Ekonomikas ministrijas (EM) Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders informēja deputātus par mājokļa pieejamību un atbalsta rīkiem Latvijas iedzīvotājiem. Atbalsts mājsaimniecībām, kuru ienākumi neļauj sakrāt pirmo iemaksu, lai iegādātos mājokli, ir subsīdija daudzbērnu ģimenēm, mājokļu garantija ģimenēm ar bērniem, mājokļu garantija jaunajiem speciālistiem (Komerciālā garantija) un mājokļu atbalsts Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem. Atbalsts NBS karavīriem ir jauna programma, kas paredz garantiju bankas aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai NBS karavīriem pirmās iemaksas veikšanai. Garantija ir pieejama no 2022. gada 11. janvāra. Garantijas apmērs ir līdz 25% no aizdevuma pamatsummas un ne vairāk kā 20 000 EUR.

Iepazīstināja, ka mājsaimniecību skaits rindā uz pašvaldību un sociālajiem dzīvokļiem Rīgā ir 1920 jeb 64% no visām rindā pieteiktajām personām. Rindas nepastāv Valmieras novada pašvaldībai. Kopumā vidēji 7% no visām Latvijas mājsaimniecībām tērē par mājokli vairāk par 40% no saviem rīcībā esošajiem ienākumiem.

Ekonomikas ministrija informēja, ka būs jāmeklē papildu finansējums zemas īres maksas mājokļu būvniecības programmai. Ka no Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības mehānisma šai programmai atvēlēti 42,9 miljoni eiro, un tai ir jāsasniedz konkrēts mērķis - jāuzbūvē 700 zemas īres maksas mājokļi. Diemžēl programmas veidošanas laikā aprēķinu pamatā tika ņemtas toreizējās būvniecības izmaksas - 1400 eiro par kvadrātmetru, bet tagad ir skaidrs, ka pie esošajām, vairākkārt augušajām būvniecības izmaksām, programmas rezultatīvo mērķi -700 mājokļus - nav iespējams sasniegt. Rezultatīvie rādītāji ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK), un EK nesen noraidījusi Latvijas ierosinājumu programmas ietvaros uzbūvēt mazāk par 700 mājokļiem.

Līdz ar to, lai realizētu šo programmu un nezaudētu tai jau atvēlētos 42,9 miljonus eiro, būs jāmeklē papildu finansējums, lai uzbūvētu visus 700 mājokļus. Finansējums būs jāatrod vai nu valsts budžetā, vai arī jāpiesaista, piemēram, kāda aizņēmuma formā.

Programmā atbalstu nekustamā īpašuma attīstītājiem īres mājokļu būvniecībai sniegs "Attīstības finanšu institūcija "Altum"" ilgtermiņa aizdevuma līdz 30 gadiem un kapitāla atlaides līdz 30% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām veidā. Kapitāla atlaides saņemšanai būs jāizpilda noteikti nosacījumi, piemēram, dzīvojamās īres mājas kvalitātes prasības un noteikts izīrēto dzīvokļu apmērs.

Atbalsta programma neierobežo nekustamo īpašumu attīstītāju loku, un atbalsts būs pieejams gan komercsabiedrībām, gan kooperatīvajām sabiedrībām, publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām vai publiski privātām kapitālsabiedrībām.

Savukārt īres tiesības mājoklim būs iespējams iegūt ikvienai mājsaimniecībai, kas atbildīs noteiktajiem mājsaimniecības ienākumu sliekšņiem un būs iestājušās pašvaldības administrētajā rindā. Noteikts, ka neto ienākumu slieksnis būs līdz 980 eiro vienas istabas dzīvoklim, 1635 eiro divu istabu dzīvoklim un 2450 eiro trīs un vairāk istabu dzīvoklim. Trīs un vairāk istabu dzīvokļi ir pieejami mājsaimniecībām, kurās ir vismaz divas personas. Atbalsta programmas mērķis ir nodrošināt pieejamus mājokļus, līdz ar to ir noteikts, ka sākotnēji īres maksa nepārsniegs piecus eiro par kubikmetru, un būs iespējama īres maksas indeksācija katru gadu atbilstoši gada vidējās inflācijas līmenim valstī.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics uzdeva Ekonomikas ministrijai divu mēnešu laikā sagatavot priekšlikumus investīcijām un valsts programmām mājokļa pieejamībai kopā ar bankām un citām atbildīgām institūcijām par kreditēšanas iespējām un ziņot komisijai šī gada marta beigās.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē tika izveidota Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisija (balsoja - 12 par, nepiedalījās balsošanā 3 deputāti I. Brante, S. Čulkova, A. Kulbergs). Komisija izsūtīta vēstule visām frakcijām ar lūgumu līdz 2023.gada 1.februārim deleģēt pārstāvjus apakškomisijā.

Komisijas deputāti iepazinās ar Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēm 2022. -2027.gadam paredzēto finansējumu konkrēti 4. mērķim Tautas ataudze Latvijā. Labklājības ministrija informē, ka Sabiedrības integrācijas fonda īstenotie pasākumi 4.mērķa Tautas ataudze Latvijā ietvaros, kam 2023.-2024.gadā šobrīd ir plānots finansējums 393920.00 euro:

4.1.4. Īstenot kuplo - Goda ģimeņu godināšanas pasākumus, veicinot ģimeņu kopā būšanu, kopējas aktivitātes;

4.1.3. Nodrošināt atbalstu un atzinību darba devējiem, kas īsteno ģimenei draudzīgu darba vidi, kā arī komersantiem, kuri  ģimenēm ar bērniem piedāvā pakalpojumus un produktus uz labvēlīgiem nosacījumiem.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti iepazinās ar "Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēm 2022.-2027. gadam" un uzklausīja Labklājības ministrijas un Pārresoru koordinācijas centra ziņojumus attiecībā uz pamatnostādnēm un situāciju demogrāfijas jomā. Komisijas deputāti ierosināja ik gadu izvērtēt pamatnostādnēs noteiktā plāna izpildi un ziņot komisijai par konkrētā gadā sasniegtajiem rezultātiem.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti lūdza Labklājības ministrijas pārstāvjiem sagatavot pārskatu par to, kuri no pamatnostādnēs iekļautajiem darba uzdevumu ir iekļauti šā gada valsts budžetā. 

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics atzīmēja, ka Latvijas ilgtspējīga attīstība un jaunās valdības prioritāte - Ekonomikas transformācija, tiks panāktas, ja tiks precīzi identificēti valsts atpalicības iemesli un tiks piedāvāti inovatīvi risinājumi to novēršanai.

Jautājumu par Demogrāfisko lietu centra izveidi vai Demogrāfijas lietu institūtu nolēma pārrunāt kādā no nākošajās komisijas sēdēm. Jo iepriekšējai valdībai beidzot darbu, noslēdzās Demogrāfisko lietu centra darbība.

Ilgtspējīgas attīstības komisija ir nolēmusi lūgt Saeimas Analītiskajam dienestam veikt pētījumu par Latvijas ekonomiku un valsts ilgtspēju raksturojošajiem rādītājiem pēdējo 10 gadu laikā, salīdzinot tos ar kaimiņvalstīm un ES. Mērķis ir identificēt atpalicības iemeslus konkrētos rādītājos un izstrādāt priekšlikumus ekonomikas konkurētspējas un valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai. Turklāt, ņemot vērā Latvijas demogrāfisko situāciju, pētījumā tiks izvērtētas demogrāfijas ilgtermiņa prognozes Latvijā un reģionos, kā arī demogrāfijas dinamikas ietekme uz Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju, sociālo atbalstu un pensiju sistēmu.

Tika saņemts iesniegums par Demogrāfijas apakškomisijas izveidi. Apakškomisijas izveides iesniegums tiks, izskatīs 2023. gada 25. janvāra komisija sēdē.

14. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas kopbilde.

Foto: Reinis Inkēns, Saeima Izmantošanas noteikumi: saeima.lv/lv/autortiesibas

 

Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāra vietniece enerģētikas jautājumos L. Kurevska iepazīstināja deputātus ar Latvijas nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.-2030. gadam. Plāns ir apstiprināts 2020. gadā, balstoties uz 2018. gada datiem. Kā ilgtermiņa mērķi attīstītai un klimatneitrālai tautsaimniecībai tajā paredzēta resursu efektivitātes uzlabošana, to pietiekamība un dažādība, fosilo un neilgtspējīgo resursu patēriņa samazināšana un atjaunojamo resursu plašāka izmantošana.

Aktualizējot plānu jāņem vērā jauni ES mērķi t.sk.Zaļais kurss, FitFor55, klimatneitralitāte2050, enerģētikas sektora pārmaiņas ES, Latvijā un tautsaimniecības pārmaiņas Latvijā.

Ilgtspējīgas attīstības komisija deputāti diskutēja, ka mērķi nacionālās enerģētikas un klimata jomā ir jāpārskata

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics atzīmēja, ka savas korekcijas ir ieviesusi arī Covid 19 pandēmija, Krievijas uzsāktais karš Ukrainā un ambiciozais Latvijas attīstības plāns par ekonomikas transformāciju nav īstenojams bez salāgošanas ar Latvijas nacionālo enerģētikas un klimata plānu. Šobrīd tas nenotiek. Plāns ir, bet tas noteikti ir uzlabojams, precizējams. Līdz ar to mēs pat nezinām, kā ekonomiskā izaugsme būs iespējama, ja mums nav skaidri spēles noteikumi, rīcības plāns saistībā ar klimata prasībām. Tas ļoti būtiski ietekmēs gan resursus, gan uzņēmējus, gan sabiedrību kopumā. Mums pēc iespējas ātrāk ir jāsaprot, kāds, ņemot vērā šīs prasības, būs mūsu ekonomiskās izaugsmes patiesais ceļš. Tāpat būtiski, kāda Latvijā nākotnē būs bāzes slodzes elektroenerģijas nodrošināšanas tehnoloģija – vai tā būs atomenerģija vai akumulētā atjaunojama energoresursu enerģija, vai ūdeņradis vai kāda cita enerģija.

Pārresoru koordinācijas centra(PKC) pārstāvji iepazīstināja deputātus ar NAP2027 stratēģiskiem mērķiem, prioritātēm, rīcības virzieniem, uzdevumiem, kā sasniegt NAP2027 izvirzītos mērķus.

Diskusijas laikā komisijas deputāti pārrunāja vai NAP2027 izvirzītos stratēģiskos mērķus, prioritātes, rīcības virzienus, uzdevumus izdosies sasniegt 2027.gadā veicot plāna izvērtējumu ik pa diviem gadiem. Covid 19 krīze, ģeopolitiskā situācija Ukrainā un enerģētikas krīze, liek izdarīt ļoti nopietnus secinājumus - vai NAP2027 izvirzītie stratēģiskie mērķi, prioritātes, rīcības virzieni, uzdevumi un sasniedzamie rādītāji nav precizējami.

Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis informēja, ka Statistikas pārvalde ir veikusi Latvijas uzņēmumu aptauju. Aptaujā ir izmantota informācija no Valsts ieņēmumu dienesta par ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā. Pēc informācijas no Valsts ieņēmuma dienesta uz aptauju ir atbildējuši simts uzņēmumi, no kuriem tikai 10 ir veikuši investīcijas.

Deputāti pievērsa uzmanību rīcības virzienam par zinātnes izcilību sabiedrības attīstībai, tautsaimniecības izaugsmei un drošībai. Pēc sniegtās informācijas finansējums pētniecībai un attīstībai valstī ir zems un Latvija atpaliek no citām valstīm.

Deputāti norāda, ka informācija varētu būt maldīga, jo ir liels birokrātiskais slogs un uzņēmumi neuzrāda patiesos datus, cik viņi investējuši pētniecībā un attīstībā. Lielākā daļa uzņēmumi, kā birokrātisku slogu norāda vienādu datu pieprasīšanu un atspoguļošanu dažādos pārskatos.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics aicināja deputātus rakstīt vēstules Ministru prezidentam, vienu, ka NAP2027 jāizvērtē katru gadu pirms ikgadējā valsts budžeta pieņemšanas un par to ziņot Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē pirms ikgadējā valsts budžeta pieņemšanas. Otru vēstuli ar lūgumu uzdot ministrijām pārskatīt pārklāšanās funkcijas datu pieprasīšanā uzņēmumiem un rast risinājumu datu savietošanai.

 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv