Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas deputāti iepazinās ar demogrāfijas politikas īstenošanu Latvijā.

Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs P. Vilks deputātus informēja, ka darbā ar demogrāfijas uzlabošanas jautājumiem paredzēts strādāt plašākā izpratnē, nevis tikai šauri – par dzimstības veicināšanu, jo risināmie jautājumi skar dažādas nozares. Plānots, ka Labklājības ministrija sadarbībā ar Valsts kanceleju un visām nozaru ministrijām līdz šī gada 1.jūlijam sagatavo vienotu demogrāfijas attīstības ziņojumu un to iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā. Cēlonis zemajam jaundzimušo skaitam meklējams deviņdesmito gadu vidū, kad bija ļoti zemi dzimstības rādītāji. Piemēram, 1998.gadā piedzima nedaudz vairāk kā 18 000 bērni, bet 1987.gadā - 42 000. Demogrāfija ir saistīta gan ar valsts konkurētspēju, gan iedzīvotāju dzīves kvalitāti, līmeni un citiem kvalitatīviem pakalpojumu rādītājiem.

Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja E. Treija gan norādīja, ka zemās dzimstības cēloni nevar meklēt tikai deviņdesmitajos gados. Pēdējo gadu laiku summārais dzimstības koeficients ir nokrities no 1,67 2016.gadā līdz 1,34 šogad. Kritienu ietekmējis gan karš Ukrainā, gan finansiālie apstākļi, tādēļ, viņasprāt, nepieciešams izstrādāt īstermiņa risinājumus, kā nodrošināt finansiālo stabilitāti ģimenēm, lai tās neatliktu lēmumu radīt bērnus. Tāpat valsts uzdevums ir veicināt ģimenes atļauties tik bērnus, cik tās vēlas.

Deputāts J. Grasbergs atzīmēja, ka jau 2012.gadā Latvijā ieslēdzās aktīvāka bērnu politika, ieviešot dažādus pasākumus, piemēram, māmiņu algas un citi īstermiņa risinājumi. Tas veicināja dzimstības pieaugumu līdz 2016.gadam, taču jau 2018.gadā ieviestie pasākumi zaudēja aktualitāti, jo sākās inflācija, skaidroja deputāts. Īstermiņa virzienā skatoties, ja šīs ievirzes pārliktu mūsdienu ciparos, tad jaunās ģimenes sajustu atbalstu no valsts. Šobrīd ģimenē ienāk vēl viens jauns cilvēks, kas jāuztur, bet tās ienākumi samazinās. Vēl ir arī mājokļu nepieejamība.

Komisijas un apakškomisijas deputāti norādīja, ka dzimstības veicināšanai jābūt pirmajai no visām prioritātēm valstī.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics uzsvēra, ka pasākumu īstenošana, kas veicinātu dzimstību, ir jānosaka kā valdības politiskā prioritāte numur 1! Līdz šim gan tas tā nav bijis. Vēl vairāk – Latvijā kopš 2017.gada attiecībā uz dzimstības veicināšanu Latvijā nav bijis neviena stratēģiskā dokumenta. Tāpēc tagad ir pēdējais brīdis šo jautājumu pacelt prioritārā līmenī un nekavējoties ķerties klāt pie konkrētas stratēģijas izstrādes. Taisot jaunus, visaptverošus plānus, kur vairākas ministrijas strādās dažādos un plašos ar demogrāfiju saistītos virzienos, mēs atkal atkāpsimies no visbūtiskākā – mērķētas dzimstības veicināšanas un Latvijas pastāvēšanas ilgtermiņā.

            Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijas priekšsēdētāja L. Gintere apliecināja, ka apakškomisijas deputāti aktīvi sekos līdzi valdības un visu ministriju darbam demogrāfijas politikas īstenošanā. Priekšsēdētāja uzsvēra, ka patlaban dzimstības rādītāji ir viszemākie pēdējos 10 gados – ja 2016.gadā bija 21968 jaundzimušo, tad pagājušā gada 11 mēnešos šis cipars ir samazinājies līdz 13000. Par šo statistiku steigšus ir jāsāk domāt.

Pagājušā gada pavasarī apakškomisijai darbam tika nodota Demogrāfisko lietu centra izstrādātā Tautas ataudzes stratēģija, kas tolaik jau tika sagatavota, sadarbojoties nozaru ministrijām un jomas nevalstiskajām organizācijām.

Satiksmes ministrijas pārstāvji informēja par Nacionālās enerģētikas un klimata padomes Ilgtspējīgas mobilitātes darba grupas mērķu sasniegšanu un īstenojamiem uzdevumiem. Darba grupas virsmērķis ir identificēt un ieviest uz rezultātu vērstus pasākumus ambiciozo transporta piesārņojuma mazināšanas mērķu sasniegšanai esot ne - ETS sektorā, kam jāsamazina -17%. Pasākumi ieviešami mijiedarbībā un veicinot savstarpēju papildināmību starp nacionālā un ES līmeņa plāniem, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūras attīstību, transporta sistēmas lietotājiem un to paradumu izmaiņām, ilgtspējīgas attīstības politikas iniciatīvām, t.sk. reģionālā un pašvaldību līmenī, enerģētikas, t.sk. degvielu politiku un fiskālo politiku

Galvenie rīcības virzieni ir sabiedriskā transporta zaļināšana, pilsētvides mobilitātes veicināšana un autoparka zaļināšana. Sabiedriskā transporta zaļināšanai nepieciešamās investīcijas pārsniedz 10 miljardus eiro. Vienlaikus pieejamais finansējums sabiedriskā transporta zaļināšanai pašreiz ir aptuveni viens miljards eiro. Rīgas zaļināšanas projektu kopējās aplēses pārsniedz 5,5 miljardus eiro, no tiem pieejami 295 miljoni eiro. Lielo sabiedriskā transporta parku atjaunošanai nepieciešami vairāk nekā 500 miljoni eiro, tostarp 100% parka atjaunošanai Rīgā vairāk nekā 200 miljonu eiro apmērā, kā arī aptuveni 200 miljoni eiro trolejbusu un tramvaju parka atjaunošanai. Šim uzdevumam patlaban pieejami 50 miljoni eiro. Vienlaikus dzelzceļa tīkla elektrifikācijai nepieciešami trīs miljardi eiro, no tiem pieejami ir 358 miljoni eiro. Dzelzceļa ritošā sastāva nomaiņa un jauna iegāde tostarp "Rail Baltica" izmaksas ir aptuveni 800 miljoni eiro, no tiem pieejami 95 miljoni eiro.

Satiksmes ministrijas pārstāvji komisijas sēdē akcentēja, ka transporta nozari nevar sakārtot līdz 2030.gadam, jo klimata mērķi ir jāsasniedz visām nozarēm kopumā un nevar skatīties tikai uz transporta nozari atsevišķi.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics uzsvēra, ka pēc laika grafika Nacionālās enerģētikas un klimata plāns (turpmāk – NEKP) līdz martam ir, jābūt visu ministriju darba grupu pasākumu iesniegšana Klimata un enerģētikas ministrijā (turpmāk – KEM). KEM apkopo informāciju un virza uz Ministru kabinetu 2024.gada aprīlī un jūnijā NEKP tiek iesniegts Eiropas komisijā. Ilgtspējīgas attīstības komisija arī turpmāk sekos līdz NEKP plāna izpildei.

 

Klimata un enerģijas ministrijas (turpmāk – KEM) pārstāvji iepazīstina komisijas deputātus ar enerģijas stratēģijas 2020 – 2030 aktuālo statusu. Tieši enerģētika ir Latvijas konkurētspējas pamats un balsts, kas ļauj Latvijas tautsaimniecībai veikt zaļo transformāciju. Latvijas tautsaimniecība un sabiedrība gada laikā iztērē 55 teravatstundas enerģijas. No kopējā apjoma elektroenerģija ir 10 - 12%, ap 50% ir kurināmais un degvielas, siltumapgāde ir 35%, pārējais ir transformācija un zudumi. No primārajiem energoresursiem Latvijā ir biomasa, degviela un dabasgāze. Atjaunojamā enerģija ir 43%, kuru sastāda transports, lauksaimniecība un mežsaimniecība. Nozarei ir svarīgas pamatnostādnes, gan enerģētiskā neatkarība par konkurētspējīgām cenām, gan efektīva esošās infrastruktūras izmantošana, gan tirgus ekonomika un cenu signāli. Latvijā ir dabas resursu priekšrocības baudīt pietiekami mērenu klimatu. Spēcīga energosistēma, infrastruktūra un liberalizēti enerģijas tirgi. KEM iepazīstina ar kodolenerģijas izpētes ziņojuma projekta izmaksām un investīcijām, gan sadales tīklā, gan pārvades tīklā. 2023.gadā ir panākti būtiski regulējuma grozījumi ar Baltijas valstīm par vienotu paātrināto sinhronizāciju no 2025.gada februāra, apstiprināts publiskas zemes piešķiršanas regulējums, veidots regulējums jūras zemju izsolēm, apstiprināts regulējums atļauju piešķiršanas optimizācijai, ALDIS sistēmas paplašināšana. Ir izstrādāts Transporta enerģētikas likums, kas iezīmē ceļa karti transporta enerģijas zaļināšanai, EIKIS sistēmas likumprojekts apstiprināts, no 2023.gada 1.jūlija Conexus nodrošina apliecinājuma izsniegšanu biometāna ieguvei. Nodrošināts, ka Atjaunīgo energoresursu direktīva (RED3) noteiktā biomasas definīcija atbilst faktiskajai Latvijas situācijai. Izstrādāti un atbilstoši papildināti ministru kabineta noteikumi nr.686, kas paredz šķeldas ilgtspējas pierādīšanas kārtību Latvijā. Sagatavoti Enerģētikas likuma grozījumi attiecībā uz siltumenerģijas sektoru. Nākamie KEM soļi ir Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2020-2030.gadam iesniegšana Eiropas Komisijā līdz 2024.gada jūlijam, Enerģētikas stratēģija līdz 2030.gadam iesniegšana Ministru kabinetā līdz 2024.gada jūlijam un tiks izstrādāts sadarbībā ar KEM zinātnisko padomi un Konsultatīvo padomi Enerģētikas stratēģija līdz 2050.gadam.

Ilgtspējīgas attīstības komisija sekos līdz Nacionālajam enerģētikas un klimata plānam 2020. - 2030.gadam apstripināšanas gaitai un enerģētikas stratēģijas izstrādei līdz 2030.gadam, kā arī enerģētikas stratēģijas izstrādei līdz 2050.gadam.

 

 2024. gada 17.janvāra Ilgtspējīgas attīstības komisijas (turpmāk – Komisija) sēdē Zemkopības ministrija (turpmāk – ZM) informēja par Meža nozares attīstības dokumenta līdz 2050. gadam izstrādi.

 Komisija aicināja ZM uz sēdi, lai stāstītu par Meža un saistīto nozaru pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (https://likumi.lv/ta/id/313037-par-nozaru-politiku-pamatnostadnem-2021-2027-gada-planosanas-periodam) izstrādi un ieviešanas gaitu. Pamatnostādnes mērķis ir ilgtspējīga meža apsaimniekošana, īpašu uzmanību pievēršot meža ražības paaugstināšanai; pievienotās vērtības palielināšanai; zināšanu un prasmju attīstībai, kas plānots īstenot sasaistē ar NAP2027 prioritāti "Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība" un prioritāti "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība”.

 ZM informēja, ka ir veikta esošās situācijas analīze, definēti meža nozares stratēģiskie mērķi, izstrādāti Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas meža pasākumi un horizontālā politikas attīstība. ZM ik pa 5 gadiem apkopo informāciju 34 rādītāju griezumā par ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas monitoringu Eiropā. Tika runāts par meža nozares ieguldījumu tautsaimniecībā un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Kopējā meža platība Latvijā ir 3,3 milj. ha mežs, nozares uzņēmumu veidotais neto apgrozījums (gan produkcija, gan pakalpojumi) 5,5 miljr. eiro, meža nozarē ir 40 tūkst. darba ņēmēji un dabas aizsardzībai 14,4% mežu ir noteikti būtiski ierobežojumi koksnes produktu ieguvei.

 Uzklausot sniegto informāciju, Komisijas deputāti secināja, ka nav izstrādātas Meža un saistīto nozaru pamatnostādnes 2021.-2027. gadam un Meža nozares attīstības stratēģija 2030. gadam.

 Jau iepriekšējās sēdēs skatot jautājumu par klimata neitralitāti, bioloģisko daudzveidību tika secināts, ka viena pati ministrija bez starpnozaru iesaisti nevar izstrādāt kvalitatīvu politikas plānošanas dokumentu.

 Komisijas deputāti nolēma aicināt Ministru prezidenti izveidot vienotu Nacionālo Ilgtspējīgas attīstības pārvaldības padomi, kuras pamatā, būtu izstrādāt Ilgtspējīgas pārvaldības likumu, kurā tiktu ietvertas visas prasības, kas saistītas ar ES regulu un direktīvu pārnešanu nacionālajā līmenī attiecībā uz klimata, vides, dabas, sociālajiem un pārvaldības ilgtspējības aspektiem.

 

 

 

 

Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – KEM) informēja komisijas deputātus, ka līdz jūnijam plāno iesniegt Eiropas Komisijā (turpmāk – EK) aktualizēto Latvijas klimata un enerģētikas plāna 2021. – 2030.gadam (turpmāk – NEKP) gala versiju. Kopš 2023.gada janvāra atbildīgās ministrijas kopā ar KEM strādā pie NEKP sākotnējās versijas (iesniegšanai EK un diskusijām ar partneriem). Dokuments tiks virzīts uz skatīšanu Ministru kabinetā 2024. gada aprīlī. Aktualizēto plāna versiju, kas saskaņota ar iesaistītajām pusēm, plānots iesniegt EK 2024.gada jūnijā.

Vienlaikus EK sniegtie priekšlikumi Latvijai par Eiropas Savienības virzību uz klimatneitralitāti paredz pastiprināt klimata pārmaiņu mazināšanas centienus, panākot reālu progresu attiecībā uz esošajām un plānotajām rīcībpolitikām, un apsvērt steidzamus papildpasākumus, ar kuriem sagaidāmie siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumi un prognozes tiktu salāgoti ar klimatneitralitātes mērķi. Nepieciešams pamatot Latvijas SEG emisiju samazinājumus un uzlabot piesaistījumu mērķrādītājus atsevišķās nozarēs, balstoties uz ticamām rīcībpolitikām un pasākumiem. 

Komisijas deputāti uzdeva jautājumu, vai pret Latviju nav ierosināta lieta, kas varētu novest pie sankcijām. KEM valsts sekretāre L. Kurevska norādīja, ka Latvijai nav ierosināta lieta, kā arī ne pilotlieta par klimata un enerģētikas plānu. Vienlaikus viņa akcentēja, ka Austrija, Polija un Ungārija plānu dažādu iemeslu dēļ neiesniedza.

KEM pārstāvji informēja, ka plāna izstrādei izveidotas nacionālās enerģētikas un klimata padomes darba grupas, tostarp KEM pārziņā ir enerģētikas un modelēšanas darba grupa, Satiksmes ministrijas pārziņā ir ilgtspējīgas mobilitātes daba grupa, Zemkopības ministrijas pārziņā ir zemes sektora un lauksaimniecības darba grupa, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija koordinē aprites ekonomikas un atkritumu apsaimniekošanas darba grupu, bet Ekonomikas ministrija koordinē rūpniecības darba grupu. NEKP plāna struktūrā ilgtermiņa mērķi ir dekarbonizācija, energoefektivitāte, enerģētiskā drošība, Eiropas iekšējo tirgu stiprināšana, kā arī pētniecība un inovācijas.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics no KEM sagaida iniciatīvu ar atgādinājumu par dokumentiem, kuri pietrūkst, lai NEKP būtu pilnvērtīgs, prognozēts pēc iespējas ar vismazāko varbūtību kļūdīties. Saņemot informāciju, Komisija izskatīs, rosinās ministrijas un Ministru kabinetu, lai šis plāns pēc iespējas būtu labāk saskaņots un efektīvs.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv