Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi

Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Satiksmes ministrija (SM), Ekonomikas ministrija (EM) un Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iepazīstināja deputātus ar valsts digitālo transformāciju.

VARAM ministra padomnieks M. Gruškevics informēja, ka zaļa, apdzīvota, sadarbīga un digitalizēta Latvija sastāv no pieciem svarīgiem tematiskiem blokiem: valsts digitālā transformācija, reģionālo attīstību, dabas kapitāls un vide, pašvaldības, klimats un aprites ekonomika. VARAM ieskatā digitālā misija ir valsts pakalpojumi iedzīvotājiem pieejami jebkurā vietā un laikā, digitālas pašapkalpošanās veidā. Ministrija uzsvēra, ka galvenie prioritārie virzieni ir sabiedrība, plānošana, efektivitāte un ekonomika. Rīcības virzieni ir valsts IKT pārvaldības reforma, iniciatīvu portfeļa izveidošana, datos balstīta pārvaldība, valsts pakalpojumu pārvaldības reforma, digitālā pieejamība, digitālās inovācijas, no iepirkumiem un eksportu, no datiem uz inovācijām. Salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm (DESI) Latvija 2019. gadā bija 17 vietā, 2024. gadā plānots būt 15 vietā. Nacionālā attīstības plānā 2021.- 2027. gadam ir uzdevumi digitālajai transformācijai tas ietver, ES savienojamības mērķiem atbilstoša platjoslas elektronisko sakaru tīkla izveidošana, mūsdienīgu tehnoloģiju un racionālās, resursu efektīvas, lietotājorientētas un atvērtas pārvaldības ieviešanu, fiziskās un digitālās vides pieejamības un piekļūstamības palielināšanu valsts un pašvaldību infrastruktūrā un kiberdrošību.

Nacionālā digitālās transformācijas vīzija ietver spēkā esošās Latvijas digitālās transformācijas pamatnostādnēs (digitālās transformācijas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam). Pamatnostādņu rīcības virzieni ir digitālās prasmes un izglītība (pamatprasmes paaugstināt no 54 līdz 70%), digitālā drošība un uzticēšanās, telekomunikāciju pakalpojumu pieejamība (galvenās maģistrāles un lielās pilsētas ar 5G pārklājumu), tautsaimniecības (t.sk. valsts pārvaldes) digitālā transformācija, IKT inovāciju attīstība un komercializācija, industrija un zinātne.

Atjaunošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna ietvaros digitālais komponentei ir paredzēti 365 milj. eiro.

EM, SM, IZM un VARAM informēja par ANM plānā paredzēto finansējuma sadalījumu. VARAM paredzēts apgūt 128 milj. eiro virzienā pārvaldes digitālā transformācija, EM paredzēts apgūt 125 milj. eiro virzienā uzņēmumu digitalizācija un inovācijas, IZM paredzēts apgūt 95 milj. eiro virzienā digitālās prasmes, un SM paredzēts apgūt 16.5 milj. eiro.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics saka paldies pieaicinātajām ministrijām norādot, ka darba kārtībā digitālā transformācija ir viena no komisijas prioritātēm un šodienas ziņojums bija produktīvs un izsmeļošs.

Ilgtspējīgas attīstības komisija (turpmāk – Komisija) 2023. gada 8. februāra sēdē iepazinās ar Veselības ministrijas ziņojumu par veselības aprūpes budžetu kā Latvijas Tautsaimniecības sastāvdaļu. Jau iepriekš Komisija bija uzdevusi jautājumus: vai veselības aprūpes nozare ir konkurētspējīga Baltijas un Eiropas valstu tirgū, kādi būs Veselības ministrijas iespējamie darbības soļi, ja netiks īstenots vidējā termiņa plāns 2027. gadam, kas notiks ar valsts pakalpojuma "grozu", kas notiks ar pacientu līdzmaksājumiem, vai tiks privāto medicīnas pakalpojumu paplašināšana.

Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos B. Kņigins ieskicēja, ka 2020. gadā Latvija bija pirmspēdējā vietā Eiropā procentuāli no kopējiem vispārējās valdības izdevumi veselībai. Vispārējās valdības budžeta izdevumus veselībai veido Veselības ministrijas izdevumi, ES fondu projektu realizācija, pašvaldību budžetu izdevumi veselībai, citi izdevumi veselībai (citu ministriju budžetos, valsts budžeta daļēji finansēto atvasināto publisko personu budžetos, budžeta nefinansēto iestāžu budžetos).

2022.gadā Ministru kabinetā tika apstiprinātas Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2027.gadam. Plāns bija, ka līdz 6% no IKP tiks novirzīts veselības nozarei. Pamatnostādnēs iezīmējas, ka 2023. gadā tie ir 306 miljoni eiro. Pašlaik valsts budžeta tika pieprasīts 303 miljoni, bet piešķirti ir tikai 85 miljoni eiro.

Ministrija uzskata, ka visas sadaļas ir nozīmīgas un skatīties uz kaut kādu samazinājumu nav ieteicams. Jo tas viss ietekmēs Latvijas Tautsaimniecību un veidos negatīvu ekonomikas efektu. Attiecībā uz līdzmaksājuma palielināšanu konkrēti uz stacionārā veselības aprūpi. Kā piemēru minēja stacionārā gultas dienas izmaksa šobrīd iedzīvotāju līdzmaksājums stacionārai palīdzībai vienu gultas dienu ir 10 eiro. Ja šo pozīciju palielinātu par vienu eiro, tas nozarei rastu papildu finansējumu divu trīs miljonu apjomā. Ja palielinātu no 20 uz 30 eiro, tad tas būtu papildu 46 miljoni. Ja palielinātu no 10 uz 50 eiro, tad apjoms būtu tuvu 92 milj. Jāņem vērā, ka veselības sistēma paredz sociālo apdrošināšanu tām grupām, kuras nespēj pašas par sevi veikt līdzmaksājumu un valsts apņemas par konkrētajiem grupām veikt no budžeta šo maksājumu.

Komisija deputāti ir nobažījušies, vai neejam uz maksas medicīnu, jau tagad ir 40% pacientu maksājumi, personīgie maksājumi veselības aprūpei. Ja samazinām valsts pakalpojumu skaitu, tas nesamazināsies skaitliskā apmērā, bet pagarinās rindas uz pakalpojumiem, jo nav finansējums pietiekams pretī, un nav speciālistu.

Veselības ministrijas parlamentārā sekretāre I. Ortveina paskaidroja, ja runājam par privāto medicīnu, tad nav liegts iesaistīties pakalpojumu sniegšanā ambulatorajā sektorā, to viņi jau dara šobrīd, tas ir pakalpojums, ko varam viņiem pārdot, tātad valsts pakalpojumus, un viņi to var nodrošināt, ja mēs runājam par stacionāru. Mēdz arī būt, kad profesionālis profesionālim neuzticas un jāpārbauda, tomēr ir divreiz, pie kā neaizmirsīsim, ka katrs lieks izmeklējums ir izdevumi. Vai nu pacientam dubultā, vai nu valstij dubultā. Ja runā par sociālo nodokli, tad ir atšķirība starp Latviju un kaimiņvalstīm mums veselības iemaksām ir noteikts 1%, bet igauņiem 13%.

LTRK trīs gadu garumā ir mēģinājusi rosināt palielināt algas nodokļiem neapliekamo brīvprātīgās veselības apdrošināšanas polises limitu.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics uzsvēra, jo lielāka slimnīca, jo lielāka saimniecība, jo vairāk var ietaupīt. Pēc varbūtības teorijas ir jāmēģina pašiem saimnieciski, strukturāli un iekšēji lietas izskaust un veidojot punktu, ka veselības nozare ne gadā, bet kaut kādos gados tiks celta ārā no bezdibeņa. Tomēr jābūt skaidriem spēles noteikumiem, kā sabiedrība varēs saņemt šos pakalpojumus un cik tas mūsu sabiedrībai maksās.

Darba kārtības otro jautājumu par Latvijas transporta klimata mērķi 2023. gadam deputāti nolēma izskatīt 2023.gada 22.februārī.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas (turpmāk –komisija) 2023. gada 1. februāra sēdē izskatīja Latvijas Biodegvielas un bioenerģētikas asociācijas (turpmāk – LBBA) vēstuli par SEF emisiju samazināšanu transportā un finansiāliem riskiem. LBBA vadītājs I. Stikāns ziņoja par situāciju ar biopiejaukumu degvielai, kas palīdzēs Latvijai sasniegt klimata mērķus transportā. Asociācija lūdza komisiju vērsties pie Klimata un enerģijas ministrijas (turpmāk – KEM) ar lūgumu plānot visu atjaunojamo degvielas veidu izmantošanu, atjaunot obligāto biodegvielas piejaukumu no 1.aprīļa, kā arī noteikt obligāto biopiejaukumu degvielai visa gada garumā. KEM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja L. Kurevska skaidroja, ka obligātais biopiejaukums degvielai 2022. gadā tika atcelts uz laiku līdz 2024. gada 1. janvārim ar mērķi samazināt degvielas cenu brīdī, kad bija cenas pieaugums. Galējais cenas samazinājums, kas tika iegūts, bija 3-7 eiro centi par litru. L. Kurevska norādīja, ka biopiejaukums degvielai atkal būs obligāts no 2024. gada 1. janvāra, un šobrīd nav bijušas diskusijas par to, ka to varētu atjaunot agrāk un jāveicina, lai biodegviela kļūst pieprasītāka, jo tas ir viens no veidiem, kā sasniegt klimata mērķus.

Latvijas degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) vadītājs O. Karčevskis uzsvēra, ka obligātā biopiejaukuma atcelšana pērn un šogad bija pozitīva. Ja šobrīd atjaunotu prasību par biopiejaukumu, tas patērētājiem izmaksātu 3-10 eiro centus par litru. Latvija kļūtu mazāk konkurētspējīga ar Lietuvu, kur jau tagad 95.markas benzīns maksā par pieciem centiem lētāk, bet dīzeļdegviela - par 10 centiem lētāk.

Lai Latvija sasniegtu klimata mērķus transportā un realizētu Direktīvas prasības Komisija aicina izvērtēt risinājumus un sniegt savu viedokli par Komisijas sēdē LBBA pausto viedokli.

 Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē tika izveidota Inovācijas ekosistēmas attīstības apakškomisiju (balsoja - 12 par, nepiedalījās balsošanā 3 deputāti I. Brante, V. Baire, M. Jencītis). Komisija izsūtīta vēstule visām frakcijām ar lūgumu līdz 2023. gada 3. februārim deleģēt pārstāvjus apakškomisijā.

KOMISIJAS LĒMUMS

Komisija aicina izvērtēt risinājumus un sniegt savu viedokli par Komisijas sēdē LBBA pausto viedokli uz šādiem jautājumiem:

·         visu atjaunojamo degvielu veidu izmantošanu;

·         atjaunot obligāto biodegvielas piejaukumu no 2023. g. 1.aprīļa;

·         biodegvielas obligāto piejaukumu visa gada garumā.

·         atjaunot pienākumu degvielas piegādātājiem un tirgotājiem samazināt aprites cikla emisijas degvielā, ieviešot sankcijas par mērķu neizpildi.

Lai to pilnvērtīgi realizētu Klimata un enerģijas ministrijai virzīt jautājumus citām atbildīgām ministrijām lēmumu pieņemšanai.

Ekonomikas ministrijas (EM) Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders informēja deputātus par mājokļa pieejamību un atbalsta rīkiem Latvijas iedzīvotājiem. Atbalsts mājsaimniecībām, kuru ienākumi neļauj sakrāt pirmo iemaksu, lai iegādātos mājokli, ir subsīdija daudzbērnu ģimenēm, mājokļu garantija ģimenēm ar bērniem, mājokļu garantija jaunajiem speciālistiem (Komerciālā garantija) un mājokļu atbalsts Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem. Atbalsts NBS karavīriem ir jauna programma, kas paredz garantiju bankas aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai NBS karavīriem pirmās iemaksas veikšanai. Garantija ir pieejama no 2022. gada 11. janvāra. Garantijas apmērs ir līdz 25% no aizdevuma pamatsummas un ne vairāk kā 20 000 EUR.

Iepazīstināja, ka mājsaimniecību skaits rindā uz pašvaldību un sociālajiem dzīvokļiem Rīgā ir 1920 jeb 64% no visām rindā pieteiktajām personām. Rindas nepastāv Valmieras novada pašvaldībai. Kopumā vidēji 7% no visām Latvijas mājsaimniecībām tērē par mājokli vairāk par 40% no saviem rīcībā esošajiem ienākumiem.

Ekonomikas ministrija informēja, ka būs jāmeklē papildu finansējums zemas īres maksas mājokļu būvniecības programmai. Ka no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma šai programmai atvēlēti 42,9 miljoni eiro, un tai ir jāsasniedz konkrēts mērķis - jāuzbūvē 700 zemas īres maksas mājokļi. Diemžēl programmas veidošanas laikā aprēķinu pamatā tika ņemtas toreizējās būvniecības izmaksas - 1400 eiro par kvadrātmetru, bet tagad ir skaidrs, ka pie esošajām, vairākkārt augušajām būvniecības izmaksām, programmas rezultatīvo mērķi -700 mājokļus - nav iespējams sasniegt. Rezultatīvie rādītāji ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK), un EK nesen noraidījusi Latvijas ierosinājumu programmas ietvaros uzbūvēt mazāk par 700 mājokļiem.

Līdz ar to, lai realizētu šo programmu un nezaudētu tai jau atvēlētos 42,9 miljonus eiro, būs jāmeklē papildu finansējums, lai uzbūvētu visus 700 mājokļus. Finansējums būs jāatrod vai nu valsts budžetā, vai arī jāpiesaista, piemēram, kāda aizņēmuma formā.

Programmā atbalstu nekustamā īpašuma attīstītājiem īres mājokļu būvniecībai sniegs "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ilgtermiņa aizdevuma līdz 30 gadiem un kapitāla atlaides līdz 30% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām veidā. Kapitāla atlaides saņemšanai būs jāizpilda noteikti nosacījumi, piemēram, dzīvojamās īres mājas kvalitātes prasības un noteikts izīrēto dzīvokļu apmērs.

Atbalsta programma neierobežo nekustamo īpašumu attīstītāju loku, un atbalsts būs pieejams gan komercsabiedrībām, gan kooperatīvajām sabiedrībām, publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām vai publiski privātām kapitālsabiedrībām.

Savukārt īres tiesības mājoklim būs iespējams iegūt ikvienai mājsaimniecībai, kas atbildīs noteiktajiem mājsaimniecības ienākumu sliekšņiem un būs iestājušās pašvaldības administrētajā rindā. Noteikts, ka neto ienākumu slieksnis būs līdz 980 eiro vienas istabas dzīvoklim, 1635 eiro divu istabu dzīvoklim un 2450 eiro trīs un vairāk istabu dzīvoklim. Trīs un vairāk istabu dzīvokļi ir pieejami mājsaimniecībām, kurās ir vismaz divas personas. Atbalsta programmas mērķis ir nodrošināt pieejamus mājokļus, līdz ar to ir noteikts, ka sākotnēji īres maksa nepārsniegs piecus eiro par kubikmetru, un būs iespējama īres maksas indeksācija katru gadu atbilstoši gada vidējās inflācijas līmenim valstī.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics uzdeva Ekonomikas ministrijai divu mēnešu laikā sagatavot priekšlikumus investīcijām un valsts programmām mājokļa pieejamībai kopā ar bankām un citām atbildīgām institūcijām par kreditēšanas iespējām un ziņot komisijai šī gada marta beigās.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē tika izveidota Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisija (balsoja - 12 par, nepiedalījās balsošanā 3 deputāti I. Brante, S. Čulkova, A. Kulbergs). Komisija izsūtīta vēstule visām frakcijām ar lūgumu līdz 2023.gada 1.februārim deleģēt pārstāvjus apakškomisijā.

Komisijas deputāti iepazinās ar Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēm 2022. -2027.gadam paredzēto finansējumu konkrēti 4. mērķim Tautas ataudze Latvijā. Labklājības ministrija informē, ka Sabiedrības integrācijas fonda īstenotie pasākumi 4.mērķa Tautas ataudze Latvijā ietvaros, kam 2023.-2024.gadā šobrīd ir plānots finansējums 393920.00 euro:

4.1.4. Īstenot kuplo - Goda ģimeņu godināšanas pasākumus, veicinot ģimeņu kopā būšanu, kopējas aktivitātes;

4.1.3. Nodrošināt atbalstu un atzinību darba devējiem, kas īsteno ģimenei draudzīgu darba vidi, kā arī komersantiem, kuri  ģimenēm ar bērniem piedāvā pakalpojumus un produktus uz labvēlīgiem nosacījumiem.