Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji informēja, ka Latvijas klimata neitralitātes stratēģija paredz par 100% samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas līdz 2050.gadam. Vienlaikus, lai samazinātu oglekļa dioksīdu enerģētikas jomā paredzēts veikt lielas jaudas atjaunojamās enerģijas ražošanas projektus, tostarp atkrastes vēja enerģijas parka kopprojekta izstrādi, sauszemes vēja parku attīstību, saules elektroenerģijas ražošanas projektus, kā arī atjaunojamās enerģijas veicināšanu centralizētajā siltumapgādē. Paredzēta atjaunojamās enerģijas pašražošana un pašpatēriņš, kā arī transporta jomā paredzēta uzlādes tīkla paplašināšana, izveidojot papildus vismaz 150 uzlādes punktus. Enerģētikas jomā paredzēta arī esošās infrastruktūras stiprināšana un paplašināšana, elektroenerģijas infrastruktūras pielāgošana lielas jaudas uzlādes stacijām, esošās dabas gāzes infrastruktūras attīstība veidā, kas sekmētu biometāna izmantošanu vidējā termiņā un iespējamo pāreju ūdeņraža uzņemšanai ilgtermiņā. Vienlaikus paredzēts uzlabot valsts ēku, pašvaldību ēku, daudzdzīvokļu dzīvojamo un privātmāju energoefektivitāti, elektromobilitāti, siltumapgādes energoefektivitāti.
Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji norādīja, ka plānotie rīcības virzieni transporta sektorā paredz infrastruktūras jautājumu uzlabošanu, tostarp uzlādi un uzpildi, mobilitātes infrastruktūru, autoparka atjaunošanu un sabiedriskā transporta infrastruktūras uzlabošanu. Tāpat paredzēts veicināt sabiedriskā transporta lietošanu, kā arī veikt dažādus pilsētu mobilitāti veicinošus pasākumus. Paredzēts veikt informatīvas kampaņas un atbalsta pasākumus klimata neitralitātes mērķu sasniegšanai, kā arī veikt izmaiņas nodokļu politikā.
Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji komisijas sēdē informēja, ka ieviešot papildu pasākumus paredzams, ka 2030. lauksaimniecības emisijas nepieaugs salīdzinājumā ar 2020.gada rādītājiem, tomēr 2005.gada līmeni nav iespējams sasniegt, norādot, ka "vai nu tiek samazinātas emisijas, vai samazināta pārtikas ražošana".
Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) plānotās rīcības vides un klimata jomā paredz veidot pastiprinātu nosacījumu sistēmu, paredzot lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus vides un klimata, sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības, augu veselības un dzīvnieku labturības jomā. Plānotas lauksaimniekam brīvprātīgas, tomēr klimatam un videi labvēlīgas lauksaimniecības prakses, kā arī brīvprātīgas daudzgadu saistības vides un klimata mērķu sasniegšanai, tostarp augsnes, gaisa un ūdens kvalitātes, dzīvnieku labturības uzlabošanai, kā arī biodaudzveidības saglabāšanai. KLP plānotās rīcības paredz ieviest ilgtspējīgas lauksaimniecības metodes, tādējādi mazinot ietekmi uz dabas resursiem, bioloģisko daudzveidību un klimatu. Vienlaikus paredzēts atbalsts ilgtspējīgas mežsaimniecības veicināšanai un biodaudzveidības saglabāšanai mežos.
VARAM pārstāvji komisijas sēdē norādīja, ka ir izstrādāts likumprojekts "Klimata likums", lai pilnveidotu un aktualizētu klimata politikas regulējumu, nosakot visus politikas īstenošanai nepieciešamos nosacījumus vienuviet.
Likuma mērķis ir veicināt klimata pārmaiņu un to negatīvo seku ierobežošanu Latvijā, nodrošinot virzību uz klimata neitralitāti un veicinot klimata noturību, nosakot dažādu tautsaimniecības nozaru pienesumu jomās, kas saistītas ar SEG emisiju samazināšanu, oglekļa dioksīda piesaisti, kā arī pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Likumprojekts paredz nozarēm saistošu mērķu noteikšanu, lai veicinātu visu nozaru iesaisti kopējo SEG emisiju samazināšanā un konkrētu pasākumu īstenošanā. Tiek izdalītas sešas nozares - enerģētika, transports, rūpnieciskie procesi un produktu ražošana, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana, kā arī zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība.
Vienlaikus VARAM plāno informēt sabiedrību par klimata mērķu sasniegšanai nepieciešamajiem pasākumiem, lai veicinātu izpratni, kā arī tiek veidota mājaslapa "klimatam.lv", kurā tiktu publicēta visa aktuālā informācija par šiem jautājumiem.
Komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka ministrijas ir labi sagatavojušās. Aicināja pievērst uzmanību ne tikai teorijai, bet arī reālajiem pasākumiem. Par katru pasākumu izvērtēt, ko tas dos, kādas ir tiešas un kādas ir netiešās izmaksas un kāds ir reālais finansējums. Aicināja iesaistīties visām nozarēm un visiem pārvaldības līmeņiem, ieskaitot pašvaldības, lai sasniegtu izvirzītos Latvijas klimata politikas mērķu.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Pārresoru kordinācijas centra vadītājs P. Vilks iepazīstināja ar konceptuālo ziņojumu par publisku personu kapitālsabiedrību un publisku personu kapitāla daļu pārvaldības politikas nepieciešamajām izmaiņām. Ziņojums ir apstiprināts 2022.gada 13.septembra Ministru kabineta sēdē. Valsts kapitālsabiedrībām (VKS) jāsniedz ieguldījums ekonomikas transformācijā, virzoties uz ambiciozākiem mērķiem inovāciju, jaunu pakalpojumu un produktu veidošanā un plašāku privātā sektora iesaisti investīciju finansēšanā. Ministru kabineta deklarācijas apņemšanās ir turpināt OECD vadlīnijās iekļauto labas korporatīvās pārvaldības principu ieviešanu valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās un sekmēt valsts kapitālsabiedrību vērtības pieaugumu, stiprināt valsti kā aktīvu un informētu īpašnieku un izstrādājot skaidru valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības politiku. Nodrošināt virzību uz brīvā tirgus apstākļos darbojošos vai tādu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības funkciju pakāpenisku centralizāciju, kuras neīsteno valsts politiku attiecīgajā nozarē, uzsākot valsts kapitāla daļu turētāja funkciju pakāpenisku nodošanu vienam profesionālam valsts kapitāldaļu turētājam. Tika iepazīstināts ar tuvākajiem darbiem reformas ieviešanai, regulējuma pārskatīšana un pilnveidošana. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. panta precizēšana. Pārvaldības likuma grozījumi – no līdzdalības pārvērtēšanās uz stratēģiskajiem mērķiem, īpašnieka gaidu vēstule, VKS grupēšana, dividendes, investīciju politikas. Atlīdzības regulējums/ konkurences ierobežojumi. Alternatīvā finansējuma izvērtējuma un kapitāla struktūras noteikšanas metodika
Komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka piedāvātais modelis ir atbalstāms uz vidējā termiņa plāniem, bet uz citām situācijām ir papildus nepieciešams izvērtējums.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji informēja, ka tuvākajā laikā ministrija virzīs izskatīšanai valdībā vēl trīs atbalsta pasākumus. Iecerēts rosināt centralizētās siltumapgādes atbalsta diferencēšanu līdz 150 eiro par megavatstundu saglabāt apstiprināto atbalstu, valstij kompensējot 50 procentus no cenas, kas pārsniedz 68 eiro par megavatstundu, bet tarifu virs 150 eiro par megavatstundu valsts kompensētu 90 procentu apmērā. Kā arī ieceri noteikt dabasgāzes cenas griestus un elektroenerģijas cenas pieauguma kompensēšanu mājsaimniecībām, kā arī par nepieciešamo finansējumu šo pasākumu īstenošanai.
Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs A. Zakatistovs komisijas sēdē sacīja, ka FM šiem atbalsta pasākumiem līdzekļus meklēs pēc tam, kad tie būs iesniegti un apstiprināti valdībā.
Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs U. Rutkaste sacīja, ka nav detalizēti iepazinies ar šiem priekšlikumiem, taču būtisku, iebildumu pret tiem neesot. Cenu griestu noteikšanu kā instrumentu neatbalsta gandrīz neviens ekonomists, taču EM piedāvājums nav klasiskie cenu griesti, jo tiek ierobežota cena tikai patērētājiem, savukārt piegādātāji no valsts saņems pilnu cenu. Arī elektroenerģijas cenas kompensēšana motivēs mājsaimniecības taupīt un iekļauties 100 kWh. Krīzes atbalstu var sniegt uz budžeta deficīta pieauguma rēķina, taču ir svarīgi nepieļaut, ka tie kļūst pa ikgadējo regulāro vajadzību segšanas instrumentu.
Komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka apkures sezona ir gandrīz sākusies un līdz ar to gan mājsaimniecībām, gan uzņēmējiem steidzami ir nepieciešama skaidrība par šo ziemu un aicināja valdību nekavēties ar atbalsta pasākumu nodošanu vērtēšanai Saeimai, lai tie varētu tikt īstenoti pēc iespējas ātrāk.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē izskatīja jautājumu par prognozēm saistībā ar inflāciju un iespējamiem pasākumiem tās mazināšanai. Latvijas Bankas pārstāve S. Bērziņa informēja, ka strauja inflācija šobrīd ir novērojama visā pasaulē, taču Baltijas valstīs tā ir viena no augstākajām eirozonā. Inflāciju būtiski ietekmē enerģijas un pārtikas cenu kāpums. Augsto energoresursu cenu apstākļos labāks risinājums ir valdības un Saeimas līdzšinējā pieejā, daļēji kompensēt energoresursu izmaksu pieaugumu, nevis cenu griestu noteikšana.
Ekonomikas ministrijas pārstāve D. Zīle papildināja, ka Latvijai var nebūt iespēja vienpusēji noteikt cenu griestus, jo šādā situācijā piegādātāji var izvēlēties energoresursus pārdot citu valstu tirgū par lielāku samaksu. Tādā gadījumā cenu griestu noteikšana varot radīt energoresursu deficītu. Efektīvāka ir mērķētāka atbalsta sniegšana iedzīvotājiem.
Komisijas dalībnieki sprieda par efektīvākajiem atbalsta mehānismiem mājsaimniecībām, izvērtēja līdzšinējo pieeju daļēji kompensēt cenu pieaugumu salīdzinājumā ar iespēju noteikt griestus energoresursu cenām. Tāpat tika pārrunāti jautājumi saistībā ar lauksaimniecības produktu cenu pieaugumu.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vj. Dombrovskis secināja, ka energoresursu cenu pieaugums Latvijā ir bijis krietni lielāks, nekā citās Eiropas valstīs, un tas nosaka arī augstāku inflācijas līmeni. Tas var negatīvi ietekmēt mūsu eksportējošo uzņēmumu konkurētspēju, kā arī, sliktākajā gadījumā, daudziem radīt maksātnespēju. Līdz ar to būtiski vērtēt atbalsta iespējas ne vien mājsaimniecībām, bet arī eksportējošiem uzņēmumiem. Energoresursi un pārtika ieņem lielāku īpatsvaru mūsu mājsaimniecību patēriņa grozos, nekā citās Eiropas valstīs, taču tas tikai daļēji izskaidro, kāpēc inflācija Latvijā un Baltijas valstīs kopumā ir daudz augstāka nekā citās Eiropas valstīs, un rosina meklēt plašākus atbalsta veidus.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē tika runāts par nepieciešamām darbībām elektroenerģijas ģenerēšanas jaudas nodrošināšanai tuvākā laikā un vidējā termiņā. Diskusijā piedalījās Ekonomikas ministrijas, Latvenergo, Sadales tīklu, Augstsprieguma tīklu pārstāvji. Sēdē komisija kopā ar atbildīgo iestāžu pārstāvjiem pārrunāja plānotos soļus elektroenerģijas ģenerēšanas jaudas nodrošināšanai, kā arī iecerētos energotaupības pasākumus. Ekonomikas ministrijas pārstāvji atzīmēja, ka apkures sezonā elektroenerģijas patēriņu valsts sektorā plānots samazināt par 4,2 procentiem.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis uzsvēra, ka šajā apkures sezonā valsts iestāžu elektroenerģijas patēriņam būtu jābūt publiski pieejamam. Nāk apkures sezona, kuru var raksturot kā kara laika ziemu. Taupības pasākumu iedzīvināšana būs ļoti būtiska. Tāpat kā sabiedrībai ir tiesības zināt katras valsts iestādes algu fondu, tāpat iestāžu līmenī sabiedrībai būtu jāzina, kāds katru mēnesi ir šīs iestādes elektroenerģijas patēriņš.
Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis atzīmēja, ka apkures sezonā Latvijā elektroenerģijas patēriņš varētu sasniegt aptuveni 600 gigavatstundas mēnesī, daļa no nepieciešamās elektroenerģijas būs jāimportē un augstās cenas saglabāsies,” sacīja komisijas priekšsēdētājs. “Nav pieļaujami, ka augsto cenu iespaidā mājsaimniecības un uzņēmumi būs spiesti pielāgoties un taupīt elektroenerģiju, tajā pašā laikā valsts sektors to taupīs tikai par nedaudz vairāk nekā četriem procentiem.
Komisijas deputāti lēma aicināt valdību izvērtēt, vai noteiktais elektroenerģijas patēriņa samazinājuma mērķis ir pietiekami ambiciozs, kā arī apsvērt iespēju ieviest lielākus taupības pasākumus valsts pārvaldē un veikt patērētās elektroenerģijas monitoringu.
Vairāk rakstu...
