Ilgtspējīgas attīstības komisija

Laipni lūdzam Ilgtspējīgas attīstības komisijas mājas lapā!

Komisijas vīzija: valstī izveidots stratēģiskās plānošanas, vadīšanas un izpildes uzraudzības mehānisms, kuru koordinē Latvijas Republikas Saeima.

A A

 Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) sniegto informāciju par progresu Latvijas investīciju projektu izstrādi(atjaunošanas un noturības mehānisma), kurus plānots iesniegt Eiropas Komisijā. Diskusijas par konkrētiem projektiem vēl tupinās, bet pamatā investīciju projektu mērķis ir veicināt klimatneitralitāti. Darbs tiek organizēts sešos reformu virzienos - klimata pārmaiņas un ilgtspēja, digitālā transformācija, ekonomikas transformācija un produktivitātes reforma, veselība, nevienlīdzības mazināšana un likuma vara. No ES Atveseļošanas mehānisma līdzekļiem 20%, pēc EK ieteikumiem, plānots ieguldīt digitalizācijā, bet 37% - klimata mērķu sasniegšanā. FM informēja, ka patlaban ir zināms projektu "melnraksts", bet gala variants varētu tapt tuvāko nedēļu laikā. Deputāti ar konkrētu projektu sarakstu varēs iepazīties tad, kad puses būs vienojušās par konkrētiem investīciju projektiem.

 Saeimas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis priekšlikumu izstrādātājiem pārmeta, ka projektu izvērtēšanas procesā netiek nodrošināta sabiedrības iesaiste, netiek nodrošinātas diskusijas un lēmumu caurredzamība.

 Saeimas komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis lūdza atbildīgām ministrijām iesūtīt konkrētus iecerētos investīciju projektus, kurus plānots finansēt ar ES Atveseļošanas fonda līdzekļiem. Latvijai no šī fonda indikatīvi pieejami 1,65 miljardi eiro.

 

 LM Valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa Komisiju informēja par uzsākto darbu pie Bērnu, ģimenes un jaunatnes politikas attīstības pamatnostādnēm 2021.- 2027.gadam izstrādes.

 Komisijai nākas konstatēt, ka augšminētas pamatnostādnes tiešā veidā nav vērsti uz dzimstības veicināšanas mērķi. Netika gūts priekšstats par konkrētiem rīcības virzieniem un plānotajiem pasākumiem demogrāfisko rādītāju krituma stabilizācijai un atbalsta sistēmas veidošanā vecākiem. Ziņojumā iztrūka pamatotu izstrādātu priekšlikumu gan par finansiāla atbalsta un vispārēja pakalpojumu instrumentu tālākās attīstības stratēģiju ģimenēm ar bērniem, gan par agrīnās prevencijas pasākumu klāsta un pieejamības attīstības plānu bērniem un viņu vecākiem. Ņemot vērā augšminēto, un arī uzklausot atbildīgas iestādes un pieaicinātus ekspertus, Komisijai tapa skaidrs, ka ne LM, ne arī Demogrāfisko Lietu Centrs (DLC) nav saņēmusi tiešu uzdevumu izstrādāt un īstenot pasākumus dzimstības pieauguma veicināšanai.

 Komisija ir spiesta secināt, ka šobrīd LM piedāvājums saturiski nenodrošina Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027. gadam (turpmāk – NAP2027) izvirzīto rezultatīva mērķa sasniegšanu attiecībā uz summāro dzimstības koeficientu. Tāpat pastāv bažas par to, vai pamatnostādnes tiks izstrādātas savlaicīgi, līdz ir pabeigts darbs pie Darbības programmas Latvijai 2021.-2027.gadam izstrādes.

 Lai nodrošinātu valsts ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi un sasniegtu NAP2027 izvirzītos mērķus, aicinām Ministru prezidentu noteikt vienu galveno atbildīgo institūciju, kas nodrošinātu ekspertu iesaisti un nepieciešamo sadarbību Latvijas dzimstības veicināšanas stratēģijas izstrādei. Apzinoties, ka dzimstības veicināšanas stratēģija un tās īstenošanai nepieciešamo pasākumu plānošana un īstenošana ir starpsektoriāla pēc savas būtības, un ņemot vērā Komisijas dalībnieku vairākkārt norādīto, ka tie kā horizontāli jautājumi skar vairāku ministriju kompetenci, aicinām Ministru prezidentu personīgi nodrošināt kontroles procesu pār Bērnu, jaunatnes un ģimenes politikas attīstības pamatnostādņu izstrādi, deleģēt šī stratēģiskā dokumenta tapšanā visus nepieciešamos resursus, kā arī aktualizēt vienotā stratēģiskā redzējuma nepieciešamību iesaistīto jomu ministriem un informēt Komisiju par tālāko virzību.

  Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija nolēma aicinām Ministru prezidentu noteikt vienu galveno atbildīgo institūciju, kas nodrošinātu ekspertu iesaisti un nepieciešamo sadarbību Latvijas dzimstības veicināšanas stratēģijas izstrādei.

 

 

 

 Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders iepazīstināja deputātus un klātesošos ar ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģijas mērķiem, ka Latvijā visām mājsaimniecībām būs pieejami mājokļi. Esošais dzīvojamais fonds līdz 2050. gadam atbilst augstiem energoefektivitātes, būvniecības, drošības un labiekārtotības standartiem, tiesiskais regulējums veicina privātos un publiskos ieguldījumus dzīvojamā fonda izveidei. Esošais ēku fonds ir novecojis un būvēts bez energoefektivitātes prasībām, būtiski atpaliek no sasniedzamajiem mērķiem. Izvirzītās prasības. ir līdz 2040. gada 31. decembrim daudzdzīvokļu ēkām un līdz 2050. gada 31. decembrim viendzīvokļa ēkām jāveic ēkas energosertifikācija. Atbalsta instrumenti būtu energoefektivitātes paaugstināšana: dzīvojamās ēkās, valsts ēkās, pašvaldību ēkās, rūpnieciskās ražošanas ēkās. Izstrādē aktivitāte privātmāju energoefektivitātes veicināšanai. «Zaļo» obligāciju emisijā un Eiropas Investīciju Bankas iegūto finanšu resursu ALTUM aizdevumi energoefektivitātes veicināšanai. Emisiju kvotu izsolīšanas finanšu instrumenta projektu konkursi: «Siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšana, attīstot enerģētiski pašpietiekamu ēku būvniecību» un «Siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšana – zema enerģijas patēriņa ēkas». Informatīvais atbalsts un citi pasākumi: Informatīvā kampaņa «Dzīvo siltāk», Konkurss «Energoefektīvākā ēka», Latvenergo Energoefektivitātes centrs. Pašvaldības var piemērot NĪN atlaides, pašvaldību atbalsts energoefektivitātes novērtējumu un nepieciešamo dokumentu sagatavošanai, būvniecības informācijas sistēmā tiek izstrādāta elektroniskā «Mājas lieta», kurā pieejama visa informācija par būvi, valsts pētījumu programmas «Enerģētika» projektu pieteikumu konkursa «Energoefektivitāte» ietvaros tiek īstenoti 4 Rīgas Tehniskās Universitātes projekti. ES programmas «Apvārsnis 2020» ietvaros sagatavota ESCO iepirkumu rokasgrāmata. Accelerate SUNSHINE izstrādāts Energoefektivitātes pakalpojuma līgums sabiedrisko ēku atjaunošanai; ESCO līgums daudzdzīvokļu ēkām.

 Sasniedzamais daudzdzīvokļu ēku: katrā dekādē atjaunotas vismaz 4000 ēkas. 2009.- 2020. ES fondu atbalstu kopumā būs atjaunotas ~ 1650 ēkas. Privātmājas: katrā dekādē vismaz 7500 privātmājās veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi. Valsts ēkas: turpināt ikgadēju 3% atjaunošanu no esošās platības un sasniegt 500 000 m2 atjaunoto platību 2030.gadā

Vienlaikus ES fondu un RRF ietvaros energoefektivitāti uzlabojošus pasākumus ēkās plāno īstenot arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija.

Uzklausot sniegto informāciju deputāti bija bažīgi, vai pietiks finansējums mērķu sasniegšanai, vai pašvaldības un iedzīvotāji būs pietiekami motivēti sasniegt izvirzītos mērķus.

 

 

 Pārresoru koordinācija centra vadītājs Pēteris Vilks informē par valsts budžeta prioritāro pasākumu sasaisti ar Nacionālo attīstības plānu, ko Saeima apstiprināja 2020. gadā. Nacionālās attīstības plāns ir plānošanas dokuments, kurā ir uzstādīti mērķi, kurus vēlamies sasniegt, arī tās rīcībpolitikas, kuras ir jāīsteno.

Plānotais finansējums ir sadalīts starp sešām prioritātēm, ka lielākā daļa no budžeta finansējuma paredzēts prioritātei “stipras ģimenes, veseli aktīvi cilvēki”. savukārt, kas attiecas uz uzņēmējdarbības un konkurētspējas atbalsta finansējuma, lielāko daļu paredzēts no Eiropas Savienības struktūrfondiem.

 NAP2027 plānotā valsts budžeta investīciju daļa tiek īstenota, pieņemot lēmumus par valsts budžeta attīstības daļas līdzekļu piešķiršanu prioritāro pasākumu sasaiste ar NAP2027 procesā. Ministriju un neatkarīgo institūciju papildu finansējuma pieprasījumi vienmēr būtiski pārsniedz valsts budžeta fiskālās iespējas. Pašreizējais novērtējums liecina, ka faktiski pieejamais finansējums atšķirsies no NAP2027 plānotā finansējuma. Valdībā atbalstītie prioritāro pasākumu gandrīz pilnībā atbilst NAP2027. Vidēji 91,8% no kopējā atbalstītā finansējuma veido atlīdzība un sociālā pakotne. Ekonomikas transformācijas un konkurētspējas atbalsta finansējuma avots pamatā ir plānotie ieguldījumi no ES fondiem (Darbības programma ir izstrādē).

 Ekonomikas ministrijas uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors K. Soms iepazīstina ar NIP mērķiem un līdzekļiem, ka izvirzītais mērķis ir sasniegt eksporta apjomu 27 miljardus līdz 2027.gadam. Ekonomikas ministrijas ir salikusi tās rīcības virzienus uz tuvākajiem trīs gadiem, kuras būtu visatbilstošākās tieši rīcības virziena ieviešanai: digitalizācijas attīstībai, moto Mazo un vidējo komersantu attīstību, pētniecībai un inovācijām:

 K.Soms informē, ka patlaban EM aktivitātēm ir pieejami 39,15 miljoni eiro digitalizācijas veicināšanai, 104 miljoni eiro mazo un vidējo komersantu attīstības veicināšanai un 41,7 miljoni eiro pētniecības un inovāciju atbalstam. Ar šo finansējumu nav pietiekami, tāpēc nepieciešami vēl vismaz 140 miljoni eiro no Eiropas Atveseļošanas fonda, kurus varētu novirzīt digitalizācijai, kā arī pētniecībai un inovācijām. Viņš piebilda, ka Nacionālās industriālās politikas saskaņošana vēl turpinās, tāpēc, iespējams, atsevišķi darbības virzieni un aktivitātes vēl varētu tikt mainīti, piemēram, varētu atzīt, ka daži no tiem ir lieki un tiek izņemti no politikas.

Sešas eksportējošo un ražojošo uzņēmumu asociācijas vērsušas Ilgtspējīgas attīstības komisijas uzmanību uz to, ka EM paredzētais finansējums veido tikai 35% no kopējā aptuveni 3,3 miljardu eiro finansējuma, kas paredzēts Nacionālās industriālās politikas realizācijai, turklāt daudzi no finansējuma izlietošanas pasākumiem nemaz nav vērsti uz eksporta palielināšanu.

 Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācijas valdes priekšsēdētājs V.Skrīvelis komisijas deputātus informēja, ka plānotajā finansējuma sadalījumā nav skaidra fokusa uz eksporta atbalstu. No EM paredzētajiem līdzekļiem tikai 9% ir paredzēti tiešam eksporta atbalstam, bet, piemēram, 25% paredzēti enerģētikas jautājumiem, 23% - ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un līdzīgiem mērķiem.  Viņš norādīja, ka EM īstenotajām aktivitātēm būtu papildus jāiedala vēl vismaz 140 miljoni eiro, kā arī jāpārdala līdzekļi no atsevišķām ieplānotajām aktivitātēm.

 V. Skrīvelis pauda sešu asociāciju kopīgo viedokli, ka Nacionālās industriālās politikas mērķu sasniegšanai būtu nepieciešams papildus paredzēt 50 miljonu eiro finansējumu pilna cikla inovāciju nodrošināšanai, 41,76 miljonu eiro finansējumu jaunu produktu attīstībai, 10 miljonu eiro finansējumu klasteru programmai, 88 miljonus eiro tiešajiem grantiem eksporta veicināšanai, 50 miljonus eiro rūpniecisko telpu energoefektivitātes paaugstināšanai un 28,8 miljonus eiro darbinieku apmācības programmu turpināšanai.

 V. Dombrovskis no sešām eksportējošām nozarēm ir izskanējis diezgan konkrētas jomas, kurās nozares uzskata, ka jāiegulda šī nauda. Izskanējušas arī daži priekšlikumi, no kuriem avotiem. Valdība var šos līdzekļus pārdalīt: piemēram no, ja mēs runājam par cilvēkkapitāla apmācību, no Izglītības un zinātnes ministrijas. Arī diezgan kritiski vārdi izskanējuši par VARAM domu kaut kādu tur dažu gadu laikā veidot kādas vēl industriālas teritorijas papildus esošajām. Tā kā tas ir valdības līmeņa lēmums, tad nu man ir priekšlikums nosūtīt vēstuli arī ministru prezidentam.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisija nolēma nosūtīt vēstuli Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, Ekonomikas ministrijai, lai vērstu valdības uzmanību uz Ekonomikas ministrijai paredzētā finansējuma nepietiekamību Nacionālās industriālās politikas mērķu sasniegšanai.

 

 

 Finanšu ministra padomnieks I. Dālderis informē, ka par konkrētiem projektiem vēl joprojām notiek diskusijas ar Eiropas Komisiju, ka pagaidām vēl nav zināmi ne konkrēti objekti, ne projekti, kuros šī nauda tiks investēta un arī ministriju iesniegtie priekšlikumi pagaidām ir vēlmju statusā, kas var mainīties. Patlaban ir zināms, ka no kopumā pieejamajiem 2,02 miljardiem eiro 37% jeb 740 miljoni eiro būs paredzēti klimata pārmaiņu novēršanas pasākumiem, bet 20% jeb 400 miljoni eiro - digitālās transformācijas pasākumiem, ka pārējie Latvijas pieteiktie projekti saistīti ar veselības jomu, nevienlīdzības mazināšanu, likuma varas stiprināšanu, ekonomikas transformāciju un produktivitātes reformu, kā arī inovāciju veicināšanu.

 Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs V. Dombrovskis norādīja, ka daudzās sadaļās projekti ir saistīti ar būvniecību, vai pieprasījums pēc būvniecības pakalpojumiem nākamajos gados nekļūs tik liels, lai izraisītu būvniecības izmaksu sadārdzinājumu.

 Deputāte E. Papule norāda, ka daļa ieguldījumu paredz jaunu institūciju radīšanu tā vietā, lai funkcijas uzticētu esošajām. Nav skaidrs, kas būs atbildīgais par mūžizglītības procesiem veselības jomā, kurš būs atbildīgais par digitalizācijas procesiem un citi jautājumi.

 Deputāts I.Zariņš norādīja, ka, Latvijas projektos trūkst izpratnes par inovācijām, jo inovācijas nav iespējamas bez zināšanām, bet plānotajos projektos nav paredzētas investīcijas zinātnē. Zariņš uzsvēra, ka nepieciešama nacionālās investīciju sistēmas izveide, kas koordinē, kādos virzienos tiek atbalstītas inovācijas.

 Komisijas deputāti vienojās nākamajās sēdēs atkārtoti diskutēt par šo jautājumu, uzklausot ministriju detalizētākus skaidrojumus par Atveseļošanas un noturības mehānismam iesniegtajiem projektiem un lielāku konkrētību par Latvijas projektu finansēšanu no ES Atveseļošanas fonda.

 

 

 

Saeimas informatīvais tālrunis:

67087321

Saziņas e-pasts - ilgtspejigas.attistibas.komisija@saeima.lv