Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija pārstāve A. Ozola iepazīstināja deputātus un klātesošos ar atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu 2021-2027.gadam, Būtiskākie mērķi, kas izriet no ES direktīvām ir Eiropas Zaļais kurss , jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns “Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu”, Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027.gadam un rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku 2020. – 2027.gadam. Būtiskākie mērķi, kas izriet no ES direktīvām: ka 2035. gads - poligonos apglabāto sadzīves atkritumu īpatsvars ir līdz 10 % no kopējā radīto sadzīves atkritumu daudzuma, pārstrādes palielināšana: 2025. gads - vismaz 55 % pēc masas; 2030. gads - vismaz 60 % pēc masas; 2035. gads - vismaz 65 % pēc masas. Izveidot dalītas savākšanas sistēmas vismaz papīram, metālam, plastmasai un stiklam un līdz 2025. gada 1. janvārim – tekstilmateriāliem. Līdz 2023. gada 31. decembrim bioloģiskie atkritumi ir vai nu atdalīti un pārstrādāti rašanās vietā, vai savākti dalīti un nav sajaukti ar citiem atkritumu veidiem. Pārtikas atkritumi – pārtikas atkritumu apjoma mērījumi katrā pārtikas aprites posmā. Tekstilatkritumu dalīta vākšana līdz 2025. gada 1. janvāris.

 Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns (AAVP) 2021.-2028.gadam.. Saskaņošanas procesā saņemti 195 iebildumi un priekšlikumi. Sabiedriskās apspriešanas ietvaros saņemti vairāk 80 priekšlikumi. Plāns apstiprināts Ministru kabineta 2021.gada 21.janvāra sēdē.

 Ministrijas pārstāve iepazīstina ar atkritumu apsaimniekošanas institucionālās sistēmas attīstību, prognozēm atkritumu apjomam, tai skaitā dažādām plūsmām reģionālā griezumā un ir izvērtēti vairāki modeļi plāna ieviešanai.

 Komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Ikstena ierosina uzklausīt Latvijas Pašvaldības sabiedrības viedokli atkritumu apsaimniekošanās jomā. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece S. Sproģe pastāstīja, ka atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns ir apstiprināts, ka izstrādātos mērķus atbalsta tikai jāvienojas, kā tos labāk sasniegt.

 Bažas rada esošajās robežās izveidota sistēma, ko vajag pārstrukturizēt, bet jārēķina kopā, jo SAP ir pašvaldību dibinātiem uzņēmumiem, kuriem ir saistības, līgumi, kredīti, galvojumi, ieguldīts privātais kapitāls un koncesijas līgumi. Galvenie secinājumi AAVP: «Neviens apvienošanas modelis nenodrošina izlīdzsvarotas sistēmas izveidi, kas ļautu noteikt universālus, visiem AAR piemērojamus kritērijus.» Visu izvērtēt rekomendē RAAP līdz 2022.gada beigām, bet vēlētos, lai visiem līdzvērtīgas tiesības! Arī VIDUSDAUGAVAS 15 pašvaldībām u.c. (Vecumnieku, Iecavas, Rundāles, Skrundas novadi)! Līdz 2021.gada maija beigām MK nosaka jaunos AAR, tajās ietilpstošās pašvaldības. Vai būs diskusija? Ar DRN starpniecību tiek īstenots princips „piesārņotājs maksā”.

 

 Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija uzklausīja VARAM sniegto informāciju par digitālās transformācijas(DT) pamatnostādnēm 2021-2027.gadam. Stratēģijas vīzija ir labvēlīga un moderna dzīves telpa, kas ir balstīta mūsdienu tehnoloģiju prasmīgā pielietošanā un mērķis ir veidot tādu sabiedrību, tautsaimniecību un valsts pārvaldi, kas efektīvi un mērķtiecīgi izmanto esošās un veido jaunas digitālo tehnoloģiju iespējas, kā arī to radīto vidi, uzlabojot dzīves kvalitāti ikvienam indivīdam un sabiedrībai kopumā, ceļot valsts un tautsaimniecības konkurētspēju.

 VARAM pārstāvji informēja par pamatnostādņu izstrādes darba grupas darbu, kas tika organizēts pa rīcības virzienu un tematisko sadaļu apakšgrupām. Pamatnostādņu satura izstrādes uzsākšanas kopējās virtuālās sanāksmes ir notikušas no 5. maijā līdz 25. augustam, organizējot vairāk nekā 55 virtuālas rīcības virzienu un tematisko sadaļu satura izstrādes darba grupu apspriedes. Pamatnostādņu izstrādes darba grupā piedalījās kopumā vairāk, kā 200 pārstāvji no ministrijām un dažādām organizācijām. DT pamatnostādņu attīstības virzieni ir digitālās prasmes un izglītība, digitālā drošība un uzticamība, telekomunikāciju un skaitļošanas pieejamība, tautsaimniecības (arī valsts pārvaldes) digitālā transformācija, inovācijas, IKT industrija un IKT zinātne.

 Viena no problēmām ir neefektīva, novecojusi IKT infrastruktūra, kas nav saderīga ar mākoņpakalpojumiem un problēmas ar sabiedrības prasmēm īpaši pēc ienākumu līmeņa, vecuma un dzīves vietas(lauki/ pilsēta).

 Uzklausot sniegto informāciju komisija nolēma organizēt 3.februārī komisijas sēdi par datu pārvaldības un pieejamības politiku un lūdza VARAM sagatavot kādas ir problēmas un piedāvāt risinājumus.

 

 Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) sniegto informāciju par progresu Latvijas investīciju projektu izstrādi(atjaunošanas un noturības mehānisma), kurus plānots iesniegt Eiropas Komisijā. Diskusijas par konkrētiem projektiem vēl tupinās, bet pamatā investīciju projektu mērķis ir veicināt klimatneitralitāti. Darbs tiek organizēts sešos reformu virzienos - klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara. No ES Atveseļošanas mehānisma līdzekļiem 20%, pēc EK ieteikumiem, plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% - klimata mērķu sasniegšanā. FM informēja, ka patlaban ir zināms projektu "melnraksts", bet gala variants varētu tapt tuvāko nedēļu laikā. Deputāti ar konkrētu projektu sarakstu varēs iepazīties tad, kad puses būs vienojušās par konkrētiem investīciju projektiem.

 Saeimas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis priekšlikumu izstrādātājiem pārmeta, ka projektu izvērtēšanas procesā netiek nodrošināta sabiedrības iesaiste, netiek nodrošinātas diskusijas un lēmumu caurredzamība.

 Saeimas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis lūdza atbildīgām ministrijām iesūtīt konkrētus iecerētos investīciju projektus, kurus plānots finansēt ar ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem. Latvijai no šī fonda indikatīvi pieejami 1,65 miljardi eiro.

 

 LM Valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa Komisiju informēja par uzsākto darbu pie Bērnu, ģimenes un jaunatnes politikas attīstības pamatnostādnēm 2021.- 2027.gadam izstrādes.

 Komisijai nākas konstatēt, ka augšminētas pamatnostādnes tiešā veidā nav vērsti uz dzimstības veicināšanas mērķi. Netika gūts priekšstats par konkrētiem rīcības virzieniem un plānotajiem pasākumiem demogrāfisko rādītāju krituma stabilizācijai un atbalsta sistēmas veidošanā vecākiem. Ziņojumā iztrūka pamatotu izstrādātu priekšlikumu gan par finansiāla atbalsta un vispārēja pakalpojumu instrumentu tālākās attīstības stratēģiju ģimenēm ar bērniem, gan par agrīnās prevencijas pasākumu klāsta un pieejamības attīstības plānu bērniem un viņu vecākiem. Ņemot vērā augšminēto, un arī uzklausot atbildīgas iestādes un pieaicinātus ekspertus, Komisijai tapa skaidrs, ka ne LM, ne arī Demogrāfisko Lietu Centrs (DLC) nav saņēmusi tiešu uzdevumu izstrādāt un īstenot pasākumus dzimstības pieauguma veicināšanai.

 Komisija ir spiesta secināt, ka šobrīd LM piedāvājums saturiski nenodrošina Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam (turpmāk – NAP2027) izvirzīto rezultatīva mērķa sasniegšanu attiecībā uz summāro dzimstības koeficientu. Tāpat pastāv bažas par to, vai pamatnostādnes tiks izstrādātas savlaicīgi, līdz ir pabeigts darbs pie Darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam izstrādes.

 Lai nodrošinātu valsts ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi un sasniegtu NAP2027 izvirzītos mērķus, aicinām Ministru prezidentu noteikt vienu galveno atbildīgo institūciju, kas nodrošinātu ekspertu iesaisti un nepieciešamo sadarbību Latvijas dzimstības veicināšanas stratēģijas izstrādei. Apzinoties, ka dzimstības veicināšanas stratēģija un tās īstenošanai nepieciešamo pasākumu plānošana un īstenošana ir starpsektoriāla pēc savas būtības, un ņemot vērā Komisijas dalībnieku vairākkārt norādīto, ka tie kā horizontāli jautājumi skar vairāku ministriju kompetenci, aicinām Ministru prezidentu personīgi nodrošināt kontroles procesu pār Bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas attīstības pamatnostādņu izstrādi, deleģēt šī stratēģiskā dokumenta tapšanā visus nepieciešamos resursus, kā arī aktualizēt vienotā stratēģiskā redzējuma nepieciešamību iesaistīto jomu ministriem un informēt Komisiju par tālāko virzību.

  Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija nolēma aicinām Ministru prezidentu noteikt vienu galveno atbildīgo institūciju, kas nodrošinātu ekspertu iesaisti un nepieciešamo sadarbību Latvijas dzimstības veicināšanas stratēģijas izstrādei.

 

 

 

 Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders iepazīstināja deputātus un klātesošos ar ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijas mērķiem, ka Latvijā visām mājsaimniecībām būs pieejami mājokļi. Esošais dzīvojamais fonds līdz 2050. gadam atbilst augstiem energoefektivitātes, būvniecības, drošības un labiekārtotības standartiem, tiesiskais regulējums veicina privātos un publiskos ieguldījumus dzīvojamā fonda izveidei. Esošais ēku fonds ir novecojis un būvēts bez energoefektivitātes prasībām, būtiski atpaliek no sasniedzamajiem mērķiem. Izvirzītās prasības. ir līdz 2040. gada 31. decembrim daudzdzīvokļu ēkām un līdz 2050. gada 31. decembrim viendzīvokļa ēkām jāveic ēkas energosertifikācija. Atbalsta instrumenti būtu energoefektivitātes paaugstināšana: dzīvojamās ēkās, valsts ēkās, pašvaldību ēkās, rūpnieciskās ražošanas ēkās. Izstrādē aktivitāte privātmāju energoefektivitātes veicināšanai. «Zaļo» obligāciju emisijā un Eiropas Investīciju Bankas iegūto finanšu resursu ALTUM aizdevumi energoefektivitātes veicināšanai. Emisiju kvotu izsolīšanas finanšu instrumenta projektu konkursi: «Siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšana, attīstot enerģētiski pašpietiekamu ēku būvniecību» un «Siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas». Informatīvais atbalsts un citi pasākumi: Informatīvā kampaņa «Dzīvo siltāk», Konkurss «Energoefektīvākā ēka», Latvenergo Energoefektivitātes centrs. Pašvaldības var piemērot NĪN atlaides, pašvaldību atbalsts energoefektivitātes novērtējumu un nepieciešamo dokumentu sagatavošanai, būvniecības informācijas sistēmā tiek izstrādāta elektroniskā «Mājas lieta», kurā pieejama visa informācija par būvi, valsts pētījumu programmas «Enerģētika» projektu pieteikumu konkursa «Energoefektivitāte» ietvaros tiek īstenoti 4 Rīgas Tehniskās Universitātes projekti. ES programmas «Apvārsnis 2020» ietvaros sagatavota ESCO iepirkumu rokasgrāmata. Accelerate SUNSHINE izstrādāts Energoefektivitātes pakalpojuma līgums sabiedrisko ēku atjaunošanai; ESCO līgums daudzdzīvokļu ēkām.

 Sasniedzamais daudzdzīvokļu ēku: katrā dekādē atjaunotas vismaz 4000 ēkas. 2009.- 2020. ES fondu atbalstu kopumā būs atjaunotas ~ 1650 ēkas. Privātmājas: katrā dekādē vismaz 7500 privātmājās veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi. Valsts ēkas: turpināt ikgadēju 3% atjaunošanu no esošās platības un sasniegt 500 000 m2 atjaunoto platību 2030.gadā

Vienlaikus ES fondu un RRF ietvaros energoefektivitāti uzlabojošus pasākumus ēkās plāno īstenot arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija.

Uzklausot sniegto informāciju deputāti bija bažīgi, vai pietiks finansējums mērķu sasniegšanai, vai pašvaldības un iedzīvotāji būs pietiekami motivēti sasniegt izvirzītos mērķus.

 

 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv