Ilgtspējīgas attīstības komisija 2023. gada 15. marta sēdē uzdeva Klimata un enerģijas ministrijai līdz šā gada 1. septembrim sagatavot skaidru plānu zaļās enerģijas ražošanai, balansēšanai un ekosistēmas izveidei Latvijā.

Klimata un enerģijas ministrijas pārstāve L. Kurevska iepazīstināja deputātus ar plānu zaļās enerģijas ražošanai, balansēšanas jaudas un ekosistēmas izveidei Latvijā. Ministrijas pārstāve informēja, ka enerģētikas sektoru veido trīs pamatnostādnes: enerģētiskā neatkarība par konkurētspējīgām cenām, efektīva tīkla izmantošana, tirgus ekonomika un cenu signāli.

Elektroenerģijas ražošana ir viena no nozarēm, kas var stimulēt Latvijas attīstību gan kā eksporta produkts, gan arī veicinot industrijas ienākšanu Latvijā. Lai to panāktu Latvijā, ir dabas resursu priekšrocības, spēcīga energosistēmu infrastruktūra un liberalizēti enerģijas tirgi. 

No ministrijas skatpunkta fokuss ir meklēt tieši tos ražotājus, kas ražo par lētām bāzes izmaksām, jo tikai tā mēs būsim ilgtspējīgi.   

Elektroenerģijas patēriņš Latvijā aptuveni 7 teravatstundas(TWh), 2022.gadā saražoja 4.8 TWh. Tas ir izskaidrojams, ka attiecīgi mūsu TEC ražoja mazāk, un tā vietā tiek tērēts degslānekli no Igaunijas. 2030.gadā patēriņa prognozes gan elektroenerģijas, dabas gāzes un siltuma varētu būt pluss 5 – 10 %.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas reģistrēti 66 ražotāji ar kopā uzstādīto jaudu aptuveni 3GW, rezerves jaudas aptuveni 6GW(43 projekti) un būvniecība uzsākta 3 projektos 160MW – saule un 60MW – vējš.

Būtiski regulējuma grozījumi 2023.gadā ir sinhronizācija ar kontinentālās Eiropas tīklu ir panākta vienošanās ar Baltijas valstīm par vienotu paātrināto sinhronizāciju 2025.gadā, publisko zemju un jūras teritoriju atvēršana, apstiprināts publiskas zemes piešķiršanas regulējums. Tīkla jaudas rezervācijas optimizācija: apstiprināts regulējums atļauju piešķiršanas optimizācija un izstrādē likumprojekts jauna pārtraucamās jaudas ieviešanai. Mērķēts atbalsts ALDIS sistēmas paplašināšana un EIKIS sistēmas likumprojekts iesniegts Saeimai, kā arī neto norēķinu sistēma Elektroenerģijas tirgus likumprojekts iesniegts Saeimai.

AS "Sadales tīkls" pārstāvis informēja deputātus par ražotāju pieslēgumiem, par ģenerācijas uzstādītās jaudas izmaiņas dinamiku pēdējo 10 gadu laikā, esošo ražotāju un mikroģeneratoru skaitu. Saule sastāda 49% no uzstādītās ģenerācijas jaudas (Saules elektrostacijas – 108 MW (590 gab.) un Saules mikroģeneratori – 134 MW (16 387 gab)). Mikroģeneratoru skaita pieauguma temps samazināsies, jo no 01.01.2024 stāsies jauna neto norēķinu sistēma un elektrostaciju izbūves termiņi atkarīgi no klientiem: no 406 MW kas ir pieslēguma izbūves procesā, pašu elektrostaciju var izbūvēt un nodot 2 gadu laikā pēc pieslēguma izbūves. Citas ražošanas tehnoloģija, kas var pieslēgties 2024.gadā ir 6 VES ar kopējo jaudu 16 MW un 4 biogāzes koģenerācijas stacijas ar kopējo jaudu 0.67 MW.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics saka paldies par ziņojumu. Pēc izskanējušās informācijas presē Latvija ir augstākā reitingā par Lietuvu un Igauniju konkrēti IKP dinamikas griezumā. Latvijā ir izaugsmes iespējas un iespējas atrast pareizāko risinājumu enerģētikai Latvijā. Līdz ar to izvērtējums noteikti ir vajadzīgs. Tomēr, ja mēs varam izvēlēties ekonomiski pamatoti, tajā skaitā arī uz vidi vismazāk postošo lēmumu pieņemt, tas ir tas mūsu ceļš, tas tāds ilgtspējas ceļš, par ko arī mūsu komisija mēģina iestāties.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti iepazinās ar atbildīgo institūciju ziņojumu par elektroenerģijas tarifu ietekmi uz sabiedrības labklājību, detalizētu pamatojumu elektroenerģijas pārvades tarifu paaugstinājumam, tarifu salīdzinājumu starp Baltijas valstīm, tarifu pārskatīšanas politikas iespējamām izmaiņām un ilgtspējas komponenti šajā tarifā.

 Diskusijas laikā komisijas deputāti uzsvēra, ka visiem iedzīvotājiem ir jābūt skaidrībai un informācijai par prognozētajām elektrības tarifu izmaiņām vismaz trīs gadus uz priekšu. Situācijā, kad notiek tik būtiskas tarifu izmaiņas, sabiedrībai un īpaši uzņēmējiem nav iespēju pamatoti plānot savas energoapgādes attīstības investīcijas ilgtermiņā, tai skaitā arī zaļajā enerģijā. Cilvēki iegulda naudu, bet pārmaiņas ir tik straujas, ka visbiežāk investīcijas tā arī sevi neatpelna.

 Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics norādīja, ka sagaida skaidrību par to, kā nepieļaut, ka regulatoram tiek iesniegts tik krass turpmākā tarifa pieaugums, jo pārredzamā nākotnē tos ietekmēs gan atslēgšanās no Krievijas un Baltkrievijas elektroapgādes (BREL) tīkla 2025.gadā (arī ieskatot ārkārtas atslēgšanās iespējamību), gan investīcijas starpvalstu vienotā elektroenerģijas tīkla attīstības projektos. Tāpat tarifa izmaiņas ietekmēs zaļās enerģijas ražotāju pieslēgšanās elektroapgādes tīkliem un mūsu elektroenerģijas patērētāju lietošanas paradumu maiņa.

 Lai sabiedrība būtu informēta par elektrības tarifu izmaiņām, deputāti nolēma aicināt Ministru prezidentu, uzdot Labklājības ministrijai izvērtēt iespēju paplašināt aizsargāto lietotāju loku, lai atvieglojumus varētu saņemt arī viena vecāka ģimene un ģimene ar bērniem, kur kāds no apgādātājiem ir ar invaliditāti. Uzdot AS “Sadales tīkli” un AS “Augstsprieguma tīkls” sagatavot izdevumu samazināšanas un efektivitātes uzlabošanas plānu un iesniegt to atbildīgajai Klimata un enerģētikas ministrijai, kā arī par šiem pasākumiem informēt Ilgtspējīgas attīstības komisiju līdz 2023. gada 20. decembrim. Uzdot vienu reizi gadā AS “Sadales tīkli” nākt klajā ar elektroenerģijas sadales un pārvades tarifu prognozi trim gadiem. Uzdot Klimata un enerģētikas ministrijai nākt klajā ar pilnveidotu Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2023.gadam redakciju līdz 2023. gada 31. oktobrim un uzdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai izvērtēt un sniegt priekšlikumus tarifu aprēķināšanas metodikas pilnveidošanai līdz 2023.gada 17.novembrim.

 KOMISIJAS LĒMUMS

 Deputāti nolēma aicināt Ministru prezidentu:

 ·         uzdot Labklājības ministrijai izvērtēt iespēju paplašināt aizsargāto lietotāju loku, lai atvieglojumus varētu saņemt arī viena vecāka ģimene un ģimene ar bērniem, kur kāds no apgādātājiem ir ar invaliditāti. 

 ·         uzdot AS “Sadales tīkli” un AS “Augstsprieguma tīkls” sagatavot izdevumu samazināšanas un efektivitātes uzlabošanas plānu un iesniegt to atbildīgajai Klimata un enerģētikas ministrijai, kā arī par šiem pasākumiem informēt Ilgtspējīgas attīstības komisiju līdz 2023. gada 20. decembrim.

 ·         uzdot vienu reizi gadā AS “Sadales tīkli” nākt klajā ar elektroenerģijas sadales un pārvades tarifu prognozi trim gadiem.

 ·         uzdot Klimata un enerģētikas ministrijai nākt klajā ar pilnveidotu Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021. – 2023.gadam redakciju līdz 2023. gada 31. oktobrim.

 

Ilgtspējīgas attīstības komisija sēdē deputāti iepazinās ar jaunāko informāciju par Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības nozares attīstību.

 Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs G.Norkārklis informēja komisiju par bioloģisko platību attīstības dinamiku, bioloģisko lopkopību, graudkopību un citu bioloģisku kultūru daudzveidību. Nozares virsmērķis 2030. gadā ir bioloģiski sertificētas 30% no lauksaimniecības zemes, kas ir 600 tūkst. ha un panākt 30% bioloģiskās pārtikas zaļajā publiskajā iepirkumā.

 Diskusijas laikā komisijas deputāti pievērsa uzmanību, ka Eiropas Savienības plānotais, kopējais bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvars vidēji ir 25% no kopējām lauksaimniecības zemēm. Tajā pašā laikā Latvijā, līdz 2027. gadam izvirzītais nacionālais mērķis ir, ka 18% no kopējām lauksaimniecības zemēm ir bioloģiskās lauksaimnieciskas zemes. Tas rada bažas par to, kā tas ietekmēs bioloģiskās lauksaimniecības nākotni Latvijā, ja atpaliksim no Eiropas Savienības kopējiem izvirzītajiem mērķiem. Runājot par zaļo iepirkumu, attiecībā uz vispārējās izglītības un pirmsskolas mācību iestādēm, deputāti norādīja, ka būtu jānodrošina ar 100% bioloģisko pārtiku.

 Savukārt attiecībā uz zaļo publisko iepirkumu, deputāti norādīja, ka vispārējās izglītības un pirmskolas izglītības iestādēs būtu jāvirzās uz mērķi ar 100% bioloģisko pārtiku.

 Lai sasniegtu ambiciozākus mērķus bioloģiskās lauksaimniecības nozarē, sabiedrības veselības uzlabošanos, kā arī, lai izpildītu Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts uzņemtās zaļā kursa saistības, deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam.

  KOMISIJAS LĒMUMS

 Lai sasniegtu ambiciozākus mērķus bioloģiskās lauksaimniecības nozarē, sabiedrības veselības uzlabošanos, kā arī, lai izpildītu Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts uzņemtās zaļā kursa saistības, deputāti nolēma aicināt Ministru prezidentu:

 ·         izvērtēt un tālredzīgāk pārskatīt izvirzītos Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības mērķus, lai 2027. gadā Latvija šai jomā nebūtu pēdējā vietā Eiropā, panākot, ka 2027. gadā kopējais bioloģiskās lauksaimniecības īpatsvars sasniedz 25% no kopējām lauksaimniecības zemēm;

 ·         ņemot vērā Latvijas sabiedrības slikto veselības stāvokli, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, aicinām izvirzīt mērķi - zaļajā iepirkumā visās vispārējās izglītības, un pirmskolas izglītības iestādēs nodrošināt 100% bioloģisko pārtiku. Nosakot šim mērķim sasniegšanas gadu.

 

 

 

 

 

Klimata un enerģijas ministrijas (turpmāk – Ministrija) pārstāve L. Kurevska iepazīstināja deputātus ar izmaiņām Nacionālā enerģētikas un klimata plānā (NEKP). Latvijai līdz 2030. gadam jāsasniedz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājums 17% apmērā pret 2005. gadu, kas ir par septiņiem procentpunktiem mazāk, nekā bija plānots iepriekš (24%). Paredzēts, ka atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars galapatēriņā jāsasniedz 62% apmērā, elektroenerģijai - 70% apmērā, siltumapgādei - 67% apmērā, transportā - 29% apmērā, ēkās - 68% apmērā, bet rūpniecībā 73% apmērā. Latvija elektroenerģijā un siltumapgādē mērķus varēs sasniegt, jo darbs jau ir sākts, savukārt problemātiska būs mērķu sasniegšana transportā. Arī ēkas un rūpniecība būs gana izaicinoši, bet pie tā esot jāstrādā. Mērķu neizpildei būs sekas, ja AER mērķus neizpildīs, tās nozīmē potenciālu tiesvedību no Eiropas Savienības (ES) puses, un tiesvedības sekas ietvertu gan soda naudas, gan piespiedu mērķu izpildi. Savukārt SEG mērķu neizpilde nozīmē, ka valstij jāturpina iegādāties emisiju kvotas, kuru cenu nosaka tirgus.

 L. Kurevska uzsvēra, ka jaunie NEKP mērķi bez papildu pasākumiem nav sasniedzami, un to sasniegšana ir iespējama tikai ar kopīgu darbu.

   Par jaudas rezervāciju pēc jaudas rezervācijas maksas ieviešanas - tīklu optimizācijas nākamiem soļiem būtu tīkla jaudu rezervācijas optimizācijas regulējums, kas dotu iespēju izmantot, kombinēt dažāda ražošanas profila enerģijas avotus. Šeit noteikti vajadzētu ciešāku sadarbību ar Eiropas Savienību, kā arī efektīva kopīgo resursu lietošana un aktīvo lietotāju stiprināšana. Nākamie soļi būtu jauni starpsavienojumi, esošās infrastruktūras efektīvāka izmantošana un iekšējā tīkla attīstība. Ministrija lūdza divu nedēļu pagarinājumu, lai precīzāk sniegtu informāciju par prognozēto jaudu apjomu, nodošanu ekspluatācijā paredzētajos termiņos.

 KOMISIJAS LĒMUMS

 Ilgtspējīgas attīstības komisija gaidīs ziņojumu par situāciju ar elektroenerģijas tīkla jaudu rezervāciju līdz 2023.gada 10.jūlijam.

 

Ilgtspējīgas attīstības komisijas un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti apmeklēja Valmieras novada lauksaimniecības uzņēmumus, kur iepazinās ar lauksaimniecības nozares aktualitātēm, nākotnes perspektīvām un izaicinājumiem. Tika apmeklētas  zemnieku saimniecība “Mazdzērvītes” (piena lopkopība), zemnieku saimniecība “Jaunozoli” (augkopība), SIA “Eko lauki” (bioloģiskā lauksaimniecība) un LPKS "VAKS".

 

 

 

 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv