Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

Satiksmes ministrijas un VAS “Elektroniskie sakari” informēja komisiju par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūras (5G) nozares iespējamie mērķi 2021-2027. gadā NAP2027 izstrādes ietvarā. Pēc ziņojumu uzklausīšanas, diskusijām ar atbildīgo ministriju un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem komisija nolēma lūgt iekļaut NAP2027 projektā divus Eiropas Komisijas izstrādātā “Savienojamības paziņojuma” dalībvalstīm izvirzītos mērķus 2025. gadam.

1)         ”Gigabitu savienojamība visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, skolām, transporta mezgliem un galvenajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī uzņēmumiem, kas intensīvi izmanto digitālos resursus”.

2)         “Pilsētu teritorijām un visām sauszemes transporta maģistrālēm ir nepārtraukts 5G pārklājums”.

Attiecībā uz Eiropas Komisijas izvirzīto mērķi, kurā noteikts, ka “visām Eiropas mājsaimniecībām gan laukos, gan pilsētās ir pieejams tāds interneta pieslēgums ar vismaz 100 Mb/s lejuplīnijas ātrumu, ko var uzlabot līdz gigabitu ātrumam”, komisijas sēdē notika diskusija par izmaksu lietderību, izbūvējot ātrgaitas interneta infrastruktūru teritorijās ar ļoti zemu iedzīvotāju blīvumu, nelielu potenciālo interneta pieslēgumu skaitu. Diskusijas rezultātā komisija nolēma lūgt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai noteikt minimālās prasības, kādām jāatbilst ikvienā Latvijas mājsaimniecībā pieejamajam interneta ātrumam.

KOMISIJAS LĒMUMS

 Komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Latvijas Republikas Ministru prezidentam ar lūgumu iekļaut NAP2027 projektā divus Eiropas Komisijas izstrādātā “Savienojamības paziņojuma” dalībvalstīm izvirzītos mērķus 2025. gadam.

1)         ”Gigabitu savienojamība visiem galvenajiem sociālekonomiskajiem virzītājspēkiem, piemēram, skolām, transporta mezgliem un galvenajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī uzņēmumiem, kas intensīvi izmanto digitālos resursus”.

2)         “Pilsētu teritorijām un visām sauszemes transporta maģistrālēm ir nepārtraukts 5G pārklājums”.

 

Deputāti pārsprieda jautājumus, kā sabalansēt infrastruktūras attīstību ar patieso pieprasījumu, kā arī uzsvēra nepieciešamību aktualizēt valsts digitālo dienaskārtību un cilvēku prasmju attīstīšanu infrastruktūras izmantošanā.

Valsts akciju sabiedrības “Elektroniskie sakari” pārstāvis klātesošajiem akcentēja, ka 5G kontekstā Latvijai ir lielas iespējas kļūt par tehnoloģiju radītājvalsti. Savukārt Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija akcentēja, ka 5G ir jauna infrastruktūra, kas vislielākās priekšrocības dod tieši industriju attīstībai un līdz ar to uzņēmumu un privātā sektora gatavība un prasmes strādāt digitālā vidē ir ļoti būtiskas.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis uzsvēra, ka digitālā savienojamība 21. gadsimtā ir tikpat būtiskā kā, piemēram, dzelzceļa savienojamības nodrošināšana 19. gadsimtā. Latvijas digitālā savienojamība šobrīd ir pasaules klases līmenī. Svarīgi, lai turpmāko septiņu gadu laikā, kurus aptver topošais Nacionālais attīstības plāns, mēs šo pozīciju nepazaudētu.

V. Dombrovskis informēja, ka Ilgtspējīgas attīstības komisija tuvākajā laikā savā darba kārtībā šo jautājumu plāno iekļaut atkārtoti.

Komisijas sēdē deputātus par informācijas tehnoloģiju (IT) pakalpojumu eksporta galvenajiem mērķiem NAP 2021 - 2027 iepazīstināja Ekonomikas ministrijas pārstāve E. Feldberga. Uzsvēra, ka attīstības virzieni 2021.-2027.gadam ir digitālās izglītības ekselence (horizontālo jomu kapacitātes stiprināšana), ilgtermiņa digitālās transformācijas stratēģijas izstrāde (uzdevums: Latvijas Ekonomikas digitalizācija), digitālās inovācijas (RIS3 īstenošanas process), cilvēkresursu attīstība, likumdošana un internacionalizācija.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti un rosināja IT nozarei pienācīgu lomu atvēlēt arī Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP2027), ka Informācijas tehnoloģiju pakalpojumu eksportam ir jābūt vienam no valsts stratēģiskās attīstības virzieniem.

Diskutējot par to, kā novērst cilvēkresursu trūkumu, deputāti izcēla nepieciešamību sasniegt izvirzīto mērķi – sagatavot 3000 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju studiju programmu absolventus gadā.

Šobrīd studijas pabeidz krietni mazāks studentu skaits, klātesošie iezīmēja vairākus iespējamos ceļus situācijas uzlabošanai, tostarp rosinot izvērtēt, kā samazināt studentu atbirumu esošās izglītības sistēmas ietvaros, kā īstenot pieaugušo izglītības iespējas šajā nozarē un kā veicināt augstākās izglītības eksportu, piesaistot studentus no citām valstīm.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis uzsvēra, ka informācijas un komunikāciju pakalpojumu eksports 2019.gadā ir sasniedzis teju 900 miljonus eiro aicinot atbildīgās ministrijas Nacionālajā attīstības plānā iekļaut savu redzējumu par to, kas būtu paveicams šajā nozarē nākamajā plānošanas periodā

Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē tika izskatīts jautājums par finansiālu atbalstu Latvijas dalībai Eiropas Vērtību pētījumā. Komisija nolēma lūgt Latvijas Republikas Ministru prezidentam nodrošināt finansiālu atbalstu pētījumam. Koordinatoru no valdības puses nosakot Pārresoru koordinācijas centru.

KOMISIJAS LĒMUMS

 Komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Latvijas Republikas Ministru prezidentam ar lūgumu pilnveidot NAP2027 projektu ar šādiem papildinājumiem un priekšlikumiem:

1)         Prioritāti “Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība” papildināt ar apakšvirzienu “Informācijas tehnoloģiju pakalpojumu eksports”, kurā ieskicēts nozares redzējums attiecībā uz tās produktivitāti un inovācijām, darbu un ienākumiem, kapitālu un uzņēmējdarbības vidi.

2)         Lai novērstu cilvēkresursu trūkumu informācijas tehnoloģiju nozarē, uzsvērt nepieciešamību sagatavot 3000 informācijas un komunikācijas tehnoloģiju programmu absolventus gadā. Ņemot vērā, ka prognozētais vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības ieguvušo skaits Latvijā varētu būt nepietiekams šāda mērķa sasniegšanai, komisijas ieskatā nepieciešams attīstīt kvalitatīvas augstākās izglītības eksportu un kāpināt informācijas un komunikācijas tehnoloģiju programmās studējošo skaitu no ārvalstīm. Tāpat cilvēkresursu trūkuma risināšanai nepieciešami risinājumi ārvalstu speciālistu piesaistīšanai strādāt Latvijā, kā arī jāattīsta mūžizglītības programmas.

 

Komisijas sēdē deputātus par apstrādes rūpniecības nozares galvenajiem mērķiem NAP 2021 - 2027 iepazīstināja Ekonomikas ministrijas pārstāvji J. Salmiņš un E. Feldberga. Vienu no faktoriem minēja, ka NAP 2027 nav runāts par digitālo transformāciju, būtu jāizveido digitālās transformācijas stratēģija, kā arī nav runāts par bioekonomikas - gēnu fondu, viedā pilsēta, ka pašlaik ir pilotprojekts VEF teritorijā, kā arī vajadzētu izvirzīt ambiciozus mērķus. Pietrūkst biznesa inovāciju centri tuvāk uzņēmējdarbībai, kā arī reģionālā attīstība.

Komisijas deputāti ierosināja Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP2027) ir nepieciešams iekļaut redzējumu par apstrādes rūpniecības nozares attīstību.

KOMISIJAS LĒMUMS

 Komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Latvijas Republikas Ministru prezidentam ar lūgumu pilnveidot NAP2027 projektu ar šādiem papildinājumiem un priekšlikumiem:

1)         Prioritāti “Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība” papildināt ar apakšvirzienu “Apstrādes rūpniecība”, kurā ieskicēts nozares redzējums attiecībā uz tās produktivitāti un inovācijām, darbu un ienākumiem, kapitālu un uzņēmējdarbības vidi.

2)         Uzsvērt nepieciešamību izveidot un veicināt industriālo zonu attīstību, pievēršot uzmanību industriālo zonu izveidei reģionos, kur to nav, piemēram, Vidzemē un Latgalē. Izvērtēt vajadzību investēt industriālo zonu attīstībai nepieciešamajā infrastruktūrā, tajā skaitā, publiskajā infrastruktūrā - autoceļos, dzelzceļā un lidostās. Tāpat arī izvērtēt tos pasākumus, kas nepieciešami, lai industriālajām zonām nodrošinātu darbaspēka pieejamību.

3)         Komisijas ieskatā NAP2027 nepieciešams darbs pie stratēģiskā mērķa ‘’Reģionālā attīstība. Reģionālās dimensijas viens no uzdevumiem būtu, izmantojot industriālo zonu sniegtās priekšrocības, palīdzēt reģioniem piesaistīt ārvalstu investīcijas arī apstrādes rūpniecības nozarē.

Satiksmes ministrijas tranzīta politikas departamenta direktors Andris Maldups klātesošos informēja par tranzīta nozares perspektīvām un šķēršļiem, uzsverot ģeopolitiskos riskus Krievijas kontekstā, kā arī izvirzīto vides prasību pieaugumu. Atzīmēja, ka nozares investīciju vajadzības nākamajā plānošanas periodā galvenokārt ir vērstas uz esošās infrastruktūras sakārtošanu, tostarp navigācijas un dzelzceļa infrastruktūru. Pārrunājot par tranzīta nozares lomu nodarbinātībā reģionos, A. Maldups informēja, ka trīs lielajās ostās kopā vien ir ap 10 tūkstošiem nodarbināto.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti uzsvēra, ka tranzīta nozare ir ļoti būtiska Latvijas tautsaimniecībai tās eksporta ieņēmumu un darba vietu dēļ, īpaši reģionos. Tāpēc Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam (NAP2027) ir nepieciešams iekļaut redzējumu par šīs nozares attīstību. Ņemot vērā pastāvošos izaicinājumus, galvenais mērķis tranzīta nozarē nākamajam plānošanas periodam ir noturēt esošo kravu apgrozījumu.

 KOMISIJAS LĒMUMS

 Komisijas deputāti nolēma nosūtīt vēstuli Latvijas Republikas Ministru prezidentam ar lūgumu pilnveidot NAP2027 projektu ar šādiem papildinājumiem un priekšlikumiem:

1)         Prioritāti “Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība” papildināt ar apakšvirzienu “Tranzīta nozare”, kurā ieskicēts nozares redzējums attiecībā uz tās produktivitāti un inovācijām, darbu un ienākumiem, kapitālu un uzņēmējdarbības vidi.

2)         Komisijas ieskatā tranzīta nozare ir būtiska valsts tautsaimniecības sastāvdaļa un svarīgs nodarbinātības avots, īpaši reģionos.

3)         Ņemot vērā ģeopolitisko un starptautiskās tirdzniecības attīstības perspektīvu, vides aizsardzības prasības pieaugumu, kā tranzīta nozares galveno stratēģisko mērķi nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā noteikt saglabāt kopējo kravu apjomu esošajā līmenī.

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv