Ilgtspējīgas attīstības komisija - Notikumi

 2024. gada 17.janvāra Ilgtspējīgas attīstības komisijas (turpmāk – Komisija) sēdē Zemkopības ministrija (turpmāk – ZM) informēja par Meža nozares attīstības dokumenta līdz 2050. gadam izstrādi.

 Komisija aicināja ZM uz sēdi, lai stāstītu par Meža un saistīto nozaru pamatnostādnes 2021.-2027. gadam (https://likumi.lv/ta/id/313037-par-nozaru-politiku-pamatnostadnem-2021-2027-gada-planosanas-periodam) izstrādi un ieviešanas gaitu. Pamatnostādnes mērķis ir ilgtspējīga meža apsaimniekošana, īpašu uzmanību pievēršot meža ražības paaugstināšanai; pievienotās vērtības palielināšanai; zināšanu un prasmju attīstībai, kas plānots īstenot sasaistē ar NAP2027 prioritāti "Uzņēmumu konkurētspēja un materiālā labklājība" un prioritāti "Kvalitatīva dzīves vide un teritoriju attīstība”.

 ZM informēja, ka ir veikta esošās situācijas analīze, definēti meža nozares stratēģiskie mērķi, izstrādāti Latvijas Kopējās lauksaimniecības politikas meža pasākumi un horizontālā politikas attīstība. ZM ik pa 5 gadiem apkopo informāciju 34 rādītāju griezumā par ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas monitoringu Eiropā. Tika runāts par meža nozares ieguldījumu tautsaimniecībā un ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu. Kopējā meža platība Latvijā ir 3,3 milj. ha mežs, nozares uzņēmumu veidotais neto apgrozījums (gan produkcija, gan pakalpojumi) 5,5 miljr. eiro, meža nozarē ir 40 tūkst. darba ņēmēji un dabas aizsardzībai 14,4% mežu ir noteikti būtiski ierobežojumi koksnes produktu ieguvei.

 Uzklausot sniegto informāciju, Komisijas deputāti secināja, ka nav izstrādātas Meža un saistīto nozaru pamatnostādnes 2021.-2027. gadam un Meža nozares attīstības stratēģija 2030. gadam.

 Jau iepriekšējās sēdēs skatot jautājumu par klimata neitralitāti, bioloģisko daudzveidību tika secināts, ka viena pati ministrija bez starpnozaru iesaisti nevar izstrādāt kvalitatīvu politikas plānošanas dokumentu.

 Komisijas deputāti nolēma aicināt Ministru prezidenti izveidot vienotu Nacionālo Ilgtspējīgas attīstības pārvaldības padomi, kuras pamatā, būtu izstrādāt Ilgtspējīgas pārvaldības likumu, kurā tiktu ietvertas visas prasības, kas saistītas ar ES regulu un direktīvu pārnešanu nacionālajā līmenī attiecībā uz klimata, vides, dabas, sociālajiem un pārvaldības ilgtspējības aspektiem.

Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – KEM) informēja komisijas deputātus, ka līdz jūnijam plāno iesniegt Eiropas Komisijā (turpmāk – EK) aktualizēto Latvijas klimata un enerģētikas plāna 2021. – 2030.gadam (turpmāk – NEKP) gala versiju. Kopš 2023.gada janvāra atbildīgās ministrijas kopā ar KEM strādā pie NEKP sākotnējās versijas (iesniegšanai EK un diskusijām ar partneriem). Dokuments tiks virzīts uz skatīšanu Ministru kabinetā 2024. gada aprīlī. Aktualizēto plāna versiju, kas saskaņota ar iesaistītajām pusēm, plānots iesniegt EK 2024.gada jūnijā.

Vienlaikus EK sniegtie priekšlikumi Latvijai par Eiropas Savienības virzību uz klimatneitralitāti paredz pastiprināt klimata pārmaiņu mazināšanas centienus, panākot reālu progresu attiecībā uz esošajām un plānotajām rīcībpolitikām, un apsvērt steidzamus papildpasākumus, ar kuriem sagaidāmie siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumi un prognozes tiktu salāgoti ar klimatneitralitātes mērķi. Nepieciešams pamatot Latvijas SEG emisiju samazinājumus un uzlabot piesaistījumu mērķrādītājus atsevišķās nozarēs, balstoties uz ticamām rīcībpolitikām un pasākumiem. 

Komisijas deputāti uzdeva jautājumu, vai pret Latviju nav ierosināta lieta, kas varētu novest pie sankcijām. KEM valsts sekretāre L. Kurevska norādīja, ka Latvijai nav ierosināta lieta, kā arī ne pilotlieta par klimata un enerģētikas plānu. Vienlaikus viņa akcentēja, ka Austrija, Polija un Ungārija plānu dažādu iemeslu dēļ neiesniedza.

KEM pārstāvji informēja, ka plāna izstrādei izveidotas nacionālās enerģētikas un klimata padomes darba grupas, tostarp KEM pārziņā ir enerģētikas un modelēšanas darba grupa, Satiksmes ministrijas pārziņā ir ilgtspējīgas mobilitātes daba grupa, Zemkopības ministrijas pārziņā ir zemes sektora un lauksaimniecības darba grupa, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija koordinē aprites ekonomikas un atkritumu apsaimniekošanas darba grupu, bet Ekonomikas ministrija koordinē rūpniecības darba grupu. NEKP plāna struktūrā ilgtermiņa mērķi ir dekarbonizācija, energoefektivitāte, enerģētiskā drošība, Eiropas iekšējo tirgu stiprināšana, kā arī pētniecība un inovācijas.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics no KEM sagaida iniciatīvu ar atgādinājumu par dokumentiem, kuri pietrūkst, lai NEKP būtu pilnvērtīgs, prognozēts pēc iespējas ar vismazāko varbūtību kļūdīties. Saņemot informāciju, Komisija izskatīs, rosinās ministrijas un Ministru kabinetu, lai šis plāns pēc iespējas būtu labāk saskaņots un efektīvs.

2023.gada 4.oktobrī Ilgtspējīgas attīstības komisijas (turpmāk – Komisija) deputāti nosūtīja vēstuli Ministriju prezidentei ar aicinājumu noteikt un izveidot vienotu izpildinstitūciju cilvēkkapitāla jautājuma pārvaldības jomā; izstrādāt kvalitatīvu datu pārvaldības sistēmu cilvēkkapitāla plānošanas vajadzībām (uzskaite, nozaru vajadzību apzināšana un prognozēšana, risinājumi, nepieciešamība piesaistīt ārvalstu darbaspēku nozaru griezumā u.c.); izstrādāt uz darba tirgus izaugsmi orientētu budžeta neitrālu atbalsta instrumentu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai  un pārklasifikācijai; izvērtēt iespējas veidot un ieviest nodokļu instrumentus intensīvākai jauniešu iesaistei darba tirgū.

Šodien Komisijas sēdē Ekonomikas ministrijas pārstāvji informēja par cilvēkkapitāla attīstības plāna ieviešanas gaitu Latvijā. Lai panāktu straujāku tautsaimniecības izaugsmi un iedzīvotāju ienākumu pieaugumu, Ekonomikas ministrija uzņemas vadošo lomu, lai nodrošinātu koordinētu cilvēkkapitāla jautājumu pārvaldību, sekmējot darbaspēka piedāvājuma pielāgošanos nākotnes darba tirgus vajadzībām. Tāpat Labklājības ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija būs iesaistītas cilvēkkapitāla attīstības plāna ieviešanas gaitai Latvijā. Ekonomikas ministrija koordinēs Cilvēkkapitāla attīstības padomi, sekmējot darbaspēka piedāvājuma pielāgošanos nākotnes darba tirgus vajadzībām. Tāpat arī konsolidējot pieaugušo izglītības formātu, apvienojot līdzšinējos Izglītības un zinātnes ministrijas, pieaugušo izglītības pārvaldības padomi, Labklājības ministrijas, Nodarbinātības valsts aģentūras apmācību organizēšanu un Ekonomikas ministrijas atbalsta programmas, nozaru asociācijām.

Ekonomikas ministrija informē, ka noteikti ir pieci cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas rīcības virzieni: formāla izglītība un STEM prasmes, darba tirgus paplašināšana, kvalificētu darbinieku piesaiste, pieaugušo izglītības mācību piedāvājums un kvalitāte, prasmes un atbalsts uzņēmēju uzņēmīgumam.

Ekonomikas ministrija iepazīstina ar pilotprojektu, kas vērsts uz darba tirgus izaugsmi orientētu budžeta neitrālu atbalsta instrumentu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai un pārklasifikācijai. Pilotprojekta darbības princips ir tāds, ka privātais partneris jeb uzņēmums, finansiālo stimulu vadīts, kā starpnieks realizē augstas kvalitātes un pilnvērtīgu prasmju mācību programmu. Partneris kā projekta vadītājs realizē programmu sadarbībā ar mācību pakalpojumu sniedzējiem. Pēc mācību pabeigšanas valdība uz noteiktu laiku izmaksā daļu no dalībnieku IIN pieauguma, kas veido investīcijas apgrozījumu. Pieeju raksturo akadēmiski spēcīga, daudzpusēji atzīta un praksē pierādīta metodoloģija. Modeļa priekšrocība (pilotprojekta) ir privāta-publiska sadarbība, kas sniedz iespēju izvairīties no dažādiem finansēšanas šķēršļiem. Individualizēta pieeja katram dalībniekam, ieskaitot atbalstu atbilstoša darba meklējumos. Spēcīgi finansiālie stimuli nodrošina kvalitāti – mācītas tirgū pieprasītas prasmes; diversificēti pakalpojumu sniedzēji. Modelis kopumā ir mērogojams un elastīgs, pielāgojams citiem sektoriem. Secinājumi, ka instrumenta ieviešanas ieguvumi ir skaidri un mērāmi: valdība neuzņem risku, izmaksā daļu no ieguvumiem uz noteiktu laiku – realizēts efektīvs uz rezultātiem balstīts atbalsta instruments. Risināta centrāla Latvijas darbaspēka problēma – zemākas kvalifikācijas darba ņēmēji pārkvalificēti. Instruments atbilst valsts izaugsmes nosacījumiem - risina strukturālas problēmas, kas saistītas ar pieaugušo izglītības kvalitāti un pieejamību, piesaista ārvalstu investīcijas. Ieviešanas gaita, ka 2024.gada I ceturksnī notiek MK noteikumu izstrāde; Privātais partneris (PP) un valsts vienojas par maksājumu struktūru un pilota projektu, noslēdz līgumu pilota projektam. 2024.gada II ceturksnis PP 2-3 mēnešu laikā sagatavo projektu un piesaista dalībniekus. 2024.gada IV ceturksnī PP 4-6 mēnešu laikā realizē projektu pilota grupai IKT sektorā un apkopo rezultātus. 2024.gada IV ceturksnī valsts izvērtē paveikto, apsver ilgtermiņa līguma iespējas.

            Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs U. Mitrevics saka paldies Ekonomikas ministrijai par redzējumu cilvēkkapitāla attīstības plāna ieviešanas pasākumiem, par izklāstu pilotprojektam. Gaidīsim 2024.gada nogali, lai uzzinātu, kā ir veicies ar pilotprojektu. Kā arī risinājumu jauniešu iesaisti darba tirgū, kuri nemācās un nestrādā vecuma posmā no 13 līdz 23.gadiem.

Ilgtspējīgas attīstības komisijas (turpmāk – Komisija) sēdē Labklājības ministrija (turpmāk – LM) informēja par bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam pieprasīto, atbalstīto finansējumu valsts budžetā 2024.gadā un Eiropas Savienības struktūrfondu ietvaros pieejamo finansējumu 2024.gadā.

 2024.gada LM budžetā iekļautie pasākumi bērnu un ģimeņu atbalstam ir paredzēts bērnu aizsardzības un atbalsta sistēmas pilnveide un “Bērnu mājas” pakalpojuma darbības nodrošināšana (2,1 milj.), atbalsta pasākumi ģimenēm un bērniem (5,8 milj.), palielināts pabalsts īpašas kopšanas nepieciešamībai (3,1 milj.), cilvēku ar invaliditāti asistentu un pavadoņu atlīdzības apmēra palielināšana (4,9 milj.), sociālās rehabilitācijas pakalpojuma no vardarbības cietušiem bērniem pilnveidošana un pieejamības nodrošināšana (0,25 milj.), līdzfinansējums pašvaldībām aprūpes mājās pakalpojumu nodrošināšanai bērniem ar smagiem un ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem (5,5 milj),  atbalsts ārpusģimenes aprūpē bijušiem jauniešiem pēc pilngadības sasniegšanas līdz 21 gada vecumam vai līdz 24 gadu vecumam, ja turpina mācības (5,2 milj.), atbalsts ģimenēm, kurās ir bērns ar autiskā spektra traucējumiem (0,6 milj.), valsts programmas bērna un ģimenes stāvokļa uzlabošanai ietvaros plānotie pasākumi (0,3 milj.)

 Komisijas sēdē vairāk tika analizēts Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.-2027.gadam ceturtais mērķis – tautas ataudze Latvijā, kurā ir noteikti četri mērķi, kā arī izvirzīti sasniedzamie rezultāti un īstenojamie uzdevumi.

 Diskusijas laikā deputāti pārrunāja demogrāfisko situāciju Latvijā, priekšlikumus demogrāfisko rādītāju uzlabošanā, atzīmējot, ka uzlabojumus demogrāfijas jomā nevar gaidīt, ja nav kopējas stratēģijas un paredzama finansējuma tās īstenošanai. Diskutējot par tautas ataudzes jautājumu, deputāti kritizēja to, ka LM no savas puses nedod izvērstu redzējumu, kādi konkrēti uzdevumi būtu jārealizē, lai veicinātu dzimstību.

  Deputāti Komisijas sēdē pievērsās jautājumam par daudzbērnu ģimeņu atbalstu īpašumu iegādē. Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija norādīja, ka šobrīd garantija bankas aizdevumam mājokļa iegādei vai būvniecībai ģimenēm ar bērniem sasniedz 30% no aizdevuma pamatsummas, bet ne vairāk kā 30 000 eiro. Lai izmantotu šo iespēju un saņemtu 30% atbalstu, īpašumam attiecīgi jāizmaksā 100 000 eiro. Ņemot vērā to, ka īpašumu cenas ir augušas un ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem dzīvošanai atbilstoši mājokļi maksā vairāk nekā 100 000 eiro, sanāk, ka pērkot dārgāku īpašumu atbalsts vairs nav 30% apmērā.

 Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics norādīja, ja mums ir pamatnostādnes, kas, kā redzams, tapušas atrauti no valsts budžeta iespējām, tad šobrīd vismaz jābūt skaidrībai par to, kuri ir tie galvenie virzieni un pasākumi, bez kuriem nevar cerēt uz pozitīvu lūzuma punktu dzimstības rādītājos. Katrs gads, kurā valsts budžetā nav ielikts atbalsts pamatnostādnēs noteiktajiem pasākumiem, mūs attālina no iespējas izvērtēt šo izvirzīto uzdevumu efektivitāti. Un tas savukārt vēl vairāk attālina mūs no galveno mērķu sasniegšanas. Turklāt dzimstības veicināšanā ir vēl sliktāk, jo vēl joprojām nav pat apstiprināta dzimstības stratēģija. Tā skaidri parādītu, ko nedarot, mēs turpināsim zaudēt nākamās paaudzes. Šis ir steidzami jāmaina.

 Komisijas deputāti nolēma aicināt Ministru prezidenti:

 ·         nekavējoties sasaukt Demogrāfisko lietu padomi un noteikt atbildīgo dzimstības stratēģijas plāna izstrādē.

 Komisijas deputāti nolēma aicināt AS “Attīstības finanšu institūcijai Altum”:

 ·         izvērtēt, vai atbalsta slieksni būtu iespējams palielināt.