Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

   Atbildīgo ministriju un Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvji klātesošos informēja par plānotajiem pasākumiem, tostarp neatkarīgas sabiedriskā transporta līnijas izbūvi, pilsētas sabiedriskā transporta savienojuma punktu izveidi ar dzelzceļa stacijām, kā arī emisiju samazināšanu pilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā. Kā atzīmēja ministrijas, plānu Eiropas Komisijai ir iecerēts iesniegt līdz 30.aprīlim.

  Klātesošie diskutēja par jautājumu, kā veicināt pārvietošanās paradumu maiņu, radot konkurētspējīgu sabiedriskā transporta piedāvājumu un tādējādi mudinot cilvēkus to biežāk izvēlēties, vienlaikus samazinot privātā transporta lietošanu.

     Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis aicināja maksimāli ātri veikt ieguvumu un izdevumu analīzi to pasākumu īstenošanai, kas ietilpst Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānā, kopējā vīzija ir saprotama. Skaidrs, ka galvenokārt ir jākoncentrējas uz Rīgas metropoli, jo šeit notiek vislielākā cilvēku plūsma. Tāpat saprotams, ka pirms daudziem gadiem izveidotā infrastruktūra nav piemērota šādas plūsmas nodrošināšanai.

     Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis ierosināja rakstīt vēstuli Ministru prezidentam, ka pašlaik mēs galvenokārt redzam vēlmju sarakstu, taču nepieciešams analizēt arī konkrētus rādītājus, kas var liecināt par iecerēto transporta projektu efektivitāti, tostarp analizējot pasažieru plūsmas. Pēc tam būs iespējams secināt, vai plānotās investīcijas var būt dzīvotspējīgas, proti, atmaksāties kā komercprojekts, vai arī nepieciešamas subsīdijas no valsts puses, uzsverot, ka otrajā gadījumā to būtu vērtīgi precizēt pirms Eiropas Komisija mums dod zaļo gaismu projektu īstenošanai.

Komisijas deputāti nolēma rakstīt vēstuli Ministru prezidentam ar aicinājumu maksimāli ātri veikt ieguvumu un izdevumu analīzi to ANM pasākumu īstenošanai, kas ietilpst Rīgas un Pierīgas mobilitātes plānā.

 

    Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji informēja, ka līdz 2026.gadam ārpus Rīgas plānošanas reģiona iecerēts izveidot piecus industriālos parkus piecos Latvijas reģionos. Ministriju aplēses paredz, ka līdz 2031.gadam tiks radītas vairāk nekā 1000 augsti apmaksātas darba vietas katrā industriālajā parkā un piesaistītas privātās investīcijas 100 miljonu eiro apmērā. Plāns paredz, ka tas ļaus radīt vismaz desmit jaunas augstas pievienotās vērtības nišas produktu ražotnes un sasniegts eksports viena miljarda eiro apmērā. Plānots, ka šiem uzņēmumiem pētniecībā un attīstībā būtu jāiegulda 15 miljoni eiro gadā.

Deputāti uzklausīja atbildīgo ministriju pārstāvjus par projekta mērķiem un iecerēto laika grafiku, kā arī iepazinās ar Liepājas industriālo teritoriju attīstības piemēru.

Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks stratēģiskās plānošanas jautājumos un Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks uzsvēra, ka joprojām uzskata, ka ražošana ir ekonomikas mugurkauls, tādēļ pašvaldība mērķtiecīga attīsta infrastruktūru, lai investori varētu šajās teritorijās būvēt savas rūpnīcas, radīt darbavietas un ražot produkciju eksporta tirgiem.

Liepājas SES laikā no 2017.gada līdz 2020.gadam ir uzbūvētas desmit rūpnīcas ar kopējo platību 52 738 kvadrātmetri, kas nodrošina darbu 868 cilvēkiem. Patlaban tiek būvētas piecas rūpnīcas un vēl sešu rūpnīcu būvniecību plāno sākt šogad. Lielākais izaicinājums ir Liepājas Karostas industriālais parks ar kopējo platību 120 hektāri. Viņš skaidroja, ka teritorija šajā parkā ir piesārņota, tādēļ tās virskārta vispirms ir jāattīra un jāizbūvē pamata infrastruktūra.

Komisijas deputāti aicina ministrijas pienācīgi izdarīt mājasdarbu, izpētot potenciālo investoru vajadzības un izanalizēt reģionālo konkurentu piedāvājumu. Norādīja, ka šodien industriālās zonas kļuvušas par priekšnosacījumu investīciju piesaistei rūpniecībā.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis norādīja, ka primārais industriālo zonu veidošanas mērķis ir ārvalstu investīciju piesaiste. Nedrīkst pieļaut “spoku zonu” izveidi, ieguldot līdzekļus teritorijās, kurās darbs pēc tam nenotiek, vai situāciju, kad notiek tikai ražošanas pārvietošana valsts ietvaros.

 Komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam ar lūgumu:

1) atbalstīt industriālo parku izveidi reģionos;

2) primārais mērķis Latvijā augsti apmaksātu ilgtspējīgu darba vietu radīšana reģionos veidojot jaunas ražotnes, kā arī ārvalstu investoru piesaiste;

3) EM, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar VARAM nepieciešami ātri veikt investoru vajadzību analīzi un konkurences izpēti, bet ne vēlāk kā līdz 2021.gada 1:maijam;

4) EM, VARAM, LIAA sadarbība ar pašvaldībām, sagatavot plānu, lai nodrošinātu teritoriāli koordinētu risinājumus.

Komisija nākamajā sēdē Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna ietvaros skatīs jautājumu par klimata pārmaiņām un ilgtspēju, informē V.Dombrovskis.

 Finanšu ministrija iepazīstināja komisijas deputātus ar iecerētajiem Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) virzieniem, reformu piedāvājumiem un finansējuma sadalījumu. Informēja ka, darbs pie ANM ieviešanas plānots sešos virzienos: klimata pārmaiņas un ilgtspēja; digitālā transformācija; ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma; veselība; nevienlīdzības mazināšana; likuma varas stiprināšana.

Komisija kopumā diskutēja par ANM, deputāti uzklausīja ministriju redzējumu par iecerēto finansējuma sadali plāna ietvaros. Paredzēts, ka 20 procentus no ANM līdzekļiem ieguldīs digitalizācijā, bet 37 procentus – klimata mērķu sasniegšanā. Nevienlīdzības mazināšanai plānots novirzīt 20 procentus, veselības nozares projektiem – 11 procentus, ekonomikas transformācijas un produktivitātes reformām – 10 procentus, bet likuma varas stiprināšanai – divus procentus. Garantēti pieejamais finansējums Latvijai ir 1,65 miljardi eiro.

Vairākas no uzklausītajām ministrijām atzīmēja, ka ieplānotais finansējums nav pietiekams un ar to iespējams risināt tikai akūtākos izaicinājumus. Pašlaik rodas bažas, ka mehānismā nav paredzēts arī adekvāts finansējums, lai sasniegtu iecerētos mērķus eksportā.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovkis atzīmēja, ka atveseļošanas un noturības mehānismam kā Eiropas Komisijas centralizēti pārvaldītai budžeta programmai paredzēta liela loma Covid-19 pandēmijas radītās ietekmes mazināšanā Eiropas valstīs. Lai izdarītu secinājumus par Latvijas Atveseļošanas un noturības plāna projektā iecerētajām reformām un investīcijām, Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija tuvākajās sēdēs plāno padziļināti skatīt katru no plānā iekļautajiem virzieniem. 

Komisija tuvākajā sēdē plāno skatīt jautājumu par industriālajiem parkiem reģionos plāna sadaļas “Nevienlīdzības mazināšana” ietvaros, bet vēl pēc nedēļas – par klimata pārmaiņām un ilgtspēju.

 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts ilgtspējīgas attīstības politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits sēdē klātesošos iepazīstināja ar reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam(RPP). RPP ir pieņemts Ministru kabinetā 2019.gada 19.novembrī. Mērķu sasniegšanai ir noteikti vairāki virzieni: uzņēmējdarbības vides uzlabošana reģionos, pakalpojumu efektivitātes uzlabošana reģionos, publiskās pārvaldes kapacitāte un sabiedrības līdzdalība. R. Bremšmits iepazīstināja ar RPP risinājumiem tie būtu - plānotie instrumenti pašvaldībām uzņēmējdarbības vides sakārtošanai reģionos, plānotais atbalsts cilvēkresursu piesaistei reģionos, plānotie pasākumi pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai atbilstoši demogrāfiskajiem izaicinājumiem, plānotie pasākumi sabiedrības līdzdalības un pārvaldes kapacitātes celšanai. Komisijas deputāti tika iepazīstināti ar nacionāliem atbalsta pasākumiem. Atbalsta pasākumi: kopējais finansējums (ES fondi uzņēmējdarbībai + pakalpojumiem, izslēdzot atbalstu bērnudārziem, viedajām pašvaldībām un kapacitātei), reģionālās attīstības atšķirības – IKP kritērijs un tematiskā koncentrācija mazāk attīstītajiem reģioniem, konkurētspējīgākie projekti – pašvaldībām reģionālā mēroga konkurss (70% finansējuma), mērķteritorijas – finansējums reģionālā mēroga projektiem (30% finansējuma). Noteikts ir ES fondu un investīciju atbalsts RPP īstenošanai. Kā arī nacionālie atbalsta pasākumi SEZ jaunais nodarbinātības atbalsts: 2020.gadā stājās spēkā grozījumi likumā «Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās» un Latgales speciālās ekonomiskās zonas likumā un 2021.gads un turpmāk uzsākta līgumu slēgšana ar SEZ kapitālsabiedrībām par darba algu atbalstu kā arī plānots atbalsts ATR ceļiem plānotais atbalsts – 300 milj. EUR un plānotais rezultāts – indikatīvi 900 km. Plānoti aizdevumi 150 000 000 EUR 2021.gadā, tai skaitā: jaunas pirmsskolas izglītības iestādes (PII) būvniecībai vai esošas PII paplašināšanas investīciju projektiem, izglītības iestāžu investīciju projektiem, lai nodrošinātu ilgtspējīgas izglītības funkcijas izpildi, pašvaldību investīciju projektu īstenošanai ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid -19 izplatību, prioritāram investīciju projekti, kas atbilst pašvaldības attīstības programmas investīciju plānam, ar maksimālo pašvaldības aizņēmumu summu 400 000 EUR apmērā.

Nozaru ministriju provizoriski plānotais atbalsts reģionālai attīstībai (DP) ir sadalīts starp Satiksmes, Ekonomikas un Zemkopības ministrijām.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzklausot ministriju redzējumu, uzsvēra, ka reģionālās politikas pamatnostādņu aktivitātes un mērķi ir sasniedzami.

 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji sēdē klātesošos iepazīstināja ar iecerēto datu pārvaldības un pieejamības politiku, tostarp datu pārvaldības vīziju, izaicinājumiem, kā arī ieguvumiem, kurus datu koplietošanas platforma sniegs datu sniedzējiem un ņēmējiem.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti lēma aicināt valdību izvirzīt ambiciozākus mērķus datu pārvaldības un koplietošanas jomā, nekā tos šobrīd paredz sagatavotās Digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.– 2027.gadam.
Deputāti vēstulē aicinās valdību likumprojektus, kas saistīti ar nepieciešamību izstrādāt tiesisko regulējumu datu platformas darbībai, iesniegt Saeimā ne vēlāk kā viena gada laikā. 
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka iecerētie seši gadi ir pārāk ilgs laiks, jo pamatnostādņu ietvaros pilnīgu datu koplietošanu plānots nodrošināt tikai 2027.gadā.

 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv