Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
Kopsēdē ar Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātiem tika uzklausīta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāres vietnieces Aldas Ozolas prezentācija par Kūdras izmantošanas stratēģijas projektu, kuru plānots apstiprināt VARAM izveidotās stratēģijas izstrādes darba grupas sanāksmē šā gada 8. jūnijā. Tika norādīts uz identificētajām problēmām un turpmākajiem rīcību virzieniem.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš aicināja Kūdras asociāciju izteikt savu viedokli un priekšlikumus. Kūdras asociācijas pārstāve pateicās par līdz šim paveikto: “ledus beidzot ir izkustējies” un norādīja, ka pie dokumenta vēl rūpīgi jāstrādā, par laika grafiku - ātrāk virzīties nav iespējams.
Vairāki deputāti norādīja, ka nozarei ir liels potenciāls, kurš netiek izmantots, īpaši Latgales reģionā, kur attiecīgi būtu iespēja vairāk piesaistīt komersantus. Kā arī vairāki deputāti atzīmēja, ka Kūdras izmantošanas stratēģijas izstrāde tomēr virzās pārāk lēnu un vajadzētu uz priekšu virzīties ātrāk.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja L. Straujuma pateicās par padarīto darbu un informēja, ka gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, gan Ilgtspējīgas attīstības komisija turpmākajās komisijas sēdēs balsos par attiecīgiem priekšlikumiem, kurus nodot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, piemēram, par ietekmes uz vidi novērtējumu, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra darbības izvērtējumu vai Latgales plāna kontekstā.
Plašāk prezentāciju skatīt šeit:
Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas kopsēdē tika pārrunāti 2017. gada 5. un 6. maijā 4.pasaules latgaliešu saietā pieņemtajā rezolūcijā paustie priekšlikumi. Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes priekšsēdētāja Alīna Gendele atzīmēja divas būtiskākās problēmas - nepieciešamību saglabāt Latgales kultūrvēsturisko mantojumu, un palielināt iedzīvotāju skaitu reģionā. Latgaliešu kultūras biedrības biedrs un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektors Edmunds Teirumnieks izcēla valodas jautājumu, par kuru, viņaprāt, diskusijas tik ātri vēl nenorims. Valodas lietojums un latgaliešu valodas mācības skolā ir nozīmīgas, lai saglabātu to kā vienu no vērtībām, citādi tuvāko gadu desmitu laikā var runāt par latgaliešu valodas paveida pilnīgu izzušanu. Daudz smagnējāks jautājums ir saistībā ar atsevišķa karoga izveidi, par kuru domas dalās. Taču Teirumnieks norādīja, ka ir izveidota atsevišķa saieta izpildes komiteja, kas šos jautājumus analizēs un skatīs arī turpmāk, lai nonāktu pie konkrētiem priekšlikumiem. Latgaliešu kultūras biedrības priekšsēdētāja Līvija Plavinska norādīja, ka šis kongress savā veidā bija kā sprādziens, lai pievērstu uzmanību neatrisinātajiem jautājumiem. Līvija Plavinska skaidroja, ka kongresa laikā netika paustas idejas par Latgales autonomiju. Savukārt vairums klātesošo deputātu uzsvēra, ka rezolūcijā neparādās ne viens vārds par tautsaimniecības un ekonomikas veicināšanu Latgales reģionā, kā arī daļa deputātu atzīmēja, vienotas informatīvās telpas trūkumu.
Laimdota Straujuma norādīja, svarīgi, ka: “Sāpe no latgaliešiem tika sajusta. Mums jābūt vienotiem dažādībā.” Kā arī ierosināja sasaukt vairākas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdes, kurās vērstu uzmanību, sociāliem un ekonomiku veicinošiem jautājumiem. Komisiju priekšsēdētāji Laimdota Straujuma un Ilmārs Latkovskis vienojās turpināt skatīt šos jautājumu pēc pašvaldību vēlēšanām, aicinot piedalīties arī jaunievēlētos pašvaldību vadītājus.
Komisijā tika prezentēts Latvijas simtgadei un Latgales kongresa simtgadei veltīts multisektoriāls projekts. Latvijas Inovatoru apvienības valdes loceklis Andris Nātriņš informēja, ka projekta aktivitāšu īstenošanas mērķis ir radīt platformu ekspertu dialogam par dzīves vides kvalitātes, izglītības, pētniecības un uzņēmējdarbības vides sistēmisko saistību un no tā izrietošajām iespējām veidot augstvērtīgu vides un reģionālo politiku Latvijā un Latgalē. Projektā īstenotais praktisko konferenču formāts ir sekmējis domu apmaiņas attāluma samazināšanos starp valsts pārvaldes institūciju pārstāvju un reģionā darbojošos uzņēmēju, pašvaldību vai iedzīvotāju viedokļiem, starp lielpilsētnieku un laucinieku viedokļiem, starp zinātnieku un praktiķu viedokļiem, starp uzņēmēju un dabas aizsardzības institūciju pārstāvju viedokļiem. Īpaša uzmanība tika vērsta izglītības jautājumam, kā atzīmēja Andris Nātriņš forumos tika uzsvērts, ka ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā galvenais jautājums ir izglītība. Savukārt Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra pastāstīja par ekspertu galvenajiem ieteikumiem ilgtermiņa stratēģiskajai plānošanai kontekstā ar Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2014.-2020. gadam. Cilvēku piesaistei reģionam ir gan multisektoriāls, gan starpdisciplinārs tvērums. Ilgtspējīgas attīstības jautājumu risināšanā ir nepieciešams mobilizēt plašu iesaistīto pušu sadarbību (multisektoriāla pieeja), izmantojot pētniecības potenciālu. Jānis Vētra informēja arī par ieteikumiem no ekspertu puses attiecībā uz slikto ceļu stāvokli, biotopu saglabāšanu, aprites ekonomiku un citas zaļās ekonomikas modeļu lomu ilgtspējīgā attīstībā, ekotūrismu, kā arī citiem jautājumiem. Komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma pateicās ekspertiem un iesaistītajām pusēm par ļoti lielu ieguldīto darbu un uzsvēra, ka svarīgi, lai apkopotās idejas un viedokļi nekur nepazustu un tiktu ņemti vērā Latvijas Nacionālā attīstības plāna vidusposma izvērtēšanas procesa laikā.
Prezentācijas pieejamas šeit:
Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks savu prezentāciju uzsāka ar OECD Izglītības un prasmju direktorāta vadītāja A. Schleicher citātu: “Mūsdienās skolas mērķis ir attīstīt skolēnu spēju mācīties mūža garumā, domāt un darboties kompleksās situācijās, dzīvot daudzveidīgā pasaulē kā aktīvam, atbildīgam pilsonim. Skolas absolventa veiksmes atslēga ir nevis iegūto zināšanu apjoms, bet gan, ko viņš spēj paveikt ar savām zināšanām”. Kā norādīja Guntars Catlaks, šajā citātā slēpjas galvenā doma uz ko mums būtu jāvirzās. Mūsdienu skolēni ir perfekti informācijas nolasīšanā, taču nespēj tikt galā ar nestandarta uzdevumiem. Līdz ar to, projekta mērķis ir nodrošināt vispārējās izglītības satura izstrādi, aprobāciju un ieviešanu pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, lai nostiprinātu tādu pieeju mācīšanai, kuras rezultātā skolēni attīstītu dzīvei 21.gadsimtā svarīgas kompetences. Pirmo reizi projektam ir finansiāls nodrošinājums. Projekta mērķa sasniegšanai plānotais attiecināmais finansējums ir 13 960 884 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums 11 866 751 euro un valsts budžeta līdzfinansējums 2 094 133 euro. Un projekta īstenošanas ilgums: 2016. gada 17. oktobris – 2021. gada 16. oktobris.
Galvenie trīs virzieni projektā būs:
1.Izstrādās un aprobēs mācību saturu - standartus, vadlīnijas, mācību programmas, mācību un metodiskos līdzekļus, t.sk., bērniem ar speciālām vajadzībām, diagnostikas instrumentus;
2.Īstenos pedagogu profesionālo pilnveidi - 6000 pedagogi, 100 aprobācijas izglītības iestādes, visu izglītības iestāžu vadības komandas, e-mācību moduļi, semināri;
3.Veidos labvēlīgus priekšnoteikumus mācību satura ieviešanai: digitālo mācību līdzekļu krātuve, skaidrojot pieeju, sadarbojoties ar augstskolām, pašvaldībām, u.tml.
Kā informēja G. Catlaks, galvenās pārmaiņas mācību darba organizācijā paredzamas:
Pamatizglītībā:
• Mazāks priekšmetu skaits
• Modulāra pieeja programmu veidošanā
• Vairāk laika dziļākai tematu apguvei
• Lielāka skolu autonomija satura organizācijā
• 9.klases beigās vispārējo kompetenču pārbaudījums
Vidējā izglītībā:
• Obligāto pamatkursu noslēgums 11.klasē
• Augstākā līmeņa 6 izvēles kursi 12.klasē, kuros kārto eksāmenus iestājai augstskolā.
Nobeigumā vairums komisijas deputātu uzsvēra šīs reformas nozīmīgumu un nepieciešamību to veiksmīgi realizēt. Komisijas deputāti izteica bažas par to, ka šo reformu kopumā veiks paši pedagogi. Svarīgi būtu, lai pedagogi paši notic reformai, un viņu lielākais izaicinājums būs spēja mainīt savu domāšanu.
Plašāk prezentāciju skatīt šeit:
Ilgtspējīgas attīstības komisija un Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas kopsēdē uzklausīja Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītāju Ilmāru Mežu, Latvijas Universitātes profesoru, ekonomistu Mihailu Hazanu, un sabiedriskās politikas centra PROVIDUS’’ pētnieci migrācijas un integrācijas jomā Agnesi Lāci.
Starptautiskās Migrācijas organizācijas Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs, informējot par demogrāfijas rādītājiem, norādīja, ka iedzīvotāju skaits nav izšķirīgais rādītājs, bet gan to struktūra. Latvijas gadījumā tiek norādīts uz lielo senioru īpatsvaru pretstatā darbspējas vecumā esošajiem iedzīvotājiem. Signāli liecina, ka sāk trūkt kvalificēts darbaspēks un šī tendence turpmāko gadu laikā tikai palielināsies. Būtu jādomā par to, kā iedzīvotājus no lauku reģioniem nogādāt uz attīstības centriem, kuros darba iespējas ir plašākas. Dati liecina, ka darbspējīgo iedzīvotāju iztrūkums ik gadu varētu būt aptuveni 10 000. Līdz ar to, risinājumi ir divi – pietiekošā skaitā jārada savi iedzīvotāji, kā arī jāpieņem imigrantu pieaugošais skaits. Runājot par imigrantu skaitu, Ilmārs Mežs pauda viedokli, ka bez Eiropas pārvietošanas programmā esošajiem patvēruma meklētājiem Latvijā ik gadu ierodas vairāki tūkstoši ārzemnieku, kuri sekmīgi integrējas sabiedrībā, apgūstot valodu un uzsākot darba gaitas vai studijas. Līdz ar to, sabiedrības attieksme ir viens no atslēgas vārdiem, jo imigrantu plūsma palielināsies.
Arī Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans uzsvēra kopējo darbaspēka trūkumu. Daļu no pieejamām vakancēm var aizpildīt remigranti, kuri atgriežas uz dzīvi Latvijā. Kā liecina dati, remigranti gada laikā pēc atgriešanās uzrāda ļoti augstu nodarbinātības līmeni, līdz ar to, tas ir noderīgs pienesums Latvijas sabiedrībai. Katrs piektais strādā kā pašnodarbinātais vai kļūst par uzņēmēju, uzlabojot ekonomisko situāciju. Lielākoties atgriešanās notiek emocionālu iemeslu dēļ un par dzīvesvietu izvēlas ne tikai Rīgu, bet gan savu dzimto pilsētu. Līdz ar to būtu jādomā par dažādiem atbalsta mehānismiem uzreiz pēc atgriešanās.
Providus pētniece Agnese Lāce informēja pētījumi rāda, ka Latvijā ir visnegatīvākā attieksme starp Eiropas Savienības valstīm attiecībā uz imigrantiem. Tiek uzskatīts, ka imigranti rada apdraudējumu, tādēļ ir nevēlami. Līdz ar to Agnese Lāce norāda, ka sabiedrības attieksmes uzlabošana pret imigrantiem jāskata kā ilgtermiņa process, kuru vienā dienā izmainīt nevar. Līdz ar to, imigrācijas politikai vajadzētu būt pretimnākošai, lai tas mainītu arī sabiedrības uzskatus.
Komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma rosināja informēt Nodarbinātības padomi kopsēdē izskatītajiem jautājumiem - globālo migrāciju un tās ietekmi uz Latviju.
Plašāk prezentācijas skatīt šeit:
Vairāk rakstu...
