Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi

Klimata un enerģijas ministrijas (turpmāk – Ministrija) pārstāve L. Kurevska iepazīstināja deputātus ar izmaiņām Nacionālā enerģētikas un klimata plānā (NEKP). Latvijai līdz 2030. gadam jāsasniedz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājums 17% apmērā pret 2005. gadu, kas ir par septiņiem procentpunktiem mazāk, nekā bija plānots iepriekš (24%). Paredzēts, ka atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars galapatēriņā jāsasniedz 62% apmērā, elektroenerģijai - 70% apmērā, siltumapgādei - 67% apmērā, transportā - 29% apmērā, ēkās - 68% apmērā, bet rūpniecībā 73% apmērā. Latvija elektroenerģijā un siltumapgādē mērķus varēs sasniegt, jo darbs jau ir sākts, savukārt problemātiska būs mērķu sasniegšana transportā. Arī ēkas un rūpniecība būs gana izaicinoši, bet pie tā esot jāstrādā. Mērķu neizpildei būs sekas, ja AER mērķus neizpildīs, tās nozīmē potenciālu tiesvedību no Eiropas Savienības (ES) puses, un tiesvedības sekas ietvertu gan soda naudas, gan piespiedu mērķu izpildi. Savukārt SEG mērķu neizpilde nozīmē, ka valstij jāturpina iegādāties emisiju kvotas, kuru cenu nosaka tirgus.

 L. Kurevska uzsvēra, ka jaunie NEKP mērķi bez papildu pasākumiem nav sasniedzami, un to sasniegšana ir iespējama tikai ar kopīgu darbu.

   Par jaudas rezervāciju pēc jaudas rezervācijas maksas ieviešanas - tīklu optimizācijas nākamiem soļiem būtu tīkla jaudu rezervācijas optimizācijas regulējums, kas dotu iespēju izmantot, kombinēt dažāda ražošanas profila enerģijas avotus. Šeit noteikti vajadzētu ciešāku sadarbību ar Eiropas Savienību, kā arī efektīva kopīgo resursu lietošana un aktīvo lietotāju stiprināšana. Nākamie soļi būtu jauni starpsavienojumi, esošās infrastruktūras efektīvāka izmantošana un iekšējā tīkla attīstība. Ministrija lūdza divu nedēļu pagarinājumu, lai precīzāk sniegtu informāciju par prognozēto jaudu apjomu, nodošanu ekspluatācijā paredzētajos termiņos.

 KOMISIJAS LĒMUMS

 Ilgtspējīgas attīstības komisija gaidīs ziņojumu par situāciju ar elektroenerģijas tīkla jaudu rezervāciju līdz 2023.gada 10.jūlijam.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti apmeklēja Valmieras novada lauksaimniecības uzņēmumus, kur iepazinās ar lauksaimniecības nozares aktualitātēm, nākotnes perspektīvām un izaicinājumiem. Tika apmeklētas  zemnieku saimniecība “Mazdzērvītes” (piena lopkopība), zemnieku saimniecība “Jaunozoli” (augkopība), SIA “Eko lauki” (bioloģiskā lauksaimniecība) un LPKS "VAKS".

Finanšu ministrs A. Ašeradens iepazīstināja komisijas deputātus ar Latvijas kapitāla tirgus aktivizēšanu ekonomikas transformācijas veicināšanu un ar valdības deklarācijā iekļautajiem virzieniem un nosacījumiem tālākai kapitāla tirgus attīstībai. Kā informēja Finanšu ministrs Starptautiskā Valūtas fonda finanšu attīstības indeksā Latvija atpaliek no vairuma OECD un ES valstīm. Par indeksu ņem vērā finanšu institūciju un finanšu tirgus attīstības pakāpi no tā dziļuma (apjoms un likviditāte), finanšu pakalpojumu pieejamības un efektivitāti (ņemot vērā pakalpojuma izmaksas, ilgtspēju un aktivitāti finanšu tirgū). Latvija atpaliek no Igaunijas un Lietuvas pēc investīciju un IKP izaugsmes, un būtiski atpaliek arī pēc akciju tirgus kapitalizācijas. Latvijā kreditēšana jau ilgstoši attīstījusies gausi, bet noguldījumi auguši straujāk nekā vidēji eiro zonā. Procentu likmes uzņēmumu kredītiem šobrīd ir augstākās eiro zonā, savukārt no mājsaimniecībām piesaistīto noguldījumu procentu likmes ir starp zemākajām.

Latvija 2021. gadā pirmā no Baltijas un Skandināvijas valstīm emitēja ilgtspējīgās valsts obligācijas. Uz pirmajām ilgtspējīgām valsts obligācijām attiecinātie valsts budžeta izdevumi ir zaļie izdevumi (Zaļais transports ((Rail Baltica, elektrovilcieni)), bioloģiskā daudzveidība (meži, dabas parki, zivju fonds), energoefektivitātes palielināšana ēkām, atjaunīgā enerģija (jaunu tehnoloģiju izpēte), pielāgošanās klimata pārmaiņām) un sociālie izdevumi (izglītības pieejamība ((datori skolām COVID-19 laikā)), sociālā iekļaušana (minimālā ienākumu reforma, transporta biļešu cenu kompensācija) un infrastruktūras pieejamība (elektrības rēķinu kompensācijas sociāli mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem).  

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics norāda:

·         ka kapitāla tirgus aktivizēšana ir viens no instrumentiem, ko mums vajadzētu izmantot, runājot par ekonomisko izaugsmi. Prieks dzirdēt, ka valsts stratēģiskie aktīvi un kritiskā infrastruktūra paliks valsts kontrolē. Līdz ar to aicināsim Finanšu ministriju uz atkārtotu diskusiju, lai izskaidrotu sabiedrībai atsevišķu uzņēmumu kotāciju, kādi uzņēmumi ir iekļauti kotāciju sarakstā;

·         tāpat ir jautājums - kas noteiks akciju cenu? Vai visas akcijas tiek palaistas tirgū vienlaicīgi? Vai tomēr dodam iespējas, tajā skaitā fondiem, būt pirmajiem, kas izvieto savus līdzekļus šajos uzņēmumos. Vēl jautājums - kas izstrādās šo kārtību, lai tā būtu caurspīdīga;

·         kas Latvijai jādara, lai sasniegtu izvirzītos plānos saistībā ar kapitalizāciju, lai vismaz 2 uzņēmumi ar kapitalizāciju virs viena miljardu eiro;

·         monopoluzņēmumu kotācija biržā ir diskutējama lieta, un šodienas sēdē parādās jau šādu uzņēmumu nosaukumi. Šis jautājums ir diskusijas vērts Saeimas deputātiem kopā ar sabiedrību. Vai valdībai būs galējais lēmums, kas nolems, kuri uzņēmumi tiks kotēti biržā;

·         vēl viens jautājums - par Latvijas pensiju kapitālu, konkrēti, par pensijas otro līmeni, vai Finanšu ministrija kopā ar Labklājības ministriju neplāno pārskatīt šo pensijas līmeņa lēno ienesīgumu. Vai tomēr pensiju naudas izvietošana nav pārskatāma, vai šo naudu nevajadzētu ieguldīt Latvijas uzņēmumos, kuros ir kaut neliela, bet stabila peļņa.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti aicinās Finanšu ministriju un Labklājības ministriju uz atkārtotu diskusiju rudenī, lai saņemtu atbildes uz iepriekš minētiem jautājumiem.

Valsts kancelejas direktors J. Citskovskis iepazīstina ar administratīvā sloga mazināšanas plānu. Valsts kanceleja ir sagatavojusi Valsts pārvaldes modernizācijas plānu 2023. – 2027. gadam, kurš apstiprināts Ministru kabinetā 2023.gada 8.maijā. Šogad jūnijā Valsts kanceleja ziņos Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, kādas būs primārās aktivitātes. Fokuss būs vērts uz administratīvā sloga mazināšanu uzņēmējiem. Administratīvā sloga mazināšanas komandā darbojas nevalstiskās organizācijas, ministrijas, Valsts kontrole, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti un dažādu jomu eksperti. Šī darbu grupa savu darbu sāka 2023 gada 8. martā. Identificētās prioritātes ir viena iestāde, kur iesniedz datus, plašāka vienošanās par to, kā veido tiesību aktus un tiesību aktu pēcpārbaude (ex-post izvērtējums). Potenciāli tiek attīstīts Nacionālais datu centrs, nākamie soļi, lai īstenotu būtu tiesiskais regulējums, kartēšana, datu kvalitātes nodrošināšana tiesiskais regulējums un kartēšanas finansējums.

Ārvalstu investoru padomes Latvijā pārstāve L. Helmane novērtēja Valsts kancelejas priekšlikumu veidot datu centru, tas būtu labs signāls, ka tiek strādāts pie administratīva sloga mazināšanas.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics norādīja, ka maz ticams, ka Valsts kancelejas direktora iezīmētais administratīvā sloga mazināšanas plāns kaut ko mainīs. Uzsverot, ka ir iespējams izmērīt administratīvo sloga apmēru. Tāpēc no Valsts kancelejas sagaida idejas, ka konkurētspēju stiprināsim ar birokrātijas mazināšanas metodēm.

KOMISIJAS LĒMUMS

Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti nolēma rudenī atkārtoti aicināt Valsts kanceleju, kur komisija sagaida idejas konkurētspējas stiprināšanai tostarp ar birokrātijas mazināšanu.