Komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma pasaka paldies, ka Saeimas Prezidijs un Frakciju padome atbalstīja divus no pieciem iesniegtiem pētījumiem. Tika atbalstīti pētījumi “Pabalstu par bērniem korelācija ar dzimstības līmeni trūcīgās un sociāli nelabvēlīgās ģimenēs” un “Darbaspēka nodrošinājums tautsaimniecībai”, kas tika iesniegti Saeimas Analītiskajam dienestam.

Darbs pie pirmā pētījuma “Pabalstu par bērniem korelācija ar dzimstības līmeni trūcīgās un sociāli nelabvēlīgās ģimenēs” tiks uzsākts jau 2018. gada februāra mēnesī, kas sasaucas ar Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto tēmu. Deputāti uzsvēra personalizētā aspekta nepieciešamību pētījumā.

Deputāti uzsvēra nozīmību tautsaimniecībā un izpildi pēc iespējas ātrāk pētījumam “Darbaspēka nodrošinājums tautsaimniecībai”.

Komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma iepazīstina komisijas deputātus ar 2018. gada ziemas sesijas darba kārtību. Ziemas sesijā plānots koncentrēties uz Latvijas Inovāciju ekosistēmas un zinātnes finansēšanas pilnveidošanu, Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020. gadam uzdevumu izpildes nodrošināšanu un Nacionālā attīstības plāna 2021.-2017. gadam prioritāšu izvērtēšanu. 2018. gada 23. februārī Saeimā komisija organizēs konferenci “Jaunā pedagogu sagatavošanas sistēma”.

Komisija turpinās iepriekšējās sesijas darba jautājumu izskatīšanu, kā piemēram: zemes politika, mājokļa pieejamība, ekonomikas nozaru produktivitātes paaugstināšana.

Komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma pateicās ekspertiem un deputātiem par paustajiem viedokļiem. Komisijas priekšsēdētāja L. Straujuma informē, ka 2018.gada februāra beigās aicinās Pārresoru koordinācijas centra pārstāvjus informēt Ilgtspējīgas attīstības komisiju par ilgtspējīgas attīstības mērķiem Latvijas ziņojumā Apvienoto Nāciju organizācijai un 2018.gada pirmajā pusgadā informēt komisiju par Nacionālā attīstības plāna vidējā termiņa uzlabošanu.

Komisija šodien apsprieda Latgales attīstības programmu kontekstā ar sociāliem, kultūras un izglītības jautājumiem.  Raivis Bremšmits Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālās politikas departamenta direktors iepazīstināja deputātus ar  Latgales reģiona izaugsmes 2018-2021 rīcības plānu. Latgales reģiona pārstāvji Ilga Šuplinska Rēzeknes Tehnoloģijas akadēmijas profesore, Agris Bitāns Eversheds Rīgas biroja vadošais partneris, zvērināts advokāts un Sergejs Maksimovs Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja vietnieks komisijas sēdē uzsvēra, ka ir nepieciešama valsts ilgtermiņa politikas izstrāde Latgales attīstībai, kurā jāaptver daudzas jomas, uzsverot valodas jautājuma nozīmi. Latgalē būtu jāatgriežas pie vēsturiskajiem latgaliskajiem nosaukumiem un vietvārdiem, uzstādot attiecīgas ceļa zīmes un norādes arī latgaliski. Tam būtu nepieciešama atbalsta sistēmas izveide pašvaldībām, kā arī valodas konsultanta piesaiste. Komisija iepriekš diskutēja par tautsaimniecības jautājumiem, bet nākamreiz plāno runāt par latgaliešu rakstu valodas lietojumu un statusu.

 

 

Komisija 6.decembra sēdē diskutēja par inovāciju ekosistēmu Latvijā un vienojās par strukturālu reformu nepieciešamību šajā jomā. Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks uzsvēra, salīdzinot ar Eiropas valstīm un vērtējot Baltijas mērogā, Latvijai inovāciju jomā ir labi panākumi finansējuma un cilvēkresursu piesaistē, taču sadarbības starp industriju un zinātni ir nepietiekama, lai mērķtiecīgi īstenotu valsts līmenī pieņemtās stratēģijas un mērķtiecīgi izlietotu tām paredzēto finansējumu.

“Latvijas konkurētspēju pasaulē varam balstīt tikai izglītībā, zinātnē un inovācijās. Šīm jomām ir jābūt 2019.gada valsts budžeta prioritātēm,” uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma.

 Ilgtspējīgas attīstības komisija sadarbībā ar jomas profesionāļiem plāno līdz pavasarim sagatavot koncepciju vienotas inovāciju platformas izveidei, kas nodrošinātu kvalitatīvu sadarbību starp zinātniekiem un uzņēmējiem. Komisijas deputāti un pārējie diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka platforma darbosies veiksmīgi, ja par tās izveidi vienisprātis būs gan politiķi, gan zinātnieki, gan uzņēmēji.

Finanšu institūcijas ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš deputātus informēja, ka Latvija pašlaik ir viena no aktīvākajām Eiropas Stratēģisko investīciju fonda jeb tā dēvētā Junkera plāna dalībniecēm un līdz šim jau parakstītas vienošanās par finansējuma piesaisti vairāk nekā 250 miljonu eiro apjomā, tostarp Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra celtniecībai. Vienlaikus Latvijā plānots izveidot garantiju portfeli aptuveni 30 miljonu eiro apjomā, lai atbalstītu inovatīvus uzņēmumus finansējuma saņemšanai komercbankās. ALTUM prognozē, ka valsts garantijas šajā programmā varētu saņemt vairāk nekā 100 Latvijas uzņēmumi, sacīja R.Bērziņš.

 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv