5 miljonu eiro līdzfinansējumu pašvaldībām aprūpes mājās pakalpojuma nodrošināšanu bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem. LM bija virzījusi arī vairākas citas iniciatīvas nākamā gada budžeta veidošanas procesā, taču tās nav atbalstītas, piemēram, atbalstu nav guvis priekšlikums palielināt bērna piedzimšanas pabalstu, kam būtu nepieciešami 4,7 miljoni eiro. Valsts atbalsta pilnveidošanai nestrādājošiem bērna invalīda kopšanas pabalsta saņēmējiem pensiju nodrošināšanai bija vajadzīgi 0,5 miljoni eiro, kas netika atbalstīti. Bez finansiāla atbalsta atkal palikuši bērni ar autiskā spektra traucējumiem un citas iniciatīvas, kas atbalstītu ģimenes ar bērniem.
Ekonomikas ministrijas plānotie pasākumi 2024.gadā ir garantiju izsniegšana mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem ( 5,5 milj. euro) un subsīdijas “Balsts” izsniegšana daudzbērnu ģimenēm (3,6 milj. euro).
Izglītības un zinātnes ministrijas plānotie pasākumi 2024.gadā ir dzīves kvalitātes uzlabošana ģimenēs ar bērniem (atbalsts studējošajiem no daudzbērnu ģimenēm) – 8,3 milj. euro (+2,3 milj. salīdzinot ar 2023.g.), atbalsts interešu izglītībai – 26,8 milj. euro, atbalsts profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanai – 28,5 milj. euro (+6,1 milj. salīdzinot ar 2023.g.), valsts atbalsts darbā ar jaunatni – 1,3 milj. euro, atbalsts brīvā laika aktivitātēm saistībā ar ukraiņu civiliedzīvotāju atbalstu – 1,7 milj. euro.
Kultūras ministrijas plānotie pasākumi 2024.gadā ir Latvijas skolas somas pieejamības paplašināšana (1,4 milj. euro), atbalsts ģimenēm ar bērniem valsts teātru un muzeju, koncertorganizāciju apmeklējumam (1,2 milj. euro), nodrošināt mācības/semināru/nodarbības gan pedagogiem, gan jauniešiem, kas ir vērsti uz medijpratības veicināšanu (50 tūkst. euro).
Veselības ministrijas plānotie pasākumi 2024.gadā ir mātes un bērna veselības uzlabošanai (kopējais indikatīvais finansējums 12,4 milj. euro), piemēram, zobārstniecības pakalpojumu pilnveidošana bērniem, plašāka vakcinācijas programma bērniem, finansējums psihiskās veselības uzlabošanai un veselības veicināšanai, iekļaujot pusaudžu klīnisko un veselības psihologu attālināto konsultāciju nodrošināšanu.
Tieslietu ministrijas plānotie pasākumi 2024.gadā ir mediācijas pakalpojuma kā ģimenes strīdu risināšanas metodes nodrošināšana (60 tūkst. euro).
Iekšlietu ministrijas plānotie pasākumi 2024.gadā netika atbalstīts pasākums bērnu noziedzības novēršanas bērnu aizsardzībai pret noziedzīgu nodarījumu (154 tūkst. euro).
Deputāti pauda satraukumu, ka palielinās nabadzības riska indekss nepilnām ģimenēm un daudzbērnu ģimenēm. Nav pieļaujams, ka tiek izmantoti dati no Centrālās statistikas pārvaldes par 2021.gadu, jo dati par 2022.gadu nav pieejami.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics uzsvēra, ka valsts budžetā ir nepietiekams finansējums tautas ataudzei Latvijā. Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027.gadam ir noteikti četri mērķi, kā arī izvirzīti sasniedzamie rezultāti. Konkrēti sēdē tika analizēts pamatnostādņu ceturtais mērķis - tautas ataudze Latvijā, kur nākamā gada budžetā no 20 pamatnostādnēs paredzētajiem uzdevumiem finansējums ir paredzēts tikai četriem.
LM solīja, ka daļai pamatnostādņu uzdevumu īstenošanai tiek plānots piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas kopsēdē Valsts kanceleja (turpmāk – VK) ziņoja par administratīvā sloga un normatīvisma mazināšanas pasākumiem.
U.Mitrevics atgādina par Ilgtspējīgas attīstības komisijā un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā jau iepriekš izdiskutētajiem VK ziņojumiem, tai skaitā valsts pārvaldes modernizācijas plānu 2023.-2027.gadam, saistībā ar plānotajiem risinājumiem administratīvā sloga mazināšanai. Vērš uzmanību uz nepieciešamību nospraust ceļa karti, kā virzīties uz valsts pārvaldes darbības rezultativitātes uzlabošanu, birokrātiskā sloga mazināšanu uzņēmējiem, starpinstitūciju sadarbības stiprināšanu.
J.Citskovskis iepazīstina kopsēdes klātesošos ar VK sagatavoto prezentāciju “Par priekšlikumiem administratīvā sloga mazināšanai” (skat. pielikumu). Akcentē E.Siliņas valdības deklarācijas 35.punktā noteikto apņemšanos mazināt birokrātiju un padarīt elastīgāku valsts pārvaldi, kā arī vairāk uzticēties uzņēmēju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa. Atbilstoši Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas uzdotajam uzdevumam identificēt vienu jomu, kurā būtu nepieciešams prioritāri samazināt administratīvo slogu, VK informē par identificēto prioritāti, proti, būvniecības nozari, un plāniem tuvākā pusgada laikā strādāt ar šo jomu, lai nākamā gada aprīlī VK varētu komisijai ziņot par rezultātiem. Tāpat vērš uzmanību uz papildus VK plānoto vairāku sistēmisku risinājumu īstenošanu, tai skaitā atbalstīt vienotā datu iesniegšanas portāla izveidi; kontrolēt, lai visiem jaunajiem tiesību aktiem tiktu aprēķināts administratīvais slogs, u.c. risinājumiem.
- O.Burovs pauž atbalstu vēlmei būvniecības jomā veicināt investīciju piesaisti, it īpaši akcentē vietējos investorus; uzdod precizējošus jautājumus, vai ir apzinātas iespējamās prioritātes arī citās jomās, tai skaitā nodokļu jautājumos, banku nozarē;
- U.Mitrevics vērš uzmanību uz nepieciešamību strādāt plašākā tvērumā, tostarp akcentē komercbanku sarežģītās prasības, kā arī aicina vērtēt, kas traucē attīstīties uzņēmējdarbībai, kāpēc uzņēmēji atver kontus citās valstīs utml;
- M.Lūse akcentē ietekmes uz vidi novērtējuma procesu; diskutē, vai prasības vides jautājumos tiks samazinātas un uzņēmējiem tās netiks prasīts tik stingri ievērot, vai tomēr administratīvā sloga mazināšanas ietvaros tās tiks saglabātas kā viena no prioritātēm; vai šajā procesā, citastarp, tiks uzklausīts vides organizāciju viedoklis;
- S.Ābrama pauž atbalstu šādai pieejai, identificējot vienu nozari un strādājot ar to kā pilotprojektu, un sagaida konkrētus administratīvā sloga samazināšanas priekšlikumus un rezultātus;
- I.Kažoka atbalsta viedokli konsultāciju procesā administratīvā sloga mazināšanā attiecībā uz ietekmes uz vidi un teritorijas attīstības plānošanu uzklausīt ne tikai uzņēmēju organizācijas, bet arī vides organizācijas, apkaimju organizācijas u.c. iesaistītās puses, kuras ir domājušas ne tikai par birokrātijas mazināšanu, bet arī par to, lai uzceltās būves atbilstu plašākām sabiedrības interesēm. Uzskata, ka šāda pilotprojekta pieeja administratīvā sloga mazināšanai varētu būt laba kā eksperiments, bet neatbalsta to kā sistēmisku pieeju. Valsts kancelejai jau sākotnēji būtu jābūt pieejamai informācijai par tām jomām, kurās ir problēmas un kur procesi buksē un būtu uzlabojami, minēto informāciju regulāri iegūstot, aptaujājot iestādes, iedzīvotājus, nevalstiskās organizācijas, sadarbības partnerus utml;
- O.Feldmane pauž viedokli par administratīvā sloga mazināšanu nekustamo īpašumu attīstības procesā. Akcentē, ka no uzņēmēju puses izpaužas atšķirīga būvniecības jēdziena izpratne nekā no valsts pārvaldes viedokļa. Kopumā normatīvais regulējums ir nevis birokrātisks, bet tas ir tapis, pieņemot, ka katra puse rīkojas labticīgi un jēgpilni. Informē par atsevišķiem normatīvā regulējuma praktiskās piemērošanas aspektiem, tostarp jautājumos par būvniecības ieceres apstiprināšanas termiņiem; paziņošanas procedūru būvniecībā; samērīgumu starp vides aizsardzības jautājumiem un būvniecības attīstību; būvju kadastrālo uzmērīšanu; situācijām ēku īpašumtiesību nostiprināšanā, kad nepieciešams pašvaldības būvvaldes aktīvs lēmums.
O.Burovs aicina klātesošos izteikt viedokļus par izstrādāto priekšlikumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas lēmumam par administratīvā sloga izvērtēšanu vienā jomā/nozarē.
O.Burovs rezumē paustos viedokļus un secina, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija un Ilgtspējīgas attīstības komisija nolemj:
1. Uzdot Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Tieslietu ministriju un Valsts kanceleju, iesaistot uzņēmējus, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārstāvjus, sešu mēnešu laikā izstrādāt risinājumus, kas atvieglotu administratīvo slogu uzņēmējiem nekustamo īpašumu attīstības jomā.
2. Uzdot Valsts kancelejai koordinēt iesaistīto pušu sadarbību risinājumu izstrādē.
3. Uzdot Ekonomikas ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Valsts kancelejai līdz 2024.gada 1.martam informēt komisijas par izstrādātajiem risinājumiem un to ieviešanas plānu (gaitu).
4. Uzdot Ekonomikas ministrijai iepazīstināt iesaistītās komisijas ar uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plānu.
Vairāk rakstu...
