Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

 Pārresoru koordinācija centra vadītājs Pēteris Vilks informē par valsts budžeta prioritāro pasākumu sasaisti ar Nacionālo attīstības plānu, ko Saeima apstiprināja 2020. gadā. Nacionālās attīstības plāns ir plānošanas dokuments, kurā ir uzstādīti mērķi, kurus vēlamies sasniegt, arī tās rīcībpolitikas, kuras ir jāīsteno.

Plānotais finansējums ir sadalīts starp sešām prioritātēm, ka lielākā daļa no budžeta finansējuma paredzēts prioritātei “stipras ģimenes, veseli aktīvi cilvēki”. savukārt, kas attiecas uz uzņēmējdarbības un konkurētspējas atbalsta finansējuma, lielāko daļu paredzēts no Eiropas Savienības struktūrfondiem.

 NAP2027 plānotā valsts budžeta investīciju daļa tiek īstenota, pieņemot lēmumus par valsts budžeta attīstības daļas līdzekļu piešķiršanu prioritāro pasākumu sasaiste ar NAP2027 procesā. Ministriju un neatkarīgo institūciju papildu finansējuma pieprasījumi vienmēr būtiski pārsniedz valsts budžeta fiskālās iespējas. Pašreizējais novērtējums liecina, ka faktiski pieejamais finansējums atšķirsies no NAP2027 plānotā finansējuma. Valdībā atbalstītie prioritāro pasākumu gandrīz pilnībā atbilst NAP2027. Vidēji 91,8% no kopējā atbalstītā finansējuma veido atlīdzība un sociālā pakotne. Ekonomikas transformācijas un konkurētspējas atbalsta finansējuma avots pamatā ir plānotie ieguldījumi no ES fondiem (Darbības programma ir izstrādē).

 Ekonomikas ministrijas uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors K. Soms iepazīstina ar NIP mērķiem un līdzekļiem, ka izvirzītais mērķis ir sasniegt eksporta apjomu 27 miljardus līdz 2027.gadam. Ekonomikas ministrijas ir salikusi tās rīcības virzienus uz tuvākajiem trīs gadiem, kuras būtu visatbilstošākās tieši rīcības virziena ieviešanai: digitalizācijas attīstībai, moto Mazo un vidējo komersantu attīstību, pētniecībai un inovācijām:

 K.Soms informē, ka patlaban EM aktivitātēm ir pieejami 39,15 miljoni eiro digitalizācijas veicināšanai, 104 miljoni eiro mazo un vidējo komersantu attīstības veicināšanai un 41,7 miljoni eiro pētniecības un inovāciju atbalstam. Ar šo finansējumu nav pietiekami, tāpēc nepieciešami vēl vismaz 140 miljoni eiro no Eiropas Atveseļošanas fonda, kurus varētu novirzīt digitalizācijai, kā arī pētniecībai un inovācijām. Viņš piebilda, ka Nacionālās industriālās politikas saskaņošana vēl turpinās, tāpēc, iespējams, atsevišķi darbības virzieni un aktivitātes vēl varētu tikt mainīti, piemēram, varētu atzīt, ka daži no tiem ir lieki un tiek izņemti no politikas.

Sešas eksportējošo un ražojošo uzņēmumu asociācijas vērsušas Ilgtspējīgas attīstības komisijas uzmanību uz to, ka EM paredzētais finansējums veido tikai 35% no kopējā aptuveni 3,3 miljardu eiro finansējuma, kas paredzēts Nacionālās industriālās politikas realizācijai, turklāt daudzi no finansējuma izlietošanas pasākumiem nemaz nav vērsti uz eksporta palielināšanu.

 Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs V.Skrīvelis komisijas deputātus informēja, ka plānotajā finansējuma sadalījumā nav skaidra fokusa uz eksporta atbalstu. No EM paredzētajiem līdzekļiem tikai 9% ir paredzēti tiešam eksporta atbalstam, bet, piemēram, 25% paredzēti enerģētikas jautājumiem, 23% - ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un līdzīgiem mērķiem.  Viņš norādīja, ka EM īstenotajām aktivitātēm būtu papildus jāiedala vēl vismaz 140 miljoni eiro, kā arī jāpārdala līdzekļi no atsevišķām ieplānotajām aktivitātēm.

 V. Skrīvelis pauda sešu asociāciju kopīgo viedokli, ka Nacionālās industriālās politikas mērķu sasniegšanai būtu nepieciešams papildus paredzēt 50 miljonu eiro finansējumu pilna cikla inovāciju nodrošināšanai, 41,76 miljonu eiro finansējumu jaunu produktu attīstībai, 10 miljonu eiro finansējumu klasteru programmai, 88 miljonus eiro tiešajiem grantiem eksporta veicināšanai, 50 miljonus eiro rūpniecisko telpu energoefektivitātes paaugstināšanai un 28,8 miljonus eiro darbinieku apmācības programmu turpināšanai.

 V. Dombrovskis no sešām eksportējošām nozarēm ir izskanējis diezgan konkrētas jomas, kurās nozares uzskata, ka jāiegulda šī nauda. Izskanējušas arī daži priekšlikumi, no kuriem avotiem. Valdība var šos līdzekļus pārdalīt: piemēram no, ja mēs runājam par cilvēkkapitāla apmācību, no Izglītības un zinātnes ministrijas. Arī diezgan kritiski vārdi izskanējuši par VARAM domu kaut kādu tur dažu gadu laikā veidot kādas vēl industriālas teritorijas papildus esošajām. Tā kā tas ir valdības līmeņa lēmums, tad nu man ir priekšlikums nosūtīt vēstuli arī ministru prezidentam.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija nolēma nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, Ekonomikas ministrijai, lai vērstu valdības uzmanību uz Ekonomikas ministrijai paredzētā finansējuma nepietiekamību Nacionālās industriālās politikas mērķu sasniegšanai.

 

 

 Finanšu ministra padomnieks I. Dālderis informē, ka par konkrētiem projektiem vēl joprojām notiek diskusijas ar Eiropas Komisiju, ka pagaidām vēl nav zināmi ne konkrēti objekti, ne projekti, kuros šī nauda tiks investēta un arī ministriju iesniegtie priekšlikumi pagaidām ir vēlmju statusā, kas var mainīties. Patlaban ir zināms, ka no kopumā pieejamajiem 2,02 miljardiem eiro 37% jeb 740 miljoni eiro būs paredzēti klimata pārmaiņu novēršanas pasākumiem, bet 20% jeb 400 miljoni eiro - digitālās transformācijas pasākumiem, ka pārējie Latvijas pieteiktie projekti saistīti ar veselības jomu, nevienlīdzības mazināšanu, likuma varas stiprināšanu, ekonomikas transformāciju un produktivitātes reformu, kā arī inovāciju veicināšanu.

 Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis norādīja, ka daudzās sadaļās projekti ir saistīti ar būvniecību, vai pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem nākamajos gados nekļūs tik liels, lai izraisītu būvniecības izmaksu sadārdzinājumu.

 Deputāte E. Papule norāda, ka daļa ieguldījumu paredz jaunu institūciju radīšanu tā vietā, lai funkcijas uzticētu esošajām. Nav skaidrs, kas būs atbildīgais par mūžizglītības procesiem veselības jomā, kurš būs atbildīgais par digitalizācijas procesiem un citi jautājumi.

 Deputāts I.Zariņš norādīja, ka, Latvijas projektos trūkst izpratnes par inovācijām, jo inovācijas nav iespējamas bez zināšanām, bet plānotajos projektos nav paredzētas investīcijas zinātnē. Zariņš uzsvēra, ka nepieciešama nacionālās investīciju sistēmas izveide, kas koordinē, kādos virzienos tiek atbalstītas inovācijas.

 Komisijas deputāti vienojās nākamajās sēdēs atkārtoti diskutēt par šo jautājumu, uzklausot ministriju detalizētākus skaidrojumus par Atveseļošanas un noturības mehānismam iesniegtajiem projektiem un lielāku konkrētību par Latvijas projektu finansēšanu no ES Atveseļošanas fonda.

 

 

 

 Komisijas sēdē profesors Daunis Auers iepazīstināja klātesošos ar "Certus" veikto pētījumu par Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) ieguldījumu augstākās izglītības eksportā un tautsaimniecības attīstībā. RSU ir vadošā Latvijas augstskola pēc kopējā starptautisko studentu skaita, otrajā vietā ierindojoties Rīgas Tehniskajai universitātei. RSU augstākās izglītības pakalpojumu eksporta tiešais pienesums Latvijas ekonomikai 2020.gadā ir 49,6 miljoni eiro. Tiešo pienesumu veido studiju maksa, izdevumi par mājokli un dzīvošanu, kā arī viesu, kuri ārvalstu studentus Latvijā apciemo.

 Deputāti sēdē atzīmēja, ka arī citām Latvijas augstskolām jācenšas sasniegt šo līmeni. Latvijā studējošie ārvalstu studenti valstij ir liels ieguvums un ir jādomā par to, kā jaunos speciālistus šeit noturēt arī pēc studiju beigām, lai viņu zināšanas būtu iespējams izmantot valsts attīstībai.

 Deputāti nolēma sagatavot vēstuli Ministru kabinetam, ka ārvalstu studentu piesaistei ir jābūt valdības līmeņa prioritātei, un augstākās izglītības eksporta tālāka attīstība gan kvalitātes, gan studentu skaita ziņā iespējama tikai ar valdības atbalstu.

 Tāpat klātesošie pārsprieda RSU iespējas palielināt uzņemto ārvalstu studentu skaitu, kā arī veidus, kā Rīgas pilsēta varētu ārvalstu studentus atbalstīt. 

 

 

 

 

 

 Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, iepazīstinot klātesošos ar Nacionālo industriālo politiku 2021+, atzīmēja, ka Latvija saskaras ar vairākiem būtiskiem izaicinājumiem, tostarp risku iekļūt vidējo ienākumu slazdā. Deputāti sēdē akcentēja arī jautājumu par to, ka uzņēmumi salīdzinājumā ar vairākām citām OECD valstīm atpaliek digitalizācijas jomā.

Deputātiem pārspriežot NIP2027 stratēģijas ietvaru, tika uzsvērta nepieciešamība sagatavot augsti kvalificētus speciālistus. Tika izcelta arī inovāciju sekmēšana un eksportspējas veicināšana, finanšu pieejamības veicināšana, kā arī atbalsts jaunu digitālu un energoefektīvu risinājumu ieviešanai ražošanas procesos.

Sēdē tika akcentēts, ka ekonomikas struktūrā dominē zemas pievienotās vērtības aktivitātes, kuru rezultāts ir arī zems produktivitātes līmenis. Iespēja saglabāt konkurētspēju pasaules tirgos ir tehnoloģiju un inovāciju balstīta produktivitātes kāpināšana, atzīmēja klātesošie.

Tāpat deputāti sēdē atzinīgi vērtēja Ekonomikas ministrijas redzējumu par ekonomikas modeļa maiņu un pāreju uz viedo specializāciju.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis, uzsverot ka Ekonomikas ministrijai ir jāveicina sava iekšējā kapacitāte, stiprinot valsts ierēdņu kompetenci konkrētās nozarēs “Ekonomikas ministrija dodas pareizā virzienā, arvien mazāk, uzspiežot uzņēmumiem “pareizus” instrumentus un risinājumus. Ministrija vispirms uzsāk dialogu ar perspektīvākajām nozarēm un uzņēmumiem, lai saprastu attīstību kavējošos faktorus, un tikai tad seko risinājumu izstrāde. Tas ir pareizs un daudzsološs pavērsiens.”

 Ilgtspējīgas attīstības komisija uzklausīja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto zinātnes, tehnoloģijas attīstības un inovācijas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam(ZTAIP). Ministrijas pārstāvji iepazīstināja ar ZTAIP izstrādes procesu, lomu un saikni ar citu nozaru pamatnostādnēm, mērķi un apakšmērķi. ZTAIP politikas rīcības plāns 1: attīstīta pētniecības izcilība un starptautiska sadarbība, 2: paaugstināta inovācijas kapacitāte un zināšanu un pētniecības sociālā un ekonomiskā vērtība.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis ierosināja, ka komisija nākošajās sēdēs skatīsim jautājumu par "Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027. gadam".

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv