2023.gada 4.oktobrī Ilgtspējīgas attīstības komisijas (turpmāk – Komisija) deputāti nosūtīja vēstuli Ministriju prezidentei ar aicinājumu noteikt un izveidot vienotu izpildinstitūciju cilvēkkapitāla jautājuma pārvaldības jomā; izstrādāt kvalitatīvu datu pārvaldības sistēmu cilvēkkapitāla plānošanas vajadzībām (uzskaite, nozaru vajadzību apzināšana un prognozēšana, risinājumi, nepieciešamība piesaistīt ārvalstu darbaspēku nozaru griezumā u.c.); izstrādāt uz darba tirgus izaugsmi orientētu budžeta neitrālu atbalsta instrumentu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai  un pārklasifikācijai; izvērtēt iespējas veidot un ieviest nodokļu instrumentus intensīvākai jauniešu iesaistei darba tirgū.

Šodien Komisijas sēdē Ekonomikas ministrijas pārstāvji informēja par cilvēkkapitāla attīstības plāna ieviešanas gaitu Latvijā. Lai panāktu straujāku tautsaimniecības izaugsmi un iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, Ekonomikas ministrija uzņemas vadošo lomu, lai nodrošinātu koordinētu cilvēkkapitāla jautājumu pārvaldību, sekmējot darbaspēka piedāvājuma pielāgošanos nākotnes darba tirgus vajadzībām. Tāpat Labklājības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija būs iesaistītas cilvēkkapitāla attīstības plāna ieviešanas gaitai Latvijā. Ekonomikas ministrija koordinēs Cilvēkkapitāla attīstības padomi, sekmējot darbaspēka piedāvājuma pielāgošanos nākotnes darba tirgus vajadzībām. Tāpat arī konsolidējot pieaugušo izglītības formātu, apvienojot līdzšinējos Izglītības un zinātnes ministrijas, pieaugušo izglītības pārvaldības padomi, Labklājības ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras apmācību organizēšanu un Ekonomikas ministrijas atbalsta programmas, nozaru asociācijām.

Ekonomikas ministrija informē, ka noteikti ir pieci cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas rīcības virzieni: formāla izglītība un STEM prasmes, darba tirgus paplašināšana, kvalificētu darbinieku piesaiste, pieaugušo izglītības mācību piedāvājums un kvalitāte, prasmes un atbalsts uzņēmēju uzņēmīgumam.

Ekonomikas ministrija iepazīstina ar pilotprojektu, kas vērsts uz darba tirgus izaugsmi orientētu budžeta neitrālu atbalsta instrumentu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai un pārklasifikācijai. Pilotprojekta darbības princips ir tāds, ka privātais partneris jeb uzņēmums, finansiālo stimulu vadīts, kā starpnieks realizē augstas kvalitātes un pilnvērtīgu prasmju mācību programmu. Partneris kā projekta vadītājs realizē programmu sadarbībā ar mācību pakalpojumu sniedzējiem. Pēc mācību pabeigšanas valdība uz noteiktu laiku izmaksā daļu no dalībnieku IIN pieauguma, kas veido investīcijas apgrozījumu. Pieeju raksturo akadēmiski spēcīga, daudzpusēji atzīta un praksē pierādīta metodoloģija. Modeļa priekšrocība (pilotprojekta) ir privāta-publiska sadarbība, kas sniedz iespēju izvairīties no dažādiem finansēšanas šķēršļiem. Individualizēta pieeja katram dalībniekam, ieskaitot atbalstu atbilstoša darba meklējumos. Spēcīgi finansiālie stimuli nodrošina kvalitāti – mācītas tirgū pieprasītas prasmes; diversificēti pakalpojumu sniedzēji. Modelis kopumā ir mērogojams un elastīgs, pielāgojams citiem sektoriem. Secinājumi, ka instrumenta ieviešanas ieguvumi ir skaidri un mērāmi: valdība neuzņem risku, izmaksā daļu no ieguvumiem uz noteiktu laiku – realizēts efektīvs uz rezultātiem balstīts atbalsta instruments. Risināta centrāla Latvijas darbaspēka problēma – zemākas kvalifikācijas darba ņēmēji pārkvalificēti. Instruments atbilst valsts izaugsmes nosacījumiem - risina strukturālas problēmas, kas saistītas ar pieaugušo izglītības kvalitāti un pieejamību, piesaista ārvalstu investīcijas. Ieviešanas gaita, ka 2024.gada I ceturksnī notiek MK noteikumu izstrāde; Privātais partneris (PP) un valsts vienojas par maksājumu struktūru un pilota projektu, noslēdz līgumu pilota projektam. 2024.gada II ceturksnis PP 2-3 mēnešu laikā sagatavo projektu un piesaista dalībniekus. 2024.gada IV ceturksnī PP 4-6 mēnešu laikā realizē projektu pilota grupai IKT sektorā un apkopo rezultātus. 2024.gada IV ceturksnī valsts izvērtē paveikto, apsver ilgtermiņa līguma iespējas.

            Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics saka paldies Ekonomikas ministrijai par redzējumu cilvēkkapitāla attīstības plāna ieviešanas pasākumiem, par izklāstu pilotprojektam. Gaidīsim 2024.gada nogali, lai uzzinātu, kā ir veicies ar pilotprojektu. Kā arī risinājumu jauniešu iesaisti darba tirgū, kuri nemācās un nestrādā vecuma posmā no 13 līdz 23.gadiem.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas (turpmāk – Komisija) sēdē Labklājības ministrija (turpmāk – LM) informēja par bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam pieprasīto, atbalstīto finansējumu valsts budžetā 2024.gadā un Eiropas Savienības struktūrfondu ietvaros pieejamo finansējumu 2024.gadā.

 2024.gada LM budžetā iekļautie pasākumi bērnu un ģimeņu atbalstam ir paredzēts bērnu aizsardzības un atbalsta sistēmas pilnveide un “Bērnu mājas” pakalpojuma darbības nodrošināšana (2,1 milj.), atbalsta pasākumi ģimenēm un bērniem (5,8 milj.), palielināts pabalsts īpašas kopšanas nepieciešamībai (3,1 milj.), cilvēku ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra palielināšana (4,9 milj.), sociālās rehabilitācijas pakalpojuma no vardarbības cietušiem bērniem pilnveidošana un pieejamības nodrošināšana (0,25 milj.), līdzfinansējums pašvaldībām aprūpes mājās pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem (5,5 milj),  atbalsts ārpusģimenes aprūpē bijušiem jauniešiem pēc pilngadības sasniegšanas līdz 21 gada vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, ja turpina mācības (5,2 milj.), atbalsts ģimenēm, kurās ir bērns ar autiskā spektra traucējumiem (0,6 milj.), valsts programmas bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai ietvaros plānotie pasākumi (0,3 milj.)

 Komisijas sēdē vairāk tika analizēts Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027.gadam ceturtais mērķis – tautas ataudze Latvijā, kurā ir noteikti četri mērķi, kā arī izvirzīti sasniedzamie rezultāti un īstenojamie uzdevumi.

 Diskusijas laikā deputāti pārrunāja demogrāfisko situāciju Latvijā, priekšlikumus demogrāfisko rādītāju uzlabošanā, atzīmējot, ka uzlabojumus demogrāfijas jomā nevar gaidīt, ja nav kopējas stratēģijas un paredzama finansējuma tās īstenošanai. Diskutējot par tautas ataudzes jautājumu, deputāti kritizēja to, ka LM no savas puses nedod izvērstu redzējumu, kādi konkrēti uzdevumi būtu jārealizē, lai veicinātu dzimstību.

  Deputāti Komisijas sēdē pievērsās jautājumam par daudzbērnu ģimeņu atbalstu īpašumu iegādē. Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija norādīja, ka šobrīd garantija bankas aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai ģimenēm ar bērniem sasniedz 30% no aizdevuma pamatsummas, bet ne vairāk kā 30 000 eiro. Lai izmantotu šo iespēju un saņemtu 30% atbalstu, īpašumam attiecīgi jāizmaksā 100 000 eiro. Ņemot vērā to, ka īpašumu cenas ir augušas un ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem dzīvošanai atbilstoši mājokļi maksā vairāk nekā 100 000 eiro, sanāk, ka pērkot dārgāku īpašumu atbalsts vairs nav 30% apmērā.

 Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics norādīja, ja mums ir pamatnostādnes, kas, kā redzams, tapušas atrauti no valsts budžeta iespējām, tad šobrīd vismaz jābūt skaidrībai par to, kuri ir tie galvenie virzieni un pasākumi, bez kuriem nevar cerēt uz pozitīvu lūzuma punktu dzimstības rādītājos. Katrs gads, kurā valsts budžetā nav ielikts atbalsts pamatnostādnēs noteiktajiem pasākumiem, mūs attālina no iespējas izvērtēt šo izvirzīto uzdevumu efektivitāti. Un tas savukārt vēl vairāk attālina mūs no galveno mērķu sasniegšanas. Turklāt dzimstības veicināšanā ir vēl sliktāk, jo vēl joprojām nav pat apstiprināta dzimstības stratēģija. Tā skaidri parādītu, ko nedarot, mēs turpināsim zaudēt nākamās paaudzes. Šis ir steidzami jāmaina.

 Komisijas deputāti nolēma aicināt Ministru prezidenti:

 ·         nekavējoties sasaukt Demogrāfisko lietu padomi un noteikt atbildīgo dzimstības stratēģijas plāna izstrādē.

 Komisijas deputāti nolēma aicināt AS “Attīstības finanšu institūcijai Altum”:

 ·         izvērtēt, vai atbalsta slieksni būtu iespējams palielināt.

 

 

 

Zemkopības ministrijas pārstāvji informēja par Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna pasākumiem 2024.gadā. Par paredzēto 2024.gada valsts budžetā iekļauto finansējumu lauksaimniecības attīstības veicināšanai, lai veicinātu Latvijas ilgtspēju. Zemkopības ministrijas budžeta izdevumi uz 2024. gada valsts budžeta projektu sastāda pamatfunkciju nodrošināšana 1 58 99 34 93 EUR (19%) un Eiropas Savienības politiku instrumenti un pārējās ārvalstu finanšu līdzfinansētie projekti 6 95 01 80 52 EUR (81%). Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns 2023 – 2027 apstiprināts 2022.gada 11.novembrī un stājas spēkā no 2023.gada 1.janvāra. Latvijas KLP stratēģiskais plāns 2023.-2027.gadam ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka atbalsta prioritātes un atbalsta instrumentus lauksaimniecības, kā arī lauku attīstības jomā. Tā mērķi ir turpināt sniegt pietiekamu atbalstu lauksaimniekiem, lai tie spētu nodrošināt iedzīvotājiem pieejamu mūsu valstī ražotu pārtiku, kas ir droša, kvalitatīva un par pieejamu cenu. Latvijas lauksaimnieku un pārtikas ražotāju konkurētspējas uzlabošana, strādājot pie efektīvas resursu izmantošanas, ieguldījumiem bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un klimata pārmaiņu mazināšanā. Turpināt sekmēt saimnieciskās dzīves nodrošināšanu laukos – infrastruktūras uzturēšanu, apdzīvotības saglabāšanu.

Instrumenti pārejai uz ilgtspēju no kopējās lauksaimniecības politikas ietvara būs pastiprinātas nosacījumu sistēmas prasības, investīcijas zaļās un digitālās tehnoloģijās un praksē, t.sk., atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā, atbalsts ilgtspējīgām praksēm kā precīzā lauksaimniecība, bioloģiskās lauksaimniecība – ekoshēmas un agrovide, atbalsts ilgtspējīgai mežsaimniecībai, konsultācijas, zināšanu pārnese, inovācijas un atbalsts īso piegādes ķēžu veicināšanai (LEADER).

Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna pasākumu devums EK Zaļā kursa mērķu sasniegšanā ir par 50% samazināt ķīmisko pesticīdu kopējo izmantojumu un samazināt bīstamāko pesticīdu izmantojumu, Latvijā samazinājums par 18%. Par 50 % samazināt barības vielu zudumu, turklāt nodrošinot, ka nepasliktinās augsnes auglība. Tādējādi līdz 2030.gadam mēslošanas līdzekļu izmantošana tiks samazināta par vismaz 20%, Latvijā Lietojuma samazinājums paredzēts par 18,3%. 25% ES lauksaimniecības zemes izmantot bioloģiskajā lauksaimniecībā, Latvijā paredzēts, ka bioloģiski apsaimniekotās LIZ īpatsvars pieaugs līdz 20% 2027.gadā. Par 50% samazināt lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūrai paredzētu antimikrobiālo līdzekļu pārdevumu, Latvijā paredzēts nodrošināt antimikrobiālo līdzekļu pārdošanas apjomu references rādītāja nepaaugstināšanos. 10% lauksaimniecības zemes platību padarīt par tādām, kurās ir daudzveidības ziņā augstvērtīgi ainavas elementi, Latvijā jau šobrīd Lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) īpatsvars ar dažādām ainavas iezīmēm jau ir 16,8 %. 100% piekļuve ātram platjoslas internetam lauku apvidos līdz 2025.gadam, Latvijā paredzēts sasniegt ar ERAF un Atveseļošanās un noturības mehānisma pieejamo finansējumu. Lai saņemtu platībmaksājumus pilnā apmērā, lauksaimniekam ir jānodrošina nosacījumu sistēmas prasību izpilde. Nosacījumu sistēma aptver konkrētas jomas - klimats un vide, tostarp ūdens, augsne un ekosistēmu bioloģiskā daudzveidība; sabiedrības veselība un augu veselība un dzīvnieku labturība.

Ieviešot kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plānu ir paredzēts sasniegt 88,81% no LIZ jeb 1,74 milj.ha, kur būs nodrošināti laba lauksaimniecības un vides stāvokļa standarti, izpildot pamatnosacījumus, tiks atbalstīts 368 000 ha bioloģiskās lauksaimniecības platība, apmācīti un konsultēti 23 000 lauku uzņēmēju.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics uzsvēra, ka svarīgi ir sekot līdzi Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāna 2023. – 2027.gadam vidējā termiņa izvērtējumam. Pēc sniegtās informācijas ZM sagatavos vidējā termiņa izvērtējumu līdz 2025.gada februārim. 2025.gada pavasarī Ilgtspējīgas attīstības komisijas atkārtoti aicinās ZM, lai iepazītos ar starpziņojuma , kā izvirzītie mērķi tiek sasniegti.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēde ( turpmāk – Komisija) iepazinās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas (turpmāk - LDDK) sniegto informāciju par Latvijas ekonomikas ilgtermiņa konkurētspējas noturību Baltijas reģionā.

 LDDK priekšlikums ir nepieciešamība uzlabot darbaspēka nodokļu un darbaspēka izmaksu konkurētspēju, lai to nodrošinātu piedāvā samazināt efektīvās darbaspēka nodokļu likmes un diferencēto ar IIN neapliekamo minimumu (turpmāk - NM) aizstāt ar fiksētu NM. Vienlaikus LDDK uzsvēra izteikto darbinieku ar IIN neapliekamo ārstniecības un ēdināšanas izdevumu limitu pārskatīšanu, kas šobrīd noteikts 40 eiro mēnesī, turklāt šis līmenis nav pārskatīts kopš 2016. gada un neatbilst mūsdienu realitātei.

LDDK priekšlikums ir darba devēju izmaksas, kas saistītas ar darba nespēju un slimojošo darbinieku aizvietošanu, rosinot samazināt darba devēju apmaksāto darba nespējas dienu skaitu un veicināt veselības aprūpes pieejamību.

 LDDK vērsa uzmanību uz nepieciešamību veicināt līdzdalību nodokļu maksāšanā, kā pamatproblēmas uzsverot parādos nonākušo iedzīvotāju atgriešanu formālajā ekonomikā un nodokļu nomaksas vienkāršošanu, padarot to saprotamu un ērtu. LDDK atsaucās uz Finanšu ministrijā notikušo nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes darba grupu un uzsvēra vienu no tajā apspriestajiem uzdevumiem konsolidēt mazo nodokļu režīmus, to darot sociāli atbildīgā veidā.

  LDDK priekšlikumi pirmkārt ir uzlabot darbaspēka nodokļu un darbaspēka izmaksu konkurētspēju, tas nozīmētu efektīvu darbaspēka nodokļu likmju samazināšanu, diferencētā ar IIN neapliekamā minimuma (NM) aizstāšana ar fiksētu NM - kā viens no potenciālajiem risinājumiem, darbinieku ar IIN neapliekamo ārstniecības un ēdināšanas izdevumu limitu paaugstināšana (šobrīd – 40 € / mēnesī), otrkārt samazināt darba devēju izmaksas, kas saistītas ar darba nespēju un slimojošo darbinieku aizvietošanu, darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu skaita samazināšanu, veselības aprūpes pieejamības veicināšanu, treškārt veicināt līdzdalību nodokļu maksāšanā, parādos nonākušo iedzīvotāju iesaiste («legalizēšanās»), vienkārši, saprotami un ērti nomaksājami nodokļi, mazo nodokļu režīmu konsolidācija sociāli atbildīgā veidā.

 Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs aicina uzņēmējus pārstāvošas organizācijas iesniegt likuma grozījumus uz budžeta otro lasījumu, kā arī aicina pievērst uzmanību LDDK priekšlikumiem, ar kuriem ir iespējams iepazīties Komisijas mājaslapā.

 

Ilgtspējīgas attīstības komisijai (turpmāk – komisija) Ekonomikas ministrijas ( turpmāk – EM) pārstāvji atbildēja uz jautājumiem kādas aktivitātes 2024 gada budžetā nodrošina ekonomikas ilgtspēju?  Kādas pozīcijas 2024. gada budžetā veicina Latvijas uzņēmumu ilgtspēju - eksporta, inovāciju un investīciju apjomā un kādi rādītāji nodrošina: resursu pieejamību un resursu izmaksas, finansējuma pieejamību un finansējuma izmaksas, zināšanu pieejamību un to izmaksas, kvalificēta darbaspēka pieejamību un izmaksas, valsts darbības efektivitāti un ar to saistītās izmaksas, nodokļu sistēmas efektivitāti un nodokļu izmaksu konkurētspēja Baltijas reģionā. Kādi atbalsta pasākumi 2024 gada budžetā liecina par ekonomisko izrāvienu un ekonomikas ilgtspēju, kas tieši ietekmēs Latvijas uzņēmumus. Kādi atbalsta iniciatīvas plānotas eksporta veicināšanai, inovāciju veicināšanai un investīciju veicināšanai: startapiem, individuāliem darba veicējiem, maziem uzņēmumiem, vidējiem uzņēmumiem, lieliem uzņēmumiem, eksportējošiem uzņēmumiem. Kādas pozīcijas budžetā liecina par īpaša atbalsta pieejamību reģionālajai uzņēmējdarbības ilgtspējai.

EM informēja par Latvijas ekonomikas un uzņēmumu konkurētspējas ilgtermiņa noturību. Nacionālā industriālā politikas pamatnostādnes 2021-2027.gadam mērķis ir palielināt eksporta apjomu līdz 39 miljardiem EUR un palielināt pētniecības un attīstības izdevumus līdz 600 miljoniem EUR. Nākamajos 7 gados paredzēt investēt 1,6 miljr. EUR Latvijas tautsaimniecībā no atveseļošanas un noturības mehāniska plāna. Plāna galvenie virzieni ir cilvēkkapitāls, inovācija, biznesa vide un eksports.

Digitālai transformācijai no ES finansējuma paredzēts finansējums 183,5 miljoni eiro, produktivitātei 543.6 miljoni eiro, nevienlīdzības mazināšanai 205,5 miljoni eiro un energoefektivitātei 673.1 miljons eiro. Vidējiem un lieliem uzņēmumiem no valsts budžeta ir paredzēts 182.5 miljono eiro investīcijas piesaistei, kā arī aizdevumi ar kapitāla atlaidi līdz 30%, paredzēts ieguldījumiem jaunos pamatlīdzekļos (ražošanas un tehnoloģijās iekārtās un tehnoloģiskajās iekārtās, datorprogrammēšanas iekārtās un palīgiekārtās) kā arī ēkās un būvēs. Valsts pētījumu programma pētniecības organizāciju komerciālas ievirzes pētniecības projektu īstenošanai biomedicīnas un viedo materiālu jomā paredzēts 2024.gadā – 4 miljoni eiro, 2025.gadā – 10 miljoni eiro un 2026.gadā – 8 miljoni eiro. Sasniedzamie rezultāti balstīti uz divām jomām Biomedicīna un Viedie materiāli. Eksporta veicināšanai no valsts budžeta paredzēti 6 miljoni eiro. Finansējums paredzēts investīcijas viedās specializācijas jomās, liela mēroga multiplikatoru/biznesa konsultantu pasākumiem Latvijā, 50 kvalitatīvu investīciju piesaistei, investīciju datu bāzēm, investīciju signāliem, 3 RIS3 nozaru biznesa forumiem Latvijā (esošo forumu kapacitātes stiprināšana), iepircēju vizīšu uz Latviju organizēšanai, atbalsts lielo komersantu, dalībai starptautiskajās izstādēs LIAA organizētajos nacionālajos stendos un profesionālu konsultantu piesaistei biznesa partneru atrašanai. Jaunuzņēmumu attīstībai no valsts budžeta paredzēts 0.4 miljoni eiro. Atbalsta mērķis jaunuzņēmumu konkurētspējas un skaita palielināšana piesaistot ārvalstu investīcijas.

EM informēja par finansējuma atbalstu digitālai transformācija, mazo un vidējo uzņēmumu inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai, tūrisma produktu attīstībai (klasteri), finanšu instrumentiem un atbalstu inovācijām un pētniecībai.

Sasniedzot 2029.gadu digitālā transformācijai attīstībai būs 100 miljoni eiro piesaistītās privātās investīcijas, 300 miljoni eiro eksporta apjoma pieaugums un 4200 apmācīti uzņēmumu darbinieki. Produktivitātei 2029.gadā būs 800 miljardi eiro piesaistītās privātās investīcijas, 700 miljoni eiro eksporta apjoma pieaugums un 2735 jaunizveidotās darba vietas. Nevienlīdzības mazināšanai un energoefektivitātei 2029.gadā būs 13 450 uzlabota mājokļu energoefektivitāte, 3 480 CO2 kopējais aplēsto siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījums un 16 696 MWh/gadā saražotā atjaunojamā enerģija.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs secināja, ka Latvija atpaliec no Igaunijas un Lietuvas par diviem gandrīz visās nozarēs. Lūdz EM sniegt informāciju, kas Latvijai būtu jādara, lai sasniegtu tādus rezultātus, kā kaimiņu valstīs.  

EM skaidroja, ka konkurētspēja nav tikai sasniedzamie rezultāti, izejot no esošajām programmām, bet to ietekmē kopējā nodokļu politika. Valdība izskatīja ziņojums no Finanšu ministrijas par fondu apguvi, un jau pirmās lietas ir identificēts, ka šie procesi ir par lēnu, par birokrātisku.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti nolēma uzklausīt nākamā gada sākumā EM piedāvājumu identificēt birokrātisko slogu, kāpēc fondu apguve ir par lēnu. Tāpat Komisija sagaida ziņojumu par rezultatīviem rādītājiem dinamikā no 2023.gada līdz 2029.gadam (NAP2027 ietvarā), lai secinātu, kas vēl ir uzlabojams, vai tiecamies sasniegt izvirzītos mērķus.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv